Atziņas pēc pirmā ceļojuma ar diviem maziem bērniem

Atziņas pēc pirmā ceļojuma ar diviem maziem bērniem

Nu tā, mēs to esam izdarījuši! Pirmoreiz ceļojām ar diviem bērniem! Ar Evertu kopā esam bijuši jau Lisabonā, Stambulā un Madeirā, tāpēc ceļošana ar bērnu mums nav sveša, tomēr ar tik mazu bēbīti (Edvīnam ir 3 mēneši), šis mums bija pirmais brauciens.

Uzreiz teikšu, ka mēs neesam nekādi trakie piedzīvojumu meklētāji. Neesam gatavi sēsties treilerī un ar bērniem apceļot pasauli, neesam gatavi braukāt ar tuk tukiem pa Indiju vai tamlīdzīgi. Vēl ne. Esam mierīgi ceļotāji, kuriem patīk ērtības. Vismaz reizi gadā, ideālā gadījumā – divas reizes, cenšamies izbraukt ārpus Latvijas visi kopā. Kopumā uzskatu, ka ceļojumā viss atkarīgs no pašu attieksmes un vēlmēm. Ja ir vēlme mesties iekšā trakos piedzīvojumos, gan jau arī bērni netraucēs doties uz otru pasaules malu un lekt ar izpletni utt.

Viegli sasniedzams galamērķis – pirmoreiz dodoties ceļojumā ar diviem maziem bērniem, mums bija svarīgi ceļot pēc iespējas ērtāk. Zinājām, ka Evertam patīk lidot, bet nezinājām, kā jutīsies bēbītis. Lai arī labprāt būtu devušies uz citu galamērķi, izvēlējāmies tādu, kuru var sasniegt ar vienu lidojumu + lidojums ir “cilvēcīgā pulksteņa laikā” nevis, piemēram, ļoti agri no rīta, vai ļoti vēlu vakarā. Tātad galamērķis – Itālija. Roma. Lidmašīna laikam ir abu bērnu mīļākais transporta līdzeklis, jo gan turp, gan atpakaļ 2 h 40 min garais lidojums bija veiksmīgs.

Neplānot garus pārbraucienus – mūsu brauciens tika sadalīts divās daļās. 5 dienas Salerno un 5 dienas Romā. Bijām diez gan pieticīgi ieplānojuši apskatīt tuvāko apkārtni, bet izdarījām to vēl pieticīgāk, kā plānojām. Piemēram, neaizbraucām uz Kapri. Veicot pirmo izbraucienu ar kuģīti, sapratām, ka 3 h vienā dienā braukt ar kuģīti + vēl visu dienu pavadīt uz salas, nav mums, jo neviens no bērniem par ilgu atrašanos vienā transporta līdzeklī īsti sajūsmā nebija.  Arī mūsu bēbītim, izrādās, ir diez gan svarīgi izkustēties, pamācīties, nevis visu dienu pavadīt ratos + ergosomā. Gan jau dzīves laikā paspēsim aizbraukt arī uz Kapri.

Par mazo varoņdarbu jau uzskatām to, ka visu pirmo dienu pavadījām ceļā: 2,40 h lidojums + 40 min vilciens uz Romas centru + 2 h vilciens uz Salerno + mini brauciens ar mašīnu uz Salerno mājām. Tas bija gari, nākamreiz darītu tā, ka atbraukt uz Romu, paliktu tur pa nakti, un tālāk dotos nākamajā dienā. Tādēļ, ka mūsu bērni īsti nav “transportos gulētāji”. Nemāk aizmigt, kur pagadās. Vajag savu gultiņu un mieru! Abiem. Līdz ar to, vakara brauciens ar vilcienu, bija diez gan saspringts, jo miegs nāca abiem.

Cik labi palikt dzīvoklī – jā, Airbnb.com tomēr ir īstā “štelle”, kad ceļo ar bērniem! Viesnīcas numuriņā ir šauri jau diviem vien, kur nu vēl četratā. Un mums bija svarīgi, lai lielo brāli var kaut kā norobežot no mazā, citādi mazajam miera nebūtu vispār, tātad nepieciešamas vismaz divas istabas. Tāpat mēs nebūtu gatavi katru dienu ar diviem bērniem ēst ārpus mājas. Ārpus mājas ēdām tikai brokastis, kā arī nogaršojām itāļu “street food”. Vakariņas gatavojām mājās baudot vietējos sezonālos produktus. Jāatzīst, ka Itālijā dzīvokļos gan bija ļoti šauras virtuves, bet, ja tā padomā, nevienā Airbnb.com dzīvoklī, kur esam palikuši mēs, neatceros redzējusi plašu virtuvi.

Niķi ir niķi arī citā pilsētā – ja iepriekšējos ceļojumos bija sajūta, ka niķi ceļojot ir mazāk, tad, kas attiecas uz Evertu, šoreiz trīsgadnieks bija trīnis jeb “threenager” arī citā pilsētā. Bieži bija diez gan “grumpy” noskaņojumā, jo, protams, pats vienmēr gribēja būt noteicējs, un izdomāt, kur attiecīgajā dienā dosimies. Arī palaidnības sastrādāja daudz – pat nesākšu stāstīt kādas. Neļāva mums atslābt it ne mirkli, tāpēc par tādu klasisku atpūtu nemaz nevarēja būt ne runas. Bet uz to jau arī necerējām. Kā es saku – mēs devāmies nevis atpūsties, bet būt kopā, pamainīt vidi un atslēgties no darbiem. Protams, jo lielāks būs maziņais, jo vairāk “prātiņā augs” Everts, jo vairāk atpūta tā atkal būs mums (es ceru).

Izdzīvot dienu pa dienai nepārspīlējot – no rīta apzināties, kāda nu kuram ir oma, kādi ir laikapstākļi, un tad plānot, ko attiecīgajā dienā varētu izdarīt. Mēs dienu plānojām divās daļās – divas aktivitātes, kurām pa vidu bija atpūta mājās. Lielākās pastaigas plānojām no rīta, kad mazie vēl nebija saguruši. Pēc dienas atpūtas domājām tālāk, vai un cik tālu esam gatavi doties. Nelecām pāri savām spējām, jo ar trīsgadnieku un bēbīti labāk ieplānot mazāk, nekā besīties par to, ka nav izdevies plānoto īstenot.

Ēdam visu nedomājot – ceļojumi nu ir tie, kuros par veselīgu uzturu īpaši nesatraucamies. Maksimāli baudām vietējo virtuvi, arī, ja tas nozīmē daudz saldējuma un balto miltu izstrādājumus, kā Itālijā. Dzīvojam vienreiz! Brokastīs ēdām saldās maizītes, dzērām daudz espresso, mielojāmies ar picām, vietējiem augļiem un saldējumu, vakariņās ēdām dažādas pastas utt. Vispār baudīt vietējos produktus bija mans galvenais mērķis aiz kopā būšanas, un to godam arī īstenoju!

Barot bēbi var jebkur – viena lieta, ko iemācījos ceļojumā – pabarot maziņo dažādās vietās. Nekad neesmu par to baigi fanojusi, bet ceļojumā jau no tā neizbēgt – lidmašīnā, vilcienā, kafejnīcā, parkā, kaut kur vienkārši uz ielas. Tā man bija laba mācībstunda, un tagad nebaidīšos iziet no mājas, baidoties, ka mazais varētu sagribēt ēst “publiski”.

Nozīmīgie sīkumi – interesanti, ka šajā ceļojumā pirmoreiz bija sajūta, ka Evertam pietrūkst dažas lietas no mājām. Tā teikt, uzzinājām, kas viņam šeit ir vismīļākais un svarīgākais : līdzsvara ritenis, sega ar minjoniem un paklājs, uz kura parasti spēlējas! Tā lūk.

Arī zīdainītim ir māju sajūta – ja pirms ceļojuma man šķita, ka mazajam taču būs vienalga, kurā pasaules malā mēs esam – galvenais, lai blakus ir mamma, tētis, brālis, savas domas esmu mainījusi. Nezinu gan, kā ir citiem bēbīšiem, bet mūsējais atplauka smaidā, kad ieradāmies mājās! Ceļojuma laikā dažas dienas pajuka viņa dienas ritms, dažreiz bija grūtāk iemigt, bet tagad, mājās, jau jūtu, ka viss ir “pa vecam”. Vakar jau atkal aizmiga pats savā gultiņā, smaidīgs, un nogulēja visu nakti bez pamošanās (urrā!)!

Aizceļot kaut kur divatā – ir forši būt kopā visiem 4. Tomēr šī ceļojuma beigās arvien biežāk ieminējāmies par to, ka kaut kur “jāaizbēg” arī divatā. Uz nedēļas nogali. Tā, lai vakarā varētu aiziet uz vietējo restorānu, iedzert vīnu, pastaigāties pa kādu naksnīgu pilsētu. Tā tomēr ir pavisam cita ceļošana – domāt tikai par sevi, nedomājot, kā jūtas bērni. Uz ilgu laiku aizbraukt no mazajiem vēl nespēju, bet 2 – 3 dienas – varbūt nākamvasar, kad Edvīnam būs gadiņš, gan jāsaņemas! :)

Vēl šo to par Itāliju un to, kā mums gāja, pastāstīšu kādā no nākamajiem rakstiem.

P.S. Bilde labi parāda to, kā mums gāja – mainu bēbim pamperu kaut kur Neapolē!

 

16 komentāri

  1. Avatar

    Malači, Laura! Mēs ceļojot praktiski nekad neizmantojam viesnīcas, esam baigie airbnb fani jau gadiem, par ko draugi bieži brīnās, bet mums ir tikai pozitīva pieredze! :)

    Atbildēt
    • Avatar

      Varbūt mums būs tomēr jāizmēģina airbnb – kad šovasar gribējām, tad izrādījās, ka nav iespējas pat sazināties ar dzīvokļu izīrētājiem, kamēr neesam ievadījuši personas datus, augšupielādējuši skaidri salasāmu personas dokumenta kopiju utt. Tas viss likās par traku un nedrošu – nobijāmies…

      Atbildēt
  2. Avatar

    Kas mani ipasi uzrunaja, ka skaidri tiek pateikts – sis nav atputas celojums, bet gan kopabusanas prieks cita vide. It ipasi tiem, kas pirms berniem celoja divata, ne tuvu nebus lidzigs piedzivojums :) Grozies kaa gribi, bet celojot ar maziem berniem taa nav dizi liela atputa, bet forss piedzivojums atminas, bildes. Vairak jau tas ir butiski vecakiem – izrauties uz tam vietam, kas ir tuvas sirdij, jo berniem tas nav tik izskirosi, kura pilseta, valsts – ka tik kaut kas interesants, piemerots un garsigs.
    Tie, kas celo ar berniem – forsi, malaci, izturigi, pacietigi vecaki, kas savu egoismu pabidijusi malaa un devusies kopaa!

    Atbildēt
    • Laura

      Taisnība! Mazie bez tās vides maiņas var iztikt, bet pašiem gan gribas :)

      Atbildēt
  3. Avatar

    Laura, paldies, Tu mūs iedrošināji doties ceļā ar mūsu mazulīti (3,5 mēneši), šobrīd domājam, kādu galamērķi izvēlēties. Vai vari uzrakstīt nedaudz vairāk par lidošanu ar tik mazu bērniņu – kā to padarīt maksimāli komfortablu gan bēbītim, gan mums?

    Atbildēt
    • Laura

      Ieraksti bloga meklētājā – “pirmais lidojums ar bērnu”. Mūsu mazajam pa lielam viss bija labi – ja bija satraucoes, nomierināju un ļāvu iemigt pie krūts! Galvenais jau paņemt līdzi mitrās salvetes, pamperus,’liekas drēbītes, kādu sedziņu :)

      Atbildēt
  4. Avatar

    Es tā gaidīju Jūsu atskaitīti! Un ir forši – forši būt kopā. Tā tiešām nav nu tāda atpūta, kā dibvatā, bet tik un tā – tā ir atpūta no mājām, darba, galvas izvēdināšana utt.
    Protams, ceļot ar diviem bērniem, tas man pagaidām ir kaut kas mistisks. Bet ar Karelu mēs ceļojam daudz un dikti. Pirmais ceļojums bija tieši Edvīna vecumā – 3 mēnešos mēs 2 nedēļas pavadījām Maltā un tas mums laikam bija visvieglākais ceļojums, jo bebis tiešām gulēja, ēda un skatījās apkārt. Viņu pilnīgi neuztrauca ne lidojums ar pārsēšanos, nakts Bergamo, tad Maltas 3 viesnīcas un atkal lidojumi mājup. Visur viņš jutās vienlīdz omulīgi, bet nu tajā vecumā viņš tiešām bija miera mika. :) Toties viss tusiņš mums sākā pirms gada vecuma, kad sāka skriet kājām un līdz pat šim brīdim ir ko turēt. Tagad, tpu, tpu, tpu ir vienkāršāk, jo principā visu var sarunāt un viņam ļoooti patīk kaut kur braukt – vienalga vai tas ir tuvākais parks, Ventspils, Sankt-Pēterburga, tālais ceļojums. Mums galvenais tusiņu. :D Vēl esot ceļojumā, prasa, kuratkal brauksim.

    Ļoti skaists un saulains ceļojums! Malači! Tagad novēlu jums izrauties divatā!

    Atbildēt
    • Laura

      Jūs arī baigie malači, daudz kur braucat! Malta ar bērniem labs galamērķis varētu būt, esam bijuši, bet divatā :)

      Atbildēt
      • Avatar

        Paldies!
        Mēs tiešām esam atkarīgi no ceļojumiem un emocijām, ko tie dod. Tas ir kaut kas vārdos neizstāstāms! Bet Jūs jau paši tādi! :)
        Mēs augustā bijām divatā ar vīru uz 5 dienām aizbraukuši uz Nicu un apkārtni. Tas bija superīgi – tā var izvēdināt galvu, iet gulēt, cikos gribās, klīst pa naksnīgajām ieliņām, dzert šampi un visu laiku drudžaini neskatīties apkārt. :D Sākumā diezgan sarežģīti! :D

        Atbildēt
  5. Avatar

    Tā īsti un patiesi!
    Ar vecāko arī esam ceļojuši un viss ir paticis. Galvenais jau kopā būšana :))
    Jaunākajam tulīt 9.mēn, tagad gan vēl neesam saņēmušies. Plānoju pavasarī, kad būs gadiņš.

    Toties pēc nedēļas mēs laižam arī uz Romu, Sorrento, Kapri… divatā!!!!!

    Jā, ir satraukums kā bērniem klāsies ar omēm, bet varu skaļi teikt, ka mums ir nepieciešama arī atpūta DIVATĀ!!!

    Atbildēt
  6. Avatar

    Lieliska atskaite!Un neskatoties uz visu atpūta bija, varbūt citādāka, bet kopīga:)
    Mums ir ar mazo bijušu trīs ceļojumi-pirmais, kad mazais vēl puncī bija, otrais uz gadu, bet tad slēpojām var manu mammu uz maiņām un nu trešais ceļojums nākamnedēļ-Tarifa Spanijā. Brauksim kopā ar maniem vecākiem, arī tas ir variants, kad var uz maiņām atpūsties :)
    P.s. Kādas firmas ergosomu/slingu izmantoji?

    Atbildēt
  7. Avatar

    Mes ari nolemam celot kamer maza vel nerapo un nestaiga. Tad man liekas varetu but grutak. Jo tad ja nedabu rapot, nav omas un ja maacaas staigaat tad ari. Tad vieglak ir but vienaa galamerki bez braukasanas apkart.

    Atbildēt
    • Laura

      Jā! Mēs ceļojām, kad Evertam bija 11 mēneši. Nemācēja vēl staigāt. Oi, tad gan gribēja pa lidmašīnu rāpot, un pa visiem parkiem… :)

      Atbildēt
  8. Avatar

    Mūsu ģimene ar 3-gadīgām dvīnēm + 1g1m brāli) arī nolēmām pirmo reizi ceļot ar lidmašīnu. Tagad pētot viesnīcu un airbnb piedāvājumu esmu mazliet nesaprašanā. Sakiet, Laura, kā atrisinājāt gulēšanas jautājumu? Bija iespēja izmantot bērnu gultiņu vai likāt pa vidu lielajā gultā?

    Atbildēt
    • Laura

      Sveika,

      aibnb īpašniekiem vienmēr var apvaicāties, vai ir iespējams dabūt mazuļu gultiņas.
      Mums vienmēr tādas ir tikušas nodrošinātas :)

      Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Daži padomi ceļojot pa Romu un tās apkārtni ar bērniem | Viens + Viens - […] ar Tomu. Noteikti gan arī te ir iespējami traki piedzīvojumi un nebeidzama naktsdzīve, bet mēs taču ceļojām ar bērniem,…
  2. Četri | Viens + Viens - […] Edvīna mēnesis pavisam noteikti bija piedzīvojumu mēnesis. Viņš piedzīvoja savu pirmo lidojumu, savu pirmo lielo ceļojumu! Protams, viņš bez…

Komentē