Audzināt bērnus ir…kā braukt karuselī

Audzināt bērnus ir…kā braukt karuselī

Ir dienas, kas paiet mierīgi un skaisti, kā saldākajās pasakās un instagram bildēs. Un, lai gan katrā dienā var atrast ko gaišu, reti kura ir tāda par visiem 100%. Bet būsim atklāti – ar maziem tas ir normāli. Vismaz man. Mammai “parastajai”. Manā ģimenē galīgi nav kā labākajās  “bērnu audzināšana franču gaumē” grāmatās, kad visi glīti sapucēti ēd / guļ / spēlējas, un dara to visu konkrētos pulksteņa laikos. Bet manā ģimenē ir tā, kā ir pilnīgi normālā ģimenē. Bez pasakām un salduma – viss ir pa īstam, ar visiem tiem smukumiem, ar kuriem gribas palepoties,  un nesmukumiem, kurus gribas noslēpt dziļi jo dziļi, bet vislabākajā gadījumā – aizmirst.

Būt par mammu. Goda vārds, tas nozīmē – braukt karuselī! Skaļā, ātrā karuselī, tādā ar augstiem uzbraucieniem un zemiem nobraucieniem. Karuselī, kas neapstājas, tikai brauc un brauc, nebrīdinot, kas būs tālāk. Neparedzams un mainīgs! Bailīgs un pārsteidzošs! Tāds ir mans karuselis.

Mums visiem patīk braukt augšup. Būt pašā augstākajā virsotnē. Augšā ir ne tikai patīkama eiforija, bet no tās var arī visu redzēt. Redzēt kopējo ainavu – kur mēs ejam, kur esam šobrīd. Augšā ir tik patīkami… Tās ir tās labās dienas, kad jūties visuvarens. vai vismaz pelnījis uzslavu, ka tev sanāk! Tās ir dienas un mirkļi, kas paliek atmiņā – mirklis, kad bērns tev pirmoreiz uzsmaida, sper pirmos soļus, pasaka pirmos vārdus, iemācās baukt ar riteni, un dod tev bučas tāpat vien. Tie ir tie brīži, kad pie sevis nodomā – esmu kā radīta mammas lomai!

Bet lejā? Kuram gan patīk braukt lejā, nezinot īsti, cik zemu? Un cerēt, ka vēlāk atkal tiksi augšup… Lejā ir tie sliktie brīži un dienas – dažreiz pat nedēļas… Dusmīgās dienas, “par daudz sabļāvu” dienas, dienas, kad nekas nevedas, kā iecerēts. Slimošanas dienas. Krīzes dienas. Dienas, kad ir grūti uz visu paskatīties no malas, no augšas.

Ir viegli pierast pie brauciena karuselī augšup. Vienubrīd tu esi te un tagad, laimīgs ar to, kas notiek. Stāsts par mani – aizbrauc ceļojumā un baudi sajūtas, kad labai omai visiem pietiek ar sauli vien. Pēkšņi visu ar visiem var sarunāt, un tu pat iemīlies ģimenē no jauna. Tomēr nākamajā brīdī seko neparedzams brauciens lejup – ar slimiem bērniem ieslodzīts “4 sienās”. Vai varbūt saslimsti pats. Vai vienam nāk zobi. Bet gadās arī tā, ka viss kopā, divu nedēļu ietvaros.

Ilgstoši atrodoties lejā, ir viegli noticēt, ka tā būs mūžīgi. Bet šodien es gribu nevis čīkstēt un sūdzēties par to, ka būt lejā ir grūti. Es gribu atcerēties un atgādināt arī tev, ka karuselis nebrauc zemāk par zemi! Pēc būšanas lejā seko tikai viens – ceļš augšup! 

Daudzi saka, ka visa tā “mammu būšana” mūsdienās esot pārspīlēta. Tā teikt – “Get your shit together and keep parenting”. Jā, būt par vecākiem varbūt tiešām nav nekas super īpašs. Karuselī ir vēl daudz pasažieru. Katrs piedzīvo savus uzbraucienus un nobraucienus. Un tomēr, man tas ir īpaši, un neviens pasaules darbs nav svarīgāks, kā izaudzināt labu, sakarīgu un galu galā – arī sabiedrībai noderīgu cilvēku! Es gribu šo darbu izdarīt labi, nevis tikai garāmejot, un pēc 20 gadiem attapties domājot, ko es varēju izdarīt labāk. Varbūt tāpēc tas, kas citiem šķiet pārspīlēti, man ir svarīgi.

Lai izdodas jums un izdodas man! Ja esi lejā, zini, ka drīz brauksi augšup! Un zini, ka daudziem ir bail šajā “vecākošanās” karuselī iekāpt, bet tu te esi! Drosmīga! (Vai drosmīgs).

P.S. Paldies maniem dēliem par iespēju braukt ar jums kopā!

 

 

 

FOTO: pinterest

7 komentāri

  1. Avatar

    Paldies par sajūtu ‘es neesmu tāda vienīgā’ un par uzmundrinājumu, kas nācis tieši laikā. Jau trešo nedēļu ar dēlu slimojam, un vairāk nekā nedēļu esmu nobrauksi ar karuseli lejā, bet Tu atgādināji, ka tālāk tas dosies tikai augšup. Paldies, Laura, ka esi! Veiksmi Tavai ğimenei!

    Atbildēt
  2. Avatar

    Es šobrīd esmu tajā augšup, augšup stadijā, bet tajā dienā, kad būšu tur pie zemes es vēlreiz atvēršu un izlasīšu šo rakstu! Paldies par patiesajiem bloga ierakstiem- tie ļoti paceļ.

    Atbildēt
    • Laura

      Prieks dzirdēt, ka esi augšup stadijā! :)

      Atbildēt
  3. Avatar

    Šādi raksti liek saņemties un pamainīt domas, paldies, Tev!
    Kuru katru brīdi var pieteikties otrs mazulis, bet dēls ir izdomājis slimot (galvā ir miljoniem jautājumu, kāpēc tieši šajā brīdī?…) un sajūtas galīgi nav labas bet ir jāsaņemas, jāatrod miers un kā saki jadodas augšup :)

    Atbildēt
  4. Avatar

    Arī esmu domājusi par to, ka tas ir tik īpaši un nozīmīgi-audzināt bērnus, būt mammai. Ikdienā meklēju kā būt, kā darīt, lai varētu “izspiest” to foršāko un labāko no šī mazo bērnu dzīves posma (man ir 3 zem 4g vecuma). Gribas būt karuselī, tajos augstajos punktos, bet atslēga laikam ir tajā, ka proti izdzīvot gan tos augstos, gan zemos punktus. Un paldies tev par iedvesmu! Te lejā nav forši (visiem puņķi), bet “just keep swiming!”.

    Atbildēt
  5. Laura

    paldies par labiem vārdiem, turam buru! :)

    Atbildēt

Komentē