Netflix vai pirātisms?

Netflix vai pirātisms?

Aiz katra pasaules vadošā interneta zīmola slēpjas bērnībā Džeimsa Bonda filmās ne reizi vien redzētās maniakālās ambīcijas pārvaldīt visu pasauli. Džefs Bezoss radīja nevainīgu grāmatu veikaliņu “Amazon” ar vīziju kļūt par cilvēcei vienīgā pieejamā veikala vadītāju. Šons Pārkers, kurš izārdīja mūzikas industriju, parādot cilvēcei “mp3” apmaiņas ātrumu “Napster” servisā, šodien ir viens no “Spotify” valdes locekļiem, turpinot ietekmēt mūzikas attīstību daudz ievērojamāk kā Pols Makartnijs, Saimons Kouvels un Kanjē Vests visi kopā. Retajā reizē, kad Marks Cukerbergs sniedz intervijas presei, bieži tiek minēta nākotnes vīzija par “Facebook” kā vienīgo mājas lapu, jo jebkam citam vairs nebūšot nekādas jēgas.

Rīda Heistingsa un Marka Rendolfa dibinātā tiešsaistes video noma “Netflix” no visiem minētajiem ir vecākais interneta uzņēmums, un 18 gadu laikā tas izdarījis ļoti precīzus un prātīgus lēmumus, lai ļautu tā idejas autoriem cerēt, ka pēc noteikta gadu daudzuma, “Netflix” un TV cilvēces apziņā būs sinonīmi. Šīs nedēļas vidū, 6. janvārī, “Netflix” kļuva par pirmo video straumēšanas servisu pasaules vēsturē, kas pieejams praktiski ikvienā zemeslodes vietā, izņemot Ķīnu un Krimas pussalu.
19g6rnej8b69ljpg

Latvijā “Netflix” nav atkārtojis mūzikas brāļu “Spotify” vai “Deezer” vēsturi, un nav ieradies kā veiksmīgs satura pielikums kādai no lokālajām mobilājām vai datu kompānijām. Līdz ar to, atļaušos apgalvot, ka “Netflix” nav konkrētas vīzijas un mērķu par tirgus iekarošanu mūsu reģionā, taču esam veiksmīgi patrāpījušies pa ceļam kārtējam pasaules iekarošanas plānam. Taču Latvijas interneta lietotāju kvorumam un vizuālo datu satura profesionāļiem šis notikums, acīmredzot, radījis pamatīgas bailes par lokālā satura patēriņa apdraudējumu. Patiešām nezinu, kā savādāk skaidrojama “Netflix” Latvijā šobrīd pieejamā satura bezierunu nogānīšana interneta žurnālistikā un sociālajos tīklos.

Mūsu ģimenē “Netflix” ieradās kā nelūgts viesis jau pagājušajā vasarā līdz ar jaunu “Sony Bravia” televizoru. No TV pults pogas ar uzrakstu “Netflix” līdz šai nedēļai gan nebija it nekādas praktiskas jēgas, taču jāpiekrīt Laurai, ka diez vai “Sony” uz mūsu reģionu būtu apzināti sūtījuši televizora versiju, kurā iebūvēts pakalpojums, kurš nekad mums nebūs pieejams.
“Netflix” ļoti ērti darbojas arī ar “Google Chromecast”, ko uzdāvināju ģimenei Ziemassvētkos – šajā gadījumā pults vietā ērti var izmantot viedtālruni.

Mums ir pietiekami liela “DVD” un “BluRay” filmu kolekcija un kopīgais TV veltītais laiks ir gaužām neliels, tāpēc par “Netflix” galveno vērtību uzskatām tā attēla kvalitāti, oriģinālsaturu un TV seriālus, kuru skatīšanās ir daudz ērtākā un vienkāršota (aleluja – vairs nekad nebūs jāmocās domājot, pie kuras sērijas diez mēs palikām). Taču neviens mums nekad nebija stāstījis par lielisko saturu bērniem – Everta mīļāko animācijas seriālu “Space Racers” (latviski – “Raķetēnus”) esmu līdz šim izmeklējies krustu šķērsu gan legāli, gan nelegāli – te nu tas ir, visā greznībā. “Peppa Pig”, “Teletūbīju” pirmā sezona, kuru nekad dzīvē neesmu redzējis nevienā torentu lapā, apkopotas “Angry Birds” animācijas mini filmiņas, austrāļu gotiski smieklīgais “The Adventures of Figaro Pho”. Arī pilnmetrāžas animācijas filmu piedāvājums šķiet ļoti ok – Volless un Gromits, Sūklis Bobs, “Jautrās Pleznas”, “Madagaskara”, “Polārais Ekspresis”, “Šreks”, “Kunfū Panda”.

20231

Pirātisms mums ir asinīs. Sākot ar mūzikas ierakstiem, kurus jūrnieki veda izredzētajiem un kuri tika pārkopēti lentēs, beidzot ar 80. gadu beigu, 90. sākuma video saloniem, kuros draņķīgā kvalitātē ikviens centās apgūt rietumu vērtības. Ja neskaita dažu mūzikas uzņēmēju neveiksmīgus centienus skaidrot pirātisma ēnas puses, it nekas Latvijas jaunās brīvvalsts laikā nav darīts, lai mainītu mūsu kopīgos uzskatus par pirātismu.

Kāds mans Eiropas kolēģis pērn situāciju pat Latvijas legālajā autortiesību tirgū raksturoja kā “mežonīgos rietumus”, kur atļauts patiesībā viss, ja vien pareizi tas tiek traktēts dokumentācijā. Mazais tirgus nav interesants ne Holivudai, ne lielajām mūzikas ierakstu kompānijām, tāpēc gluži loģiski 21. gadsimta digitālā pirātisma revolūciju esam baudījuši tik pamatīgi, cik vien iespējams, un it neviens, pat valstiskā līmenī, mums kā sabiedrībai ne reizi nav pakratījis ar pirkstu, sakot, ka “šitā jau nu gan nevajag darīt”.

piracy_3

Nevajag iedomāties, ka mēs uz pirātisma globusa esam kaut kas fenomenāls – nebūt ne, citi ir zaguši daudz vairāk un daudz apjomīgāk. Taču 15 gadu laikā, kopš digitālā lejupielāde ir nopietni apdraudējusi izklaides industrijas strauju attīsību, gaišākie prāti ir izštukojuši kā cilvēci vest atpakaļ uz pareizā ceļa – pierādīt, ka var būt daudz ērtāks veids par bezjēdzīgo “kačāšanu”. Līdz ar “Netflix” ierašanos, mēs kā sabiedrība varam sākt domāt par atteikšanos arī no vizuālā satura zādzībām.

Šorīt no rīta piemājas pārtikas veikalā ledusskapī ieraudzīju vaniļas kolu. Nē, nevis to, kas eksportēta no Lielbritānijas vai Vācijas, un ik pa laikam manīta šur un tur Rīgā, bet šoreiz ražota tepat Baltijā. Skaidrs, ka tā ne tuvu nelīdzinās vaniļas kolai, kas dzerta Amerikā, taču saraksts ar precēm, kas bez paskaidrojumiem pie mums nav bijušas pieejamas, ar katru dienu sarūk. Pats nedaudz brīnos, ka tā, bet šajā tumšajā laikā, tas pamatīgi uzlabo garastāvokli.

P.S. Vīna un šampaniešu komūnu noteikti iepriecinās fakts, ka “Netflix” ir skatāmas gan “A Year In Champagne”, gan “Somm”…

4 komentāri

  1. Avatar

    Es kaut kad ieminējos draugiem, ja pirms desmit gadiem man kāds teiks, ka es labprātīgi gribēšu maksāt par mūziku, filmām un seriāliem internetā, es noteikti pateiktu, ka, pf, ņirgājies? Bet te nu es esmu, maksāju un priecājos.

    Bet par Latvijā pieejamo Netflix, kad pirmais prieks ir pārgājis, sāku redzēt mīnusus – tur nav ļoti daudz kā tāda, ko es gribētu skatīties (un ko es zinu, kas pieejams Netflix citās valstīs). Tas ir bišķi skumji, bet varbūt man nevajag būt tik lielai hipsterei, ja, un skatīties visādus independent seriālus un filmas. Haha. Dzīvosim redzēsim, gan jau LV arī būs pieejams viss kādu dienu.

    Atbildēt
  2. Avatar

    Pati brīnos, bet šis tiešām un feins atklājums(jā, arī līdz ar jauno tv ekrānu ), par kuru nešauboties esmu gatava samaksāt pārsteidzoši draudzīgo un simbolisko summu, kas tiek solīta pēc pirmā izmēģinājuma mēneša beigām. Saturu pagaidām grūti komentēt, katrā ziņā esmu sajūsmā par foršajiem pavāru šoviem un jaunākajām filmām, bet attiecībā uz seriāliem samulstu fakta priekšā, ka te var redzēt ,piemēram, visas vecās Pokemon sērijas, bet nav pieejams, piemēram, CSI, ja pameklē pirmo,kas ienāk prātā.

    Atbildēt
  3. Avatar

    Zinātāji runā, ka saturs šobrīd esot ļooooti “apgraizīts”, salīdzinot ar citām valstīm. Bet tas varbūt laika jautājums.

    Atbildēt
  4. Avatar

    Nedaudz uzlaužot internetu mājās var tikt pie citu reģionu satura, piemēram, tas pats Getflix ;)

    Atbildēt

Komentē