Pastkartes no Madeiras : garākais lidojums ģimenes vēsturē

Pastkartes no Madeiras :  garākais lidojums ģimenes vēsturē

Šo nakti pavadījām gaisā. Tagad, kad esam pagulējuši un ceļojuma iespaidi ir vēl paviam spilgti, gribu padalīties, kā tad mums gāja. Tie, kas man seko instagram mazu iesktu ceļojumā jau ir redzējuši, bet bildes ir bildes. Stāsti jau ir kaut kas vairāk.

Vispirms gribu pieminēt, ka tas, kā izvērtīsies ceļojums ar ģimeni ir ļoti atkarīgs no bērna temperamenta un vecuma attiecīgajā brīdī. Tāpēc, pirms dalos ar stāstiem, būtu godīgi pieminēt, ka Everts pēc temperamenta ir ļoti aktīvs, reti prot nosēdēt mierā. Viņš nav no tiem, kas spēj noskatīties leļļu teātra izrādi 2 gadu vecumā. Toties Everts ir ļoti atvērts, fleksibls un bezbailīgs. Viņš ar sajūsmu metas iekšā jaunos piedzīvojumos. Viņam nav bail no augstuma, aukstuma un vēl sazin kādām dabas parādībām. Lidot – ar lielāko prieku!

Tātad lidot mūsu 2 gadus un 2 mēnešus vecajam puikam patīk. Rīgas lidostā ieraugot pirmās lidmašīnas caur uzgaidāmās telpas stikliem, viņš nepacietībā trinas, jo vēlas ātrāk tajā iekāpt. Ar www.flymeaway.lv uz Madeiru izlidojām 8:00. Tas nozīmēja celšanos pirms 6 rītā. Arī agrais rīts nebija traucēklis, lai mazais ceļotājs izbaudītu 5,5 stundas garo lidojumu – garāko, kādu viņš jebkad ir piedzīvojis!

Processed with VSCOcam with p5 preset

EVERTA ROKAS BAGĀŽA

Ikviens vecāks, kas lidojis ar bērnu zina, ka ir vērts sakārtot atsevišķu somiņu ar bērna lietām, kas, iespējams, būs nepieciešamas lidojuma laikā.  Tā kā Everts jau vairākas reizes ir lidojis, lidojumam gatavojāmies bez jebkādiem satraukumiem. Līdzi ņēmām :

  • mitrās salvetes un pamperi (jā, mums joprojām vajag! :D);
  • veselīgas uzkodas (augļi, bio musli batoniņi);
  • ūdens (bērnu  pārtiku un ūdeni lidmašīnā var ienest bez problēmām);
  • apģērbu komplekts (ja nu gadās apliet, nošmucēt);
  • rotaļlietas – kāda mīļa mašīnīte, lellīte.

Paņēmām, bet nevajadzēja: planšeti (krīzes situācijai). Everts tajā pedējā laikā skatās nevis multenes, bet gan vilcienu video – kā brauc vilciens dažādās pasaules vietās. Tas viņu nomierina. Lidmašīnā un vispār ceļojumā planšete nebija aktuāla, jo Everts bija aizņemts ar pasaules vērošanu :).

Atšķirībā no citām reizēm, neiespringu arī uz jaunu rotaļletu iegādi speciāli lidojumam, jo esmu novērojusi, ka visinteresantākās rotaļlietas tāpat būs dažādas lidmašīnas detaļas – logu aizsegi, nolaižamie galdiņi un rokturi, pogas, lidmašīnas žurnāli utt.

UZVEDĪBA LIDOJUMA LAIKĀ

Lai gan bija cēlies agri, nevienu brīdi no 5,5 h garā lidojuma Everts negulēja. Vienubrīd miedziņš uznāca, bet tas tika pataupīts pēcpusdienai :). Tā kā lidojums bija garš, atļāvām viņam izkustēties un pa lidmašīnu mazliet paskraidīt un iepazīties ar citiem pasažieriem. Kopumā šis lidojums bija ļoti viegls un 5,5 stundas paskrēja daudz ātrāk, nekā biju domājusi.

Processed with VSCOcam with f2 preset

Atpakaļceļā lidojumu uzsākām tiki 23:00 vakarā pēc Madeiras laika (LV  – 1:00). Mazliet sakreņķējies, ka tik vēlu tiek turēts nomodā, tomēr tiklīdz lidmašīnā tika izslēgta gaisma, Everts aizmiga. Gulēja līdz pat izkāpšanai ārā, pēc tam – taksī un turpināja arī savā gultā mājās. Varbūt vismaz viņam šī nakts nelikās tik zaudēta kā man..:)

Priecājos, ka neskatoties uz viņa temperamentu, Everts spēj baudīt arī garu lidojumu. Tas droši vien tāpēc, ka lidmašīna ir kā cita pasaule, pilna ar jauniem atklājumiem paziņām! Mūsu mazais sapnis ir visiem kopā doties uz ASV. Lidojums uz turieni ir vēl garāks, bet, spriežot pēc šī lidojuma, šķiet, ka arī to mēs pārdzīvotu mierīgi.

Processed with VSCOcam with c1 preset

Manupārt, galvenā atslēga veiksmīgam lidojumam ir spēja pielāgoties bērna temperamentam. Tas pats attiecas un ceļojumu kopumā. Ja bērns ir bailīgs – vairāk samīļot un radīt drošības sajūtu, ka arī gaisā viss var būt labi. Ja aktīvs – ļaut izkustēties un nekušināt bez vajadzības. Bieži vien bērna spiedzieni ir aiz prieka un tie drīzāk iepriecina citus pasažierus nekā nogurdina. Noteikti nevajag spiest bērnu pārvarēt savas bailes no kaut kā. Ja zināms, ka lidojums varētu būt mazajam, traumējošs, varbūt tomēr vecākiem baudīt atpūtu divatā.

Blogā jau esmu stāstījusi, kā mums gājis ar lidojot ar Evertu nepilna 1 gada vecumā un 1 gada un 9 mēnešu vecumā. Jāsaka, ka šoreiz bija visvieglāk :).

Mēs lidojām ar “FlyMeAway”. www.flymeaway.lv vari atrast interesantus piedāvājumus novembra brīvdienām un skolēnu pavasara brīvlaikam.

fly_me_away_logo_big

14 komentāri

  1. Avatar

    Malači! Ļoti gaidīju jūsu aprakstu par ceļojumu! Everts ir viens riktīgi foršs puika un noteikti lidojums uz ASV jums izdosies labu labais.
    Mēs kā reiz septembrī lidojām uz Miami ar savu 2gadnieku un 9 stundas paskrēja ļoti ātri. :) Uz turieni lidojot, bērns negulēja nevienu minūti, toties mums bija tik daudz dažādu lietu, ko darīt – liela lidmašīna, sava mašīnu trase līdzi, tv, kur rāda lielo lidmašīnu un Vinniju Pūku, foršās stjuartes, kuras dod mantiņas un uzkodas, planšetnieks ar noderēja. :) Ne mirkli nenožēlojam, ka izvēlējāmies tik tālu ceļojumu. Bet mums bērns ir fantastisks ceļa biedrs – aktīvs un zinātkārs, ar kuru principā visu var sarunāt.
    Bet mēs esam mazliet traki, jo esam gatavi ceļot un ceļot. Dēliņš kā reiz vēl vakar pieprasīja lidot ar lidmašīnu un nekāpa mašīnā. :D Nu bet, ko teikt, ja pirmo reizi viņš lidoja jau mammas puncī un tad 2 mēnešu vecumā.
    Lai jums super pozitīvi un izdevušies visi nākamie ceļojumi!

    Atbildēt
    • Laura

      Forši! Everts arī mammas puncī lidojis :) Jūs arī iedvesmojat :)

      Atbildēt
  2. Avatar

    Feini! Everts malacis!
    Godīgi sakot prieks lasīt reālu stāstu, patīk, ja pasaka kā tiešām bija, jo no malas viss vnm izskatās skaisti, jo ceļojot nevar nebūt skaisti! Un tieši tā- reizēm varbūt ceļot divatā:)
    Bet zinot cik reizēm mans dēls ir emocionāls, jūtīgs un visādi citādi kustīgs, kā arī saka un dara, kā tajā brīdī ir izdomājis- tad tas ir liels pārbaudījums jau esot mājās:)) mēs neesam lidojuši kopā, bet briestam:) ļoti briestam….
    Mūsu ģimenes sapnis ir Bali un Taizeme! Tad nu redzēs, vai nebūs pirmais lidojums:D
    Bet prieks, ka varu izlasīt pieredzi lidojot- tas domāju, ka ļoti palīdz, ja reiz lido pirmo reizi ar bērnu-iem….;))

    Atbildēt
    • Laura

      Ceļot noteikti ir vieglāk, ja mazais ir atvērts visam jaunajam un varbūt nav tik jūtīgs. Bet ticu, ka ar visiem bērniem var atrast kaut kādu savu veidu, kā no lidojuma / ceļojuma gūt prieku gan mazam, gan lielam. Noteikti pamēģiniet kaut kad, bet kur steigties jau arī nav :)

      Atbildēt
      • Avatar

        Noteikti- šobrīd sevi- katrs no mums- motivējam un uzmundrinam, lai šo periodu, kas ir ieildzis, pārdzīvotu:)….. Esam stipri! Un domāju, ka atliks tik maisam atsiet vaļā galu…. Ceļosim:) un tad, jau būšu gudrāka, jo zināšu citu pieredzes:))

        Atbildēt
  3. Avatar

    Forši lasīt citu patiesu pieredzi, ceļojot ar bērnu! Paldies! Gaidu nākamo daļu ;)

    Man arī ir aktīvs puika, kas mierā nesedēs un planšete arī neinteresē vairāk par 5-10min.(dodam TIKAI lidmašīnā), rezultātā vecākiem lidojums nav nekāda dižā atpūta, jo visu laiku bērns jāvaktē un tomēr jākontrolē, lai citus netraucētu (tā pati galdiņa virināšana turpu šurpu, celšanās kājās sēdeklī, staigāt pa salonu mēs neļaujam, jo šaurs un traucē arī stjuartēm, kad izvadā ēdienus, karstus dzērienus, speršana pa sēdekli aiz galaicības/dusmām arī ir pieredzēta). Vecākiem, kas ir kārtīgi, audzināti un visādi citādi zina pieklājības normas, tad mēģina (!) tās uzturēt arī bērnam, jo, lai arī kā mēs teiktu bērns ir bērns, man personīgi ļoooti nepatīk, ja man bērns traucē citus cilvēkus lidojuma laikā vai jebkurā citā publiskā vietā. Jūtos par to atbildība un šajā jautājumā man nav easy attieksmi un pieeja. Protams, ka tas prasa daudz enerģijas, izdomas un sarunāšanas, kas citreiz ir kaķim zem astes :)
    Cenšos būt reāla, ceļot ar bērnu nav atpūta tiešām izpratnē – gulēt smiltīs ar kokteili rokās vai arī mierīgi darīt visu ko esi ieplānojis ceļojuma laikā, grozies kā gribi, ar mazu bērnu jāpielāgojas viņa spējām, citādi tas var izvērsties par mazu murdziņu ar kliegšanu un pārslodzi, kas var vainagoties ar saslimšanu.

    Ar mazu bērnu ceļot nav viegli, bet prieks būt kopā un piedzīvot kopā ir neatsverams.

    Atbildēt
    • Avatar

      Es atkal ceļošanu ar bērnu uztveru kā atpūtu un ja uz to visu skatās tā easy, tad tiešām ir viegli. Man jau šķiet, ka piedzimstot bērnam uz daudzām lietām jāsāk skatīties pavisam savādāk – jākļūst iecietīgākiem vienam pret otru. Mani nekad, arī pirms bērna piedzimšanas, nav traucējuši ciit bērni lidmašīnās. Vienmēr arī savam puikam ļauju pastaigāt pa salonu, iepazīties ar citiem bērniem, pavirināt galdiņu utt., protams, lai tas īpaši netraucētu citiem pasažieriem. Mēs tiešām esam daudz ceļojuši ar savu 2gadnieku un nevienu reizi neesmu uzklausījusi pārmetumus vai negācijas no citu pasažieru puses. Bet mēs vienmēr paši ejam ar smaidu un to arī saņemam pretī.
      Protams, nekāda baigā gulēšana pludmalē nesanāk, bet tas arī nav mūsu ģimenes stilā. Mums patīk aktīva atpūta un ar bērnu to varam ideāli realizēt.
      Cenšamies neko baigi neplānot, cik vien tas ir iespējams un vnk baudīt atpūtu. Ja arī, kas noiet greizi, tad lieku kreņķi neķeram un kliegt uz bērnu tas vispār ir ārpus mūsu ikdienas. Līdz ar ko bērns arī neslimo. ;)
      Dzīve ir jāsvin un jāpriecājas par katru dienu, ko tā dod.

      Atbildēt
    • Laura

      Uz kūrortu braukt un gulēt pludmalē ar bērnu mums arī nav plānots :D Tas laikam īsti nenostrādātu.
      Bet kas attiecas uz lidošanu – vienmēr lidmašīnā bijis garlaicīgi, tagad tā vairs nekad nebūs. Lidojums paiet daudz ātrāk, kā tas būtu vienkārši sēžot.. :)

      Atbildēt
      • Avatar

        Mēs kā reiz ar vīru katru reizi smejamies, ka tikko iekāpām lidmašīnā un jau jākāpj ārā.:D Tagad lidojumi tiešām paiet daudz ātrāk un vairs nav garlaicīgi. :)

        Atbildēt
  4. Avatar

    Dace, Jums ir ļoti idilliski. Prieks, ja tā viss izdodas :)

    Smaidi kā gribi, bet, ja priekšā sēž pāris gados, kas brauc no atvaļinājuma un vēlas mierīgi baudīt lidojumu, un aizmugurē sēž mazs bērns, kurš raud vai iesper pa sēdekli, vai virina galdiņu turpu-šurpu, tad smaids tur nepalīdzēs. Arī man tas nepatiktu, pat kā vecākam, bet tā kā man būtu viegli identificēties ar šādu situāciju, tad diži par to neuztrauktos un šķību sejas izsteiksmi nerādītu. Mūsu zemes mentalitāte nav tā bērniem draudzīgākā, ko nevarētu teikt par dienvidu ļaudīm, kas jebkur pieversīs bērnam uzmanību, ja vajadzēs – izklaidēs ar prieku un pacienās ar saldumu veikalā.

    Pie mums neviens lidmašīnā atklāti arī nesūdzas, bet nu sejas izteiksme pasaka VISU un attieksmi ”bērns ir bērns, uztveram to vieglāk” – parasti nestrādās, it īpaši tiem, kuriem nav mazi bērni.

    Atbildēt
    • Avatar

      Mani atkal nekad dzīvē nav interesējušas citu cilvēku sejas izteiksmes vai pārmetumi. Vēl jo mazāk interesē, ko par mani padomās. Man galvenais ir savas ģimenes ērtības, protams, ievērojot normālu pieklājību un manieres, ko mācam arī savam bērnam. Ne vienmēr tas izdodas ideāli, bet kas teica, ka būs viegli – galvenais jau pacietība, ko es mācos katru dienu un skaitu līdz 10, ja vajag. :D Jo tās ir manas, nevis bērna problēmas.

      Atbildēt
      • Laura

        Man pēdējā laikā arī arvien mazāk interesē citu zīmīgie skatieni. Lielākoties jau cilvēki zina, ka bērns ir bērns un nav nācies saskarties ar dusmīgiem tekstiem, ka mūsu bērns kādam traucētu. Agrāk pie katra dusmīgā skatiena saraustījos, bet tagad man ir diez gan vienalga, jo zinu, ka agrāk vai vēlāk “tracis” beigsies

        Atbildēt
  5. Avatar

    Pirmo transatlantisko pārlidojumu Reinolds veica vēl puncī esot (lidoju no Dominikānas uz Latviju dzemdēt), pēc tam mēneša vecumā lidojām atpakaļ pie tēta. Šajā vecumā 10h lidmašīnā likās vienkārši, mazajam vajadzēja tikai mammas siltumu, pieniņu un daudz čučēt. :) Tad četros mēnešos lidojām/pārvācāmies atpakaļ uz Latviju, tas arī likās vienkārši, lidojām pa nakti, mazais visu nakti nogulēja un nelikās traucēts. Un pēdējais 10h lidojums bija šogad, aprīlī, kad Reinoldam bija 1,3gads un tad jautrība sita augstu vilni :D mierā viņš nosēdēt nevarēja, multenes arī baigi nesaistīja tajā laikā, tad nu sadraudzējās ar visiem pasažieriem, kuri negulēja. Izložņāja visus kaktus lidmašīnā, pagulēja no 10h, labi, ja 1,5h. Vispār Reinolds arī ir bērns, kuru ļoti interesē viss jaunais un pasaules izzināšana, tāpēc tādā ziņā problēmu nebija, es pati gan biju sagurusi pēc 10h spēlēšanās. :) Laiku maiņu (6h starpību ar Latviju) arī mazais pārdzīvoja stipri vieglāk kā pieaugušie. Tākā droši brauciet uz Ameriku, nav tik traki to okeānu pārciest. :)

    Atbildēt
    • Laura

      Lasu un smaidu :D Forši jums lidojumi bijuši :))

      Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Pastkartes no Madeiras: dienas ritms ar divgadnieku | Viens + Viens - […] stāstīju, kā mums gāja lidojumā uz / no Madeiras. Šodien vēlos dalīties ar pieredzi, kā veidojam dienas ritmu ceļojuma…
  2. Lidošana grūtniecības laikā – mana pieredze | Viens + Viens - […] trimestrī lidoju pavisam nesen – uz Madeiru :). Nevienā brīdī mani nepārņēma šaubas, ka lidojums būtu jāatceļ. Gluži otrādi…
  3. Atziņas pēc pirmā ceļojuma ar diviem maziem bērniem | Viens + Viens - […] Pirmoreiz ceļojām ar diviem bērniem! Ar Evertu kopā esam bijuši jau Lisabonā, Stambulā un Madeirā, tāpēc ceļošana ar bērnu…

Atbildēt uz Martina Kempele Atcelt atbildi