Sievietes figūra pēc dzemdībām – kāpēc mums tik ļoti patīk to apspriest?

Sievietes figūra pēc dzemdībām – kāpēc mums tik ļoti patīk to apspriest?

Visiem patīk apbrīnot sievietes punci gaidībās. Taču šī apbrīnošana beidzas uzreiz pēc dzemdībām. Nepieklājīgākie jaunajai mammai pāris mēnešus vai pat nedēļas pēc dzemdībām atļausies aizrādīt, ka “grūtniecības vēderiņam” nu tā kā būtu laiks pazust…

Personīgi es nevaru sūdzēties, jo pateicoties gēniem un dzīvesveidam ar aizskarošiem komentāriem par savu figūru neesmu sastapusies, tieši otrādi – visi it kā apbrīnoja, kā tik ātri pēc dzemdībām esmu vēl tievāka, kā biju pirms tam! Bet ja godīgi, tas man neliekas veselīgi. Jo tievuma apbrīnošana parasti ir mājiens, ka “tievs = labi = skaisti”. Tas liek domāt, ka citādāk nevar būt un atliek vien turēties pie esošā dzīvesveida, lai tievums nekur nepazustu. Labi, ja veselais saprāts ļauj neieslīgt galējībās, tomēr sekojot līdzi informācijai medijos, agrāk vai vēlāk nākas sastapties ar to, ka tiek apbrīnotas tās sievietes, kam pēc dzemdībām ir izdevies kļūt īpaši tievām maksimāli īsā laikā. Esmu piedzīvojusi sajūtas, ka visi tik ļoti priecājas par tavu tievumu, ka kļūst bail ieturēt normālu maltīti…ja nu tievums pazūd?

fit-mom-sarah-stage-teaser__oPt

Ko tad īsti vainot – žurnālistus un medijus? Vai varbūt tomēr pašas sievietes? Kāds gudrs sakāmvārds vēsta – “Nav dūmu bez uguns”. Ja sievietēm neinteresētu medijos publicētie raksti ar nosaukumiem “Modele Kampernova īsi pēc dzemdībām jau gozējas veļā” vai “4 mēnešus pēc dzemdībām Žizele Bundhena atguvusi slaidu figūru” utt., tad diez vai tādi būtu. Tomēr tieši žurnālists ir tas, kas izvēlas – kā rakstu pasniegt. Bieži vien sievietes ideālā figūra pēc dzemdībam tiek pozicionēta kā “no gaisa nokritusi”. Parasti šāda tipa raksti aprobežojas ar seksīgās mammas fotogrāfiju publicēšanu, bet slavenību mammām tiki reti kāds iedomāsies pavaicāt – kā tev tas izdevās? Un lielākā daļa arī neslēps, ka svara atgūšana bija smags darbs sporta zālē un tas tika darīts profesijas spiediena dēļ (lai būtu uz skatuves, jābūt formā utt.). Nesen ar patiesību par savu grūtniecību un to, cik ļoti viņai nāksies piepūlēties, lai pēc dzemdībām atgūtu svaru, klajā nāca Kima Kardašjana. Kima atklāja, ka 6 nedēļas pirms dzemdībām ir pieņēmusies svarā par 23,5 kg. Kamēr vairums Kimas sekotāju jūsmoja, ka beidzot kāda slavenība ir tāda pati kā citas grūtnieces, daļa mediju, protams, rakstos par Kimu iekļāva dažādus viedokļus, ka šāds svara pieaugums neesot veselīgs un apvainojot viņu par to, ka viņa par daudz sūdzas par grūtniecību. Kima nevis sūdzas, bet ir patiesa!

2E52F5E400000578-3313054-image-a-156_1447209530609

Lielu “ieguldījumu” šīs tēmas iztirzāšanā sniedz tik populārie māmiņu forumi. Piemēram, diskusijā māmiņu interneta platformā Māmiņuklubs.lv sievietes tiek aicinātas dalīties ar savu pieredzi, kādiem līdzekļiem viņas atguva svaru pēc dzemdībām un cik ātri? Kamēr dažas sievietes “lielās”, ka viņas šī problēma neskāra, citas (par laimi) arī patiesi atklāj, ka nemaz tik viegli tas nebija. Lielākais trūkums forumos ir tas, ka nepazīstamas sievietes sniedz padomus viena otrai. Vienreiz tie var būt labi, otrreiz  – pretrunā ar uztura speciālistu norādījumiem utt. Arī šeit sievietei vajadzīga gudra galva uz pleciem pieņemt pareizos lēmumus. Negribētu gan noniecināt visus forumus, jo vairāk pētot šo tēmu secināju, ka Latvijā lielākoties ir pozitīvi komentāri. Piemēram, kāda sieviete vaicā padomu par tievēšanas tabletēm, bet komentētājas visas kā viena iesaka tādas nelietot.

jessie-james-decker

Es nesaku, ka runāt par šo tēmu ir nenormāli. Izmaiņas grūtniecības un pēcdzemdību laikā skar katru sievieti. Tomēr jaunās mammas pašapziņu bieži vien iedragā ne tikai mediji, bet pašu tuvāko cilvēku piezīmes. Esmu dzirdējusi, kā sievieti pēc dzemdībām mamma aizskar sakot – “Pēc kā Tu izskaties?!”. Ja mamma pati ir ieinteresēta diskutēt un ar prieku saņem veselīgus (!) padomus un dalās ar tiem – pozitīvi! Tikai atcerēsimies, ka draudzene, mamma vai vēl kāds cits, kas no malas izsaka komentāru vai padomu nav uztura speciālists vai dietologs. Vairāk uzticamies sev un mazāk kritizējam citus! Bet pats galvenais – esam saudzīgi prec sevi un citām mammām…

 

Padalies ar savu viedokli par šo tēmu komentāros!
Iedvesmai ieskaties projektā “The Bodies of Mothers. A Beautiful Beauty Project.”

 

FOTO:
Modele Sarah Stage – www.instagram.com/sarahstage/
Kantrī dziedātāja Jessie James Decker : JEFF KRAVITZ/FILMMAGIC, www.instagram.com/jessiejamesdecker/

GALVENAIS FOTO: Jade Beall, www.abeautifulbodyproject.org/the-bodies-of-mothers/

17 komentāri

  1. Avatar

    Uff, šis tāds dikti labs temats, par kuru patiesībā var un vajag runāt, it īpaši tāpēc, lai jaunās mammas redzētu un dzirdētu, cik dažādas mēs visas esam. Un pat viena un tā pati mamma divās vai pat trijās dažādās grūtniecībās piedzīvo dažādus kilogramu pieaugumus un atšķirīgu pieredzi šo kilogramu nomešanā.

    Mani personīgi tie pieņēmumi par “veselīgu svara pieaugumu grūtniecības laikā” nevajadzīgi dzina stresā, jo, lai arī mani ēšanas paradumi nebija pēkšņi mainījušies, mans ķermenis, kurš nav no smalkākajiem, bija nolēmis uzņemt rezerves pa virsu grāmatās norādītajiem 12-14 kilogramiem. Galu galā visi mani uztraukumi izrādījās lieki, jo svars normalizējās pats no sevis, vien ar pāris kilogramiem bija nedaudz jāpacīnās pašai.

    Ar to visu es gribu teikt, ka mums mazāk jāsalīdzina sevi ar citiem un jātur deguns gaisā, jo ķermenis, kurš sevī iznēsā dzīvību vairāku mēnešu garumā un pēc tam vēl nodrošina šīs dzīvības augšanu, ir apbrīnas vērts arī tad, kad tas stāv tālu no žurnālos izreklamētās sešpakas. Mīliet sevi, mammas!

    Atbildēt
  2. Avatar

    Es uzskatu, ka kāda ķermeni komentēt ir neētiski jebkādā gadījumā, bet īpaši nesmuki tikko dzemdējušas sievietes ķermeni. Es to nedaudz pieminēju arī savā blogā, kad rakstīju par pirmo ciemošanos pie jaunajiem vecākiem. Sieviete ir tikko radījusi brīnumu, ko savā ķermenī iznēsāja vairāk, kā 9 mēnēšu, kāpēc gan, lai viņa izskatītos pēc supermodeles nedēļu pēc dzemdībām? Turklāt ir arī tāda lieta, kā strijas, piemēram, kuras dažas sievietes aplaimo ar savu klātbūtni, bet dažas nē. No tām, diemžēl, var atbrīvoties tikai ar nopietnākām procedūrām ilgi pēc tam, kad mazais vairs netiek barots ar krūti, turklāt, cik zinu, pavisam no tām vispār nav iespējams atbrīvoties.
    Mani interesē tikai viens – nu kāda gan kuram reāli ir darīšana par maniem liekajiem kilogramiem, nokareno ādu vai jebko citu? Tas ir MANS ķermenis, kurā MAN ir jādzīvo. Tieši KO maina komentārs:”Ak dieniņ, kā Tu izskaties?!” Man šķiet, ka katram mājās ir spogulis un viņš lieliski zina, KĀ izskatās un, ja tas, ko viņš redz spogulī nešķiet pašam apmierinoši, tad var kaut ko lietas labā darīt, ja pats ar sevi esi apmierināts, dzīvo tik nost! :) Neuzskatu, ka tā būtu kāda cita cilvēka darīšana.

    Atbildēt
    • Avatar

      Labi pateikts. 👍🏻

      Atbildēt
    • Laura

      Jā, piekrītu, ka diskusija par ķermeni kā tādu ir dažkārt lieka..

      Atbildēt
  3. Avatar

    Manuprāt, svarīgāk par kg skaitīšanu pēc dzemdībām, ir pateikties savam ķermenim, ka tas izveidojis jaunu cilvēku un auklējis to deviņus mēnešus. Un uzkrājis tauciņus, lai aizņemtajai mammai, kurai nav laika paēst, pietiek enerģijas ražot pienu. Un vispār šajā sakarā ir arī jāpateicas savam ķermenim, ka tas ir izturējis dzemdības. Mūsdienu medicīnas iespēju rezultātā esam aizmirsušas, ka dzemdības tomēr vienmēr saistās ar nelielu risku. Latviešu dainās meitenes, ejot pirtī dzemdēt, lūdza Laimu, lai no pirtiņas sveikas un veselas pret rītu arī pārnāk mājās. Varbūt nedaudz paskarbi, bet svarīgāk par formas atgūšanu tomēr ir tas, ka mēs esam dzīvas un mūsu mazuļi ir kopā ar mums. Ar to es arī sāktu, ja man kāds mēģinātu ko aizrādīt par mana ķermeņa izskatu pēc dzemdībām.

    Atbildēt
  4. Avatar

    Šovasar MansMazais rakstīja par līdzīgu tēmu. Ar personiskiem stāstiem, kuri visi bija ar vadošo ideju “neko īpaši nedarīju, nevajag rīt, tad arī nebūs problēmu”. Diezgan nomācoši. Man ir divas grūtniecības aiz muguras. Abās pieņēmos par 12-13kg, un abās pēc dzemdībām biju ar +6/7kg. Pirmajā reizē domāju – barošu mazo un noēdīs. A nekā. Pēc pusgada sapratu, ka nekas nav mainījies. Iestājos Figūras draugos. Un 9 mēnešu laikā tiku pie -10kg. Pēc otrā bērna es patiešām skaitīju visu, ko apēdu. Un tāpat organisms neļāva pirmajā pusgadā nomest vairāk par 2-3kg. Es vingroju. Spēļu laukumos. Daudz staigāju. Kad abi mazie gulēja, vīrs palaida izskriet krosiņu. Es patiešām strādāju.
    Tomēr sabiedrības viedoklis (un pat draudzene, kas norāda uz kādu citu ar tekstu, ka tā nu gan varēja saņemties) diktē manu prātu. Un es nespēju tik viegli kā iepriekšējo komentāru autores teikt – kas tev par daļu. Man pašai pret sevi ir izveidojušās tādas prasības. Un tikko es spēju un drīkstu, es ieturu atslodzes dienas, pārtieku tikai no salātiem, tīru organismu ar indiešu metodēm, eju atšlakošanas procedūras, sportoju utjp. Un lai arī tagad svars kilogramos ir mazāks kā vidēji pirms pirmā bērna, skatoties spogulī, es ikreiz nolemju, ka vajag vēl mazāk… varbūt, ja tauku nebūs nemaz, vasarā varēs uzvilkt bikini…

    Mans padoms šajā jautājumā – izsakiet komplimentus citām. Man pietiktu, ja draudzene reizi mēnesī pateiktu, ka esmu tieva. Bet Lauras draudzene lai pasaka, ka “ļoti labi izskatās”. Vai varbūt vajag orientēties uz pavisam citu tēmu v – par to, ka “tu gan esi burvīga mamma saviem bērniem!” Un tas iespējams pārbīdīs mūsu (sieviešu) fokusu no “kā es izskatos” uz “ko labu saviem bērniem vēl es varu izdarīt”…

    Smaga tēma..

    Atbildēt
    • Laura

      Ļoti patīk Tavi ieteikumi, ko varētu teikt :)

      Atbildēt
  5. Avatar

    Ļoti smaga tēma. Man aiz muguras 4 grūtniecības, mēnesi pēc pēdējā bērniņa dzemdībām, kad draudzene pateica: “Tu gan vēl tāda apaļa”, pārdzīvoju ļoti… Un tajā brīdī nespēju atcirst kaut ko no sērijas “nav tava darīšana”. Toreiz spēju tik pasmaidīt un pavaicāt, vai viņai tas traucē… Jo es ticu, ka viņa neko ļaunu nedomāja. Sabiedrības uzliktie standarti ir brīžiem tik absurdi, un mēs pašas to kultivējam, aizmirstot par sevi un darot kaut ko nezināma etalona vārdā. Novēlu visām māmiņām būt stiprām, mīlēt sevi un prast ar iecietību vadīt sevi caur dažādām dzīves situācijām, nepazaudējoties un neapjūkot!

    Atbildēt
  6. Avatar

    Pilnigi piekritu Paulai, ka cita kermeni komenteet JEBKAD ir nepieklajigi. Man personiski varbut sausmigi nepatiik, ka onkuli ar lieliem veederiem skrien krosinu bez krekla, bet to tacu neviens nekomentee? Un vispaar ari “uzreiz tievaas” mammas cies no sabiedriibas apseestiibas ar pecdzemdibu izskatu – taadaa zinaa, ka aiz muguras jaasanem indes pilni skatieni un neveleeshanaas draudzeeties no citaam mammaam (lai ari es tieshaam necensos izraadities apspiletaas, superseksigas dreebees u.tml.)

    Atbildēt
  7. Avatar

    Arī es, kamēr staigāju ar punci uztraucos par to, kā to visu varēs dabūt nost, beigās pat baidījos ēst! Kopumā grūtniecības laikā +17kg. Šobrīd ir pagājuši 4 mēneši. Ēdu gandrīz visu, izņemot alergēnu produktus, neatsakos no našķiem! Jāsaka arī, ka nesportoju, dodamies vien ar mazo garās pastaigās. Un protams, baroju ar krūti! Rezultāts -1kg, pirmsgrūtniecības svaram. Nav ne striju, ne liekā svara kripatiņas, kas gan žēl, man patika, kad bija nedaudz vairāk masas. Tā kā tiešām, katrai tas ir ļoti individuāli, daba visu noliks savās vietās!

    Atbildēt
  8. Avatar

    P.S. Agnesei taisniba – Mans Mazais raksts man ari nepatika, jo visas mammas tur bija super-tievas. Nevienas, kura izskatitos kaa “videejais statistiskais”.

    Atbildēt
  9. Avatar

    Laura, man ļoti patīk, ka savā blogā Tu raksti par tēmām, kuras citviet neredzēt, vai arī – ja redzēt, tad ar izteikti stereotipisku piesitienu (jau minētais Mans Mazais raksts). Un, galvenais, man ļoti patīk maniere, kādā Tu raksti – nekad neesmu izlasījusi nevienu teikumu, kas man sāpīgi “iedurtu”, kā bieži gadās, lasot citus blogus. Tev izdodas tik toleranti rakstīt, neko nesludināt par vienīgo pareizo (ja nu vienīgi bioloģisko pārtiku), būt patiesai (kaut vai rakstā par BKA pārtraukšanu) un neapzināti vai apzināti nesodīt citas. Paldies!
    Arī mani ir skāris šis “sabiedrības spiediens”, kurš pavērsies pret mani pašu, jo tik bieži jūtos kā caurkritusi mamma (visādās jomās – zīdīšana, neapmierinātība ar sevi un situāciju, vēlēšanās atgriezties darbā utt.), bet Tavos rakstos nekad nav nekādu “tikai šitā un nekā citādi” – tas priecē!

    Atbildēt
    • Laura

      Paldies! Ir ļoti grūti rakstīt tā, lai kādu neaizskartu, bet cenšos. Prieks, ja kādam šķiet, ka tas izdodas!

      Atbildēt
  10. Avatar

    Man savukārt svarīgāks par vēderu- ar šis dienas prātu, un atskatu uz pēcdzemdību laiku- likās mans prāts…Nevēlos to nosaukt par depresiju, bet bēgšanu gan…Un liels nopelns tik tiešām ir mēdijiem, sabiedrības uzspiestajam viedokli- tikai tā un ne citādāk, ja tu nedari tā- zemteksts kliedz, ka esi slikta mamma, slikts cilvēks….Un lielās bailes no strijām un liekās ādas man pazuda, jo galvas sakārtošana bija primārais….Tas nav tik vienkārši, kā aiziet uz parku un skriet, noskriet lieko svaru…Domas un sajūtas nevar tik viegli noskriet! tas , ko iesēj mums tie paši mammām labvēlīgie žurnāli uc. patiesībā reizēm nepalīdz nemaz…
    Mani kg tika nostaigāti…tas man nāca viegli, toties prātu sakārtot nebija tik viegli….tad likās,ka viss ir kārtībā, bet patiesībā nebūt tā nebija.
    un tik tiešām, dzemdības laikam uztver par tik pašsaprotamu lietu, ka retais tik aizdomājas, ka jā! sieviete dāvā otram cilvēkam dzīvību- ka neaizdomājas, ka tas nav tik viegli, kā aiziet uz veikalu pēc piena. Viss var notikt! Tādēļ tik tiešām- kāda kuram daļa par to, kāds man puncis. Priecāties par to, ka mamma un mazulis ir sveiki un veseli- tas, lūk būtu tas, par ko priecāties! iedrošināt! Un galu galā, ne jau vēders mūs padara par lieliskām mammām- man vismaz gribētos tā domāt;)

    Atbildēt
  11. Avatar

    Mana pieredze ir pavisam citāda. Es pēc pirmā bērniņa jau pēc nedēļas biju iebraukusi -2kg pirms grūtniecības svarā. Un tas viss bez sportošanas un kaloriju skaitīšanas. Un svars tikai kritās un kritās..ne no kā! Mana cīņa bija nezaudēt kg, izklausās jocīgi, bet tas varbūt ir pat vēl grūtāk nekā zaudēt..nu katram savs. Bet arī kārnās mammas cieš;) Ar otru mazuli smagās toksikozes dēļ (mēnesi vemjot vairākas reizes dienā) nokritos vēl vairāk. Galvenais ir mīlēt sevi arī tad ja tavs ķermenis vairs nav tāds kā agrāk :))

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Pateicība 2015. gadam un jums! | Viens + Viens - […] “Sievietes figūra pēc dzemdībām – kāpēc mums tik ļoti patīk to apspriest?” / “Pieci gadi”. […]

Komentē