Pastkartes no Madeiras: dienas ritms ar divgadnieku

Pastkartes no Madeiras: dienas ritms ar divgadnieku

Vakar stāstīju, kā mums gāja lidojumā uz / no Madeiras. Šodien vēlos dalīties ar pieredzi, kā veidojam dienas ritmu ceļojuma laikā. Ceļojot ar bērnu ievērot konkrētu dienas ritmu parasti ir diez gan svarīgi. Paveicies tiem, kuru mazulim nesagādā lielas grūtības pielāgošanas citādākai dienai, kāda ir ikdiena. Te nu mums laikam jāpriecājas, jo Everts nebrīnās, ja viņu pamodina agrāk, brokastis iedod vēlāk, vai viņu notur nomodā mazliet ilgāk. Lielas atšķirības gan centāmies neveidot, jo organisms dabīgi prasa gan paēst, gan pagulēt.

ROBEŽAS

Laikam jau ideālajā pasaulē ceļojumā, bērnam tiek novilktas tās pašas robežas kā mājās. Nu, piemēram, viena konča nedēļā, naktmiers plkst. 21:00. Bet cik gan tas ir reāli? Vai mums pašiem ceļojumos patīk ievērot tos pašus noteikumus, kā mājās? Ja ikdienā ievērojam veselīgu uzturu, vai arī ceļojumā atteiksimies pagaršot tradicionālu kūciņu? Manuprāt, ceļojums – tā ir baudīšana.

ĒŠANA

DSC_0771

Jā, Everts cukuru saturošus produktus uzņēma daudz vairāk kā ikdienā. Madeirā bija vasara, uz katra otrā ielas stūra pārdeva lielisku itāļu saldējumu. Tā kā šis bija mūsu pirmais ceļojums bez ratiem, Everts staigāja daudz vairāk kā parasti, līdz ar to arī vairāk patērēja enerģiju. Līdz ar to – par to, ka saldumi tika uzņemti vairāk kā ikdienā, nemaz nebēdājam. Brīvdienas ir brīvdienas! Tai pat laikā viņš ar prieku pagaršoja vietējās zivis un zupas, piemēram, bija sajūsmā par skābeņu zupu ar kūpinātātu zobenszivi! Viss bija līdzsvarā.

GULĒŠANA

Processed with VSCOcam with c1 preset

Pirmkārt, mūs skāra laika maiņa. Madeirā gan tā bija tikai 2h atsķirība (ja Latvijā plkst. 20:00, tad Madeirā – 18:00), tomēr ievērojama, lai mainītos gulētiešanas un celšanās laiks. Neliksim taču bērnu gulēt, ja vakariņu vietas pēc vietējā laika veras vaļā tikai plkst. 19, bet Latvijā tas jau ir gulētiešanas laiks. Pirmās dienas dzīvojām pēc Latvijas laika, bet beigās jau bijām pielāgojušies vietējam.

Diendusu Everts gāja gulēt, kad pašam gribējās. Tā kā piedzīvojām laika maiņu, bija grūti saprast, cikos tad būtu pareizāk iet gulēt, tāpēc ļāvām viņam to “pateikt” pašam. Pāris reizes viņš iemiga braucot autobusā, citas reizes diendusa bija mūsu apartamentos, bet pēdējā dienā viņš to izlaida vispār.

STAIGĀŠANA

DSC_0605

Vai visu ceļu iet pašam? Protams, nē, sevišķi, ja šis ir pirmais ceļojums bez ratiņiem. Ceļojums gan ir ļoti pateicīgs – nekur nav jāsteidzas, neko nevar nokavēt (izņemot lidmašīnu :)). Bērns var staigāt savā ritmā, apskatot katru uz ceļa atrasto krikumiņu, noplēšot no krūma kādu lapu, sekot savai ēnai. Kā man patīk mierīgās ceļojuma pastaigas! Protams, arī sēdēšana uz tēta pleciem bija topā, kad mazās kājiņas sāka nogurt. Starp citu – Evertam vēl nesen nepatika šāda sēdēšana uz tēta pleciem, bet ceļojumā viņš pie tās pierada ļoti.

ROTAĻĀŠANĀS

DSC_0705

Lai gan viss ceļojums ir kā liela rotaļa, neiztikt arī bez kārtīgas izskraidīšanās bērnu rotaļu laukumos. Portugālē, salīdzinot ar Turciju, tie bija fantastiski. Par to pārliecinājāmies jau pirms gada esot Lisabonā. Rotaļu laukumi ir izvietoti arī lielveikalos, un tas mums pamatīgi atviegloja iepirkšanos (iegādājāmies pārtiku, jo šad tad gatavojām mājās). Kamēr mamma / tētis iepirkās, tikmār Everts kārtīgi izdaudzījās rotaļu laukumā.

Vēl viena lieta, kas attiecas uz rotaļāšanos. Mums jau ir iegājusies tradīcija, ka katru dienu Evertam ceļojumā nopērkam kādu mazu mašīnīti vai citu “štruntiņu”, ar ko rotaļāties brīžos, kad nepieciešams nosēdēt mierā, piemēram, vakariņojot restorānā.

UZVEDĪBA SABIEDRISKĀS VIETĀS

DSC_0989

Te nu gan tika novilktas tādas pašas robežas kā mājās. Nedrīkst nevienam darīt pāri, nedrīkst glaudīt svešus suņus, pie ielas pāri tikai pie zaļās gaismas utt. Bet šīs lietas nevienā brīdī neradīja diskusiju. Acīmredzot tāpēc, ka šīs robežas arī ikdienā ir visstingrākās.

Mūsu čalītim nav problēmu šad tad sabiedriskā vietā nogulties zemē un pieprasīt savu. Te nu ievērojām to pašu taktiku ko mājās  – ingorēšanu vai izolēšanu no attiecīgās vietas.

Turpmākajos rakstos vairāk pastāstīšu par to, ko tad īsti mēs Madeirā darījām.

Padalies, vai Tava bērna dienas ritms ceļojuma laikā mainās? Un kā ir ar robežu noteikšanu?

 

Mēs lidojām ar “FlyMeAway”. www.flymeaway.lv vari atrast interesantus piedāvājumus novembra brīvdienām un skolēnu pavasara brīvlaikam.

fly_me_away_logo_big

 

 

 

4 komentāri

  1. Avatar

    Mums ceļojumi un dienas ritmi ir ļoti līdzīgi kā jums. Arī ceļojumus baudām uz pilnu krūti – katru dienu nobaudām ko jaunu un garšīgu, nopērkam jaunu mašīnīti. Parasti pats arī izvēlās veikalā un tad var dikti ilgi spēlēties ar to. Mums ir paveicies, ka puika ir ļoti, ļoti atvērts visam jaunam un bez jebkādām problēmām uzņem jauno dienas ritmu un pārmaiņas. Parasti tik pusdienas miedziņu cenšamies ieplānot, bet tas arī var būt gan mašīnā, gan pludmalē vai vnk parkā uz soliņa, guļot mammai klēpī. :) Pamostās vienmēr labā noskaņojumā un varam tusēt tālāk. Vakara gulētiešana mums vienmēr ir laika posmā no 22-23, nekad atrāk neguļ un jau mammas puncī Karels bija izteikts pūcīts. No rītiem arī ceļās pēc 9.
    Pēdējā ceļojumā bija 7 h starpība, bet puika to izturēja visvieglāk no mums visiem, gan aizlidojot uz ASV, gan arī atgriežoties mājās. Tikai pirmo dienu aizgājām nedaudz ātrāk gulēt, bet vēlāk jau dzīvojām pēc vietējā laika.
    Protams, ir savas robežas un strikts nē par dzīvībai bīstamām lietām, bet principā paši esam atvērti un mācām to arī bērnam. Ja gribās, var arī vārtīties pa zemi, spēlēties peļķēs – ar vienu vārdu sakot – izbaudīt bērnību. :)
    Ja godīgi, es vairs nevaru iedomāties ceļojumus bez mūsu mīļa rakara – tās ir vislabākās un pozitīvākās emocijas uz pasaules. Protams, laiks ir jāpavada arī ar vīru divatā, bet mēs abi tādi ķertie un ilgi bez mazuma izturēt nevaram. :)

    Atbildēt
    • Laura

      Jauki! Prieks par jums :)) Tiešām līdzīgi mums izklausās :)

      Atbildēt
  2. Avatar

    Cik labi ir dzirdēt, ka vēl kādam ir kritējs zemē :D Everts izklausās ļoti līdzīgs manam Reinoldam, pilnīgs dzīvsudrabs, aktīvs, sabiedrisks, mierā nosēdēt nekādi – forši! :)

    Atbildēt

Atbildēt uz Dace Alpa Atcelt atbildi