KĀPĒC?

KĀPĒC?

Ir dažas lietas, ko gribas pierakstīt, lai neaizmirstas. Viena no tām ir nebeidzamais “Kāpēc?”. Lai gan “Kāpēc?” ir aktuāls jau kādu gadu, šobrīd, dēla 3,5 gadu vecumā, tas sasniedzis kulmināciju. Vakar mēģināju saskaitīt, cik “Kāpēc?” dienā tiek uzdoti, bet apstājos pie tā, ka, ejot gulēt, tie bija  6 – 8 “Kāpēc?” vienā minūtē! Tas gan bija lasot grāmatu. Dažreiz tiešām trūkst atbilžu, bet jāatbild! Kā teica pasaules slavenais pavārs Hestons Blūmentāls, kurš pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā – arī pieaugušajiem vajadzētu dzīvot kā bērniem – vaicāt “Kāpēc?” par visu, nepieņemt neko, kā pašu par sevi saprotamu!

Tikai daži no dienas “Kāpēc?” :

Kāpēc pelītēm garšo neizcepts siers?

Kāpēc es tev piedzimu?

Kāpēc tu esi mana mamma?

Kāpē cilvēkiem nav aste?

Kāpēc man nav kažoks? (Kā meža zvēriem).

Kāpēc cilvēkiem gribas ēst?

Kāpēc dinozauri nomira?

Kāpēc citi dzīvnieki nenomira?

Kāpēc cālis izšķīlās no olas?

Kāpēc var uzkāpt uz mēness?

Kāpēc nevar uzkāpt uz saules?

Kāpēc saule ir karsta?

Kāpēc saplīsa ceļš? (Jautājums par bedrēm)

Kāpēc pēc ziemas nāks pavasaris?

Kāpēc ziemā kokiem ir skujas?

Kāpēc ziemā kokiem nenāk lapas?

Kāpēc bēbīši nemāk staigāt?

Kāpēc mazi bērni nemāk runāt?

Kāpēc Mikam ir divi tēti? (Pārpratums:)

Kāpēc zeme ir apaļa?

 

Nereti, lai atbildētu, talkā nāk “google”, savukārt tad, kad es atbildu : “Nezinu!”, Everts man saka pretī : “Mamma, tu zini gan!” ;).

Sveiciens visiem “Kāpēcīšiem”!

 

6 komentāri

  1. Avatar

    O, jā!!!! Mums šis “kāpēc?” arī ir tik daudz!!! un vēl pievienojās “no kā?”. Tad nu nākas atbildēt…
    No kā nāk dūmi autobusam?
    No kā nāk asaras?
    No kā nāk uguns (plītij)?

    nebeidzami No kā? un Kāpēc?
    Lai gan pēdējās nedēļas laikā mans puika, kuram pēc mēneša jau būs 4 gadi, sāk pats izdomāt atbildes. Ēriks bieži saka: “Nu, mamma, pasaki… (domājot pajautā)” un es jautāju, Kāpēc?, atbilde sasmīdina: “nu tāpēc!”

    Atbildēt
  2. Avatar

    Man vienmēr šis periods licies tāds ļoti piemīlīgs. Jā, reizēm nogurdinošs un varbūt brīžiem kaitinošs ( kad viens pēc otra seko desmitiem “kāpēc” un beigās liekas,ka tiek jautāts tikai jautāšanas pēc ), bet tāds interesants laiks!
    Kā gan es savādāk zinātu,kā rodas sniegpārsliņas, kā veidojas varavīksne, kas ir aļģes, cik ilgi dzīvo vardes, cik karsta ir sveces liesma un citas ļoti noderīgas atbildes! 😁

    Mūsu mājās pie ” kāpēc” ļoti aktīvi pievienojās arī draudziņi ” kas ir.. ? ” un ” kā rodas/radās..? “.
    Īpaši interesanti bija atbildèt uz visiem : Kā radās galds? , Kā radās karote? ,
    Kā radās uguns? , Kā radās..jebkas,ko mēs ikdienā redzam vai lietojam!
    Tad nu iztēle bija mammas labākais draugs! 😇

    Atbildēt
  3. Avatar

    Man arī 3,5gadnieks. Ir tonna kāpēc, bet viens no tiem ir ļoti kaitinošs. :D Dēls man vismaz 20x dienā prasa, cik ir pulkstenis. Vienmēr, kad atbildu, seko “kāpēc”? Uz ko es savukārt vienmēr atbildu, “jo tāds ir pareizs laiks”. Vienu brīdi teicu, “jo tāds ir pareizs laiks Latvijā” un tagad, kad atbildu īsāko variantu, pats vienmēr piemetina “Lat-vi-jā”.
    Viņš šo man jautā jau vairāk kā 3 mēnešus. Bieži vien pat minūte nav pagājusi, kad jau atkal jautā. Tik kaitinoši, bet tik smieklīgi vienlaikus. :) Mūsu mazie kāpēcīši. <3

    Atbildēt
  4. Avatar

    Kāpēcītis sācies arī mūsmājās (3.1 g).
    Ir jautri :)

    Bet-ne pa tēmu-varbūt ir dzirdēta pieredze ar kādu bērnu,kurš ir izteikti privātīpašniecisks.. respektīvi, mamma ir tikai viņai; mamma viena NEKO nedrīkst; mammai nav savas dzīves utt.
    Un bērns tieši to arī pasaka, jā,ka ” mamma, tu esi tikai mana, tev nevar but sava dziive,tu vari darit tikai to, ko es saku utt”

    Godīgi- jau 3 gadus esmu izmisumā :(

    Atbildēt
    • Laura

      Sveika – laba tēma… manējais arī ir diez gan privātīpašniecisks. Pierakstu tēmu kalendārā :)

      Atbildēt

Komentē