Ja es gribētu visiem izpatikt…

Ja es gribētu visiem izpatikt…

…es :

  • neliktu sociālajos tīklos bildes ar bērniem (jo neviens viņiem neprasīja atļauju);
  • neliktu sociālajos tīklos bildes ar ēdienu. Īpaši no kādas “glaunas” kafejnīcas (jo nevienu neinteresē, ko es ēdu, kur nu vēl, ja tas ir dārgi);
  • neiepirktos H&M & co (fast fashion, u know…);
  • droši vien neēstu eko produktus (jo visi nevar atļauties, nav pieklājīgi, ka es varu, un vispār eko ir meli);
  • blogā nepieminētu nevienu zīmolu (jo man taču te jāraksta tikai par personīgām sajūtām);
  • īstenībā vispār nerakstītu blogu (jo tas viss ir tikai tiekšanās pēc uzmanības un izrādīšanās);
  • atrastu ĪSTU darbu;
  • sociālajos tīklos nelietotu tēmturus (jo tēmturis = reklāma = stulbi);
  • būtu mazliet citādāk iekārtojusi māju, varbūt vispār dzīvotu citur un noteikti mazākā dzīvoklī;
  • sen jau būtu iegādājusies automašīnu (bez tās taču ar bērniem dzīvot nevar!);
  • nepiekristu intervijām medijos, kur nu vēl bildēties ar bērniem;
  • nekad neteiktu, ka man ir grūti, bet tajā pašā laikā neteiktu, ka man ir labi (jo grūti = čīkstēt, labi = tā taču nevar būt);
  • nebūtu palaidusi Evertu dārziņā no 2 gadiem (kā minimums, gaidītu līdz 3);
  • dotu bērnam daudz vairāk suliņas un končiņas (jo vēlāk jau veikalā tāpat pats nopirks), VAI arī nedotu vispār un nekādos apstākļos;
  • vispār, man būtu tikai 1 bērns (jo, jau viņu audzinot, es atzinu, ka tas mēdz būt grūti, līdz ar to, otrs man nepienākas);
  • varētu turpināt, turpināt un turpināt…

BET secinājums ir tikai viens. Ja es gribētu visiem izpatikt, es neeksistētu. Kaut kā darīšana automātiski nāk komplektā ar kritiku, ar kāda nepatiku. Īpaši, ja to savu “darīšanu” publiskojam. Un tas nekas. Protams, ir dažādi veidi, kā to nepatiku izrādīt, bet tas jau ir cits stāsts. Jāatzīst, ka, pašai nemanot, blogošana mani ir norūdījusi. Ui, vēl ir kur augt, noteikti. Mēdzu vēl attaisnoties pie negatīviem komentāriem, arī kādu asaru nobirdinu. Bet vispār tas velns nav tik melns, kā to mālē. Ja nebūtu nekā laba, arī tad es neeksistētu. Vismaz ne virtuāli. Esmu izvēlējusies būt te un tagad, saskatīt labo, bet apzināties, ka eksistē arī sliktais. Iņ un jaņ!

Nespēlēsim “mammu kariņus”. Cik gan stulbi, ja apkārtējie sāks asociēt vārdu mamma ar neiecietību pret citiem? Nu nav taču (atkārtošos), nav tik melns tas velns. Meičas, neņemiet galvā, ja kāds jums uzbrauc par to, kādas esat, kā audzināt savus mazos. To saku arī pati sev. Atgriezieties savā mazajā ciltī – ģimenē (un mūsdienās tā laikam ir arī whatsapp grupiņa:)), saņemiet uzmundrinājumu, un dzīvojiet tālāk! Lai miers virs zemes un mammām labs prāts!

P.S. Apkopojums balstīts uz komentāriem un aizrādījumiem, ko esmu saņēmusi tepat blogā, sociālajos tīklos, dzīvē.

 

29 komentāri

  1. Avatar

    :D to visu tiešām kāds komentē? Lasīju un smējos. Es nelieku savu bērnu bildes, nefoceju ēdienu un nerakstu blogu, bet man patīk skatīties kā to raksta citi, kam sanāk :) Un citu bildes reizēm ir ļoti noderīga iedvesma vakariņām, dāvanām, brīvdienām utt.

    Atbildēt
      • Avatar

        Tik bieži cilvēkiem nav laika izdarīt ko labu- nedz sev, ne citiem, bet ar interesi lasīt citu rakstus un pēc tam uzrakstīt kādu “nejaucību”, ir gan laiks, gan pacietība.
        Paldies, Laura, par viensplusviens! Ja arī dažreiz domas nesakrīt, tas ir normāli.

        Atbildēt
      • Avatar

        Tik tiešām, vai kādu vēl pārsteidz mūsu sabiedrības spēja “iegrauzt otram latvietim sānos”? Un diemžēl tie nav tikai cilvēki, no kuriem mūs šķir interneta siena, bet arī tuvinieki. Patīk jau lasīt, kā iet otram, patīk parunāt, bet esmu apņēmības pilna izskaust to kritizēšanu vismaz no sevis. Jo apkārt ir tik lieliski piemēri ar cilvēkiem, kas var parunāt par citiem, var pastāstīt par saviem bērniem, draugiem, bet nenolikt. Uzteikt tās labās īpašības un apņēmības, kas ir apkārtējos, negāžot savu vientulības žulti pār citiem.

        Paldies Laura, ka dalies. Paldies, ka pamāci un iedvesmo darīt, nebaidoties no kritikas (jo tāda jau vienmēr būs).

        Atbildēt
  2. Avatar

    Hahahaha sasmējos :) galvenais neņemt galvā! Turies! Un, jā- ja jau lasa, ko uzraksti, tad jau interesē, tas nekas, ka pēc tam izgāž žulti komentāros ;)

    Atbildēt
  3. Avatar

    Kārtīgi izsmējos :) un pie viena atzīstos ka tieši vakar nosolījos, ka pietiek dzīvot cituprātun vienreiz tak jāsāk pa savam :) paldies, C vitamīns iesmejot saņemts! Prieciņā!:)

    Atbildēt
  4. Avatar

    Lasu neregulāri….bet man VISS šķiet vairāk kā OK, ļoti gaumīgi. Man tā sanāktu ar rakstītu :)

    Atbildēt
  5. Avatar

    haha “vispār, man būtu tikai 1 bērns (jo, jau viņu audzinot, es atzinu, ka tas mēdz būt grūti, līdz ar to, otrs man nepienākas);” šis ir vissmieklīgākais no visiem :D

    Jā tādi nu mēs esam, katram gan jau sanākt kaut ko otram aizrādīt. Es baigi cenšos tā nedarīt, bet gan jau sanāk ar tāpat. Un tāpat atkal pārdzīvoju citreiz, ja kāds cits mani pabaksta :).

    Bet nu citreiz gan ir cilvēki, kuri nejūt galīgi robežas un nespēj saprast, ka nav viena vienīgā un pareizā veida, ka var būt dažādi. Ar tādiem gan ir grūti. Bet šis koments gan mani sasmīdināja, ka otrs nepienākas :D Kur var vispār aizdomāties līdz kam tādam :D

    Atbildēt
  6. Avatar

    Es gan nedomāju, ka, “ja tu gribētu visiem izpatikt”, tu to uzskaitīto ievērotu. Gluži pretēji. Tu tak visu dari, kā uzskati par pareizu. Vismaz šeit un tagad. Šai brīdī. Ja tu gribētu visiem izpatikt, tu visu darītu tāpat. Tikai “VISI” to nezinātu. Un viņiem būtu jāiet riet kādā citā blogā :)

    Atbildēt
  7. Laura

    Paldies jums!
    Protams, pašai arī ir gadījies būt nejaukai, bet apzināti tomēr cenšos tāda nebūt…

    Atbildēt
  8. Avatar

    Maniem bērniem arī ir trīs gadu vecuma atšķirība, tāpēc piesekoju. Man gan ir meitas, taču ne jau tas bērnus padara atšķirīgus, vai ne?! Man patīk lasīt par sev tuvām, aktuālām bērnu un ēdienu tēmām. Tas ir apsveicami, ka raksti. Es gan šobrīd rakstu šo komentāru tikai tāpēc, ka gribu atgādināt, ka daudzi lasa un nekomentē neatkarīgi no tā vai visam piekrīt vai nē. Ir negatīvi cilvēki, kuriem visa dzīve ir melnāka par to pašu velnu un tādus viedokļus nevar uzskatīt par konstruktīviem, t.i., vērā ņemamiem. Paldies, ka dalies!

    Atbildēt
  9. Avatar

    ”(jo grūti = čīkstēt, labi = tā taču nevar būt)” Šis ir mans favorīts :)

    Man patīk, ja cilvēkam ir pamatots viedoklis, un tas nekas, ja tie atšķiras no tā, ko viena vai otra ieblogo. Neatbalstu nepamatotus uzbraucienus un necieņu. Bet cilvēkiem labāk patīk un saskan ar tiem, kuriem ir vismaz līdzigi viedokļi… kuri atbalstīs un sapratīs. Man liekas forši arī atšķirīgie, pieredzes bagātie viedokļi IG, blogos, FB utt.

    Ja visi visiem piekritīs, glaudīs pa spalvai – dzīve būs garlaicīgāka :)
    Jo cilvēkam lielāka humora izjūta, jo asprātīgāk viņš spēj atbildēt uz ”stulbākiem” komentāriem. Visu cieņu šādām atbildēm!

    Atbildēt
  10. Avatar

    Es vienmēr domāju, drīzāk jau tā kļuvusi par manu pārliecību, ka komentē un izsaka savu viedokli ( ne tikai internetā, bet arī dzīvē) cilvēki, kas sēž jau kuro gadu savā dzīvē uz vietas un paši neuzņemas neko jaunu uzsākt, bet savu viedokli, kas pat nebalstās uz personīgo praksi, pauž tik ļoti skaļi, ka liekas, viņi visu dzīvē izdarījuši. Liels prieks un cieņa pret tiem cilvēkiem, kas nebaidās (vai arī drusku baidās), bet iet uz priekšu un sasniedz jaunas virsotnes :) Tas nekas, ka kaut kas nesanāk vai PLĀNS drusku novirzās, bet darot tik var izdarīt!!! Nesen žurnālā “UNA” izlasīju interviju ar Pēteri Kļavu, neiedziļināšos lielajā domā, bet man drusku patika cilvēku iedalījums kastās, un tiešām ir cilvēki – olbaltumvielas……
    Viss. Gribēju tikai pateikt, ka lasu šo blogu un man ļoti patīk, man nav draudzeņu māmiņu, mūsu bērni (Everts un Elza ir ar 6 dienu starpību), tapec man attiecīgie bloga raksti bija vairāk kā aktuāli, tie man palīdzēja :)
    P.S. šis ir mans 1. komentārs internetā :)

    Atbildēt
  11. Avatar

    Ak nē! Laura, piedošanu, es sajaucu dēliņu vārdus… Manai meitiņai ar Edvīnu ir 6 dienu starpība :)

    Atbildēt
  12. Avatar

    Kāda X pēc vispār būtu jāgrib visiem izpatikt? Es tādos gadījumos saku, ka neesmu jau USD, visiem nepatikšu :)

    Atbildēt
  13. Avatar

    Man prieks, ka Tu visiem neizpatīc un Tu eksistē :)) Un dari to kas Tev patīk un padodas :) Citādi, man nebūtu ko lasīt un daudz ko neuzzinātu ;))

    Atbildēt
  14. Avatar

    Man ļoti patīk tavs blogs, ieskatos regulāri. Tā kā, manuprāt, kritika un visādi ne pārāk gudri komentāri ir neatņemama publiskas dzīves daļa (jā, blogs ir publiska dzīve), tad cepuri nost par to, ka blogu publicē. Un labi, ka esi uzaudzējusi biezāku ādu – tad mums, lasītājiem, ir cerība, ka blogs turpinās darboties :)

    Atbildēt
  15. Laura

    paldies jums par komentāriem! Šobrīd tiešām esmu pozitīvi noskaņota, un arvien vairāk saprotu, ka visiem neizpatikt (un nevajag jau arī). Arī citādie viedokļi vienmēr ir interesanti!

    Atbildēt
  16. Avatar

    Tas ir tikai normāli, jo cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi.

    Atbildēt
  17. Avatar

    Man šķiet, ka tas ir normāli, ka cilvēkiem ir dažādi viedokļi. Es lasu ik pa laikam šo un citus blogus un ne vienmēr piekrītu rakstītajam. Manuprāt, tas pat ir ļoti labi. Mēs neesam vienādi, mums ir atšķirīgas pieredzes, uztvere un situācijas un tas jau mūs padara par individualitātēm.
    Viens gan ko esmu novērojusi-latviešiem ir grūti ar diskusiju. Ja kāds tādu uzsāk, tad visbiežāk kāds apvainojas, uztver kā personīgu aizskārumu, uzbraucienu utt. Bet patiesībā tas ir bijis tikai cits viedoklis. Es, protams, nerunāju par tiem, kuriem diskusijas arguments ir, tu esi muļķis. Bet ja viedoklis ir pamatots un argumentēts, tā taču ir interesanta saruna. 😊

    Atbildēt
    • Laura

      Es Tev piekrītu un galīgi nedusmojo par to, ka viedokļi atšķiras ;)

      Atbildēt
  18. Avatar

    Neticami. Bet vienmēr jau būs pukstētāji un kunkstētāji. Kā teici – kaut kā darīšana vienmēr nāk komplektā ar kritiku.
    Tu esi forša, sekoju līdzi Tavam blogam un priecājos par Jūsu foršo ģimenīti :) Veiksmes!

    Atbildēt
  19. Avatar

    Ne vienmēr piekrītu visam, kas tiek rakstīts tavā blogā, vai kādos citos. Reizēm padomāju, ko gan viņa vispār zina, ka raksta par šo tēmu. Reizēm padomāju, o, forša, ideja, un piemetu kaut kur savos pierakstos. Cilvēki ir dažādi, viedokļi ir dažādi un kritika ir konstruktīva un mazāk :). Tik jāprot pašam izvērtēt, par kuru komentāru ir vērts raudāt, un kuru vienkārši neņemt vērā ;). Lasu tavu blogu un citu mammu blogus jau sen, kad pašai nebija sīkuča un tagad, kad ir. Vienīgais, kas ir reizēm patiešām kaitinoši ir instagram/blogu, saucieties, kā gribat, mammu taisnošanās par bildēm, blogiem, skaisto un neglīto :). Tas, ko es gribu ieteikt, nejūtieties vainīgas par to! Nu nevajag :) Tiešām. Tas paliek nedaudz kaitinoši,kad katrā blogā, kuru lasu, neiztikt bez šīs taisnošanās. Jums nav par ko justies vainīgām. Nav jājūtas vainīgām par savu dzīvi, un to ko darāt, un kas jums lieliski padodas, jo es blogu ar tik interesantu saturu nespētu izveidot, utt. Jūsu blogi iedvesmo,ir interesanti utt, tā kā galvu augšā un vienreiz ir jāpasaka sev – PIETIEK, es vairāk netaisos taisnoties ;)

    Atbildēt
  20. Avatar

    Pēdējā laikā Tavi ieraksti diezgan bieži satur taisnošanos par to, ka negrasies taisnoties:)

    Atbildēt
    • Laura

      Un tagad es varētu taisnoties par taisnošanos :D

      Atbildēt

Komentē