Piecas ziemas

Piecas ziemas

Es zinu, ka līdz Adventa laikam vēl ir labs laiciņš, un vispirms jānosvin Latvijas svētki, tomēr, tiklīdz ir uzsnidzis sniegs, šķiet, ka Ziemassvētki jau klāt. Nezinu, kā jums, bet mūsu mājās ir sākušas skanēt Ziemassvētku dziesmas, no plauktiem ir izvilkti visi Ziemassvētku bly ray diski, blakus Everta gultiņai stāv grāmatas par Ziemassvētku tematiku.

Ja agrāk man Ziemassvētki šķita mazliet skumīgi svētki, tad tagad, kopš man ir bērni, mana attieksme ir mainījusies, un Ziemassvētku noskaņu izjūtu pavisam citādāk, kā pirms gadiem pieciem, vai vēl senāk pagātnē. Lai arī daudzi teiks, ka Ziemassvētki ir mārketinga svētki, es uzskatu, ka tas, kādi šie svētki ir, ir tikai no mūsu attieksmes atkarīgs. Paši radām savu svētku sajūtu! Man patīk gan Ziemassvētku “lattes”, gan šokolādes, gan tās banālās filmas un mūzika! Un arī sagādāt dāvanas – to vienu, par kuru šogad sapņots tā īpašāk. Un izdarīt kaut ko labu arī kādam, ko nemaz nepazīstam.

Es nemāku atrast īsto iemeslu, bet agrāk man nepatika Adventa laiks. Kaitināja gan tie vainagi, gan sveces, gan kalendāri. Varbūt manī dzīvoja maziņš Grinčs. Bet tas viss mainījās par 180 grādiem tajā Adventē, kad uzzināju, ka gaidām mazuli. 2012. gada 16. decembrī. 

Šogad, tuvojoties decembrim, es domāju par to, ka patiesībā Evertam ir nevis trīs, bet gandrīz jau četri gadi – vismaz mūsu apziņā. Viņš ir ar mums jau gandrīz četrus gadus, tas nekas, ka 9 mēnešus no tiem pavadījis puncī.

Viss tālākais, ko pierakstu, ir manas atmiņas. Par visām mūsu kopā piedzīvotajām ziemām. Es negribu to visu aizmirst!

PIRMĀ ZIEMA, 2012. GADA DECEMBRIS

Mēs uzzinājām par tevi, un sākām tevi gaidīt. Nezinājām, kas tu esi – zēns vai meitene, bet jau sākām domāt tev vārdiņu. Šajā ziemā es biju īpaši uzmanīga – ēdu vēl veselīgāk, samazināju kafijas daudzumu savā uzturā, darbā, kad bija jādegustē vīns, samelojos, ka nedrīkstu lietot alkoholu zāļu dēļ. Atceros, kad kādu vakaru, pēc darba dodoties mājās, ārā bija drausmīgi apledojis. Visur bija slidens, cilvēki nevarēja normāli pārvietoties, pie tam no jumtiem krita lāstekas. Atceros to ar šausmām, jo man bija ļoti bail nokrist, sasisties, un sliktākajā gadījumā – tevi pazaudēt. Gāju mājās pa lielo ledu saspringusi, ar asarām acīs.

Ziemassvētkos taviem vecvecākiem uzdāvinājām paziņojumu, ka gaidām tevi!

OTRĀ ZIEMA, 2013. GADA DECEMBRIS

Tu biji mazs. Ziemassvētkos biji nepilnus 4 mēnešus vecs. Mācījies velties, biji omulīgs, un pilnīgi vienaldzīgs pret eglīti. Šis bija pēdējais gads, kad eglīti varējām rotāt ar plīstošām mantiņām :). Dāvanā saņēmi grāmatiņu par sniegavīru, kā arī Daft Punkt plati – savu pirmo plati kolekcijai, kuru tev veido tētis. Ziemā tu vakaros regulāri iemigi pie Lilijas Alenas “Somewhere only we know”.

TREŠĀ ZIEMA, 2014. GADA DECEMBRIS

Šī ir pirmā ziema, kad vairākas dienas tieši pirms Ziemassvētkiem, esam spiesti pavadīt bez tēta. Šis ir pirmais gads, kad notiek labdarības akcija Dod Pieci, un viņš 6 diennaktis pavada stikla studijā Stacijas laukumā. Dzīvojam līdzi, braucam ciemos, skatāmies tēti pa TV – tas tevi īpaši sajūsmina. Man ir mazas aizdomas, ka šīs “pirmssvētku dienas bez tēta”, kļūs par tradīciju. Spilgti atceros, ka tētis bija tik noguris, ka Ziemassvētku vakarā aizsnaudās uz dīvāna. Tu ļoti smējies par to. Šogad pirmoreiz satiki Ziemassvētku vecīti!

CETURTĀ ZIEMA, 2015. GADA DECEMBRIS

img_6835

Pirmie Ziemassvētki ar Tavu priekšnesumu bērnudārzā. Tu biji zaķēns! Es, protams, apraudājos. Dubultā, jo šoziem es zināju, ka vasarā tu būsi lielais brālis. Arī šogad tev ļoti patika doties ciemos uz “stikl studiju”, kur “Dod Pieci” ietvaros strādāja tētis. Šajos Ziemassvētkos mēs atkārtojām 3 gadus senu pagātni – paziņojām taviem vecvecākiem, ka gaidām bēbīti. Tavu brāli! Šogad pie eglītes ar tēta palīdzību noskaitīji arī savu pirmo dzejolīti no bikibuka. Rainis “Kara kungs” :

“Zila zīda svārki,
Trīs zelta jostas,
Cepure žepure,
Divi ragi, divi nagi,
Divas pušķu slotas!

Plecos bruņu spārni,
Krūtīs dzelzu stīpas, –
Zibo kā zibens,
Rūko kā pērkons, –
Spurkšē mans kukains
Pret koka zaru,
Zemē ir! plauks!”

Netipiska Ziemassvētku dzejoļa izvēle divgadniekam, vai ne?

PIEKTĀ ZIEMA, 2016. GADA NOVEMBRIS

Šogad tu jau esi riktīgi liels zēns! Rakstīsi (pareizāk – zīmēsi) savu pirmo vēstuli Ziemassvētku vecītim. Runā, ka tu dāvanā vēlētos saņemt “The Beatles” lego. Pirmoreiz noskatījies “Viens pats mājās”, un paziņoji, ka tu viens pats tā negribētu palikt. Palīdzi cept piparkūkas, mielojies ar mandarīniem. Sajūsminies par niekiem! Un šī ir pirmā ziema, kuru tu pavadi kopā ar brāli. Par to, kāda tā būs, redzēsim vēlāk, jo patiesībā tā ir knapi iesākusies.

 

 

 

 

 

5 komentāri

  1. Avatar

    paldies par mīļo rakstu! kad izlasīju par Evertu – zaķi un Tavu apraudāšanos, es arī nobirdināju asaras (protams, prieka) uz dēlēna galviņas, viņu barojot. ;) šogad ir mūsu otrā ziema ar mazo, pirmo pavadījām ar mazo puncī (tāpat pa Āgenskalnu slidinājos ar asarām acīs un uztraucos, lai nenokristu), daudzas iepriekšējās ziemas pavadījām, gaidot šīs ziemas ar viņu :)

    Atbildēt
    • Avatar

      Papildināšu – man škiet, labaakaa daavana vecvecakiem, pazinot! Nevajag nemaz neko taustaamu pirkt..!! Mums taa sanaaca ar maasu!! Super, visiem noveelu saadu daavanu pasniegt un ari naakotnee, sanjemt!

      Atbildēt
  2. Avatar

    ❤❤❤ Asaras acīs! Cik skaisti!

    Atbildēt
  3. Avatar

    Arī es apraudājos! Tik skaistas Tavas atmiņas. Paldies, ka dalies.

    Atbildēt

Komentē