Pārdomas pēc grāmatas “Apmierināta mazuļa dienas ritms” izlasīšanas

Pārdomas pēc grāmatas “Apmierināta mazuļa dienas ritms” izlasīšanas

Sākšu ar to, ka pirms bērna piedzimšanas par nekādu režīmu zīdainim es nedomāju. Ieklausījos visos padomos, kas apgalvoja: mazais jābaro, kad viņš to vēlas; jāliek gulēt, kad kļūst miegains utt. Tas viss šķita loģiski. TIKAI neviens nepateica, ka atpazīt šīs zīmes – kad viņš raud, jo vēlas ēst, gulēt, vai vēl ko citu, nemaz uzreiz nav tik viegli.

Iespējams, ir mammas, kuras jau ar pirmo dienu atpazīst visus mazuļa signālus, bet pieļauju, ka vairumā gadījumu saprašānās ar mazo rodas pamazām. Un arī tad, ja esi noskatījies visus youtube video par “baby language”, kuros uzskatāmi parāda, kā pēc mazuļa raudāšanas veida un mīmikas saprast, ko tad viņš īsti grib, nemaz nerunājot par izlasīto grāmatu un žurnālu kalniem, ir dienas, kad šķiet – es neko no sava bērna nesaprotu!!!

Lai nu kā, piekopu brīvu režīmu, cenšoties ieklausīties bērna signālos. Tomēr tik bieži bija brīži, kad es nesapratu, kāpēc ik pa laikam viņš guļ 3 x 40 minūtes dienā nevis vienu normālu diendusu? Zīdaiņiem taču esot jāguļ daudz… kāpēc viņš naktī tik bieži ir jābaro? Pieņēmu, ka katrs bērniņš ir dažāds un, protams, apskaudu mammas, kuras lepojās ar to, ka viņām mazie naktī spēj nogulēt 5 stundas no vietas, vai pat vairāk. Tas likās kā kaut kas neticams visu Everta pirmo dzīves gadu. Tomēr spītīgi pieturējos pie domas, ka nekād neveicināšu ilgāku gulēšanu vai retāku barošanu. Tas viss, protams, prasīja lielus enerģijas resursus (jūs saprotat ;)).

Homeopāte ieteica izlasīt grāmatu “Secrets of The Baby Whisperer (How to Calm, Connect and Communicat With Your Baby)”. Man ļoti patika, ka tajā nebija strikti režīma norādījumi, bet ieteikumi, kā veidot secīgu dienas ritmu neievērojot konkrētus pulksteņa laikus utt.: 1) pabarot bērnu; 2) paspēlēties ar viņu (zīdaiņa vecumā tā var būt arī autiņbiksīšu maiņa); 3) nolikt bērnu gulēt; 4) izbaudīt laiku sev (kamēr mazais guļ). Ieteikumi veidot bērna ritmu tieši šādā secībā bija galvenokārt tādēļ, lai mazulis saprastu, ko gaidīt pēc katras aktivitātes, un viņš pamazām iemācītos veidot savu ritmu pats. Kā arī – lai mazulis neaizmigtu pie krūts un viņam nebūtu problēmu aizmigt patstāvīgi.

Lai gan Evertam jau ir 2 gadi un 3 mēneši, ar interesi izlasīju arī nesen kā latviski izdoto Džīnas Fordas grāmatu “Apmierināta mazuļa dienas ritms”. Lasot ievadvārdus un grāmatas atsauksmes, nojaušu, ka šī un citas Džīnas Fordas grāmatas ir izraisījušas lielu ažiotāžu no divām pusēm :

  1. Mammu un speciālistu, kuri strukturizētu dienas ritma ievērošanu mazulim noliedz.
  2. Mammu, kurām Džīnas Fordas padomi ir kaut nedaudz atvieglojuši mazuļa un jauno vecāku dienas ritmu un plānošanu.

Vispirms īsumā piebildīšu, par ko tad īsti ir grāmatabritu patronāžas māsa ar lielu pieredzi piedāvā vecākiem ievērot viņas izstrādāto bērna dienas ritmu – celšanās, barošana un gulētiešana konkrētos laikos. Grāmatā ir pieejami diez gan konkrēti režīma piemēri sākot no mazuļa pirmajām dienām. Tomēr nav arī tā, ka tas būtu tik drastiski. Autore sniedz padomus, kā ritmu piemērot katram mazulim individuāli, kā veicināt barošanu ar krūti, kā veicināt veselīgu mazuļa miedziņu. Stils, kādā Džīna Forda pauž savus padomus, manuprāt, nav nemaz tik diktatorisks, kā brīvā ritma piekritēji mēdz izteikties atsauksmēs par grāmatu. Ievērot attiecīgo ritmu vai nē, par to lai nu domā katra mamma pati, bet nevar noliegt, ka grāmatā ir arī daudz vērtīgu padomu – sākot ar mazuļa istabas iekārtošanu, beidzot ar to, kā vecākiem rast laiku sev, lai atpūstos.

Grāmatā ir iekļauti jautājumi no topošo un jauno vecāku puses par bažām, kas viņiem radušies saistībā ar Džīnas Fordas izstrādāto dienas ritmu mazuļiem. Tiem, kam šāda tipa ritma ieviešana interesē, noteikti ir vērts izlasīt visus grāmatā uzdotos jautājumus un atbildes. Katram grāmatā paustajam faktam, autorei ir labs, pieredzē balstīts pamatojums.

Šķiet, ka atšķirīgie viedokļi par grāmatu ir tādēļ, ka lielākā daļa mammu uzskata, ka tikai tas veids, kā viņas audzina bērnus, ir pareizs. Ja dienas režīma nav, tad tāds taču nevar būt citām mammām! Jo apkārt tiek sludināts tikai tas, ka mazulis jābaro pēc pieprasījuma, jāliek gulēt pēc pieprasījuma, ar viņu jāspēlējas pēc pieprasījuma utt. Ir normāli, ja mamma pilnībā pakļaujas mazulim un viņa signāliem. Es piekrītu, tomēr es nekādā gadījumā nenosodu, ja mamma cenšas strukturēt savu dienu. Un es piekrītu tam, ka mazulis no dienas ritma var būt arī ieguvējs, jo galu galā, viņam taču ir svarīga arī vismaz kaut kāda rutīna – vismaz secīgas darbības. Pasaulē, kurā ierodas mazulis, tā jau ir tik daudz nezināma. Secīgas darbības katru dienu mazulim ir kā drošība, ka kaut ko no šīs pasaules viņš tomēr saprot (jo ar laiku gaida, ka pēc barošanas sekos spēlēšanās utt.).

No savas pieredzes varu teikt, ka tajos periodos, kad es centos pieturēties vismaz pe secīgas dienas (pamošanās, barošana, pastaiga, spēlēšanās, atkal barošana, vannošana utt.), tas viss arī likās dabīgi, nevis kā mākslīgi ieviests režīms. Tikai ar piebildi, ka dienas ritms ik pa laikam pamainījās. Ik pāris nedēļas, jo mazajam augot, mainījās arī vajadzības. Tiesa, arī Džīnas grāmatā mazuļa dienas ritms dažādos mazuļa mēnešos atšķiras, nav tā, ka visu pirmo dzīves gadu tas būtu vienāds.

Grāmatu var iegādāties Zvaigzne ABC veikalos.

Padalies, vai Tu veidoji mazulim dienas ritmu? Kad Tu sāki to darīt, vai tas palīdzēja?

P.S. Ja interesē kas vairāk par šo tēmu, iesaku noklausīties Latvijas Radio 1 “Ģimenes studijas” raidījumu”: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/apmierinata-mazula-dienas-ritms.a57229/

 

14 komentāri

  1. Piekritīšu viennozīmīgi tev par to,ka stabilitāte mūsos rada drošību! Nu tā tak ir! Ir drošāk dzīvot,ja +/- zini,kas rīt ar tevi notiks…turklāt uz drošības un stabilitātes pamata, bērns var brīvi un radoši izpausties- nedomājot,kas tagad sekot, proti, haotisks dienas ritms. Protams ,katram savs ģimenes modelis, līdz ar to viss sakārtojas attiecīgi balstoties uz to.
    Es neko daudz pirms mazuļa neinteresējos par kādām teorijām, kā labāk un gudrāk. Es visu savā dzīvē pa lielam daru pēc sajūtām- tām es uzticos. Mazuli- atzīšos- nebaroju pēc pieprasījuma, jo pati tak ar kūku veikalā neatejot no kases ēdu visu, ko redzu, un cik lien mutē;D..protams, nerāvu no mutes laukā, bet kaut kādos rāmjos mums izdevās iekāpt. Un kā jau arī tu minēji- darot noteiktas lietas, dienas ritms izveidojas pats no sevis un dabiski- neko arī es mākslīgi neveidoju, jo arī pašai nepatīk dzīvot striktos rāmjos….Jā, gulēt gan devāmies puslīdz līdzīgos laikos, ar rituāliem, lai mazais izprot lietu secību un kārtību. Tas, manuprāt, ir svarīgi!
    Man šķiet, ka atslēgvārdi ir- līdzsvars! ir labi,ja kādai ikdienišķai dienai pievienojas kāda ciemošanās, kāds ceļojums vai kas cits, kas bērnam arī parāda, ka ir arī citas izklaides uz pasaules! kā tad to redzesloku paplašināt?!
    Bet, ko es piekopju ar savu bērnu, kopš pašas dzimšanas- es nesolu to, ko nevarēšu izpildīt! Tas ir svarīgi, manuprāt, jo arī tā ir uzticība vecākiem.

    Atbildēt
    • Laura

      Malacis – vadīties pēc sajūtām vajag, un bieži mēs to neievērojam, aizraujoties ar dažādām teorijām!

      Atbildēt
  2. Domāju, ka daudz kas atkarīgs arī no bērna temperamenta. Tā kā mūsējais ir ļoti aizrautīgs un komunikabls, tad var arī tusēt līdz pārgurumam un nekādas noguruma pazīmes neizrādīs, līdz būs tik noguris, ka ne aizmigt, ne pagulēt. Tāpēc gulēt iet vienmēr tajā pašā laikā, pat ja vēl neizskatās pārāk miegains, un aizmieg ļoti viegli, guļ kā enģelis :) Ja atkāpjamies no šī režīma, grūti mums un viņam.
    Arī ar ēšanu uzskatu, ka jāpieturas pie kaut kāda režīma, lai nav tā, ka gremošanas sistēmai ir nepārtraukti jāstrādā.
    Un arī pilnībā piekrītu režīma nozīmei no emocionālā skatu punkta-tā tiešām rada zināmu drošības sajūtu mazā bērnā.

    Atbildēt
    • Laura

      Jā, jāpiekrīt, ka bērna temperaments ir vadošais visā šajā!

      Atbildēt
  3. Aizvedām 1.5 gada vecumā uz majas darziņu (auklite pie sevis poeskata 4 berninus) un uzreiz iemacijas gan ēst, gan gulēt pusdienlaiku noteiktā laikā! Majās gan viss, kā pagadās, jo vecāki jādresē, toties pie auklītes jābūt labākajai :)

    Atbildēt
  4. Mums ar Irbi (9mēn) ir režīms ar kādas stundas laika nobīdi, kas veidojies pilnīgi dabiski (viņa pati ceļas vienā laikā un vienā iet gulēt, ēšana ir paredzama, bet neregulēta), bet to ik pa laikam izjauc slings. Tā kā nu jau staigājamies slingā nomoda laikā, tad dažreiz, kad viņa pamanās aizmigt, viss ritms nobrūk. Un tad ir kašķīgi vakari un nekas nepatīk. Nu ir tomēr ar režīmu visiem mazāks stress, jo tie pirmie mēneši, kad šķiet, viss tiek gribēts reizē un viss riebjas reizē, bija traki.

    Atbildēt
  5. Ar striktu dienas ritmu (mazajai Lotei šobrīd pilni 8 mēneši) gan neesam aizrāvušies. Līdz šim tā ir bijusi ēšana +/- konkrētos laikos, bet tagad pievienojies arī gulētiešanas laiks pulksten 22, mūsu gadījumā tas nozīmē, ka diendusas beidzas plkst. 17, un atlikušais vakars līdz naktsmieram tiek veltīts vakariņām, rotaļām, vannai vai kā citādi aizpildīts. Pagaidām šis režīms strādā labi (bail gan skaļi to teikt), jo līdz šim, kad netika ieviests guļamlaiks 22, Lote mēdza iet gulēt arī ap pusnakti, kas gan mums pašiem problēmas nesagādāja, jo esam vakara cilvēki, taču saprotot, ka nākotnē tāpat būs jāapmeklē dārziņš, un arī man nāksies doties uz darbu, jau laicīgi nākas domāt par dienas ritmu vismaz mazos rāmīšos, Bet lielos vilcienos – ļaujam mazajai izpausties – nāk miedziņš 11 pirmspusdienā, ļaujam gulēt, nenāk – spēlējamies un izzinām pasauli. :)

    Atbildēt
  6. Izlasīju šo grāmatu angliski, kad vecākajam puikam bija daži mēneši, sajutos gana slikti, ka mēs visu darām nepareizi. Par laimi, noliku grāmatu nost un dzīvoju, kā mums likās pareizāk. Tagad esmu mācījusies vairāk un zinu, ka Džīnas Fordas metode ir pretrunā bērnu fizioloģijai un psiholoģijai, tāpēc ieteiktu ļoti piesardzīgi izturēties pret viņas ieteikumiem. Turklāt jau tas vien, ka Džīnai Fordai pašai bērnu nav ir labs rādītājs. Arī bērnu psiholoģiju viņa nav mācījusies. Viņa ne visai zina, par ko raksta. Ja kas der un strādā, ok, bet ja ne, tad tas nav nekāds ideāls uz ko tiekties.

    Atbildēt
    • Nekad nebūtu iedomājusies, ka šādu ažiotāžu daudzos portālos var izraisīt grāmata, kuras autorei pat nav atbilstošas izglītības un pieredzes. Paldies Jums! Tagad esmu vēl jo vairāk pārliecināta, ka turpināšu sekot man pieņemamajiem Dr.Hārvija Karpa grāmatas par mazuļa miegu padomiem :)

      Atbildēt
      • Laura

        Jā, to grāmatiņu mēs arī izmantojām :) Tāpēc citas nebija aktuālas īsti.

        Atbildēt
  7. Tā kā pati esmu pilnīgs “nerezīma cilvēks”, tad visi mani mēģinājumi ieviest kaut kādu dienas kārtību ir ne pārāk veiksmīgi. :D Turklāt, ja pat izdodas uz dažām dienām ieviest kādu noteiktu ritmu, tad pienāk diena, kad ārsta vizīte ir miega laikā vai vakarpusē kāds pasākums, no kura pārbraucam jau pēc gulētiešanas laika vai arī tētim ir kādas darīšanas un mazais neparko neies gulēt, kamēr tētis nebūs mājās… ar tādu vienu reizi arī viss ritms ir izjucis.
    Otrkārt, mans mazulis gribēja ēst daudz biežāk nekā ik pa Džīnas ieteiktajām 3h un par to ziņoja ļoooti skaļi. Tā kā knupi viņš neparko negribēja, tad nekādu citu iespēju kā vien pabarot tad, kad viņš vēlas, neredzēju. Un viņš gandrīz vienmēr aizmiga ēdot! Ne runāšana, ne kutināšana, knibināšana, nekas, nekas to nemainīja. :D Gultiņā spēlējoties pirmo 6 mēnešu laikā aizmiga precīzi 1 reizi.
    Tāpēc mums viss notiek plūstoši, jo mēģinot iespīlēt bērnu notektā režīmā vai vienmēr nolikt gulēt plkst.21:00 es esmu daudz vairāk nogurusi. Ja viņš vēl negrib iet gulēt manis izvēlētajā laikā, tad likšana gulēt aizņems pat līdz 1.5h, kamēr viņš būs pats tai gatavs.
    Un vēl es gribu piebilst (drīzāk pajautāt) par šo grāmatu – sanāk, ka mazais kārtīgā nomodā ir 12h. Bet ar klasisku darba režīmu tētis ir darbā 8+1h, ceļš Rīgā normāli aizņem 1h katrā virzienā, tātad 11h no mazuļa nomoda laika tētis ir prom. Vai tiešām citi bērni ir gatavi iet gulēt, kad tēti satikuši tikai uz 1h?

    Atbildēt
    • Laura

      :) nu pareizi. Bērniņiem taču arī temperamenti atšķiras:)

      Atbildēt
  8. Arī viennozīmīgi pievienojos šis grāmatas kritiķiem. Un tas nebūt nav saistīts ar to, vai režīms ir laba lieta vai nē (kā jau visi saprot, tas ir individuāli). Džina Forda, kurai starp citu pašai bērnu nav, pieiet bērnam kā medicīnas projektam – viņas piedāvātais režīms ir slimīgi precīzs līdz minūtēm, ne tikai bērna, bet arī mātes ikdiena ir saplānota bez atkāpes variantiem. Bērnam jāguļ vienam, pilnīgā tumsā, nedrīkst aizmigt pie krūts, nedrīkst aizmigt rokās, mātei regulāri jāatslauc piens, bērns aizmiegot raudās ‘tikai’ pusstundu… Nemaz nerunājot pat normālu attīstību zīdainim, kuram netiek nodrošinātas pamatvajadzības, es nespēju iedomāties, kā šāda pieeja var atvieglot mātes ikdienu, ja pirmo gadu var iziet no mājas tikai konkrētā grāmatā ieplānotā dienas stundā, utt.

    Atbildēt
  9. Nav viss balts vai melns, mani pārsteidz cik ļoti tiek kritizēta šī grāmata un līdz tādam līmenim, ka nekā laba jau tur nav, tā jau nu gan nav. Daudz kas ir atkarīgs kā lietas uztver, man ieteica šo grāmatu kādu laiku atpakaļ, pirms bija izdota latviski, es nebiju grāmatas piekritēja vai noliedzēja, bet es es nodomāju, ka varētu pamēģināt, why not? Izlasīju grāmatu, piedzima bērns, no sākuma noliku malā, kamēr apradīšu ar situāciju, pienāca otrā nedēļa, kad domāju mēģināsim taisīt dienas ritmu, sākām ar gulēšanas laikiem. Pamazām aizgāja ritms, es to grāmatu neuztvēru tik burtiski, es neievēroju minūtes, es negāju ēst brokastis cikos norādīts. Es paņēmu no grāmatas ideju, gulēšanas laikus, vēlāk pielāgojās ēšanas laiki, liku gulēt istabā ar aizvērtiem aizskariem (tas nav nekas traģisks, es pati labāk guļu tumsā, nekā dienas gaismā). Tagad ir pagājuši 5 mēneši, ritms ļoti labi man noder, man ļoti patīk saplānota diena, man nav jāpavada laiks midzinot bērnu, viņs iemācījies aizmigt pats, man radusies sajūta ka bērnam ar patīk paredzamas dienas. Man ir svarīgi, lai bērns guļ pa nakti, jo es gribu pa nakti gulēt, līdz ar to dienas miegs ir ierobežots, jā. Man nerada sarežģījumu, ja jābrauc ciemos vai jāiet pie daktera, ieplānoju to, tad kad bērns neguļ. Šī grāmata ir super organizētajām mammām, ne tām kuras ir ar “laid back” attieksmi. Es nesatraucos, ja kādu dienu ritms nesanāk, bērns negrib gulēt, saprotami ka tā var būt, nav jau robots. Šobrīd es nevaru iedomāties kāda būtu mana ikdiena bez šīs grāmatas, jo man ļoti palīdzēja.

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Grāmatas topošajiem un jaunajiem vecākiem | Viens + Viens - […] Šai grāmatai ir daudz pretinieku, un tikpat daudz aizstāvju. Izlasīju šo grāmatu, lai vispār saprastu – kas tur tāds,…

Komentē