Vēl viens gads…

Vēl viens gads…

Sēžu pustumsā un apzinos, ka vēl viens gads ir pagājis. Vēl viens gads – man, kā mammai, un viņam, kopš ieradās pasaulē. Evertam šodien jau TRĪS! Skaidrs, ka laiks skrien, un tas brīdis, kad agrā 30. augusta rītā ar savu dēliņu satkos, paliek arvien tālāk un tālāk…

Everts-035

/2013. GADA SEPTEMBRIS, FOTO : ARMANDS BEĻAKOVS – CEIMERS/

Varens Everta trešais gads ir bijis. Raibum raibs un bagātīgs ar pārmaiņām, no kurām, vislielākā, protams, ir kļūšana par lielo brāli. Ja būtu jāizvēlas trīs šī gada atslēgas vārdi, tie būtu : EMOCIJAS, PATSTĀVĪBA, ZINĀTKĀRE.

IMG_0897-Edit IMG_1208-Edit

/RUDENS 2015, FOTO:Līga Vītola/

Nav noslēpums, ka 2 – 3 gadi ir īpašs vecuma posms. Šķiet, bērnu audzināšanā un attīstībā nav citas tik bieži pieminētas attīstības krīzes kā divgadnieka un trīsgadnieka krīzes. Nu ja nu vienīgi vēl tīņu gadi. Abas pat nedaudz līdzīgas. Nu ja, un arī mums šis gads ir pagājis periodiski piedzīvojot šīs “krīzes” jeb attīstības posmus, kuri prasa lielu pacietību no vecākiem, jo ik pa laikam sev jāatgādina- tās ir normālas, bērns tās neizraisa apzināti, un arī viņam nav viegli. Caur šīm krīzēm vijas dažādas emocijas, kuras bērnam jāpalīdz izprast. Jāatbalsta viņš, un jāapbruņojas ar milzu pacietību. Pacietība laikam ir īpašība, ko bērni vecākiem īpaši uztrenē. 

_MG_0627 _MG_0572

/PAVASARIS 2016, FOTO : TOMS NORDE/

Kā otru atslēgas vārdu izvēlējos patstāvību, jo trešajā dzīves gadā vēlme visu izdarīt pašam,ir augusi simtkārt. PATS. Arī, ja uzreiz neizdodas un mantas lido pa gaisu, tomēr – PATS. Un arī te mums kā vecākiem ir jābūt pacietīgiem – jāļauj pašam, arī, ja tas nozīmē bērna dusmas, mūsu aizkaitinājumu, gājienu uz veikalu ar otrādi uzvilktiem gumijniekiem un kilogramu izbērtas sāls (pavisam reāli piemēri). Šajā dzīves gadā mūsu zēns vēlējās būt noteicējs it visā, jo var taču PATS! Pats izdomāt, kas būs brokastīs, kur iesim ciemos, ko pirksim veikalā. Reālajā dzīvē gan nav iespējams dzīvot tikai pēc bērna plāna, tādēļ bija, un joprojām ir, jāmācās sapratne un kompromisi.

IMG_9061

/VASARA 2016, FOTO : MARTA LOGINA/

Zinātkāre. Mans mīļākais atslēgas vārds! Lai gan katru dienu dēla audzināšana ir lielāks vai mazāks izaicinājums, es jums teikšu – trīs gadi – tas ir lielisks vecums. Protams, tam nāk līdzi personības izaugsme un māka izprast sevi, kas ne vienmēr nākas viegli, bet kopumā, ir super! Bērns jau ir tik liels, ka ar viņu var sarunāties. Es pat teiktu – sakarīgi sarunāties. Uzdot jautājumus, atbildēt uz tiem. Runāt daudz, un rēķināties, ka daudz kas būs arī jāatkārto. Jūtu, ka līdz ar iesoļošanu ceturtajā dzīves gadā, zinātkārte tikai pieaugs. Būs vēl vairāk “Kas?”, “Kāpēc?”,”Kad?”, “Kur?” utt.

Visu, kā mums ir gājis pēdējā gada laikā, vienā rakstā uzrakstīt nevar, un arī nevajag. Ir lietas, kas paliek starp mums, ir lietas, ar ko dalos blogā. Jā, Everts ir mana iedvesma, galvenais iemesls, kāpēc vispār ir šis blogs! Everts vienmēr būs man īpašs, jo piešķīra man statusu MAMMA. Es mīlu viņu, un viņš mani – lai kādi būtu apstākļi, lai kas būtu noticis pirms minūtes.

Daudz laimes.
Paldies dēls, ka man esi!
Nedusmojies, ka rakstu par to, kā mums iet!

3 komentāri

  1. Daudz laimes Evertam un vecākiem skaistajā jubilejā! Jauki, ka neraksti visu tik rožaini, jo diez vai ir kāds bērns, kas uzaudzis bez kašķiem un neizdzīvojot visus divgadnieku niķus un stiķus. Mansi mazajai Rēzija arī tagad nedaudz pāri 2 gadiem un tagad sākas “drama queen” periods un brīžam liekas, ka jādodas uz veikalu nopirkt nervus 😃 Bet visam ir savs pozitīvais😊 Skatos kā dāma spēlējas pie jūras, pārlaimē iespiedzas, vārtas pa smiltīm un ir tādā kaifā, ka man kā mammai acis pilnas asarām par savu lolojumu 🙏🏻

    Atbildēt

Komentē