Bio pārtikas stress?!

Bio pārtikas stress?!

Pēdējā laikā ir nācies dzirdēt, ka spiediens iegādāties bioloģisko pārtiku esot pārāk liels – cilvēkiem, kas to nevar atļauties, rodas vainas sajūta, varbūt pat stress? Personīgi gan šādu tekstu no draugiem un paziņām –  māmiņām, neesmu dzirdējusi, bet, līdzīgi kā spēlē “klusie telefoni”, apgalvojumi, ka mamma, kas sava bērna uzturā neiekļauj bioloģisko pārtiku “jūtas slikti”, “nav laba mamma”, “jūtas vainīga” utt., klīst visapkārt.

Es gan esmu dzirdējusi skeptiskus komentārus par to, ka “es jau ēdot tikai bio”, “jūs jau ģimenē neēdat ne – bio” utt. Ak, vēl ir tās reizes, kad kāds vēlas padalīties ar pašu gatavotu gardumiem un sāk attaisnoties “tikai tas nav bio” utt. Dzirdot šādus komentārus man dažreiz gribas tik vien kā iekliegties – liecies mierā! Ja man kāds uzdāvinās kādu pašu gatavotu gardumu, es nekad no tā neatteikšos un nesākšu kritizēt tā sastāvu (ir tas bioloģisks vai nav?). Tāpat aizejot pie kāda ciemos, es negaidu, ka man galdā tiks pasniegti tikai bioloģiski labumi. Esmu normāls cilvēks, kurš veikalā sev un arī bērnam ir pircis gan ne – bio saldējumu, gan cūku pupas “parastās” Centrāltirgū. Nemānīšos gan, ka bio izvēles veicu jau automātiski un iegādājoties ne – bioloģisku produktu es padomāšu, vai bez tā es tiešām nevaru iztikt, vai tam ( ja tas ir “netīro produktu” sarakstā) ir kāda alternatīva. Bet arī man ir dienas, kad es izeju no veikala bez bioloģiskiem produktiem. Vienu produktu veikalā gan es lielveikalā nespēju nopirkt – ne – bio gaļu ( ja attiecīgajam gaļas veidam ir pieejama bio alternatīva). Tad es labāk apēdīšu kaut ko veģetāru.

Arī blogā esmu stāstījusi par to, ka mēs ģimenē pārsvarā izvēlamies bioloģisku pārtiku. Esmu to teikusi, bet nekad neesmu uzsvērusi, ka tikai tā ēst ir pareizi. Es ļoti labi saprotu, ka ģimenes ir dažādas. Vienai interese par veselīgu pārtiku, kur nu vēl bio, nav īpaši aktuāla tēma, citi, savukārt, rūpīgi plāno savas ģimenes ēdienkarti un pievērš uzmanību produktu izcelsmei un uzturvērtībai. Manuprāt, tas ir līdzīgi, kā ir mammas, kuras aizraujas ar montessori audzināšanu, bet ir vismaz tik pat daudz mammu, kas par montessori audzināšanas principiem neinteresējas vispār.

Mūsdienīga māmiņa sabiedrības spiedienu var just izvēloties (bioloģisku) pārtiku, (privāto) bērnudārzu, (dabīgas) dzemdības utt.  Tēmu ir tik daudz! Mums visiem taču gribas to labāko saviem bērniem, taču ne vienmēr tas ir mums pieejams (un ne tikai fiansiālu apsvērumu dēļ!).

Hmmm… bet mammas… man tas viss liek aizdomāties, vai tiešām spiediens iegādāties Lego, Kinderolu, iPhone  un vēl ko citu bērnu vecākiem tomēr nav lielāks? Uzkrītošas reklāmas, neticamās atlaides lielveikalos, lielākiem bērniem – salīdzināšana draugiem… Bioloģiskai pārtikai mēdz pārmest agresīvu mārketingu.. hmm… manuprāt, tas nobāl, citu preču un pakalpojumu bērniem, priekšā. Mammām, kuru bērniņi vēl ir mazi un ne tv reklāmas, ne salīdzināšana ar draugiem vēl nav aktuāla, šajā mistiskajā “spiedienu pasaulē”, var būt vēl ir salīdzinoši vienkārši. Ar piebildi – ja mamma ir pārliecināta par sevi.

Ja mammai bioloģiska pārtika neinteresē, tad diez vai viņa arī izjutīs spiedienu, ka tādu ir vērts iegādāties. Tomēr, ja mammai ir interese par bioloģisku pārtiku, taču, viņa to nevar atļauties, tad jā – iespējams, mamma pārdzīvo un jūtas vainīga katru reizi, kad bērniņam gatavo brokastis, pusdienas utt. Viņa visur redz eko, bio un ar sāpēm noraugās uz bio biezenīša cenu lielveikalā.

Protams, ir ģimenes, kas bioloģisko pārtiku nevar atļauties. Tāpat kā ir ģimenes, kas skaita eiro centus, lai vispār būtu paēduši. Tas, kas ir jāsaprot  – bioloģiska pārtika ir  trešais solis pēc diviem citiem, no kuriem 1. solis – ēst vispār; 2. – ēst veselīgi. Ja ģimenē neievērosiet galvenos veselīgas ēšanas principus, tad bioloģiska pārtika to neglābs.

Ja mamma / tētis ir iepazinušies ar informāciju par bioloģiskās pārtikas priekšorcībām (kuras vari izlasīt www.biologiski.lv) un saprot, ka vēlas to piedāvāt arī savam bērnam, bet baidās, vai to vispār var atļauties, tad ir daži soļi, kā sākt.

Pirmkārt, pieņem savu situāciju un saproti, ka bērna ēdienkartei nav jāsastāv no 100% bioloģiskiem produktiem. Tas var būt par grūtu un dārgu pat bioloģskās pārtikas lietpratējiem. Un par to, ja bērna ēdienkartē ir 2 nevis 10 bioloģiski produkti, nav jājūtas vainīgam. Galu galā – neviens taču neprasa jums kādam atskaitīties.

Lai bioloģiskas pārtikas iekļaušana ēdienkartē būtu finansiāli izdevīgāka :

  • Bio putras un biezenīšus gatavo pati! Gatavot pašam vienmēr būs izdevīgāk kā nopirkt ātri vārāmās putras vai biezenīšus burciņās. Tas būs arī veselīgāk!
  • Ievēro sezonalitāti. Nav vērts maksāt padsmit eiro par bioloģiskām zemenēm ziemā. Vislabāk jau izvēlēties vietējos un sezonālos produktus – tie būs arī lētāki.
  • Izpēti “netīro produktu” sarakstus. Tie ir produkti, kuros pesticīdu atliekvielas ne – bioloģiskos produktos sastopamas visvairāk. Ja kādu no tiem tavs mazulis ir īpaši iecienījis, varbūt tieši tas var kļūt par produktu, kuru jūs ģimenē tomēr iegādājaties bioloģisku.

Saskaņā ar Environmental Working Group un Eiropas Pārtikas drošības institūcijas datiem, visvairāk pesticīdu atliekvielu sastopams:  ābolos, nektarīnos, persikos, zemenēs, vīnogās, selerijās, zaļajos salātos, spinātos, saldajos piparos, gurķos, ķirštomātos, tomātos, kartupeļos, auzās, pilngraudu produktos. 

  • Bio gaļu lieto gudri! Piemēram, nopērkot veselu bioloģisku trusi, to sadali gabaliņos un sasaldē, lai pietiek ilgākam laikam. Un mazulim ar veselu trusi pietiks pusgadam!
  • Bio piena produkti – vispieejamākie. Iespējams, tieši piena produkti var būt tā produktu grupa, kurus ģimenē iegādājaties bioloģiskus. Iemesls tam ir gaužām vienkārš – to cenas ir tikai nedaudz augstākas par parasto produktu cenām. Bieži, ja veikalā ir akcija, tos vari iegādāties par tādu pašu cenu, kā ne – bio produktus. 

Mūsu ģimenē prioritāte ir iegādāties bioloģisku gaļu, olas un piena produktus, atsevišķus dārzeņus un augļus (citrusaugļus, ogas). Tikai pēc tam, ja iespējams, seko pārējie produkti. Ja kādu reizi nevaru iegādāties bio lēcas, tad nedaru to un par to arī lieki nepārdzīvoju!

Ja iegādājies ne – bioloģiskus augļus un dārzeņus, atceries, ka tie ir rūpīgi jānomazgā un jānomizo! Bioloģiskos dārzeņus un augļus var ēst ar visu mizu! Krāsnī cepti kartupelīši ar mizu ir daudz garšīgāki kā bez – pārbaudīts ;)

 

CITI RAKSTI PAR BIO :

Kā iegādāties veselīgu bioloģisko pārtiku 

Bioloģiska ēdienkarte nedēļai

Bioloģiski – kāpēc?

Kur es iepērkos?

FOTO: Kapmaņas “Bioloģiski” publicitātes foto

12 komentāri

  1. Avatar

    Pirmajos piebarojuma mēnešos tiešām bio dārzeņi neizmaksā dārgi! Mēs piebarot meitu sākām martā un paši tvaicejām. Dārzeņu maltītes mums neizmaksaja vairāk par pāris eiro nedēļā par tad, kad pusdienās ēda jau pilnu porciju. Burciņās te sanāktu max 2 maltītes nevis 7!

    Atbildēt
  2. Avatar

    Laura, paldies par šo rakstu! Pilnīgi piekrītu Tevis rakstītajam, arī tam, ka bio pārtika ir trešais solis pēc 2 citiem. Arī es nepiekrītu argumentam, ka bio pārtika būtu daudz dārgāka, nekā konvenciālā. Jā, ir nepieciešama rūpīgāka ēdienkartes plānošana, bet ar laiku iestrādājas sistēma un tad jau ir vieglāk. Galvenais ir noteikt prioritātes ģimenes budžetā. Pirms bērna noteikti ar vīru vairāk naudas iztērējām ballējoties utt., nekā tagad, pērkot bio pārtiku ;)

    Atbildēt
  3. Avatar

    Plānošana! Laba mājsaimniekošana! Nevis izniekošana! Mazākas porcijas un ēst ar baudu! Esmu pati saskārusies ar tiem, kam itkā stress… manā gadījumā, jaunas štātes mammai divas reizes mēnesī ir ok, jo nav ko vilkt mugurā, bet bio pārtika ir dārgi! Katram savs! Man pārmet “dārgākas” (BIO) pārtikas lietošanu uzturā… bet labi nostādītā mājsaimniecībā var atļauties ēst “dārgākus” produktus. Vienmēr tie nav BIO, ir vietējo zemnieku (bez sertifikāta) audzēti, kas arī nav slikti, jo nav braukuši cauri pus pasaulei. Un runājot par trusi var samalt, sataisīt tāds kā frikadelītes un saldētavā iekšā – katrā ēdienreizē pāris izņem un savāri kopā ar dārzeņiem – tikai bērnam!

    Atbildēt
  4. Avatar

    Ja jau tā lietojam bio, un tikai bio, tad arī jāpērk cirkulārie katli un pareizi jāgatavo- zemā temperatūrā. Pretēji šādai bļaušanai par super- puper veselīgu ēšanu neredzu jēgu. :)

    Atbildēt
    • Laura

      Kurš bļauj? Bet ja Tev tā liekas, tad nepērc bio un miers! :)

      Atbildēt
  5. Avatar

    Paldies, raksts tiešām vērtīgs – gluži tāpat kā tev, man arī reizēm rodas gluži pretēja sajūta, ka man, izvēloties bio pārtiku, jākautrējas un jātur tas slepenībā, jo tā jau tāda “plātīšanās ar buržuja statusu”, “visi nevar atļauties”… Taču man šķiet, ka tas ir virspusējs spriedums, neiedziļinoties iespējās un prātīgā saimniekošanā. Pirms pārgājām uz bio pārtiku, pilnīgi nesaistītu iemeslu pēc vairākus mēnešus uzskaitījām savus ģimenes izdevumus un cipari, kas tika tērēti lielveikalā bija šausminoši. Tagad esam iesaistījušies Tiešās pirkšanas kustībā un pārtiku visai nedēļai saņemam pirmdienā + ~2x nedēļā iegriežamies veikalā pēc nelieliem pirkumiem līdz 10 eur. Līdz ar to aprēķinu veikt ir ļoti vienkārši – šobrīd, ēdot par 85-90% bioloģiski, mēs tērējam mēnesī apmēram tādu pašu summu kā agrāk latos. Turklāt jāņem vērā, ka abi bērni ir paaugušies un tagad ēd krietni vairāk kā tobrīd, kad pārtiku vēl pirkām lielveikalā vien. Tātad mūsu ģimenē, ēdot bioloģiski, mēs patiesībā ietaupām. Un es pat zinu kā: lielveikalā mēs nopirkām ļoti daudz lietas, ko nemaz neplānojām – pat dodoties turp ar sarakstu, grozā mistiskā kārtā nonāca dažādi akcijas produkti un vēl pamanīju, ka bieži bijām spiesti pirkt lielākus iesaiņojumus, kā patiesībā vajag un daļa produktu nonāca atkritumos.
    Kopš esam iesaistījušies Tiešās pirkšanas kustībā, varu pilnīgi droši apgalvot, ka šādā veidā piekļūstot bio pārtikai TAS ITIN NEMAZ NAV DĀRGĀK! Tie paši pieminētie piena produkti – biezpiens ir lētāks (3.50 eur kg) – viendien noskopojos un gribēju aiziet uz veikalu sunim nopirkt lēto nebio biezpienu – sapratu, ka veikalā biezpiens maksā tuvu pie 4 eur/kg pat ar akciju un tagad arī mūsu suns ēd bio biezpienu :) Piens ir lētāks (0.60-0.70 eur/l – tādā cenā veikalā ir tikai akcijas parastais piens), sviests 7 eur/kg utt. Un tā ir īsta pārtika, bioloģiski sertificēta un garša arī pilnīgi cita – saldo krējumu var sakult stingrās putās ar dakšiņu, skābo krējumu mani bērni sākuši laizīt no karotes un no piena var dabūt arī īstu rugušpienu pankūkām. Arī dārzeņi nav diez ko dārgāki – sezonas laikā cenas ir ļoti līdzīgas kā ne-bio dārzeņiem tirgū, iespējams nedaudz dārgākas kā poļu un lietuviešu dārzeņiem lielveikalos. Neesmu sen salīdzinājusi, bet arī tagad kartupeļi, kāļi, bietes, burkāni maksā centus. 25 kg kartupeļu maisu pirkām par 8 eur. Daži zemnieki piedāvā slinkās dārzeņu pakas, kas jau nomizotas un sasaiņotas vakuumā – met tik katlā un sautējums vai zupa pusstundā gatava – tas protams, sanāk dārgāk, bet noder aizņemtajiem un sliņķiem. Vārītas, rīvētas bietes vakuumā maksā lētāk kā tas pats produkts veikalā, turklāt varu pasūtīt tieši tik, cik man vajag nevis 0.5 kg un pusi izmest laukā. Ar augļiem un zemenēm tas pats – sezonā ir parastās cenās, bet nav pat jāmazgā – puikas grauž tomātus kā ābolus. Ja nav slinkums, var aizbraukt pie zemnieka un pats lasīt vēl lētāk – vasarā zemenes lasījām par 2 eur vai pat mazāk kilogramā, puikas burkānus no dobes vilka un pret biksēm patrīdami grauza. Un mums ļoti patīk, ka ir izveidojusies pilnīgi dabiska sekošana sezonalitātei, kas ir ne vien draudzīga maciņam, bet arī cilvēka veselībai – ēst tieši to, ko konkrētajā mirklī var iegādāties tavos platuma grādos. Arī putraimi, milti neiznāk dārgāk – nezinu nemaz, cik tas maksā veikalā, bet kviešu miltus tikko pirku bio pulciņā – 1.15 eur kg. Un man ar to paku pietiek ļoti ilgam laikam, pat ja ir dažu centu starpība. Plus var nopirkt griķu miltus, rudzu miltus un daudz tādas lietas, ko lielveikalā tikai ārzemju un par lielu naudu var dabūt. Tāpēc tiem, kas nevar atļauties finansiāli pirkt bio pārtiku veikalā, noteikti iesaku iesaistīties Tiešās pirkšanas kustībā, kas šobrīd Latvijā ļoti strauji attīstās. Ir mazliet jāiegulda darbs, bet finansu ietaupījums sanāk tikpat kā maza haltūriņa pie pamatdarba :) Lielākajā daļā pulciņu ir iespēja iegādāties arī bio gaļu – ēdam bišķi retāk, toties daudz gardāka un tīra… Esmu pati iemācījusies taisīt aknu pastēti – nopērku bio aknu gabaliņu par 2 eur, pielieku pārējās sastāvdaļas un man iznāk pus kilograms aknu pastētes, kas izmaksā mazāk kā 3 eur. Un 100% bio…
    Tie visi ir nieki un sīkumi, pie kā pamazām nonāk – arī mēs nenogriezām konvencionālās pārtikas lietošanu kā ar nazi. Un arī mēs arvien pērkam dažādus produktus bez bio zīmītes. Taču tieši tāpat kā te teikts, mēs vienmēr apdomājam, vai bez tā nevar iztikt un vai tam nav kāda veselīgāka alternatīva. Vai man obligāti ir jāpērk aizjūras tomāts un gurķis, vai tomēr varu sataisīt biešu salātus ar āboliem? Un pēdējie ir ne vien veselīgāki, bet arī lētāki :)

    Atbildēt
    • Avatar

      Vispār jau man arī simpatizē iespēja iegādāties produktus “pa tiešo” no zemniekiem, taču, kad pirms vairākiem gadiem biju šādā tiešās pirkšanas pulciņā, tad netīšām dzirdēju kā organizatore sūdzas citai uzņēmējai, ka tomēr cerētā lielā peļņa no šāda pasākuma nesanāk, tikai mazlietiņ… Ar to man pietika, jo visiem taču tika apgalvots, ka visi iesaistās, šķiro produktus, pilda pasūtījumu tabulas, uz maiņām dežūrē. Tolaik gan arī visi lauku produkti bija krietni dārgāki kā veikalos.
      Visticamāk man vienkārši nepaveicās ar kompāniju, bet iespaids sabojāts. :(
      P.S. Es arī piekrītu, ka stress un pārmetumi drīzāk ir man par to, ka skatos, kas produktiem sastāvā, nevis tiem, kas tam nepievērš uzmanību.

      Atbildēt
  6. Avatar

    Mūsu ģimenē izmaksas par bio pārtiku un agrāk par nebio ir līdzīgas. Jā, biopārtika mēdz būt dārgāka un es arī saprotu kāpēc. Bet, manuprāt, cilvēki bieži vien ēd par daudz un daudz pārtikas izmet ārā. Tādēļ kopš vairāk vai mazāk skatos pēc biopārtikas, plānoju rūpīgāk ,ko pirkt un cik gatavot. Protams,ka tas prasa vairāk laika un plānošanu. Bet pēc savas pieredzes nevaru apgalvot,ka bio pārtikas grozs būtu stipri dārgāks.Vienkārši kaut kādas lietas ēdam mazāk un retāk. Un ,ja liekas,ka bio nevar atļauties, tad tiešām iesaku sākt kaut vai ar vienu produktu grupu un pamazām pāriet uz bio un tad šī plānošana un atbildīga pārtikas izmantošana pamazām pāries citām produktu grupām. Jo iepērkoties un lietojot atbildīgi, mūsu pārtikas budžets stipri nav mainījies.Un,jā arī prioritātes, katram savas,citam kvalitatīva pārtika, citam izklaides un jaunas drēbes. Mēs izvēlamies ieguldīt pārtikā.

    Atbildēt
  7. Avatar

    Paldies, Laura, vērtīgs raksts. Lika padomāt.
    Es drīzāk apbrīnoju Jūsu spēju samenedžēt bio pārtikas iegādi, jo bio pārtikas veikaliņi (vismaz manā dzīvesvietā) nav pa rokai un ķērienam ;) Man, lielāko laiku pavadot ar mazu bērnu divatā, ne vienmēr izdodas tikt uz veikaliem, kur varu nopirkt bioloģisko pārtiku. Tāpēc reizēm domāju, ka Jums ar Evertu tas izdodas! :) Daudzas lietas esmu iemanījusies iegādāties internetveikalos un no zemnieku saimniecībām, jo tas ir vieglākais veids, lai ar sīci nav jādodas šopingot (turklāt neesmu autobraucēja). :D
    Ehhh.. gribētos vienu bioloģiskās pārtikas lielveikalu, kur viss vienuviet.

    Atbildēt
    • Laura

      Mums ari nav auto!! ;) Es lielakoties pasutu bio preces interneta : dabasdobe.lv un svaigi.lv ! Protams, ja sanak, meedzu ieskiet ari kada ekoveikalinaa pati:)

      Atbildēt
  8. Avatar

    Paldies par rakstu! Lasīju ar interesi. Diemžēl valstī, kur dzīvojam, bio produktiem īsti neuzticos, jo tie tiek ražoti masām, kas liek apšaubīt bio birkas nozīmi.
    Bet, kad ciemojamies Latvijā, kaimiņu paipalu oliņas un truši iet uz urrā. Ikreiz gaidu kā mazs bērns konfekti braucienu uz Latviju.
    Esmu nesen atklājusi vēl vienu adresi – http://partikasgrozs.lv/, noteikti izmantošu, kad atbrauksim.

    Atbildēt
  9. Avatar

    Šodien tik līdzīgs raksts mammamuntetiem.lv par Bio pārtiku. Pilnīgi prasījās atsauksmi uz Jūsu rakstīto :)

    Atbildēt

Komentē