Par govs piena nepanesību – pieredze

Par govs piena nepanesību – pieredze

Šī raksta autore ir mana draudzene Anete. Es apbrīnoju Aneti, jo no malas dažreiz šķiet, ka savai meitiņai, bez 5 minūtēm divgadniecei, viņa ēst nevar dot gandrīz NEKO. Bet patiesībā jau tā nav. Kā viņa ar to sadzīvo? Lasi tālāk. 

ANETES STĀSTS

Sākšu ar to, ka esmu mamma 2 gadus vecai lieliskai dāmai vārdā Adelīna. Meitiņa piedzima maziņa, bet vesela un viņai piedzimstot, nestādījos priekšā, cik daudz nervus man prasīs viņas gremošanas sistēma, lai cik amizanti tas izklausītos. Adelīna jau no pirmajām dienām slikti pieņēmās svarā un drīz vien sāka paniski kliegt, kad saprata, ka tūlīt sekos barošanas laiks. Piebildīšu, ka man tajā laikā barot pašai likās absolūti neorganiski, nepareizi un bērnam slikti. Mammas intuīcija? Varbūt. Sāku bērnu vest pie ārstiem, bet visi tikai plātīja rokas un ieteica dzert labās baktērijas un gaidīt. Bet cik ilgi gaidīt, ja pēc 4 mēnešiem bērna ķermenis noklājās ar sausiem pleķiem, kuri viņai niezēja un tika sakasīti pat līdz asinīm. Atkal atsāku apmeklēt ārstus – rezultāts, tāds pats kā pirms tam, tikai šoreiz piebilda, ka piena nepanesība gan tā neesot. Drīz vien mans mērs bija pilns un es ķēros klāt maisījumiem. Izmēģinājusi standarta maisījumu zīmolus, nopirku to, kas maksāja visdārgāk. Un voila! Bērns pirmo reizi savā mūžā izēd 120ml vienā piegājienā (pirms tam jau biju sākusi savu pienu atslaukt, lai saprastu vai viņa izēd kaut minimumu). Atvieglojums nereāls! Izrādās, mans dārgais maisījums ir uz kazas piena bāzes. Tajā pat dienā izslēdzu no savas ēdienkartes visu govs piena produktus un beidzot viss sakārtojās pa plauktiņiem. Un virs plauktiņiem nu jau varēju uzlikt uzrakstu “govs piena nepanesība”

Pati esmu garšīga un veselīga ēdiena baudītāja un mīlētāja, bet, es pēc savas būtības neesmu izcila pavāre vai cilvēks, kam ēst gatavošana sniedz lielu baudu. Protams, sākumā ar bērna ēdienkartes sastādīšanu tas netraucēja – kabaču, cukīni, ķirbju sautēšanai lielu mākslu nevajag. “Problēmas” sākās, kad sapratu, ka mans bērns sāka jau pieprasīt daudzveidīgāku un sātīgāku maltīti. Bet! Izrādās, ka lielākā daļa bio/eko veikalu piedāvā, piemēram, lielisku truša gaļu un daudzveidīgus kazas piena izstrādājumus. No šāda viedokļa bērns ar šādu nepanesību nebūt nav apdalīts – ēdienkarti var izveidot gluži tādu pašu, kā bērnam bez nepanesībām, tikai nomainot liellopa & teļa gaļu uz citu, un aizstājot govs pienu ar kādu citu. Tāpat, ja bērnam ir nepanesība, jārēķinās, ka pārtikas veikalā sanāks pavadīt ilgāku laiku nekā līdz šim – produktu iepakojumu lasīšana kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Sastāvdaļas ir jālasa pat produktiem, kuros it kā loģiski domājot, pienam nevajadzētu būt. Bet ir! Izrādās, ka piena pulveris tiek bērts klāt visur, kur tik nav slinkums.  Uzmanība ir jāpievērš ne tikai produkta sastāvdaļām, bet arī ēdiena pagatavošanai – lai cik sterili tas izklausītos, bērnam domātos produktus nekādā gadījumā nedrīkst griezt ar nazi, kas nesen ir izmantots siera griešanai! Tāpat jāseko līdzi, lai negovspiena produkti ledusskapī nesaskartos ar kādu brie siera gabaliņu, vai uz tiem neuzpilētu kāda aveņu jogurta pilīte. Protams, kamēr bērnam vēl ir “visu iebāzt mutē” vecums, ļoti jāuzmanās, lai ģimenes locekļi un ciemiņi neatstāj aiz sevīm kādu aizliegtā produkta drupaču. Bērnam augot lielākam šī kontrole it kā paliek vieglāka. It kā…jo uzrodas gādīgas tantes un vecvecmāmiņas, kuras uzskata, ka tā viena krējuma karote mērcē jau neko traku nenodarīs. Šādos gadījumos vecākiem pret vēlīgajiem padomdevējiem ir jābūt ļoti stingriem, jo neviens mūsu bērnus nevar pasargāt tik ļoti kā mēs paši. Un lai tā tante paliek apvainojusies par nepieklājīgajiem radiniekiem, primārais ir tas, ka bērns nakti gulēs, nevis kliegs sāpēs no vēdergraizēm.

Runājot par vēdera sāpēm. Diemžēl (sev) un par laimi (manam bērnam) es zinu, ko nozīmē mocīties pēc govs piena produktu ēšanas. Arī man bērnībā (un arī manām vecvec un vecvecvecmāmiņām ) ir bijusi šī veselības problēma. Lai gan es no tā jau biju izaugusi un nepanesība bija izzudusi, pēc grūtniecības/barošanas/dažādām gremošanas problēmām es atgriezos pie govs piena izslēgšanas no savas ēdienkartes. Pēc šādas diētas pāris mēnešu ieturēšanas, ļoti iegribējās sieru – rezultāts bija dramatisks. Pēc tā izjušanas man vēl vairāk palika žēl sava bērna, ka ļāvu viņai tik ilgi mocīties ar šādām sāpēm un nespēju ātrāk atrast iemeslu. Tāpēc, mammas un tēti – uzticieties sev, savām pat vismazākajām eksperimentālajām bērna veselības problēmu novēršanas domām.

Īsumā par svarīgāko:

  • Vecākiem nav jābaidās būt inovatīviem bērna uztura jautājumos – ik viens produkts ir aizstājams un arī pankūkas bez piena garšo lieliski!
  • Ar lielu rūpību ir jāseko līdzi produktu iepakojuma sastāvdaļām.
  • Jāatrod speciālists, kam uzticēties. Tikai ārsts  vai uztura speciālists spēs objektīvi novērtēt vai bērnam ir nepanesība, alerģija vai varbūt vēl kas cits. Vecākiem ir disciplinēti jānovēro savs bērns – dažreiz pat vismazākās detaļas var norādīt speciālistam uz diagnozi.
  • Vienmēr sava bērna intereses jāstāda augstāk par citām – “NĒ” visiem šokolādes cepumiem u.c., ko attālā radiniece ir ar mīļumu atvedusi no laukiem.
  • Jāatceras, ka nepanesības lielākā daļā gadījumu pazūd…vai vismaz uz laiku pagaist.

P.S. Piebildīšu, ka šāda nepanesība nebūt nav “problēma” vai “kaite”. Loģiski, ka ir daudz, daudz nopietnākas veselības problēmas, ar kurām jāsadzīvo.

AUTORE: Anete Freiberga
BILDE: colief.com

10 komentāri

  1. Avatar

    Mūsu dēliņam arī tika atklāta govs piena nepanesība, bet jau palielā vecumā. 1,4 gadiņi bija, kad nodevām specializētās analīzes, lai gan pirms tam ikdienā īpaši daudz piena produktus nelietojām. Tagad abi divi esam pilnībā izlēguši arī kazas un aitas piena produktus, jo tie tāpat satur identiskas olbaltumvielu sastāvdaļas kā govs piens. Izslēgta ir arī teļa, liellopa gaļa un ļoti lasām visas etiķetes. Tētis arī ar mums solidarizējās un piena produktus ēd tik ārpus mājas. Pārējo visu gatavojam bez piena un izvēle tiešām ir milzīga. Esmu atklājusi tik daudz interesantu produktu, recepšu un iespēju, ka nemaz neizjūtam piena trūkumu. Zaļajā govī ir fantastiski garšīgi brieža gaļas bērnu cīsiņi, kurus citreiz atļaujamies ēdienkartes dažādošanai vai ņemam līdzi braucot ciemos.
    Vienīgais par ko Karelam bija kreņķītis, tas bija baltais Biolakto, kurš viņam ļoti garšoja – tieši sūkt ar salmiņu no trauciņa.

    Atbildēt
  2. Avatar

    Un mēs pašlaik šo lietu cītīgi mēģinam sakārtot ar homeopātijas palīdzību, jo uzskatu, ka nevis produktu izslēgšana ir galvenais, bet gan jāiemāca organismam adekvāti reaģēt uz kairinātāju.

    Atbildēt
  3. Avatar

    jā, ar ārstiem ir traki. negrib iedziļināties. man bērnam 9 mēnešos atklāja nepanesamību, jo pati uztaisiju analīzes. ārsti tik teica, ka gremošanas problēmas. a bērns 9 mēnešus mocās cauru diennakti ar vēdersāpēm. es jau biju nojūgusies. plus vēl pūtās vēders no visiem cukuriem. tagad mazajai 1.3 un ir labāk, bet piena produktus vēl neriskējam.

    Atbildēt
  4. Avatar

    bet vispār- būtu pavisam jauki, ja autore arī varētu padalīties ar kādu ēdienkarti nedēļai :)

    Atbildēt
    • Avatar

      Padalīties es varu, bet receptes droši variet aplūkot arī Lauras rakstos. Es tiešām ar gatavošanu esmu uz Jūs, un manas receptes īsti nevienu nepārsteigs vai neiedvesmos :)

      Atbildēt
  5. Avatar

    Ļoti žēl, ka neizdevās mazulei ātrāk atklāt govs piena nepanesamību. Mūsu mazulei GPN atklāja 7 nedēļu vecumā, un no tā brīža es biju uz diētas, lai varētu turpināt barot mazo un mazulei viss bija labi. Varu piekrist, ka ēdienkarte VAR būt daudzveidīga arī bez piena produktiem un lielopa gaļas :) GPN mazulei pārgāja ap 2gadu vecuma, bet arī tagad esmu piesardzīga ar piena produktiem, neforsējam :)

    Atbildēt
  6. Avatar

    manam mazākajam dēliņam, kuram iet tikai ceturtais mēnesis, atklāja šo nepanesību ļoti agri, bet ne Latvijā. šeit visi teica – bērns labi ņemas svarā, tas nekas, ka kliedz kā sāku barot un ceļas ik pēc 40min no sāpēm – mums pateica, ka trakākais, kas var būt ir mana piena cukura jeb laktozes nepanesība. bet es pati novēroju, ka vistrakāk ir, kad apēdu savu mīļo auzu putru vai kādu siermaizīti. no sākuma izslēdzu auzas. tad visus glutēna saturušos produktus. labāk palika, bet bērns aizvien panikā, kad baroju. grib pupu, lai nomierinātos, bet kā sāk puncī gāzties piens – kliedz un raustas. tad atteicos no piena produktiem. palika vēl mazliet labāk, bet ne pavisam. tad aizbraucām uz londonu pie bērnu gastroenterologa, kas pārbaudot dēliņu, konstatēja alerģiju no auzām, kviešiem, govs piena, glutēna, olām un sojas. tagad ik pa laikam lidojam turp pie ārsta, lai mazais tiktu novērots.
    mīlu gatavot un pamatēdiens nav problēma! Ir tiešām daudz iespēju, ko ēst! lai tiktu pie garduma – tur gan bez kreativitātes neiztikt. bet krūts barošanu negribu beigt, tāpēc strikti ievēroju diētu.
    paldies par rakstu, tas atgādināja, cik svarīgi ir studēt receptes, ko daru savos necilajos brīvbrīžos, lai, dēliņam augot, varu būt spējīga gatavot pilnvērtīgi, garšīgi un veselīgi, izvairoties pa kilometru no nevēlamajiem produktiem.
    izturību jums un arī mums!

    Atbildēt
    • Laura

      Redz kā, malači, ka tā rūpējaties par dēliņu. Izturību :)

      Atbildēt
  7. Avatar

    Manam Dārgumam atklāja alerģiju no govs piena olbaltuma (nepanesamība ar laiku pāriet, ar alerģiju, diemžēl, jāsadzīvo visu mūžu).
    Tieši tāpat kā stāsta varone Anita no ārstu puses vairākkārt tiku aizsūtīta mājās ar mierinājuma frāzi: “Tas tamdēļ, ka viņš vēl maziņš, viss attīstās,” un regulāri lieka piebarot bērnu ar LiveoBaby (uz to brīdi it kā palika labāk), turpināju uzticēties. Līdz vienā “jaukā” dienā bērna ķermenīti pārklāja atopiskais dermatīts, paduses bija pusjēlas, tās bija smagākās dienas, kad mazulis nevarēja pat apskalot, jo no sāpēm raudāja. Aiztraucāmies pie zināmas lieliskas dermatoloģes, kura uzreiz mums pateica, ka bērnam ir kāda produkta nepanesamība, lai nekavējoties dodamies pie alergologa.
    Pēc šīs diagnozes uzstādīšanas, ģimenes ārste uzreiz apmeta “kažoku” otrādi un mēģināja iestāstīt, ka esot jau sākumā minējusi šādu iespēju…
    Atliek vien piekrist, Māmiņas, ja ir kaut mazākās aizdomas, tad cīnieties par sava Dārguma veselību! :)

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Ieskats Adelīnas ēdienkartē – bez govs piena, bez olām! | Viens + Viens - […] daudz aizliegumu. Pajautāju savai draudzenei Anetei, kura jau iepriekš blogam uzrakstīja rakstu par govs piena nepanesamību, lai viņa padalās…

Komentē