Kāds ir Tavs audzināšanas tips?

Kāds ir Tavs audzināšanas tips?

Turpinot iepazīšanos ar Tracy Hogg grāmatu (sadarbībā ar Melinda Blau) “Secrets of The Baby Whisperer for Toddlers”, piedāvāju jums iepzīties ar dažādiem vecāku tipiem. Saprotot, kāds vecāku tips jums piemīt, ir nedaudz vieglāk izdarīt secinājumus pašam par savu uzvedību attiecībās ar bērnu. Galu galā, viss, ko Tu dari, veido Tava bērna personību.

Autore grāmatā izdala 3 vecāku tipus:

Kontrolētājs – vecāks, kurš uzskata, ka ir bērna autoritāte. Viņš ir ieviesis stingrus noteikumus un attiecīgus sodus, ja tie tiek pārkāpti. Parasti šo vecāku bērni, kad kaut ko dara, pārliecinās (skatoties uz mammu / tēti), vai tas tiešām ir atļauts.

Izpalīdzīgais – zelta vidusceļš. Mīlošs vecāks, kurš tai pat laikā nebaidās uzstādīt arī noteikumus. Šie vecāki atļauj bērniem pieļaut arī pašiem savas kļūdas, tomēr nepieļaus bīstamas situācijas. Būt šadam vecākam patiesībā ir visgrūtāk, jo nav viegli sajust ideālo balansu – kad iejaukties bērna darbībās, kad ļaut pašam pieļaut savas kļūdas.

Iedrošinošais  – vecāks, kurš bērna darbībās īpaši neiejaucas un neuzstāda daudz noteikumu. Šie vecāki mēdz baidīties, ka uzstādot noteikumus un disciplinējot bērnu, bērns viņus mazāk mīlēs.  Tai pat laikā šie vecāki mēdz pārāk aizsargāt bērnus, nepārtraukti ar viņiem runāt, skaidrot un rādīt dažādas lietas. Šie vecāki bērniem ļoti daudz māca, bet iztiek bez dažādu noteikumu uzstādīšanas.

Kas ietekmē audzināšanas tipus?

Katru no mums kā cilvēku (un vecāku tai skaitā) ietekmē tas, kā paši bērnībā esam audzināti. Ja mūsu vecāki bija mīloši un aizsargājoši, iespējams, ka arī mēs tādi būsim, bet var gadīties arī gluži pretēji..Kāpēc tu kā vecāks esi tāds, kāds esi?

  • Tavi vecāki tādi bija – lai cik ļoti to reizēm gribētos noliegt, vecāki ir bērna autoritātes. Daudzi no mums netieši atkārto to, ko paši esam piedzīvojuši bērnībā. Un tas nemaz nav tik slikti, ja mēs darām, kā mūsu vecāki darīja. Tikai katrā situācijā ir jāsaprot, vai attiecīgajā brīdī, vietā un laikā, audzināšanas metodes tiešām ir piemērotas mums un mūsu mazajiem – kaut vai tā pati pēršana ar siksnu, kas agrāk bija norma, bet tagad…
  • Tavi vecāki bija pilnīgi pretēji – mēdz būt, ka pieaugot cilvēki domā, ka savus bērnus noteikti neaudzinās tā, ka viņi tika audzināti. Tas ir ok, tikai ir vērt padomāt nevis – ko Tu nedarīsi tāpat, bet ko Tu darīsi citādāk! Un kas ir tās lietas, kas bērnībā Tavos vecākos Tev patika? Koncentrējies uz pozitīvo!
  • Tev ir īpašs bērns.. – tavs temperaments reizēm var nesaskanēt ar bērna temperamentu (“Kāds ir Tava mazuļa temperaments?”), bet tas uzreiz nenozīmē, ka tavs bērns ir “īpašs” (ar negatīvu pieskaņu). Jums jāsaprot, vai esat pietiekami stingrs vai gluži otrādi – pārāk stingrs, atbilstoši sava bērna temperamentam. Jo ilgāk audzināsiet bērnu pretēji viņa temperamentam, jo grūtāk būs jums pašiem.. vieglākais ir pieņemt situāciju un attiecīgi mainīt noteikumus!

No visa šī raksta nebūtu jēga, ja beigās nebūtu arī ieteikumu – kā tad būt tam vislabākajam vecākam? Nu nejau perfektam, jo tādam nevajag būt, bet reizēs, kad uznākt šaubas? Kā nomierināt sevi, ka patiesībā jau viss tiek darīts pareizi.. Par to blogā nākamnedēļ.

 

P.S. Ja vēlies aizpildī testu, lai noteiktu, kāds audzināšanas tips Tev piemīt, raksti uz laura.grevina@gmail.com

3 komentāri

  1. Es pat laikam negribētu pildīt testu, jo apzinos savas kļūdas, un tas kā cenšos audzināt savu puiku ir vairāk vai mazāk pēc savām iekšējām sajūtām- daudz iedrošinu, ļauju darīt pašam,bet esmu klāt, ir arī noteikumi uz attiecīgām lietām un normām, kas ir jāievēro. Cenšos darīt tā, lai viss ir līdzsvarā:) katrs jau no mums dara pēc iespējas labāk un dara to pēc saviem ieskatiem, sajūtām un dzīves uztveres, kā?! Tas ir cits jautājums, kādām metodēm?! Tas ir pilnīgi cits jautājums… Bet es dzīvoju ar pārliecību- ka vēlos blakus sev redzēt kā izaug labs cilvēks, lai cik banāla frāze tā būtu:)

    Atbildēt
    • Man ir ļoti līdzīgi! Iedrošinu, ļauju pašam darboties, daudz runāju, stāstu, bet ir arī savu noteikumi – varbūt ne tik strikti. Man vairāk šķiet, ka ar mīlestību un sapratni daudz vairāk var panākt, kā ar stingrām normām un pārmetumiem. Bet galvenais jau tiešām ir izaudzināt labu un laimīgu cilvēku. :)

      Atbildēt
  2. Robežām un noteikumiem ir jābūt, bez tā, manuprāt, audzināšana nav iespējama. Jautājums ir par to, kā mēs šīs robežas nosakam, ievērojam (abas puses)
    Vēl varu ieteikt palasīt, ko Diāna Baumrinda (Diana Baumrind) saka un kā vińa iedala audzināšanas stilus.

    Atbildēt

Komentē