Vai bērnam ēst jāgatavo atsevišķi?

Vai bērnam ēst jāgatavo atsevišķi?

Šis raksts tapis atsaucoties uz mammamuntetiem.lv pētījumā par 1 – 3 gadus vecu bērnu uzturu iegūtajiem datiem. Tie ir diez gan skarbi, tāpēc, manuprāt, arī ļoti rūpīgi analizējami. Pirmkārt, jau tāpēc, ka cilvēkiem pētījumos ir tendence izlikties labākiem un par atbildēm iesniegt tos uzvedības modeļus, kas, viņuprāt, būtu vēlami. Un, ja vēl tas attiecas uz bērnu uzturu – kurš vecāks gan labprātīgi atzīsies, ka 1x nedēļā bērnam gatavo cīsiņus, 1 x pelmeņus, 1x pasūta picu un tam visam pa vidu vēl ļauj našķoties ar konfektēm un čipsiem. Ar piezīmi, ka viņš zina, ka visas šīs nosauktās lietas, ja tās ēd regulāri, nav veselīgas (jo diemžēl noteikti ir kāds, kas šīs lietas bērna ēdienkartē uzskata par normu).

92% vecāku, kas piedalījušies pētījumā, atbildējuši, ka līdz 2 gadu vecumam pilnībā pārtrauc gatavot bērnam pielāgotu uzturu, tātad – visai ģimenei gatavo kopā. 

Domāju, ka šo atbildi varētu arī neuztvert kā kaut ko šausmīgu un kritisku. Ja ģimenē paši vecāki ēd veselīgi, nepārspīlē ar sāls, cukura un pusfabrikātu lietošanu, izvēlas produktus, kas nav bagāti ar e – vielām un saldinātājiem, bērnam nav jāgatavo atsevišķi. Arī es pati aizpildīju šo aptauju un uz jautājumu, vai gatavoju bērnam ēst atsevišķi, atbildēju ar NĒ. Tomēr nedomāju, ka tā būtu mūsu ģimenes kļūda, ka es gatavoju visai ģimenei vienu ēdienu. Jau no paša sākuma, kad Everts sāka ēst ko citu papildus krūts pienam. Tomēr tas nenozīmē, ka pirmajā maltītē es viņam pasniedzu makaronus ar sieru vai pelmeņus. Praksē tas, ka “gatavoju visiem kopā” tomēr izpaužas nedaudz citādāk.

PIRMAJĀ DZĪVES GADĀ

Kā jau fanātiska topošā māmiņa, gaidot Evertu man šķita ļoti svarīgi izvēlēties piebarošanas metodi. Bērna vadīta ēšana (BVĒ) vai biezenīši? Tas likās, kā izvēlēties starp divām frontēm, no kurām abas uzskata, ka dara pareizāk. Sākumā ieņēmu diez gan pārliecinātu pozīciju par labu BVĒ, tomēr tagad es saprotu, ka nav jau nemaz tik slikti apvienot arī abas metodes. Bet esmu diez gan droša par to, ka:

  • pirkstiņēdienam bērna ēdienkartē ir jābūt, tam vakar piekrita arī BKUS speciālisti, kas piedalījās kampaņas “Mazais nav lielais” atklāšanā, jo bērns ēdienu iepazīst ar rokām! ;
  • ja mazulis ēd krūts pienu, ar piebarošanu nekur nav jāsteidzas (ja vien to neliek darīt bērna veselības stāvoklis). Mēs gaidījām, kamēr Everts pats apsēdīsies un tā kā krūts pienu viņš ēda labi, nekādas citas pazīmes nemudināja viņu piebarot ātrāk par 8 mēnešiem.;
  • piebarošanai sākumā jābūt kā iepazīstināšanai ar ēdienu, vērojot bērna reakciju, nevis mērķtiecīgai pārejai uz pieaugušo ēdienu. Everts sāka nogaršot kaut ko papildus krūts pienam no  8 mēnešu vecuma un  tā tiešām nebija mērķttiecīga piebarošana, bet gan viņa iepazīstināšana ar dažādiem ēdieniem. Viņš piedalījās ģimenes maltītēs kaut vai žļambājot svaigu gurķa stienīti.

Par Everta piebarošanu esmu jau rakstījusi bloga rakstos “Everts ēd“, kā arī piedāvājusi idejas pirmajām maltītēm  “Bērna vadīta ēšana 8 – 10 mēneši”, “Bērna vadīta ēšana 10 – 12 mēneši” u.c.

Bērna ēdienkartē  iekļāvām: vispirms dārzeņus, kam pamazām pievienojām augļus, graudaugus, samērīgos daudzumos – gaļi, zivis, olas un piena produkti, pākšaugus, kā arī garšaugus – timiānu, rozmarīnu, lauru lapas, ķiploku, salviju u.tml.

No bērna ēdienkartes izslēdzām: sāli, cukuru, piparus, pikantas un austrumnieciskas garšvielas, pusfabrikātus, veikalos nopērkamus “gatavos produktus”, “fast food” utt.

Viena gatavošana visiem: nejau mēs viņam uzreiz devām bagātīgi krēmīgu risoto vai auksto zupu. Nu piemēram, ja mēs ēdām auksto zupu, Everts iesākumā tika tikai pie vārītas bietes un svaigiem gurķa stienīšiem, jo tas viss ir aukstās zupas sastāvā. Ja gatavojām risoto ar ķirbi, Evertam tika krāsnī cepts ķirbis utt. Protams, tas viss nozīmēja gatavot bērnam piemērotu ēdienu, bet tas notika vienlaicīgi ar maltītes gatavošanu visai ģimenei! Bērnam devām atsevišķas pieaugušo maltītes sastāvdaļas – nemiksējot visu kopā, nepievienojot sāli / cukuru un citus nevēlamos produktus. Bērna pirmais dzīves gads noteikti pozitīvi ietekmēja arī mūsu ēšanas paradumus – biežāk izvēlējāmies ēst, piemēram, krāsnī ceptus dārzeņus, par kuriem iepriekš bijām nedaudz piemirsuši, jo tas bija ideāls ēdiens mazulim.

OTRAJĀ DZĪVES GADĀ

Arī mums pēc Everta gada vecuma ģimenes ārste teica – nu bērns var ēst to pašu ko jūs. Protams, šis ieteikums noteikti tika izteikts ar cerību, ka mēs ģimenē ēdam veselīgi. Ja mūsu uztura paradumi būtu regulāra ēšana “McDonaldā”, kūciņas utt., diez vai arī bērnam tiktu ieteikts to visu ēst.

Tomēr šis tas bērna ēdienkartē pamainījās, tā kļuva vēl dažādāka, jo līdz gadam tomēr baidījos bieži piedāvāt tās pašas olas un piena produktus, lai gan nekādu negatīvu reakciju nenovēroju. Katrā ziņā bija daudz mazāk baiļu ieviest bērna ēdienkartē ko jaunu – dažāda veida lēcas, grūbas, kuskusu, griķu nūdeles, citrusaugļus utt. Un jā – ēdienkartē sāka parādīties arī kāds našķis, ar ko gan es baigi nelepojos. Bet tika atļauts gan saldējums vasarā, gan mafins kādā dzimšanas dienā u.tml. Tomēr tas viss tika darīts ievērojot MĒRU.

Otrajā dzīves gadā iepazīstināšana ar ēdienu kļuva par reālu ēšanu. To noteikti ietekmēja arī krūstbarošanas beigas.

Bērna ēdienkartē iekļāvām: visu to pašu, ko pirmajā dzīves gadā + parādījās lielāka dažādība visās produktu grupās. Tas attiecas arī uz garšvielām. Nu jau sāku ēdienam pievienot arī tādas garšvielas kā kurkumu, kumīnu, ingveru utt. Atļāvām našķus svētku reizēs.

No bērna ēdienkartes izslēdzām: principā turpinājām izslēgt to pašu, ko pirmajā dzīves gadā. Tomēr gan sāls, gan produkti, kas satur cukuru, sāka parādīties ēdienkartē, bet nekļuva par ikdienas sastāvdaļām mājās gatavotajās maltītēs. Svētkos – cita lieta.

Viena gatavošana visiem: ēdiens tika gatavos visai ģimenei viens. Pikantas garšvielas un sāli pieaugušo porcijām pievienojam atsevišķi. Bērnam tika piedāvātas visas tās pašas produktu grupas, ko ēdām paši – tai skaitā dažādas jūras veltes – arī labas kvalitātes garneles un mīdijas, jo organisms tās pieņēma labi.

TREŠAJĀ DZĪVES GADĀ

Šobrīd rit Everta trešais dzīves gads. Everts ēd teju visu, tomēr 2 gadniekam ēdiens ir jāmāk pareizi pasniegt. Protams, turpinām sekot līdzi cukura daudzumam un citu nevēlamo produktu iekļaušanai ēdienkartē. Turpinām samērīgos daudzumos piedāvāt dažādas produktu grupas. NĒ vienveidībai! 

  • Ja bērns no kaut kā atsakās, turpinu to ik pa laikam piedāvāt. Piemēram, vakar viņš beidzot apēda mangolda lapiņu! Vienu, bet tomēr – līdz šim no “salātveidīgajiem produktiem” atteicās, jo tie līp pie mēles :).
  • Nemiksēju ēdiena sastāvdaļas kopā. Ja 1 – 2 gadu vecumā dēlam bija diez gan vienalga, kā ēdiens tika pasniegts, tad šobrīd ir svarīgi, ka katra ēdiena sastāvdaļa ir labi redzama un viņš var atpazīt un nosaukt, kas tas ir. Ir daži izņēmumi, piemēram, risoto un lazanja – viņš zina, kas šie par ēdieniem, un kas parasti ir to sastāvā, tāpēc neprasa atsevišķi “atskaitīties” par to sastāvdaļām :). Arī zupas tiek ēstas nepētot, kas “lācītim vēderā”.
  • Nelieku ēdienam klāt mērces. Ja vēlas – atļauju tās pievienot pašam. Jo bieži vien viņš iebilst, ja kāds produkts ir “nosmērēts” ar mērci :).
  • Iesaistu bērnu virtuves darbos. Dažreiz viņš to vēlas, citreiz izvēlas darīt ko citu. Bet, ja vēlas, tad ar prieku piedāvāju kādu viņa vecumam piemērotu darbiņu. Šobrīd aktuāli ir mācīties griezt (mīkstus produkts ar sviesta nazi) un mizot (visērtāk – gurķi ar lielu mizojamo nazīti), lai gan tas prasa ļoti lielu pacietību no vecāku puses…:). Protams, nekur nav pazudusi bēršana, rīvēšana, blendēšana.  Galvenais ir nosaukt produktus, ko gatavojam vārdos. Par to, kādus darbiņus var piedāvāt 1,5-3 gadus vecam bērnam esmu rakstījusi “Mazluis virtuvē”.
  • Ja ēdam kādu jaunu produktu, no sākuma to izpētam svaigā veidā, pagaršojam mazu gabaliņu.

Šī ir tikai mūsu pieredze. Es ļoti cenšos iepazīties ar produktu sastāvu utt., cerot, ka izvēlos savam bērnam un ģimenei labāko. Es ticu, ka mūsu ģimenē nav tie paši sliktākie ēšanas paradumi, bet tai pat laikā ir uz ko tiekties – droši vien, ka tas pats cukurs ēdienkartē vienmēr varētu būt mazāk, jo nu jā – cukurs var būt paslēpts jebkur! Pat rupjmaizes šķēlē!

UZTURA SPECIĀLISTES LIZETES MĀLDERES KOMENTĀRS:

Bērns pēc gada vecuma ir jāsēdina kopā pie viena galda ar vecākiem. Kopīga ēšana nav tikai fizoloģiska vajadzība, bet gan arī sava veida socializēšanās un ģimenes tradīciju veidošana. Šaja periodā mazais grib būt tieši tāds pats kā viņa vecāki, brāļi un māsas. Viņš grib ēst to pašu.

Taču pastāv liels BET – ne tikai pirmajā dzīves gadā bērna ēdienkartē jāparādās dažādiem pēc uzturvertības vērtīgiem produktiem, kā dārzeņiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem u.c. Arī pēc gada vecuma bērna uzturam jābūt daudzveidīgam un tieši tāpat kā pieaugušajam ir jāizvairās no tādām neveselīgām uzkodām/ēdieniem, kurās dominē cukurs, sāls, pārtikas piedevas, kā arī industriāli iecietināti tauki. Tas, ka bērns grib vai prasa nav attaisnojums. Tas visbiežāk ir mūsu pieaugušo cilvēku paraugs. Ja ēdam mēs? Kāpēc lai bērns to negribētu?

Bērna piedzimšana ir īpaši piemērots laiks lai arī pati ģimene censtos izkopt veselīgākus ēšanas paradumus. Pēc gada vecuma mazulis ir gatavs ēst zupu, dažādus dārzeņu sacepumus, pašu gatavotas mērces u.c. mājās sagatavotus ēdienus. Taču šim ēdienam jābūt pagatavotam bez liekām piedevām no ”tīriem”pārtikas produktiem. Tas nozīmē – priekšroku dodam produktiem to sākumposmā. Piemēram, izvēlamies liesu, svaigu gaļu, nevis jau veikala pagatavotas kotletes vai cīsiņus. Tālāk mēs paši varam ietekmēt to, kas ir šajās kotletēs. Sāls vietā var pievienot ķiplokus, varbūt pat nedaudz piemalt tās masai svaigu cukini/ kāpostu un izcept labas kvalitātes eļļā. Tieši tas pats ar kādiem našķiem – mēs varam šad tad bērnam piedāvāt kādu cepumu. Taču ir jāsaprot, kas ir šajā cepumā vērtīgs? Ja tā nav – tad priekš kam? Paši vienmēr varam pievienot kādas papildus sēkliņas, auglīšus un šo produktu padarīt savā ziņā ”veselīgu”.

Kamēr bērns aug, viņa organismam ir ļoti svarīgas tā uzņemtās uzturvielas. Ir svarīgi piedāvāt bērnam to labāko!

Šobrīd notiek kampaņa “Mazais nav lielais”, kuras ietvaros jebkurš no jums var uzdot savus jautājums par 1 – 3 gadus vecu bērnu uzturu speciālistiem: http://www.mammamuntetiem.lv/mazaisnavlielais/

8 komentāri

  1. Avatar

    Ja kampaņas ieteikums ir gatavot bērnam visu atsevišķi, tad es esmu pret šo ieteikumu, jo mans princips ir ļoti līdzīgs Tavam. Un man šķiet, ka ilgstoši gatavot katram kko citu ir grūti, lai neteiktu nereāli. Atšķiras vien ēdieni, piemēram, es agrāk gandrīz nemaz neēdu putras, jo man neprasījās. Tagad gatavoju putras biežāk un ēdam visi (saldās dēls ar augļiem vai ievārījumu, kur ir maz cukura, vīrs ar saldu ievārījumu, es kā kuru reizi). Pirmais piebarojums gan mums bija ķirbju biezenis, bet kopumā izvēlējos pārmaiņus dot biezeņus un gabaliņus, skatoties pēc sezonas produktiem. Noteikti esam uzturā ieviesuši jaunus produktus, bet tādus ļoti neveselīgus, no kā neesam pavisam atteikušies (piem., gaļas kūpinājumi, kam visiem sastāvs ir šausmīgs) cenšamies apēst paslepus. :D Svētku reizei vīrs ir atradis kūkas bez sliktām piedevām, lai varam pacienāt arī bērnu. Un vēl man ļoti svarīgi liekas neizrādīt, ja man kkas negaršo.

    Atbildēt
    • Laura

      Nē, tāds ieteikums gluži nav gan. Tikai tas, ka bērna uzturam arī pēc gada vecuma ir jāpievērš uzmanība, kas attiecas uz “neveselīgo ēdienu galu” :)

      Atbildēt
  2. Avatar

    Kā divgadnieka teetis, varu teikt tikai vienu – beerni muus kopee, tapeec audzinaasim pashi sevi un beerni sekos, kas ari skiet ir galvena raksta esense!!

    Atbildēt
  3. Avatar

    Skaidrs, tas priecē. :) Es šo jautājumu vispār uztvēru tā – ja negatavo atsevišķi, tātad ģimene kopumā ēd pietiekoši veselīgi vai vismaz cenšas to darīt.

    Atbildēt
  4. Avatar

    Mes ari gatavojam kopigu maltiti…Edam veseligi un berns ari to macas. Pa retam tiek ari kads cepums..bet ar meru..Esam pret saldumiem..cukuru u.c. Neveseligam lietam.

    Atbildēt
  5. Avatar

    Skatoties savu un draudzeņu pieredzi – jo vairāk bērnu, jo veselīgāk ēd visi kopā. Sākot ēdināt pirmo bērnu, es uzzināju, ka bez musļiem un auzu pārslām ir ļoti daudz dažādu putru variāciju. Ar otro mēs iemēģinājām BVĒ, un tāpēc es atklāju zupas un cepeškrāsni. :)
    Par saldumiem. Protams, ka bērnam ļoti gribas to cukuru. Bet tieši tā – mēs varam paši cept keksiņus un cepumus, izvēloties ēdamkaroti medu uz visu ģimenes porciju. Varam pieblenderēt zemenes pie bezpiedevu jogurta. Un šokolādi taisīt no kakao un lazdu riekstiem. Tas tikai liekas grūti un ilgi. Un pirmajā reizē.
    “Tu esi tas, ko tu ēd”

    Atbildēt

Komentē