Pusīte

Pusīte

Pirms gada šajā dienā paziņoju, ka gaidām bēbīti. Šodien manam mīlulim Edvīnam aprit pusgads. Mazās mēneša jubilejas skrien vājprātā ātri, bet, tomēr, pusgads ir atzīme, pie kuras gribas mazliet pieturēties, uz brīdi apstāties un padomāt, kas pa šo laiku ar mums ir noticis.

Ar Edvīnu ir viegli. Daļēji “pie vainas” gan noteikti ir arī mana attieksme. Ejot cauri visām bēbīšu lietām otrreiz, viss notiek pašsaprotamāk un mierīgāk. Nav laika iespringt uz krūtsbarošanu, gulēšanas režīmu, obligātām pastaigām un tā tālāk. Viss izveidojies un nokārtojies pats no sevis. Vienīgais, uz ko iespringstu – godīga uzmanības sadalīšana abiem bērniem, bet situācija ir 1000% labāka, kā tas bija mazajam brālim tikko ierodoties mūsu ģimenē.

Savā ziņā Edvīns ir mana drošā “vieta”. Ar viņu ir tik mierīgi. It īpaši dienās, kad trīsgadnieks uzvedas kā tīnis. Tad ieskatos Edvīnam acīs un domāju – labi. Viss ir labi. Ja reizēm pie trīsgadnieka izdarībām man uzmācas domas par to, ka esmu slikta mamma (jā, jā, klasika), jo nespēju savaldīties, un izdabāt nevienai viņa vēlmei, tad, tajā pat laikā, esmu mamma arī bēbītim, un, šķiet, būt mammai – tas man tomēr sanāk! Nevar taču būt, ka vienlaikus vienam bērnam esmu slikta mamma, bet otram – laba? Patiesība gan jau ir kaut kur pa vidu…

Bez liekām blakusparādībām, Edvīns ir izaudzējis pirmos divus zobiņus. Pamazām šļūc uz priekšu, sedziņa uz grīdas ir kļuvusi par šauru viņa ziņkāres vadītajai rotēšanai. Cik sver un cik garš? Īstenībā nemaz nezinu! Tikai to, ka precīzi atbilst “veikalu izmēriem”, un līdz ar septītā mēneša sākšanos ir iekāpis 74. izmērā. 80% nakšu izguļ bez celšanās. Bet es jau zinu, ka ar bērniem ir kā pa kalniem un lejām – pēc 2 nedēļām jau atkal viss var būt citādāk, un varbūt jutīšos kā neizgulējies zombijs. Tagad, ptu ptu ptu, ar miegu viss ir OK.

Seši mēneši ir laiks, kad sāku domāt par piebarošanu. Pamazām un mierīgi to uzsāksim. Pēc pieredzes gan zinu, ka iemācīšanās sēdēt (kas vēl jāpagaida), noteikti to visu ēšanas procesu atvieglos. Šoreiz neesam nosvērušies 100% par labu BVĒ vai 100% par labu klasiskajai piebarošanai ar biezenīšiem. Apvienosim abas metodes, bet, līdz ar iemācīšanos sēdēt, dominēs BVĒ. Tā vismaz es domāju šobrīd. Edvīns aug ļoti labi, tāpēc zinu, ka ar viņa piebarošanu nav jāsteidzas. Es drīzāk teiktu, ka no 6 mēnešiem es nevis sākšu viņu piebarot, bet piedāvāšu šo to nogaršot. Par sistemātisku maltīšu aizstāšanu ar “lielo cilvēku ēdienu” domāsim pēc kādiem 2 mēnešiem. Viņam vēl ir visas pasaules laiks, lai ēstu “pa īstam”…

Par bēbīti tas arī viss, bet tomēr uzrakstīšu vēl vienu rindkopu par savām emocijām. Viss ir labi līdz brīdim, kamēr necenšos tēlot māti – varoni, un ar visiem ikdienas pienākumiem + saviem “ārpus bērnu audzināšanas” darbiem tikt galā viena. Mācos būt egoistiska un vismaz reizi nedēļā 2 h “aizbēgt” un ārpus mājas iedzert kafiju VIENA. Tas nav daudz, bet nav arī maz. Grūtākais iemācīties to brīvo laiku neapvienot ar darba darīšanām, iepirkšanos un tā tālāk. Līdz galam vēl neizdodas, jo esmu cilvēks, kuru īpaši pievelk vainas apziņa.

***

bp-05

Padalīšos ar vienu atradumu, kas varbūt noder vēl kādam vienaudzim – Bickiepegs “cepumi” zobiņiem. Kad zobus audzēja Everts, tie bija topā viņam, tagad par tiem priecājas brālis. Tos var iegādāties veikalā “Muki”.  Graužot neko īsit nenograuž, bet palīdz niezošajām smaganām zobiņu nākšanas laikā.

img_7720

Vēl viens atradums – tepat Latvijā ražotie EcoEmi kombinezoniņi. Mums ir divi – viens plānāks, otrs biezāks. Plānāko velku mazajam pa virsu bodijam un zeķubiksēm, un vēsākās dienās lieku  lodgerī. Šo izmantojam arī braucot auto. Tam ir arī aizlokāmas rokas un kājiņas. Savukārt biezākais variants (flīsa) labi der nēsājot mazo ergosomā. (Šobrīd EcoEmi mājas lapā http://ecoemi.lv/lv/ labas cenas).

Processed with VSCO with 4 preset Processed with VSCO with f2 preset

Pirmos 6 mēnešus Edvīns gulēja šūpulīti. Nu to esam nomainījuši pret lielo gultu. Šoreiz izvēlējāmies klasisku YappyKids gultiņu. Vienkārša, droša un  ērta lietošanai – nekā lieka. Arī cena laba. Edvīns joprojām guļ savā “Čuči” ligzdiņā, kas naktī viņu aptur no velšanās.

***

Tā kā brālis joprojām sēž savā barošanas krēsliņā (toreiz pasūtījām Hauck krēsliņu no amazon.de), esam jauna barošanas krēsliņa meklējumos Edvīnam. Ir ieteikumi? :) Hauck gan ļoti patīk, bet varbūt pa šo laiku uzradies kaut kas jauns ?

FOTO : mazajam mugurā Lindex bikšeles, Hebe bodijs. Mēnešu kartītes no Secret Forest Latvija, Bilžu burti un “Baby’s First Year Photo Gallery”.

7 komentāri

  1. Avatar

    Cik jauks rakstiņš! Manam pirmajam, vienīgajam bebim tagad 9 mēneši. Īpaši aizķēra tās rindiņas par māti – varoni. Man arī vēl jāmācās… :) Lai jums arī turpmāk viss labi! :)

    Atbildēt
  2. Avatar

    Man ļoti, loti patīk mūsu Svan barošanas krēsliņš, kurā jau no 8 mēnešu vecuma joprojām sēž mūsu nu jau piecgadnieks, jo krēsls aug līdz ar bērnu. Krēslus ražojot Latvijā (kaut oficiāli šķiet te tos nepārdod (ja nekas nav mainījies), ražo tikai eksportam), līdz ar to neesmu pārliecināta kur tos var iegādāties. Jāmeklē, jāprasa. Varbūt kāds zina kur ir ražotne? Man paveicās la lētu naudu nopirkt lietotu ss.lv

    Atbildēt
  3. Avatar

    Kopš mūsu ğimenē ir ienācis pirmais bērniņš (vakar mums palika 6 mēneši), vairāk pievēršam uzmanību portāliem un mums interesējošiem rakstiem, kas saistīti ar bērniņiem to drošību, uzturu, tradīcijām utt. Viens + viens blogs noteikti ir mūsu TOP augšgalā. Paldies Laura par to ka dalies….ka esi patiesa, godīga, atklāta. Tev ir talants skaisti to visu aprakstīt. Paldies. Lai Jaunais gads nes daudz priekus, izaicinājumus, daudz mazās laimītes un radošu garu!

    Atbildēt
    • Laura

      Mīļš paldies! Sveicieni pusgadiņā :)

      Atbildēt
  4. Avatar

    Stokke viennozimīmīgi no mūsu puses, lai arī nav lētākais. Toties kalpo ļoti ilgi un ir ērts!

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. nodzīvotas un izdzīvotas dienas | strazdiniblog - […] mazās lietas, kā darīt ko lietas labā un ir arī lielās. Vakar lasīju ierakstu blogā “Viens+viens“, kur Laura raksta…

Komentē