Kilograms cukura un nevajadzīgu nieku jeb Ziemassvētki bērnudārzā

Kilograms cukura un nevajadzīgu nieku jeb Ziemassvētki bērnudārzā

Tuvojas Ziemassvētki. Vecāki dodas uz sapulcēm skolās un bērnudārzos, un gudri spriež par to, kādus pārsteigumus Adventes laikā sagādās saviem bērniem.

Par laimi, man pašai vēl nav nācies ar to saskarties, jo mana dēla bērnudārzā šādas prasības nav. Tomēr no tā, ko esmu dzirdējusi, esmu neizpratnē par divām lietām :

  • kāpēc bērnudārzniekiem Ziemassvētkos jādāvina saldumu paciņas?;
  • kāpēc vecākiem katru dienu ir jānodrošina kāds pārsteigums, ko bērniem likt bērnudārza grupiņas Adventes kalendārā?

Nezinu, vai tā ir sakritība, bet pārsvarā šādas prasības ir tieši valsts bērnudārzos. Noteikti arī ne visos, bet pārsvarā. Šajā rakstā nerunāšu par skolas vecuma bērniem, jo man pašai bērni vēl skolu neapmeklē. Domāju gan, ka abas tēmas ir aktuālas arī sākumskolā.

SALDUMU PACIŅAS

Es neesmu pilnīgi pret saldumiem, un rēķinos, ka Ziemassvētku laikā bērns tos dabūs vairāk, kā tas ir ikdienā. Arī mans bērns ēd saldumus. Tomēr uzskatu, ka izglītības iestādēm nevajadzētu papildus veicināt saldumu kultu svētkos. Visticamāk, svētku laikā bērni mājās tāpat ēdīs piparkūkas un mandarīnus, kā arī tiks pie kādas konfektes. Ar to vien dienas cukura norma tiks pārsniegta “uz urrā”.

Ļoti iespējams, ka KATRU decembra dienu bērni mielosies ar našķiem, kā attaisnojumu minot Adventes laiku. Tas nebūtu nekas ievērības cienīgs, ja vien mazie tiešām apstātos pie vienas Adventes kalendāra konfektes dienā (kas, starp citu, satur teju 2 g cukura). Bet, vai tā notiek? Un, vispār, kopš kura laika Adventes laiks skaitās saldumu laiks? 

Manuprāt, saldumu paciņas nav laba dāvana bērnudārzniekam. Kāpēc lai mēs saviem bērniem Ziemassvētkos labprātīgi dāvinātu cukuru – kaut ko tādu, kas spēj izraisīt dažādas slimības un rada atkarību. Kaut ko tādu, kas tā jau mūsu uzturā ir par daudz? Nebūsim naivi, ne visās ģimenēs cukurs tiek lietots tikai svētku reizēs. Saldumi – tas mūsdienu bērniem lielākoties nav nekas īpašs. Tad kāpēc lai tos vēl papildus dāvinātu tik īpašos svētkos, kādi ir Ziemassvētki? Neticu, ka ir daudz tādas ģimenes, kurās bērni gaida to vienu reizi gadā (Ziemassvētkus), kad beidzot tiks pie konfektēm! Apsveicu, ja jūsu ģimenē tā ir.

Protams, lielāki bērni veikalā var ieiet un nopirkt saldumus paši. Neesmu naiva. Šoreiz es domāju  par mazākajiem. Vai trīsgadniekam tiešām ir vajadzīga saldumu paka dāvanā? Vai viņu nevar iepriecināt citādāk? Jo mazāks bērns, jo mazāk viņam ir prasību pret svētkiem un attiecīgi arī dāvanām. Protams, ja bērniņš tiešām sapņo par to saldumu paciņu, un tic, ka Ziemassvētku vecītis to arī šogad īpaši viņam sagādās, var jau būt, ka tā arī jādāvina, bet esmu par to, ka tas tomēr notiek īstajos Ziemassvētkos – mājās. Konkrētam bērnam konkrētā ģimenē, nevis visiem kolektīvi.

Protams, vecāki ir tie, kas sapulcē nobalso PAR labu šīm pakām, tomēr daļa no viņiem pēc tam klusi pukst, jo izrādās, nav ar šo lēmumu apmierināti. Vecāki! Jums ir tiesības iebilst, ja jūsu bērni dāvanā saņem cukuru, bet jūst to nevēlaties! Un runa jau nav tikai par cukuru. Konfekšu sastāvā bieži ir arī hidrogenētas augu eļļas, dažādas E vielas utt.

Varbūt es tik daudz neuztrauktos, ja saldumi būtu tiešām kvalitatīvi, un tiktu meklētas veselīgas gardumu alternatīvas. Tomēr lielākoties tā nav, jo tas prasa laiku, un lielāku ieguldījumu no vecāku un skolotāju puses.

Un cik daudzos bērnudārzos un skolās būs tā, ka bērni dāvanā saņems Ziemassvētku saldumu paciņas, un tur pat blakus uz svētku galda atradīsies piparkūkas, mandarīni, limonādes, varbūt kāds saldais kliņģeris? Labāk nemaz nemēģināsim cukura daudzumu saskaitīt.

Svētki ir svētki, un tajos var atļauties vairāk, kā ikdienā. Bet, varbūt vismaz pasargāsim no pārmērīgas cukurošanās pašus mazākos, kam šie būs pirmie vai otrie “kolektīvie Ziemassvētki”? Varbūt izglītības iestāde varētu arī svētkos parādīt labu piemēru, piemēram, ierādot bērniem, kā pagatavot veselīgākas alernatīvas veikalos nopērkamajiem Ziemassvētku našķiem? 

Pagājušajos svētkos arī es viesojos dažās skolās, kur no veselīgiem produktiem kopā ar bērniem gatavojām Ziemassvētku gardumus. Visi bērni bija sajūsmā, jo viņiem patīk pašiem kaut ko pagatavot. Viņi bija ieinteresēti pētīt un izzināt dažādus produktus. Svētki ir labs iemesls, lai atgādinātu, kas ir veselīgi, un kas nav. Iemācīties pašiem kaut ko pagatavot.

ADVENTES KALENDĀRI

Kā jau sākumā minēju, Adventes kalendāri ir otra lieta, kas mani dara bažīgu. Nejau paši kalendāri, bet tas, ko tajos liek iekšā. Es atbalstu Adventes kalendārus, kuru sagatavošanā vecāki un skolotāji ir ieguldījuši savu darbu, rūpes un mīlestību. DIY jeb pašu gatavoti Adventes kalendāri kļūst arvien populārāki. Vecāki, kuri nežēlo savu laiku, Adventes kalendāros liek iepriekš sagatavotus uzdevumus, mīklas, varbūt arī kādu našķi. Man ļoti patīk ideja, ka Adventes kalendārā katru dienu ir kāds uzdevums, vai kāda aktivitāte, ko vecāki veic kopā ar bērnu, piemēram, 1. decembra lodziņā rakstīts – šodien cepsim piparkūkas! 2. decembrī – uzcelsim (vai uzzīmēsim) sniegavīru utt. Manuprāt, lieliski, jo tā mēs bērniem uzdāvinām pašu svarīgāko – laiku. Te dažas idejas.

Tomēr esmu palaidusi garām, kad Adventes kalendārs vecākiem tika uzkrauts kā pienākums? Adventes kalendārs bērnudārzā ir forši, bet ar nosacījumu, ka tas nenozīmē bērniem katru dienu saņemt dažādus nevajadzīgus niekus un saldumus.

Nu, piemēram, vecākiem tiek uzlikts pienākums 5 eiro vērtībā sagādāt katru dienu mazajiem bērnudārzniekiem dāvaniņas. 20 – 30 bērniem!! Ko par šo summu iegādājas lielākā daļa vecāku? Protams, saldumus – končas, čupa – čupsus utt. Diemžēl ne visiem vecākiem ir laiks un vēlme piedomāt, kā 5 eiro vērtībā pārsteigt 20 – 30 bērnus, iemācot viņiem arī kaut ko par pašu svētku būtību. Ko par svētkiem iemācīsies bērns, ja katru rītu, ienākot bērnudārzā / skolā,  saņems našķi, vai kādu mazu nieciņu (zīmuli, atstarotāju ? ), kurš, visticamāk, mājās tiks kaut kur nomests un aizmirsts.

Es ticu, ka par niecīgu summu iespējams arī iepriecināt bērnus, un iemācīt viņiem kaut ko, bet vecāki, kuri par to visu piedomā, laikam ir mazākumā! Un es viņus nevainoju, jo pati neesmu diez ko talantīga un radoša. Ir vajadzīga arī izdoma un spēja ideju īstenot.

Ideja padarīt svētku laiku mācību iestādē īpašāku nav slikta. Viss ir atkarīgs no tā, kā tas tiek darīts. Varbūt tā vietā, lai piebarotu savus bērnus ar našķiem, vai pirktu maznozīmīgus niekus, mēs varam viņiem iemācīt izdarīt ko labu citiem?

Kā būtu, ja nieku un našķu vietā katrs vecāks būtu atbildīgs par viena uzdevuma vai aktivitātes sagatavošanu bērniem? Tādas, kas veicina bērnos līdzjūtību, iedrošinātu palīdzēt citiem, vai iemāca kaut ko par Ziemassvētku būtību?

LŪK, 5 IDEJAS, KO VAR IZDARĪT PAR 5 EIRO :

Ja tev ir vēl kāda ideja Adventes laika aktivitātei bērniem, padalies komentāros!

Tas, ko es ar šo rakstu gribēju teikt – svētku gaidīšanas laiks ir īpašs. Varbūt izmantosim to, un tā vietā, lai iemācītu bērniem pārsniegt cukura normu, vai pārsteigsim viņus ar zīmuļiem zeķēs, iemācīsim viņiem izdarīt kaut ko labu citiem? 

Es nesaku, ka Adventes laikā bērniem katru dienu būtu jāmāca kādam ziedot uttt. Bet, ja tomēr dāvinām kaut ko viņiem, tad varbūt vismaz piedomājam, ko? Varbūt uzdāvinām laiku kopā?

Kā Tu domā?

97 komentāri

  1. Avatar

    Cukura tēma!;) JĀ! Tā ir ne tikai bērniem, bet arī mēs lielie – nemanot “gaišajā” svētku gaidīšanas laikā ēdam par DAUDZ cukura un arī mājās tie tiek bērniem – neesam tiešām bez grēka!

    Arī valsts dārziņos un skolās ir visas iespējas – mēs jau kuro gadu taisam paciņu no sukādēm, mandarīniem un piparkūkām, bet valsts dārziņā vēl tiek pie Rīgas Domes paciņas ar saldumiem!;)

    Vakar sāku 21dienu bez cukura – vairāk jau akcentēju tieši ierobežojumus uz saldumiem un prieks, ka uz to “parakstījās” arī daudz kolēģi!;)

    Varbūt vairāk vecākiem ierobežojot sevi, mazāk noteikti tiks arī bērniem!
    Vairāk par šo arī veselam.la.lv vai https://www.facebook.com/events/199964807128143/?ti=icl

    Atbildēt
    • Laura

      Protams, ka arī leilie ēd.. es pati arī decembrī apēdu vairāk saldumus, netēlošu svēto :). Bet negribētu, lai mans bērns dāvanā saņemt to pašu saldumu paku.

      Atbildēt
  2. Avatar

    Manuprāt saldumu paciņas Ziemassvētkos jau ir kā tradīcija no mūsu bērnības laikiem, kad saldumi bija retums un es ticu, ka arī mūsdienās vēl ir daudzi bērni, kuriem saldumi ir retums un tā paciņa Ziemassvētkos ir wooooow un kāpēc to atņemt?! Jo citiem saldumi ir parasta “parādība” ?! Es arī neesmu stāvā sajūsmā par saldumu pakām, bet kad tādas saņem mans bērns, mēs protam vienoties, ka tiks apēsti daži saldumi ne visa paka :)

    Atbildēt
    • Laura

      Tādā ziņā saldumu paciņa ir labs iemesls, lai mācītu bērniem pacietību, ka visu nevar apēst uzreiz… forši, ja var ar bērnu vienoties! :)

      Atbildēt
    • Avatar

      Bērnu dārza vecumā apēsto daudzumu vēl var kontrolēt …. bet būs skolnieks? Pa kluso skolā jau apēdīs :D Skolā vēcāki pat bērnu dzimšanas dienās (kur pēc tradīcijas bērni nes katram pa 1-2 konfektēm) pamanās katram klases biedram iedot MAISU ar konfektēm. Mans 8 gadnieks tad tās pa fikso norij skolā, jo zina, ka mājās es atņemšu …. Nu nav vajadzīgas tās konfektes dāvanā, nav jāmaca, ka cukura rīšana ir baigais prieks un laime. Labāk mācīt novērtēt ko citu.

      Atbildēt
      • Laura

        Mjaaa… bērnudārzos jau arī reizēm vecāki pamanās atstiep kādu veikala cepto kūku, lai pacienātu bērnus sava mazuļa jubilejā…

        Atbildēt
        • Avatar

          Sveika, Laura! Lai arī vismaz pagaidām neesmu mamma, man tomēr šķiet, ka “veikala” kūkas tomēr ir labs žests no vecāku puses, jo ne visiem ir laiks, lai sēdētu mājās un ceptu tās paši… Cilvēki strādā, ir aizņemti un raujas pa diviem darbiem, tāpēc domāju, ka jānovērtē arī tas, jo mazajiem kūka ar visu to cukuru nes arī prieku.

          Atbildēt
          • Avatar

            Manuprāt, stipri labāk būtu tad nenest vispār neko, nekā kaut ko kaitīgu – jo sevišķi tik maziem bērniem. To es saucu par “viltus labestību” – smaidīdami sabaro mazajiem tos draņķus (savādāk nosaukt tiešām nevaru) – bojā gan veselību, gan ēšanas paradumus.

        • Avatar

          Nevajag but tik kategoriskiem pret visu. Ne visi cilveki ir talantigi kuku cepeji, un ne visiem ir laiks tas gatavot,jo varbut ir ari darbs/i,studijas,kadi kursi un tam visam pa vidu vel dazadi pienakumi.Lidz ar to ta veikala kuku pasniegsana ka kaut kas slikts, nu ir tas nevieta.
          Un sita visa cepsanas del vienas saldumu tutas ir parspileta.Ta vien skiet,ka mammai pasai ir kadas problemas attieciba uz edienu…

          Atbildēt
    • Avatar

      Mmmmjā,Lauma…man arī škiet, ka tas tāds padomijas pārpalikums(viens no),tie saldumi. Tad labāk tīru mandarīnu paciņu……..Ja nu citos, ne Rīgas dārziņos, var vienoties par ko citu-grāmatu piem., tad ta Rīgas paciņa ir brrrrrrr…kaut kādi tādi nekādi cukuri. Kā teikt……aizkuņģis, diabēts jau smaida….vai raud!!!

      Atbildēt
  3. Avatar

    Jēziņ, kā var sarežģīt vienkāršas lietas! Āboli arī jūs dara bažīgas? Tur arī ļoti daudz cukura, kā izrādās. Ja skaitīs, cik gr cukura katrā konfektē, var prātā sajukt! Un, lai cik dīvaini nebūtu, saldumi tiešām bērniem dod prieku! Un viņi kustās 10x vairāk, nekā mēs, tātad arī cukurs tiek sadedzināts 10x ātrāk. Var vienoties, ka dāvinās (ja jau tie saldumi tik ļoti traucē dzīvot) augļu paciņas. Bet te atkal – mandarīnos cukurs! Vīnogās cukurs! Kur tā cukura nav? Ja nodrošina bērnu ar veselīgu pamatmaltīti un spēlēm/ sportu/ kustībām, tad teorētiski nekādām problēmām nevajadzētu būt. Ja vien nav nopietnas veselības problēmas. Bet to visu var sarunāt/ atrunāt – manam bērnam saldumu vietā svaigu gurķi, piemēram. :)

    Atbildēt
    • Laura

      Man tomēr šis škiet labs laiks, lai šo tēmu aktualizētu. Ne visi vecāki zina, ka cukurs ir arī vīnogās, piemēram. Un končas uzskata par normu. Tāpēc es rakstu – lai varbūt tie, kas nezina, aizdomātos.

      Atbildēt
    • Laura

      Un neticu, ka visi nodrošina bērnus ar veselīgu pamatmaltīti, spēlēm, sportu, kustībām – statistika liecina par ko citu!

      Atbildēt
    • Avatar

      Labi, izkustās bērns, saēdies saldumus, BET – viņa ēdienkartes uztvere tiek bojāta. Saldumi taču ir gardāki par dārzeņu sautējumu, ne tā? Un tiklīdz mazais ir sapratis,ka pasaulē ir TĀDI gardumi un TIK daudz kā veselā pakā – kur nu domās par burkāna graušanu! Nevajag, nevajag, nevajag maziem bērniem dot saldumus, it īpaši šokolādes konfektes – tikai un vienīgi īpašās reizēs.

      Esmu redzējusi kā 2 gadnieks izmeties pleķiem raud un mokās, mamma nepērk saldumus,kamēr pāriet, bet pēc nedēļas tomēr palutina, jo pleķi nogājuši. Ar savu trīsgadnieku, veikalā ejot gar saldumu plauktiem, atklāti saku “Pēē, tas nav labs!” Kad tētis nopircis dzer kolu, arī saku “Pēē, tas tikai tētim”. Jo viņš NEZIN, kas tas ir, es nedodu. Bet zin, ka nav labs. Un,kas tam 2gadniekam 3gadniekam notiks,ja viņš tos saldumus neēdis? Nu kas? Turklāt, iedomājies savu mazo vest pie zobārsta…. Vienkārši iedomājies un pašai konfekti gribēsies slēpt.

      Atbildēt
      • Avatar

        Līga, tā kā bez saldumiem zobi nebojātos. :D Ir kam ģimenē slikti zobi, ēd vai neēd končas. Protams, ja bērnam ir alerģija, normāls, ar galvu domājošs vecāks saldumus viņam nedos, bet es vairāk par bērniem, kuriem pleķi nemetas. Manuprāt, labāk mēģināt visu, mazās devās, nekā neļaut. Ir kaut kā pierādījies, ka viss atļautais ir daudz neinteresantāks, kā neatļautais. Mamma saka – Pēeee, bet aizies viņš uz skolu un tur tāpat, iespējams, dzers to kolu, mamma var teikt ko grib. No sērijas “visi draugi taču dzer, kāpēc man vienam jādzer burkānu sula”. Ja pēc maltītes uz galda tiktu uzlikta bļoda ar saldumiem, neticu, ka viss tiktu izēsts. Varbūt viena vai divas. Bet nu tās tādas manas pārdomas. Nezinu, kā būs, kad pašai šāda tipa barošana būs aktuāla – mani mazuļi vēl ēd pudelītes. Bet jau tagad domāju, ka baigo aizliegumu nebūs. Viņiem jau tagad pa pilītei tiek dots medus, kad pēc atvemšanas ģīmītis saviebts līdz bezsamaņai – negaršīgs mutē. Bet tas mājas medus – no laukiem, kur katrs rapšu lauks zināms.

        Atbildēt
        • Avatar

          Cukurs augos un ogās nāk kopā ar vitamīniem, mikroelementiem un šķiedrvielām, kas ir tik ļoti vajadzīgas visiem dzīvajiem organismiem, it īpaši, mazajiem, augošajiem brīnumiem. Cukurs končās nāk kopā ar sintētiskām krāsvielām un veselībai ne vienmēr labvēlīgām palīgvielām. Tāpēc augļu un arī dārzeņi, lai gan satur cukuru, ir daudz reiz piemērotāki bērniem.
          Papildus augļu, dārzeņu košļāšana stirpina mutes muskulatūru. Un tas ir vēl viens bonuss, vecāki! ;)

          Atbildēt
      • Avatar

        Un tad pienāks diena, kad bērns uzzinās par kolu, konfektēm, čipšiem, makdonaldiem un visu pārējo, kas pasaulē eksistē. Ja mamma meloja par to, ka tas ir slikts, tad par ko vēl viņa melojas? Vai viņai vispār var ticēt?

        Atbildēt
    • Avatar

      Dārziņā, kurā iet mans bērns ir problēmas ar ārā iešanu – precīzāk, viņi ļoti reti iet ārā, ja vēl tādu bērnu no rīta un vakarā mājās aizved ar auto, uz dzīvokli uzbrauc ar liftu. Un tās konfektes ko liek paciņās, tās reti ir no kvalitatīvā gala, pārsvarā lētas ar briesmīgu sastāvu.

      Atbildēt
  4. Avatar

    Sveika, Laura! Paldies par rakstu, kas man ir devis drosmi nākamnedēļ iet uz vecāku sapulci bērnudārzā un cīnīties pret saldumu paciņām Ziemassvētkos. Situāciju sekojoša – manam dēlam Benediktam ir tikai 2 gadi, šogad uzsāka bērnudārza gaitas, un šis viņam būs pirmais Ziemassvētku pasākums bērnudārzā, kurā ir plānotas arī tās pašas bēdīgi slavenās saldumu paciņas kā dāvanas visiem mazajiem ķipariem. Šo 2 gadu laikā Benedikts ir ēdis tik saldumus, cik uz pirkstiem var saskaitīt – ne kūkas, ne šokolādi vispār nekad nav vēl pagaršojis, tāpēc mani biedē fakts par veselu maisu ar saldumiem Ziemassvētkos. :D :D :D Varbūt vari padalīties ar idejām, ko tādā dāvanu maisiņā varētu salikt no veselīgajiem našķiem, ko es varētu ieteikt arī pārējiem vecākiem un audzinātājām. :) Paldies!

    Atbildēt
    • Avatar

      Laba alternativa,ka katrs vecaaks atnes savu pacinnu savam beernam ….. muusu bd taa bija. no saakuma likaas – baigi stulbi,ka katram savaadaaka,bet tiessaam mazie nepamana ka atskiras..- uzlabotaa varinataa vareeru buut ka tikai maisinnus,lentas tad nopeerk visiem vienaadus….manai mazajai bija tikai mandariini ( jo vinnai tas skaitiijaas liels gardums ( tad bija 2 gadi) un konfektes nemaz neeeda…..UN TIESSAAM BIJA STARAA , jo atventee ruukkis nesa katru dienu vienu mandariinu un nu – VESELS MASINNNS!!!….man tiessaam patika – jo katrs vecaaks tad var dariit peec saviem ieskatiem, uzskatiem, paaarlieciibas, macinna biezuma.MAZIE GRUPINNAA TAAPAT NEVER VALLAAA PACINNAS, LIIDZ AR TO NEKAASA BAIGAA SALIIDZIMAASAANA/ krennkkis NESANAAK.

      Atbildēt
      • Laura

        Jā, tas ir forši, ja katrs sagatavo paciņu pēc saviem ieskatiem :)

        Atbildēt
    • Avatar

      Mums pagājušajā gadā bija ideāls variants – bērnudārzs izdalīja visiem vecākiem vienādus dāvanu maisiņus un mums pašiem pēc saviem ieskatiem bija jāieliek tajos dāvaniņa + bērnudārzs visiem bērniem pielika klāt krāsojāmo grāmatiņu! Manuprāt – ideāli – tie, kas grib, var piekraut pilnu maisu ar končām, tie, kas negrib saliekt tur kaut salmus (pārspīlēju, protams) – bērni priecīgi, jo tieši vecāki vislabāk zin, ko bērni grib dāvaniņā un arī vecāki priecīgi, jo viņi paši ir atbildīgi par dāvaniņas saturu.

      Atbildēt
    • Avatar

      Žāvēti augļi,dārzeņu čipsi,kas nav fritēti eļļā.

      Atbildēt
  5. Avatar

    cik naivi… Vienkārši riebjas. Katrs pats izlemj ko un kā darīt, kā labāk. Tracina šī “zīmēšanās”- ratu un autokrēsliņu analīze.Ko ēst un dzert. Apģērbs… Es, kā vairums Latvijas mammu, pārtieku no humpalu pērlēm, un man nav brendu rati u.c. eco izdomājumi. Es nespēju atļauties pat uz Rīgu aizbraukt ar visu ģimeni, kur nu vēl ārpus Latvijas. Protams, tie kas nevar, tie nelasa šo blogu un “necepjas”. Manuprāt, par tālu jau aizgājis viss šis… Protams, katram sava dzīve..(kā nu kuram paveicies)

    Atbildēt
    • Laura

      Nu tā ir mana realitāte. Pieļauju, ka blogu lasa līdzīgi domājošie. Nevaru būt atbildīga par to, kā dzīvo un ko ēd visi bloga lasītāji.

      Atbildēt
      • Avatar

        Fear enaugh

        Atbildēt
    • Avatar

      Tieši tā, Lana, katram ir izvēle, ko ēst un ko dzert. Vieni labāk nepērk končas (no kurām labuma nav), bet citi par to pašu naudiņu nopērk bērnam zīmuļus, lai attīstītu varbūt kādu mazu talantu un bērna iztēli. :) Es izvēlos kaut mazu grāmatiņu vai plastalīnu, jo domāju ilgtspējīgi – negribu izdot vēlāk lielu naudu par sava bērna sabendēto veselību, gribu, lai mans bērns aug gudrs un vesels. Bet katrs dara kā labāk, vai ne?

      Atbildēt
    • Avatar

      Lana. Vai nešķiet drusku ironiski, ka Tu dusmojies par lietām, kuras citi var atļauties un uzskati tās par absurdām, taču pati sevi kacini par to regulāri (jo pieminēti tiek dažādi raksti) lasot? Tā var sabeigt savus nabaga nervus, Lana.

      Arī es pārtieku no humpalu pērlēm, man nav brendu rati un dzīvoju ārpus Rīgas. Ārzemēs neesmu bijusi teju vai miljons gadus. Taču, ja man gribētos vairāk, tā būtu neviena cita kā vien manas neizdarības vaina. Un citi nav lohi tāpēc, ka ir nopelnījuši vairāk par mani.

      Man šķiet lieliski, ka pasaule ir pilna dažādu mammu, viedokļu un arī brendu. Tas ir emocionāli veselīgi – parunāties, pastāstīt un padiskutēt. Mierīgi, nevienu neaizvainojot un cienot. Aicinu uz to veselīgāk paskatīties arī Tevi. Un apēst kādu kinderolu. Labu apetīti.

      Atbildēt
  6. Avatar

    Mana meita saldumu paciņu ēd līdz pavasarim. Vienu konču dienā, kad atceras. Tas nozīmē, ka ne katru dienu. Es viennozīmīgi piekrītu, ka, protams, labāk izvairīties no saldumu došanas, un lieku reizi neveicināt vēlmi apēst ko saldu. Bet tāpat es nesaprotu tos vecākus, kuri ir kategoriski pret saldumu paciņām vai adventes kalendāriem dārziņā, jo bērns jau tā dabū daudz konču vai viņam ir sabojāti zobi.. nu bet tad nedod tos saldumus, ja zini, ka viņš jau savu saldumu devu dārziņā ir dabujis. Kaut kāda ačgārna tā morāle sanāk. Dārziņā Tu esi pareizais – nekādi saldumi, un laupi tos citiem, bet mājās var visu un cik gribi. Tāpat arī tiem vecākiem, kuriem bērna vienā piegājienā izēd visu saldumu paku, arī jāuzņemas daļa atbildības, ne tikai sistēmai. Bet runājot par idejām – mums paralēli uzdevumam (kopīgai aktivitātei) adventes kalendārā ir pa vienai uzlīmītei. Un istabā pie skapja ir piestiprināta izgriezta eglīte. Tad nu katru dienu šī eglīte tiek pušķota pielīmējot vienu uzlīmīti.

    Atbildēt
  7. Avatar

    Kapec lai saldumu pakas neaizstatu ar gramatam? Es Ari esmu pret sim pakam. Mums gan vienmer davana ir bernu gramatas, un berniem patik. Man skiet, ka jautajums ir par ieradumu veidosanu un izglitibas iestadem nevajadzetu veicinat neveseligu dzivesveidu.

    Atbildēt
  8. Avatar

    Laura, paldies, ka uzrakstīji – man arī tāds jautājums radās, kad pirmoreiz saskāros ar saldumu paciņu problēmu. Elzas dārziņā gan to paciņu cenšas veidot kvalitatīvu un “veselīgu”, bet jautājumu KĀPĒC to vispār darīt, neviens neuzdod. Tā tik tiešām ir tradīcija no padomju laikiem, kad šādas saldumu paciņas bija Liels Notikums, jo savādāk saldumus vnk nevarēja nopirkt. Man liekas, ka nevajag inerces dēļ darīt lietas, kas sen zaudējušas jēgu un dod vairāk ļaunuma kā labuma. Apturēt šo praksi gan nav izdevies, bet vismaz pacilāju un lieku reizi uzdodu jautājumu KĀPĒC. Varbūt kāds cits, kas to dzird vai lasa, arī aizdomāsies.

    Atbildēt
    • Laura

      Piekrītu.. man arī šī šķiet nevajadzīga Padomju laiku tradīcijas turpināšana..

      Atbildēt
  9. Avatar

    Paldies par šo rakstu! Lika aizdomāties. Es jau sen esmu pret saldumiem, bet negribās izcelties sapulcēs un būt “ļaunajai”, jo ne visi domā kā es. Mani uztrauc, ka svētku reizēs, kad mēs atnesam našķi uz b.d., es cenšos pati izcept cepumus no kvalitatīvām izejvielām, bet cits vecāks atnes poļu cepumus. Es izdomāju, ka mēs Ziemassvētku zeķē katram bērnam b.d. ieliksim izprintētu sniegavīru, kas būs jāsaliek kā puzle kopā :)

    Atbildēt
    • Avatar

      Margo, bet visiem vecākiem nav naudiņas, lai izceptu kūku no kvalitatīvām izejvielām. Tu taču nezini, varbūt viņi nedēļu krāj, lai nopirktu tos pašus poļu cepumus. Nav ko pārmest.

      Atbildēt
      • Laura

        Kāpēc vispār jāpērk saldumi citiem, ja nav naudas..

        Atbildēt
  10. Avatar

    Nu gan..kāpēc vajag pārspīlēt. Es ticu tam, ka ir ģimenes, kur mazie netiek pie saldumu kaudzēm katru dienu, jo nav naudiņas. Kāpēc bērns nedrīkstētu vismaz svētkos papriecāties uz izēsties no sirds? Ok, nevajag dot visu paku uzreiz, bet vienoties, cik končas drīkst apēst un ja ir paēstas pusdienas/vakariņas. Un, kā jau te teica, kur tad tas cukurs nav?? arī sukādes, starp citu, ir cukurs. Un, kas attiecas uz bērniem, kuri jau ikdienā dabū mājās saldumus – nu tad ierobežojiet saldumu daudzumu, bet neatņemiet bērniem prieku. Nezinu nevienu bērnu, kas nepriecātos par končām, kuras atnes tieši Ziemassvētku vecītis. Un, savukārt es nezinu nevienu bērnudārznieku, kas ir apsēsts ar sukādēm un augļiem. Apsveicu, ja Jūsu bērni tādi ir. Manējais var mājās apēst mandarīnu, ābolu, bet tas ir kā ēdiens un baigo kaifu viņš no tā neķer. Nudien nedomāju, ka viena saldumu paciņa sabojās bērnu. Ierobežojiet, bet neatņemiet, ļaujiet viņiem skriet un noskriet to cukuru :)

    Atbildēt
    • Avatar

      Beidzot manas domas.Citàdi visas tik pareizas…

      Atbildēt
  11. Avatar

    Ir ļoti grūti pret šo visu cīnīties, jo lielākā daļa vecāku vai nu neaizdomājas par to, ka 3gadīgam bērnam saldumu pakas un apšaubāmas izcelsmes cepumi vai sazinvēlkas nav tas labākais, ko varam dot. Un ir pat pilnīgi lieks. Super ideja saldumu pakas aizstāt ar grāmatām vai puzlēm, vai sukādēm, vai kaltētiem āboliem. Bet, lai to dabūtu gatavu, vajadzīga vienota, kopēja nostāja, iniciatīva. Pieļauju, ka vecāku sapulcēs vēl kāda mamma domā tāpat kā es, bet vai nu baidās izteikt viedokli, vai arī saprot, ka tam nav itin nekādas jēgas. Piemēram, vakar mums dārziņā bija vecāku sapulce un protams, ka būs arī saldumu pakas dāvanās un Adventes kalendārs, par kura saturu jāparūpējas vecākiem. Tas nozīmē, ka vienu reizi vecāki atnes 19 bērniem dāvanas, ko ielikt zeķē. Uz manu mēģinājumu pīkstēt, ka varbūt tas ir lieki, jo, kurš vēlas, var savam bērnam prieku sagādāt mājās ar to, kas nu kuram šķiet nepieciešams – uz mani pārējās mammas paskatījās kā uz Grinču, kurš grib sabojāt Ziemassvētkus…Bet bērniem taču prieks! Nu protams, ka bērnam prieks katru dienu atrast zeķē štruntu, labākajā gadījumā uzlīmi vai dzēšgumiju, nemaz nerunājot par poļu končenēm ar drausmīgu sastāvu. Bet vai tas ir vajadzīgs? Ko tas vispār bērniem māca? vai tad Adventes laiks nav miera, klusuma un pārdomu laiks?
    Vienvārdsakot, paldies Laura, ka Tu par to raksti un varbūt jau nākamajā vecāku sapulcē man pievienosies vēl kāda mamma, tad vēl un vēl un nākamgad saldumu paku vietā bērni saņems ko tiešām noderīgu.

    Atbildēt
    • Avatar

      ideals komentārs! par to grinču! tieši tā! ja tu negribi paciņu- tātad esi grinčš:)

      Atbildēt
      • Laura

        Es tagad tiešām esmu Grinčš, jo esmu uzrakstījusi šo rakstu :D

        Atbildēt
        • Avatar

          Grinčs vai nē, bet tik daudzi pukst, ka visi svētki komercializēti utt., un ko tad vecāki paši dara ar saviem bērniem – katru dienu dāvanas… Ja vecākiem nav naudas, tad tādu štruntu pirkšana ir naudas izmešana, tās naudas, par kuras trūkumu vecāki sūdzas.

          Atbildēt
  12. Avatar

    Bet ir dārziņi, kur pašu ceptas lietas NEDRĪKST nest. Ir jābūt tieši veikalu produkcijai, jo uz tās ir skaidrs sastāvs utt.

    Atbildēt
  13. Laura

    Godīgi sakot, esmu pārsteigta, ka tendence iepriecināt bērnus ar saldumiem, ir tik populāra. Protams, ka viņiem garšo. Man tikai gribējās aicināt jūs padomāt, ka bērnus var iepriecināt arī citādāk. Varbūt tas nav tik vienkārši, kā veikalā nopirkt konču, bet var.

    Atbildēt
    • Avatar

      Ļoti trāpīgi teikts!

      Atbildēt
  14. Avatar

    Mūsu dārziņā ir tikai Nikolaus zeķe piepildita ar kādu mandarīnu, riekstu un šķiet ka bija viens saldums. Tas arī viss.To svin 6.12. Ziemassvētku paciņas arī nav, kas nemaz nešķiet greizi. Sākumā protams nevarēju pierast, bet ir Ok, jo tāpat no dažādiem avotiem uzrodas ap šo svētku laiku saldumi, kas protams tiek nolikti augstā plauktā un izsniegti kad uzskatam par nepieciešamu. Mums ir 2 Razbainieki -2. un 4 gadi. Dzīvojam Vācijā. Un arī dzimšanas dienā nav nekādu kūku vai cits kas ēdams jānes, tur svin bērnu, ar visādiem dažādiem pasākumiem. Arī tā ir laba ideja. Bet uzskatu, ka tradīcijas varam mainīt mēs paši un kas gan cits iespaidos mūsu bērnu dzīvi visvairāk kā mēs paši, vecāki. Cik tas ir iespējams. Sveicieni.

    Atbildēt
  15. Avatar

    Lai gan mēs dzīvojam Zviedrija un es pati nekad neesmu apmeklējusi bernudarzinu Latvijā, jo izaugu un uzaugu LV bet biju mājās berns, tāpēc man pašai nav foršas asociācijas ar saldumu paciņām. Bet esmu maza neizpratne: kāpēc bērniem tiek dotas saldumu paciņas darzina?
    Jaa, arī par iepriekšējo rakstu… Dāvanām audzinātājām vai pašam bērnudārzam… Liek man aizdomāties un mazliet pat izbrina, jo te nav tādas prakses un pieredzes… Vienīgais zinu, ka bērniem skolā ir Ziemassvētku galds. Tā ir viena diena, kad viņiem ir svētku pusdienas skolā, ko sagatavi skolas pavārs. Pieļauju, ka tur arī ir saldumi un konfektes, bet tā ir viena diena. :) Paldies par rakstu.

    Atbildēt
  16. Avatar

    Hi hi.. Tas viss ir smieklīgi. Ja nebūtu tik bēdīgi. Eglīte bd, eglīte darbā, eglīte pašvaldībā. Trīs bērni (jā, arī zīdainim pienākas paciņa). Kopā 9kg konfekšu. Un tad vēl eglītes ir pulciņos, kur reizēm ir piedomāts par dāvaniņu. Bet reizēm tiek šokolādes. Un tad vēl vecmāmiņas. Kuras mūs nevarēja lutināt ar končām, tāpēc tagad mazbērniem dod uz pilnu klapi. Jo var taču dabūt. Un ir tik lēti… Zīdaiņa paciņu mēs neizņemam. Bet tie, kas saprot, tie tiek pie saviem kilogramiem. Mūsmājās saldumi ir atļauti launadziņā. Tā arī eglītēs. Katrs nes savus kilogramus mājās un izvēlas vienu konču launadziņam. Un tad mums ir “labdarības” dienas, kad visu sametam čupā uz galda un izšķirojam, ko “dodam citiem bērniem”. Un vedam uz labdarības kastēm lielveikalos. varbūt tie kastu organizētāji zina, ko ar tām končām darīt. Tāpēc mans viedoklis – protams, mēs decembrī apēdam vairāk cukura kā citos mēnešos. Bet kaut ko mainīt var sākt tikai ar sevi. Un tad iemācīt ģimenē. Un tad cerēt, ka bd un skola tavu bērnu nepārmācīs. :)

    Atbildēt
  17. Avatar

    Tikko nāku no domes sēdes, kur visiem novada bērniem tika apstiprināta saldumu paka svētkos! Jā, visiem – arī 12.klases bērniem… no vienas puses biški par traku no otras puses – daļai bērnu šie būs vienīgie saldumi svētkos, jo ģimene ir trūcīga vai nauda aiziet citam…
    savukārt dārziņā Salavecis nesīs saldumus, bet nekāda Adventes kalendāra. to visu var darīt mājās. un jo tālāk jo vairāk jāatgriežas ir pie pamatvērtībām – klusums, pārdomas, gaidīšanas laiks…
    katram savs – un es ieteiktu vecākiem, kas nav apmierināti ar pastāvošo kārtību runāt par to attiecīgajā vietā. es jau sen runāju to, ko domāju un esmu panākusi šādus tādus uzlabojumus, protams, ka ik pa brīžam man šķiet, ka esmu baltā vārna…bet varbūt mani bērni nākotnē to novērtēs!

    Atbildēt
  18. Avatar

    Man gan ir labas bērnības asociācijas par saldumu paciņām . Tie ir svētki- mandarīnu un kanēļa smarža kad arī uz mēles biežāk gribas uzlikt kādu kārumiņu. Un …vesela paciņa ar dažādām konfektēm ! Nekur nav teikts ka tā paciņa uzreiz ir jānoēd. Tāpēc ir domāti vecāki, kuri dozē. Nepārspīlēsim parastas lietas. Paciņās protams var ielikt arī augļus, sukādes, eko- produktus, bet tom’\er tā ir našķu paciņa ko jebkurš bērns gaida. To ka no Adventes sākuma līdz Ziemassvētkiem KATRU DIENU notiek saldumu ēsana, es neatbalstu.Nezinu kur tā notiek, bet es tādu brīnumu neesmu redzējusi. Adventes kalendārā jābūt pārsteigumam – dziesmiņa, rotaļa, apsveikuma pagatavošana ģimenei vai kāda atrakcija ārā- vienalga…bet ne jau kārtējā konfekte. Bet viena kārtīga saldumu paciņa Ziemassvētkos- nu kāpēc gan ne ?

    Atbildēt
    • Laura

      Tāda Adventes kalendāra tradīcija ir pozitīva! :)

      Atbildēt
      • Avatar

        Jā pozitīva! Jūsu zināšanai,tieši vecāki ir tie,kuri grib šos adventes kalendārus ar nasķiem! Es vairāk uztrauktos par to,cik maz bērniem tiek nedalītas uzmanības no saviem galvenajiem dzīves audzinātājiem-vecākiem!

        Atbildēt
  19. Avatar

    Zinu, ka brīva laika Tev nav, bet vajag šo ierakstu pārsūtīt dārziņu vadītājām. Šogad pašai īpaši negatīva attieksme pret Adventes kalendāriem ar saldumiem vai dāvanām, bet nav ko piesārņot ēteru. :)

    Atbildēt
  20. Avatar

    Pirmdien dārziņā sapulce par Ziemassvētkiem, un šis dos papildus sparu vismaz iebilst un likt aizdomāties. :) Pagājušajā gadā bija vecāki, kuri gribēja mesties pat divām saldumu paciņām – ģimenē ir divi bērni, un vecākais (!) taču nesapratīs, kādēļ viņam tajā dienā paciņas nav. Man acis lielas – vai tad dalīties nedrīkst? :) Tāpat vecāki bija pilnīgi pret to, ka katrs pats sakomplektē savam bērnam (vienādos maisiņos) – jo visi taču ver vaļā un skatās, kas iekšā, un kā tas būs, ka atšķirsies? (Pie tam tā vaļā vēršana ir pasākuma beigās, kad katrs skrien uz savu pusi – nu nepaspēj neko viņi tur salīdzināt. Un pat ja paspēj – vai tad pasaulē viss ir vienāds, skaists un rožains?)
    Mani secinājumi pagājušajā gadā bija, ka visi tiešām ļoti baidās ne vien no pārmaiņām, bet (ja tā drīkst teikt) arī no saviem bērniem, viņu reakcijas.

    Atbildēt
  21. Avatar

    Es piekrītu raksta autorei, paldies, ka runā par šo tēmu, tas nekad nebūs par daudz! Trakākais, ka parakstoties uz valsts dārziņu automātiski paraksties arī uz pašvaldības (ne tikai Rīgas) lēto saldumu paku Ziemassvētkos un svētku galdu ar ‘našķiem’ visos citos svētkos, kur atrodams, ko nu kurš uzskata par bērniem piemērotu un uz taviem augļiem/dārzeņiem neviens pat virsū neskatās :) par kaut ko vienoties BD vecāku starpā diemzel ir bezjēdzīgi- būsi tikai baltais zvirbulis. Kas atliek? Rēķināties ar to, ierobežot saldumus mājās (diemzel te japarkapj pāri tam,ka tad tu kā vecāks nekad nebūsi tas lielais bērna iepriecinātajs, bet gan citi ;) un mācīt saldumu lietošanas kārtību (pa vienam utt.). Es mēdzu arī to saldumu paku saturu slepeni revidet un likvidēt pārāk kaitigo :)
    Es gan nezinu, ka ir priv.dārziņos, pielauju, ka dazadi.

    Atbildēt
  22. Avatar

    var jau cīnīties putains par tām pakām. diemžēl Rīgas pašvaldības dārziņos tās pakas būs neatkarīgi no cīņas, jo tās nav nedz vecāku, nedz b/d audzinātāju vai vadības izdomājums, tās ir pakas no Rīgas domes!
    atsevišķu dāvanu dāvināšanu bērnudārza eglītē vispār neapskata tāpēc, ka kāds to varbūt gluži vienkārši nevar atļauties.

    Atbildēt
  23. Avatar

    Mans viedoklis nav tik radikāls, kaut arī piekrītu par pārmērīgo cukura daudzumu. Tomēr gribu pieminēt to, ka Rīgas pašvaldības bērnudārzos saldumu pakas saņem visi bez izņēmuma un tā nav vecāku izvēle, bet gan “labas gribas” žests no Rīgas domes.

    Atbildēt
  24. Avatar

    Valsts dārziņos tā nav prasība, tā ir vecāku brīva izvēle, vienā grupiņā to dara – liek zeķē saldumus un pārsteigumus, citā ne.
    Tā ir vecāku vēlme iepriecināt savus bērnus svētku laikā, jo lai arī bērniem ir jāmāca citu lietu, ne tikai materiālo, vērtība, tomēr vislielāko prieku, vismaz kādus pirmos pāris gadus,bērnam radīs saldumi un dāvanas, un tas ir normāli, jo bērniem ir bara instinkts, turklāt kāds saldums svētku laikā vai jauna manta nedz bērnu par diabētiķi padarīs, nedz pārāk izlutinās.

    Atbildēt
  25. Avatar

    Kaut kur laikam pazuda mans komentārs, bet tā ideja bija tāda, ka viss atkarīgs no katras ģimenes un bērnu audzināšanas. Savus divus bērnus jau kopš divu gadu vecuma esmu izglītojusi, vienkārši stāstot, ko katrs ēdiens un produkts mums dod. Tā pavisam vienkārši-tas dara tevi gudrāku, tas auglīts palīdz nesaslimt. Un jo vecāks bērns,jo nedaudz sarežģītāku informāciju sniedzu. Bērniem mūsu ģimenē ir brīvi pieejami saldumi, bet bērni zina, ka saldumos nav vitamīni un barības vielas, tie ir vienkārši gardi,bet labumu nedod. Līdz ar to bērni saldumus uzvēlas reti,arī Zsvētku paciņās tiek izņemti tikai daži saldumi. Ja vecāki aizliegs ēst saldumus vai to ēšanu nekontrolēs, būs problēmas. Bet ģimenēs, kur bērni ir izglītoti un vecāki sniedz piemēru ar saldumiem problēmu nebūs, ir paciņa vai nē. Atlikušos saldumus mēs nesam savai frizierītei, viņa var vienāt savus klientus. Bet arī es bērnībā gaidīju to saldumu tūtu un saņēmu ar prieku!

    Atbildēt
  26. Avatar

    Kādēļ tik vienkāršas lietas tiek sarežģītas? Ja jau negribas, ka tik mazi ēd saldumus, ejiet un runājiet, lai gatavo jūsu bērnam citu paciņu. Manuprāt saprātīgi domājoši vecāki nekad nedos savam bērnam visu paku ar saldumiem noēsties, bet ēdis pa vienai konfektei dienā. Nemaz tik daudz to saldumu pakā beigu beigās nav..
    Liekas pēdēja laika tā tāda modes lieta, skaitīt cik gramu cukura, baudiet dzīvi, nevis rēķiniet cukura gramus.

    Atbildēt
  27. Avatar

    Sukādēs tak arī ir daudz cukura..

    Lūdzu,varētu ieteikumus no gardumiem BEZ cukura?

    Atbildēt
    • Laura

      Pilnīgi bez cukura diez vai!
      Bet nākamnedēļ vadu bērniem nodarbību par šo tēmu, un pēc tam padalīšos ar “veselīgas gardumu paciņas” idejām :)

      Atbildēt
  28. Avatar

    Pērle, ko dzirdēju sava bd vecāku sapulcē- liksim paciņās arī kinderolas, jo mums taču nav žēl- lai bērniem tiek pats labākais(!!!) āāā b@#$%&.
    Bet ziniet, noklusēju ar nodurtu galvu. Esmu viena no vecākajām mammām grupiņā un neiešu grinčoties, jo baram tādām līdz 25 tāpat neieskaidrošu pretējo.

    Atbildēt
    • Avatar

      Es arī domāju, ka Kinderolas ir štrunts, BET – te man gribas iebilst (savos 35) pret to “līdz 25” mešanu pār vienu kārti. Zinu māmiņas (tā, ap 25, teiksim), kuras reāli strādā ar un par savu bērnu, bet jebkādās sapulcēs vai diskusijās bērnudārzos tiek noliktas kā “tu esi jauna/bezatbildīga/noteikti dod bērnam kinderolas, cīsiņus un vēl palmu eļļu piedevām”. Būt jaunam tētim – tas ir vispār murgs.. un kurš bd pasākumos attapsies pateikt nevis “mīļās māmiņas..!”, bet – “mīļie vecāki!”..
      Nav diemžēl gara gaisma vienmēr atkarīga no vecuma :)

      Atbildēt
      • Laura

        Jā, piekrītu, ka ar vecāku vecumu te nekāda sakara :)

        Atbildēt
  29. Avatar

    Paldies, Laura, par rakstu! Vajag par šīm lietām runāt, jāizglīto vecāki un bērnudārzi par veselīgu uzturu. Ir daudz veselīgu alternatīvu tādām paciņām. Bērnudārzam nevajadzētu būt tai vietai, kur ir brīvi pieejami neveselīgi produkti. Nav jau runa tikai par vienu paciņu konču, ko nabaga bērniņi apēd vienreiz gadā, un pārējais viss ir ļoti veselīgi, jo paši vecāki mājās visu nokontrolē. Cukurs ir visur – kečupā, jogurtā, maizē, nemaz nerunājot par tādiem produktiem kā biezpiena sieriņi, kurus nereti pieskaita pie ‘pamatēdieniem’ un pat bērnudārzos pasniedz launagā, kaut gan tā pati konča vien ir. Ar vienu roku Veselības ministrija cenšas izstrādāt vadlīnijas pret bērnu aptaukošanos, ar otru roku bērnudārzos un skolās tiek izsniegtas ‘cukura un tauku paciņas’. Ticu, ka viss sākas no vecākiem , varbūt vajadzētu tomēr tajās sapulcēs apgaismot pārējos vecākus? Iespējams, tā vienkārši ir nezināšana, nav informācijas, nav izglītības. Nezinu, cik tas grūti vai viegli, jo pašas bērni mācās privātajā dārziņā un tur paciņu un kalendāru nav. Bērniem tiek uzrīkoti brīnišķīgi svētki arī bez tā visa. Manuprāt, svētku laikā bērni ir ļoti atvērti un viegli iepriecināmi arī ar citām lietām.

    Atbildēt
    • Laura

      Paldies, Kristīne. Ļoti piekrītu tam, ko uzrakstīji!

      Atbildēt
  30. Avatar

    Mūsu ģimenē jau kopš rudens ar šausmām tiek gaidīts paciņu laiks. Mums ir divi bērni, zīdainītis un mazs bērndārznieks. Saldumu paciņas bērniem dod mana darba vieta (katram bērnam, neraugoties uz vecumu); bērniem, kas neapmeklē PII, pašvaldība (1kg končas zīdainim, mūsu gadījumā); paciņa vecākajam dārziņā (gādā pašvaldība). Tātad mums tie šogad būs 4kg!!! Un apšaubu, ka neviena no iepriekš minētajām iestādēm nav spējīga izdomāt citu alternatīvu saldumu pakām… Visvairāk nesaprotu, ko zīdainis vai bērns līdz 1-2gadu vecumam lai iesāk ar tiem cukura kg…
    Attiecībā uz bērndārzniekiem varbūt mazāk ir jautājums par saturu kā par vairumu. Ja tās būtu tikai pāris končas…

    Atbildēt
    • Laura

      Arī nesaprotu, kāpēc bērniņam, kam tik tikko kā izauguši visi zobi,jau jādāvina tās pakas…

      Atbildēt
    • Avatar

      Es neesmu ne par, ne pret paciņām- nu ok, ir-ir, tāds labas gribas žests no pašvaldības vai darbavietas (un vecais, labais teiciens, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās)-ja nebūtu, daudziem būtu nākošais, par ko čīkstēt-nav paciņu, neviens nedomā par bērniem utt. Man nav problēmu paciņu ar to briesmīgo ne-eko, bezsukāžu un ar kg cukura paņemt un ar bērnu (5g) sarunāt, ka atdosim to kādam, kam nav un vairāk gribētos-aizvest uz Labdarības lapas noliktavu vai kaut vai atdot tantei no kāpņutelpas vai uz ielas, kura labi ja sev pārtikas minimumu var atļauties, par lētajām paciņas poļu končām vispār nerunājot. Būs 2 zaķi ar vienu šāvienu – bērns saprot, ka kādam var iet grūtāk un viņš šo cilvēku, nemaz dikti nepūloties, var iepriecināt, + paši sev karmas punktus sakrāsiet… Mums ne darbā, ne Rīgas pašvaldības dārziņā nav paciņu – bērni ar audzinātājām paši sacep piparkūkas, bērnu vecāki sagatavo bērniem dāvaniņas (pirms tam vienojas, kas būs-safilcē/uzada/uztamborē dzīvnieciņus, bumbiņas, čības utt). Nav nekādas masku šūšanas un dzejoļu skaitīšanas.
      Saprotu, ka esmu nestilīga, nedusmojot par konču pakām, taču es to varu atdot kādam, kas priecāsies, īpaši vecie cilvēki :)

      Atbildēt
  31. Avatar

    Saldumi bez cukura: es izmantoju kokosriekstu skaidiņas, banānus, riekstus, ghi sviestu, saldo kartupeli. Variāciju ir daudz. Bet gatavoju saldumus arī ar medu. To vajag krietni mazāk kā cukuru.

    Atbildēt
  32. Avatar

    Viss atkarīgs no katra vecāka paša. Mums arī pagājušajos ziemassvētkos sadāvināja daudz saldumus gan radi, gan man liekas arī dārziņā bija pa kādam saldumam. Un bērns šos saldumus ēda līdz apmēram aprīlim, jo sabērām visu vienā traukā un nolikām tur, kur bērns netiek klāt. Tā arī līdz pavasarim lēnu garu tos kārumus apēda. Nevajag taču visu pāris dienās notiesāt!

    Atbildēt
  33. Avatar

    Vai dieniņ. Atgādināji!
    Pērn bija 1 saldumu paciņa, bērns nedabūja neko (vīrs apēda pamazām, daļu lielāko šausmu izmetu pa kluso). Šogad būs vismaz 2 paciņas. Plus, vecvecāki nu jau atvēzējušies, jo bērns tak jau liels, dārziņā iet, 2 gadi… Tur ies krāšņi, jo bērnība bijusi kara laikā, attiecīgi jābaro mazo bērnu sevī, pat visi radu bērni dabū pa kilogramam un vēl pāris tāfelītes pa virsu. Mums jau tagad vecāku dotajām konfektēm ir īpašs skapītis, kur visos iespējamos svētkos un tāpat vien sadāvinātos saldumus turam derīguma termiņu secībā.
    Un vīrs saldumus vairs neēd. :D Kur likt tos kilogramus?
    Bērns reizēm dabū kādu cepumu vai saldumu, pārsvarā gan kā balvu pēc nepatīkamām iešanām pie ārsta, bet jau tagad iedomājos tās krāsvielas un esences. Plus, kad iedomājos, kā rauj ārā piena zobus pilnajā narkozē…

    Atbildēt
    • Avatar

      Kāpēc jādod našķi pēc ārsta? Kāpēc vispār ārsts jāpadara par kaut kādu briesmoni? Un kādā veidā bērns šo “balvu” ir nopelnījis? Manā bērnībā vecāki nostādīja lietas otrādi – “ja labi uzvedīsies, tiksi pie zobārsta”. Uzvedāmies labi un ārsta iešanu gaidījām ar prieku.

      Atbildēt
  34. Avatar

    Mūsu dārzińā saldumi nebūs, bet vecākiem jātaisa bērniem līdzīgas lellītes, kas būs Ziemassvētku paciņā. Lai gan no manis tas prasa ziedot teju veselu darba dienu, liekas tomēr forša ideja.
    Par saldumiem- piekrītu Tev, Laura! Vēl aizgūstama ideja ir bērnu dzimšanas dienām. Mūsu dārziņā jubilāram līdzi jāņem cepumi (Selgveidīgie), biezpiens, jogurts (bez piedevām) un tad pēc izvēles ogas, augļi vai rieksti. Bērni kopā uztaisa jubilāra torti un viņš lepni sadala gabaliņus

    Atbildēt
  35. Avatar

    Sveikas, meitenes!
    Man nav laika izlasīt visus komentārus, bet saprotu, ka jautājums tiešām karsts. Arī manā pasaulē. Es pagājušajā gadā uzrakstīju vēstuli no Uguns rūķa visai Dāvja grupiņai un pieliku klāt garās brīnumsveces. Viņi izlasīja grupiņā vēstuli, tad ģērbās un gāja laukā, meklēja brīnumsvecīšu paciņu un tad tās dedzināja.
    Jārunā ir, meitenes! Jāiedrošina tie, kuri klusē, kuriem nav drosmes, nav ideju, nav spēka stāties pretī sistēmai.
    Lai jums un jūsu ģimenēm Gaismas un Mīlestības pilni svētki un ceļš uz tiem!

    Atbildēt
  36. Laura

    Goda vārds, nedomāju, ka šī tēma daudziem būs tik jūtīga. Nu neticu, ka te lielākajai daļai bērni ēd saldumus tikai 1x gadā no tās pakas. Melojam paši sev. Un tie, kas priecājas, ka bērni jau tāpat neapēd – ok – ko pēc tam? Metam misenē?
    Un es neesmu nekāda pareizā, bet es nedomāju, ka saldumiem ir vieta izglītības iestādē, it īpaši, ja ir runa par 2-3 gadīgiem bērniem, kuriem pie šīm pakām nekāda pieraduma vēl nav.
    Viss. Man nav vēlmes apstrīdēt neviena viedokli, bet negaidīju, ka tik daudzi vecāki atbalstīs cukuru..

    Atbildēt
  37. Avatar

    Uzreiz teikšu, ka neesmu mamma, bet esmu vecākā māsa. Nāku no mazpilsētas valsts nomalē. Saprotu uztraukumu par cukuru un visu pārējo, bet ne visur ir tā kā Rīgā, it īpaši ja runa ir par materiālo nodrošinājumu. Tāpēc es nesaprotu to viedokli, ka saldumu paciņas ir LIELAIS ZIEMASSVĒTKU ĻAUNUMS. Jā, ir pietiekami daudz gadījumu, kad šis saldumu daudzums ir pārmērīgs, bet vecāki grib sagādāt prieku svētkos un ierobežotu līdzekļu gadījumā vienoti pasūtītas saldumu paciņas ir vienīgais risinājums. Pie tam nevajag uzreiz teikt, ka katra paciņa ir kilograms. Zinu, ka pati saņēmu paciņas, kurās bija nedaudz konfekšu, piparkūkas, daži mandarīni un kāda rotaļlieta, kas lika paciņai izskatīties lielai, bet “lielā ļaunuma”, nebija nemaz tik daudz.
    No mammas stāstītā zinu, ka gan vecāki, gan audzinātāji ir atvērti alternatīvām, bet ir jāsaprot, ka ne visiem vecākiem ir iespējas iegādāties “veselīgās alternatīvas” (kuru veselīgumu dažreiz var apšaubīt). Esiet saprotoši un ejiet vidusceļu, nesakiet kategorisku nē konfektēm, bet veidojiet paciņas ar dažādu saturu, iekļaujot arī veselīgākas opcijas.
    Mazajai māsai sākumskolā pagājušajā gadā bija alternatīva adventes kalendāram. Bērni katrs izvilka kāda klasesbiedra vārdu par kura slepeno rūķīti bija jākļūst. Šis ir labāks variants, it īpaši, ja vienojaties, ka mazās dāvaniņas, būs pirmdienās, pēc adventes sveces iedegšanas, tātad tikai četras reizes. Bērns iemācās dāvināt citiem un pats ir priecīgs, ka arī kaut ko saņem.
    Lai arī rakstā (un komentāros) ir daudz labu argumentu, trūkst pretargumentu, tādējādi veidojas kategorisms un neiecietība. Atcerieties, ka Ziemassvētki ir sapratnes laiks, tādēļ ejam uz kompromisu.

    Atbildēt
  38. Avatar

    Kā jau iepriekš rakstīju, neesmu cukura atbalstītāja ikdienā, bet īpašos brīžos gan. Mani bērni arī nav saldumu fani, bet grupiņā ir vairàki bērni no ģimenēm, kurās tiešām šis pašvaldības žests ir kas īpašs, jo citādi tāda greznība ikdienā nesanāktu. Turklāt otrā dārziņātiek tiek veidota veselīga paciņa-ar žāvētiem augļiem, rozīnēm,plūmēm šokolādē utt. Bet jāatzīst, ka vairums vecāku nav par to sajūsmā un viņu bērni netik. Kā viena māmiņa teica:”Labprāt to visu samainītu pret kārtīgu šokolādi”.

    Atbildēt
  39. Avatar

    Lasot komentārus par maznodrošinātām ģimenēm, kurām paka ar konfektēm ir vienīgā opcija iepriecināt bērnus, nokaras rokas. Vai maznodrošinātiem vecākiem kāds liedz ieiet grāmatnīcā un paskatīties, cik izmaksā izglītojoša grāmata/darba burtnīca/ plastalīns utt.? Es atvainojos, bet nevajag ar savu finansiālo stāvokli bremzēt sava bērna attīstību. Ko dos tā konča? Mirkli prieka? Bet ko var dot grāmata par 3EUR (jā, grāmatnīcās ir atlaides un bieži)? Un NĒ, pagatavot pašiem garšīgus saldumus bez cukura NAV dārgi un tas nav tikai “Rīgas mammām”. Te jau nav runa par personificētām piparkūkām, bet par tiešām nekvalitatīviem produktiem. Skatīsimies plašāk – maksājam mazāk tagad par sliktas kvalitātes cepumiem un pēc tam raudam par bērna veselības stāvokli pieaugušā vecumā (jā, tas var to ietekmēt.)

    Atbildēt
  40. Avatar

    Ellīgi karsts temats!Es arī nāku no provinces,vecāku sapulcēs parasti jau ir sagatavotas divas,trīs izvēles iespējas starp lētajiem un dāragajiem cukura maisiem,bet es kaut kā arī allaž paklusēju,jo saprotu,ka mani vajās lāpām un dakšām par tik absurdu domu nedot bērniem cukuru!Mēs šo paku atdodam tētim,vai jebkuram citam,bet šī ir tik pamatīga tradīcija uz ko balstās šis gaidīšanas laiks,ka nav spēka salauzt šīs vecāku ilūzijas par to,ko bērniem vajag,lai viņš būtu laimīgs!Un mūsu mazajās grupiņā ir tik daudz bērnu ar problēmām mutes dobumā,hiperaktīvi u.t.t.,bet es varu tikai žēli noskatīties,jo zinu,ka mainīt viņu paradumus nav iespējams…Es vairāk koncentrējos uz savu ģimeni,jo gaļu galā tas ir svarīgākais!Un ļoti iespējams,ka kādu dienu mūsu bērni rādīs piemēru citiem:)Tu esi malacis Laura,iet pa straumi ir viegli,bet pagriezties un doties pret to ir ļoti grūti!Ticības,cerības un daudz mīlestības jūsu ģimenē!:)

    Atbildēt
  41. Avatar

    Nu, nezinu, nezinu. Protams, pārmērīga saldumu lietošana ir slikta, bet ir daudz sliktākas lietas dzīvē par pāris konfektēm. Kaut vai 1-2 gadu vecu bērnu iestūkēšana dārzińā uz visu dienu prom no mammas. Saprotu, ka tā ir cita tēma, tomēr uz tā fona, ko mazulim emocionāli nodara pāragrs dārzińš, dažas konfektes Zsvētkos nudien ir salīdzinoši neliela problēma, ja to vispār var saukt par problēmu.

    Atbildēt
  42. Avatar

    Tieši tā, nesaprotu arī, kāpēc maznodrošinātais bērns būtu jāiepriecina ar sliktu lietu? Vai jebkurš bērns? Kokaīns arī rada prieku…. dāvināsim? (piedodiet par tik skaļu salīdzinājumu, bet neviens vecāks jau arī nevar bez ‘prieka’ nosaukt citu labu īpašību končām…anyone?) Lai nu kā, manuprāt, tie vecāki, kas vēlas veselīgas alternatīvas, varētu rosināt kautvai uztura speciālistu aicināt uz bērnudārzu un izglītot vecākus un vadību…

    Atbildēt
  43. Avatar

    Lasot komentārus, mani diemžēl tas vispār nepārsteidz, jo nevainību ‘par jauno latviešu ģimeņu ēšanas paradumiem’ zaudēju šajā vasarā, izbraukumā uz Tērvetes dabas parku. Pēc kārtīgas pastaigas mežā todien, mēs, tāpat, kā ļoti daudzas citas ģimenes no visas Latvijas, izlēmām remdēt izsalkumu parkā esošajā kafejnīcā “Lutauša galds”. Tur galdiņi ir izvietoti divos stāvos un vienlaikus iespējams paēdināt tiešām gana daudz cilvēku (ģimeņu). Lai cik tas neizklausītos neticami, vai varbūt arī ticami, mēs trīs (es, meita (3) un vīrs) bijām vienīgie, kuri neēda turienes TOP ēdienu – frī kartupeļus ar cīsiņa astonkāji (tur klāt nebija pat salāti). VIENĪGIE no vairākiem desmitiem ģimeņu. Frī kartupeļi tika stumti mutē pat bērniem, kuri vēl nestaigā un nerunā.

    Tas mani tiešām šokēja. Taču toties vairs nepārsteidz, kādēļ Latvijā ir tik daudz tuklu bērnu. Kā gan savādāk, ja viņi jau no bērnības tiek baroti frī kartupeļiem, cīsiņiem, baltmaizi un konfektēm?! Un tā lūk esot lutināšana un prieka sagādāšana piedevām.

    Atbildēt
  44. Avatar

    Protams, ka eksistē miljons alternatīvu ar ko vēl var iepriecināt bērnus, bet saldumu paka ir vienkāršākais variants, kas ar garantiju patiks visiem (nu varbūt dažām mammām ne). Mūsdienu bērnus ar kaut ko pārsteigt nav viegli, bet saldumi ir viegls un drošs veids. Mūsmājās visas paciņas tiek sabērtas vienā lielā kastē un tiek ēstas līdz pavasarim vai pat ilgāk. Un mūsdienu bērniem tieši ir nevis nepieciešams ierobežot saldumu un visa pārējā pārpilnību, bet ļaut apgūt pašregulāciju, t.i., apstāties pašam. Saldumu paciņas decembrī ir ideāls brīdis, kad mācīties apēst tikai 1-2 konfektes un pārējās atstāt. Tieši ar to viņi sastapsies, kad paaugsies un tad pašregulācijai būs izšķiroša nozīme.

    Atbildēt
  45. Avatar

    Dažādi “punča prieki”, tajā skaitā saldumu ēšana, kā lieliem, tā maziem svētkos ir neizbēgama. Atceros tavu foršo ierakstu par Everta dzimenīti – tematiska, stilīga ēdienkarte un 3 kūkas 1 svecīte… :) bet pacepties un pašūmēties dažkārt vajag :) galu galā starp visiem našķiem un saldumu pakām, darīsim arī labos darbiņus, paldies, ka vēlreiz atgādināji par Laimas namiņu, šķiet, ka šogad došos tieši tur.

    Atbildēt
  46. Avatar

    Tiešām paliek žēl Jūsu bērnus…… Kādas grāmatas, kāda ziedošana….. Dažam labam mazajam tiešām tā saldumu paciņa ir brīnums. Ja Jūs nobarojiet savus sīčus vai vēl slimāk vispār nedodiet saldumus tad tā ir Jūsu problēma, nevajag tagad visiem uzspiest savu viedokli bērnudārzos. Nu nelaidiet tad viņu tur, lai aug ideālā jūsu burbulī kur ir poniji, varavīksnes un burkāni…. Vajag mācīt, audzināt pie samērības nevis no viena grāvja otrā…

    Atbildēt
  47. Avatar

    Laura, izskatās, ka noderētu kāds izglītojošs raksts par tēmu! Latviski jau nav pārāk daudz informācijas populārā valodā, tādēļ ir tādi mīti, ka cukuru var “noskriet”. Zobi ir redzamā lieta, bet ko cukurs dara organismā utml. Cilvēks saēdas cukuru un tad brīnās par neizprotamām garastāvokļa maiņām un tā. Vai, kādēļ bērns “niķojas”.

    Izskatās, ka cilvēki neprot tikt galā ar savām emocijām, vienkāršāk tās apēst ar saldo garšu. Un ierāda to bērniem. Kā kāda rakstīja-mazliet bail no pašu bērnu emocijām.

    Atbildēt
  48. Avatar

    Raxts ļoti labs un pārdomas raisošs. Laikam varu priecāties, ka dārziņā, kuru apmeklē mans rakaris tomēr par šo tēmu domā. Dzimšanas un vārda dienās visas mammas kopīgi vienojamies par augļiem( izņemot vīnogas), paciņas tomēr vēl ir bet ļoti simboliskas un kvalitatīvas- pildītas ar Skrīveru saldumiem, žāvētiem augļiem, mandarīniem, aboliem, piparkūkām. Jāpiebilst ka pašvaldības dārziņš.

    Atbildēt
  49. Laura

    Paldies visiem par viedokļiem! To ir tik daudz, ka es pati vēl un vēlreiz brīvdienās šo tēmu pārdomāju. Tas vairs nav tikai par saldumu paciņām. Tas ir vispār par uztura paradumiem ikdienā, it īpaši, izglītības iestādēs, it īpaši bērnudārzos. Šo tēmu turpināšu, bet ne te, komentāros. Kādā citā rakstā…pēc svētkiem.

    Atbildēt
    • Avatar

      Kā reiz šonedēļ runāju gan ar meitu ansambļa vadītāju, gan ar rotaļu grupas audzinātāju, prasot, vai varu sagatavot paciņas pati. Man par lielu prieku, viņas teica, ka noteikti varu to darīt. Turklāt rotaļu grupas audzinātāja piebilda tieši, kas rakstā jau minēts, ka ne jau obligāti ir vajadzīgi saldumi, bet var kaut mazu eņģelīti ar gaismiņu vai zvaniņu nopirkt un ielikt paciņā ar nedaudz auglīšiem vai riekstiem. Tā kā man vidējā meita nepanes cukuru, tad jo īpaši pie tā piedomāju, bet jau sen esmu pret pārmērīgo cukura lietošanu, jau kopš pirmās meitas dzimšanas. Ir tik daudz un dažādu veidu, kā radīt prieku bērnam! Un nebūt tā nav tā pilnā paka ar koņčām. Cita lieta ir tāda, ja tas ir bijis kā paradums jau kopš bērnības un būtībā tā ir visas mūsu sabiedrības paraža, kur savādāk domājošie tiek uzskatīti pa nenormāliem. Bet iet pret straumi jau ir grūti jebkādā gadījumā! Paldies par rakstu!

      Atbildēt
      • Laura

        Un man prieks par šādiem komentāriem, un ka ir arī labi piemēri! :)

        Atbildēt
  50. Avatar

    man jau šķiet,ka mūsdienās ir tik plaša izvēle visādiem izglītojošiem,interesantiem, nedārgiem materiāliem, ka ar nelielu izdomu un iedziļināšanos var sagādāt arī neēdamas dāvanas(ja tādas vispār vajag). Par štruntīgas izcelsmes konču paku vecākiem jāmaksā kādi 3-5€,pa to pašu naudu sanāk, piemēram, play-dough+cepumu formiņa+pārtikas krāsviela=dāvana, kas liek padarboties prātam, ne kuņģim:-) un tā būs jauka dāvana arī tam maznodrošinātajam bērnam tava bērna klasē/bd. Var jau arī tam maznodrošinātajam bērnam,ja redzi tādu savā tuvumā, kaut ko pats uzdāvināt. Tas būs jēdzīgāk kā apkraut ar končām visus, arī tos,kuriem tādas jau sen vairs nav ekstra..

    Atbildēt
  51. Avatar

    Ēšanas tradīcijas veido vecāki, arī izpratni, kas ir veselīgs un, kas nē. Arguments, ka divgadniekam jādod “mēsli” jo viņš tāpat pēc desmit gadiem nopirks pats, ir ļoti greizs. Jā, nopirks, jā ēdis, jo draugi to dara, bet izaugot no pusaudža vecuma atgriezīsies pie tā, ko kādreiz iemācījies. Un tas nav izlasīts kādās grāmatās, bet personīgā pieredze.
    Un, citi ironizē, ka jāskatās viss apēstais. Jā, jāskatās, pilnīgi viss un jādomā līdz, protams, ja uztrauc bērna veselība un nākotne.
    Es nekad neesmu arī teikusi, ka kāds ēdiens vai produkts ir peee, negaršīgs. Bet gan, ka mēs tādu neēdam, tas ir neveselīgs, bērnam pieaugot var paskaidrot vairāk, ko konkrēti nodara ķermenim utt. Veikalā vienmēr esmu atbalstījusi veselīga produkta izvēli, ja ir izvēlēts kas nav veselīgs, paskaidroju un piedāvāju veselīgu alternatīvu.
    Un, jā, esmu pati nesusi savas pakas uz Zsv, ja vairums nolemj, ka būs tas cukurotais pārsteigums, tad man ir pilnībā vienalga. Mani bērni dabūja mazus, veselīgus pārsteigumus.
    Es neesmu nekāda kukū māte, vienkārši man rūp mana bērnu veselība, un, iespējams mazliet vairāk zināšanas veselības jomā (ne profesionālās), palīdz izvērtēt plusus un mīnusus…

    Atbildēt
  52. Avatar

    Starpcitu, no mandarīniem mazais ātrāk dabūs kādu gastrītu vai skābu kuņģi,
    jo mandarīni ir skābi, turklāt ar savu skābi vairāk bojā zobus, nekā končas.
    Ogļhidrāti, kas ir saldumos dod mazajiem enerģiju, tāpēc esmu tikai PAR tūtēm Ziemassvētkos,
    gan lieliem, gan maziem. Nav slikta ideja par sukādēm tūtēs pie končām, bet nevēlētos atņemt
    bērniem to saņemšanas prieku, kad tiek iegūta garda paciņa, turklāt tikai 1x gadā..

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Konfekšu lietus decembrī – Laimes Kalēja - […] Andrijanova. Piedevām dzirdēsiet arī manu komentāru pie viensplusviens.lv iepriekšējā gadā blogā publicētā raksta par šo tēmu. […]

Komentē