Opā!

Opā!

Kaut kad pasen lasīju rakstu, kurā kāda mamma dalījās ar savām sajūtām par “pēdējām reizēm” bērnu audzināšanā. Viena no tām bija reize, kad bērns pēdējoreiz prasījies mammai opā. Skaidrs, ka viņa to nepiefiksēja uzreiz, jo nedomāja, ka tā būs pēdējā reize. Bet reiz savam piecgadniekam, kad viņš bija saguris, šī pati mamma pavaicāja: “vai panest tevi opā?”, bet mazais atbildēja:  “man šķiet, esmu tam par lielu!”

Šorīt, kad Everts uzstājīgi man prasījās opā, es nesapratu – hmm, tev taču mājās ir tētis, es gatavoju brokastis.. vai tiešām opā vajag tieši tagad? Pat sadusmojos. Bet opā vajadzēja. Nepagāja ne pusstunda, un mazajam bija paaugstināta temperatūra – viņam vajadzēja mammas tuvumu un siltumu! Viņam vajadzēja opā!

Lai arī esmu astotajā grūtniecības mēnesī, es joprojām mēdzu Evertu panest opā (piebildīšu, ka man nav nekādu veselības problēmu, lai ārsts to darīt (saprāta robežās!) grūtniecības laikā būtu aizliedzis). No tramvaja pieturas līdz bērnudārzam (jāpāriet tik cik pāri ielai) – tā jau ir kā tradīcija. Izņemot lietainā laikā, jo tad visas peļķes jāizstaigā pašam! Man nav pilnīgi nekādu iebildumu nest bērnu klēpī, ja viņš palūdz. Protams, ja fiziski to nespēju, kaut kas sāp, tad sarunājam, ka šoreiz opā paņemt nevaru. Tāpat, ja pastaigāt dodamies visi kopā, tad opā (vai plecos) ņemšanas priekšrocības tiek tētim. Nekad neesmu domājusi, ka samērīga opā nēsāšana varētu būt iemesls tam, lai bērns nekļūtu patstāvīgs, būtu izlutināts, vai kaut kā tamlīdzīgi. Drīzāk otrādi. Gribas noturēt bērnu sev tuvumā, cik vien tas iespējams. Jau tagad jūtami samazinās mūsu tuvības laiks – kaut kur jāskrien, dažreiz opā pat ar varu nepaņemt.  Un drīz taču pasaulē ieradīsies  brālis, kas, skaidrs kā diena, vietu mammas opā iekaros daudz biežāk.

Nu jau arī Latvijas sabiedrība sāk pieņemt, ka mazulīšus mēdz nēsāt slingos, un ceru, neviens vairs nedomā, ka nēsājot bērnu rokās, viņu var izlutināt. Vismaz ne mana paaudze. Tie laiki ir garām. Gribas taču izveidot pēc iespējas ciešāku saikni ar bērnu, kas ietver paļaušanos uz savām sajūtām. Tāpēc mana taktika – jānes opā, kamēr var! Nejau ar varu, nejau aizstājot staigāšanu pavisam, bet katru dienu, pa mazumiņam. Ar laiku tā būs reize nedēļā, vēl vēlāk – reize mēnesī, pusgadā, gadā. Un tad, visticamāk, pienāks brīdis, kad mani dēli būs tik lieli, lai spētu panest rokās mani. Diez vai viņi to darīs , bet vismaz dzimšanas dienā pametīs mani gaisā vairāk kā trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit utt. reizes. Un tad es atcerēšos, kā tas bija – pamest gaisā, un noķert opā viņus!

Kas zina kad, bet pienāks tā diena, kad savu bērnu opā nesīsim pēdējoreiz!

Nobeigumā dažas slavenības ar saviem bērniem…opā! :)

2f5f805f0afa9d5180739ea695a62f9d         53ac7778f3d7ab25f44cee2679b10917     334d1892d63485f96e7ba55c4fdf169b 4125f7176bcb784f2d21081b8baa55ec Sarah-Jessica-Parker-Bottega-Veneta-Intrecciato-Tote    msg-129441353187-3  celebrities-carrying-kids-10252012-161-435x580 Katie Holmes And Daughter Suri Out And About In New York

4125f7176bcb784f2d21081b8baa55ec David-Beckham-with-daughter-Harper-at-LAX article-2289279-187C0DD4000005DC-286_634x858 celebrities-carrying-kids-10252012-03-435x580  celebrities-carrying-kids-10252012-05-435x580      Bethenny-Frankel-Christian-Louboutin-Sweet-Charity-Tote   Bethenny-Frankel-Chanel-Classic-Flap-Bag Britains-Prince-William

 

Titulbilde: Krista Kudore

 

2 komentāri

  1. Pec dienas bernudarza es ari puiku majas nemu opaa kad prasa..un ar otru roku gatavoju vakarinas..ja sarezgitaka gatavosana un tetis majas..puika sez man klepi um verojam ka gatavo vakarinas tetis ;)
    Izaugs un vairs opaa negribes.
    Jabauda kamer grib.
    Tapat ar aizmigsanu blakus..neko sliktu nesaskatu..aizmieg un tad celu maza gulta..pienaks laiks kad gules sava gulta :)

    Atbildēt
  2. Bija grūti pirmais mēnesis, kad man piedzima otrs mazulītis, jo tad tiešām nedrīkst celt….nesaprata, jo es arī grūtniecības laikā ņēmu opā…vajadzēja laikam viņu tam sagatavot :(

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Opā! | Viens + Viens - […] Tad, kad Evertam bija uznācis šis posms, arī pamanījos uzrakstīt bloga ierakstu (vari izlasīt TE ), kuru man pašai…

Komentē