Būt par divu puiku mammu

Būt par divu puiku mammu

Būt par divu aktīvu zēnu mammu ir mans lielākais dzīves (iz)aicinājums. Reizēm tas prasa tik daudz enerģijas, ka liekas – es tiešām jūku prātā, un vienīgais “parenting goal” jeb dienas mērķis,  ir nesabļaut uz kādu jau no paša rīta. Nu jā, ir tiešām trakas dienas, īpaši, kad blakus nav atbalsta (lasīt – vīra, vai kāda cita palīga, kas pasaukts), bet tajā pašā laikā zinu – tā tam ir jābūt, un, ja man pēkšņi kāds piešķirtu super mierīgu bērniņu, es nemaz nezinātu, ko ar tādu iesākt!

Man aug divi mazi rakari. Rakari ar lielo R. Īpaši jau lielais, kurš ir īsts spridzeklis, ar ļoti izteiktu gribu – mans mazais holēriķis (pēc temperamenta). Un jo lielāks aug Edvīns, jo vairāk viņš brāļa izdarībām pavelkās līdzi. Līdz ko kāds no viņiem atver acis, tā lec otram virsū (burtiski). Es saprotu, ka šobrīd tie “sūdi”, ko viņi savāra ir tikai pats, pats sākums. Kas sekos tad, kad abi sāks kāpt kokos un uz jumtiem, un nedod Dievs – iet uz ballītēm – par to manas grēksūdzes noteikti vēl paspēsiet izlasīt blogā.

Būt par divu aktīvu puiku mammu man nozīmē :

  • aizmirst, kā tas ir apsēsties dīvānā (bez bērna rokās vai bērna pie kājas, vai bērna uz galvas) līdz plkst. 21:00 (ja paveicas);
  • pamosties pirms zēniem un iedzert kafiju klusumā (jaunākais sācis celties ap 6:30);
  • domāt 10 soļus uz priekšu. NĒ – labāk divdesmit, bet mērķis vispār ir izaudzēt acis pakausī;
  • katru rītu un vakaru kādu pierunāt ģērbties (vai nu viens protestē, vai otrs. Un visticamāk palīdzot ģērbties vienam, otrs būs ieķēries kājās, vai uzlecis uz galvas);
  • pusi dienas pavadīt gatavojot kādam ēst (aktīvi zēni = liela apetīte = ar nepacietību gaidu tīņu gadus);
  • vienkārši sadzīvot ar konstantu cūkkūti kādā no mājas daļām (jo uzturēt kārtību visās mājas daļās ir fiziski neiespējami, esmu atlikusi šo pasākumu uz tuvākajiem 20 gadiem);
  • iegādāties un vilkt drēbes, kas pēc mazgāšanas nav jāgludina (nu labi – tikai izejamās drēbes var būt “gludināmas”, jo šmulēšanās ir prātam neaptverama, un es to saku neesot pedants);
  • “miljons” reizes dienā kādu apsaukt (nerauj brālim matus, nekāp uz galda, nebaksti brālim galvā, palaid vaļā brāli, noliec manu krēmu, nelej ūdeni uz televizora, nezvani pie svešu māju durvīm pa ceļam uz dārziņu!);
  • “simts” reizes dienā kādu mierināt (jo sasities, kad skrējis, jo brālis “netīšām” apgāzis utt.)
  • reizēm vest dēlu uz dārziņu pidžamkreklā un ar kādu biezeni nošmulētās biksēs (to, protams, pamanu izejot no mājas, bet uztraukumam nav pamata – dārziņš mums tepat “rajonā”);
  • dažreiz vienkārši gulēt uz paklāja un būt objektam, kurš tiek izmantots dažādu triku izpildei;
  • visās somās turēt pa kādai mašīnītei;
  • dzīties pakaļ ar ratiņiem ar riteni braucošam otram puikam;
  • un, protams, spēles – zināt visu “Vāģu” varoņu vārdus, pašaudīties ar ūdens pistolīti (man arī ieroči nepatīk), skraidīt, skraidīt, skraidīt.

Šis ir tāds īsais saraksts – lietas, kas nāk prātā uzreiz. Dienas beigās bieži jūtos tā, it kā pāri būtu pārbraucis traktors. Tikai nepārprotiet, es nesūdzos, bet tāds nu šis posms ir. Un diez vai tā noguruma sajūta vakaros tuvākos gadus mainīsies. Kad nevar pat saņemties kāzu jubilejā noturēties nomodā, lai ar vīru par godu svētkiem iemalkotu šampi. Bet nekas.

Tiklīdz viņi abi aizmieg – atskatoties uz dienu, lai cik strauja un emocionāla tā nebūtu bijusi, vienmēr atrodas kas tāds, par ko pasmaidīt. Paldies mani puiši jums par to! Ar nevienu nav bijis tik jautri kopā, kā ar jums!

 

P.S. Gan jau, ka ar meitenēm ir līdzīgi, bet es nezinu, kā tas ir. Sveicieni visām viena, divu un daudzbērnu mammām Mātes dienā! Un tām, kurām augstāk minētās situācijas nav aktuālas – ar to arī apsveicu! :) Katram mums ir savs foršais, normālais ģimenes modelis!

 

33 komentāri

  1. Avatar

    Ha ha. Saprotu tevi. Un ieteikums (parasti gan mēģinu ar padomiem nebārstīties, bet šoreiz tāds puspajokam) – sāc apgūt StarWars varoņu vārdus, drīz noderēs (Vāģos salīdzinoši ir ļoti maz un arī loti izrunājami varoņu vārdi)! 🐣

    Atbildēt
  2. Avatar

    Ļoti patika punkts par zvanīšanu pie svešu māju durvīm pa ceļam uz dārziņu. :D

    Atbildēt
  3. Avatar

    Ui,jaa ļoti daudz kam varu piekrist,jo arī man ir 2 super aktīvi chaļi-tikai katrs gadu vecāks nekā Tavējie..un jaa-mierīgāk laikam ejot nepaliek :)

    Atbildēt
  4. Avatar

    :D Man ar vienu vēl pavisam mazu bērnu dažkārt dienas mērķis ir nesabļaut uz kādu. Un ne vienmēr izdodas. Ar diviem es laikam būtu jau izlekusi pa logu. :D

    Atbildēt
  5. Avatar

    Es varētu par savu ikdienu uzrakstīt un to aprakstīt 100procentīgi Taviem vārdiem! Man aug dvīņu puikas -aktīvi, prasīgi, mūždien ar ko neapmierināti, dauzonīgi 1g4m veci “teroristi”(kā mēs ar vīru viņus saucam). Bet man ir liela 15gadīga meita, kura kā bēbis bija ideāls bērns, un es ļoti ticēju, ka arī šie bērni tādi būs un es psiholoģiski nebiju gatava šim trakumam, kas valda mājās. Bet mēs- sievietes, mammas esam kā emulatori, esam spējīgas pielāgoties dažādām situācijām, atrast risinājumus visām problēmām. Lai visām mammām superīgi bērni un atbalstoša un saprotoša ģimene!!

    Atbildēt
  6. Avatar

    Hahaa…!!! Paldies par rakstu un sveicienu! Smejos balsii!!! 😂 Man aug tiesi tadi pasi Bosiki- 3 gadi un 9menesi veci! ☺️ Es arii esmu atmetusi ideju par kartibu visaa maja vienlaicigi un velas gludinasanu 😂😂😂
    Sveicieni Mamindiena!!! 🌺🌺🌺
    Izturibu, veselibu un pozitivu skatu uz dzivi 😉

    Atbildēt
  7. Avatar

    Foršs raksts!
    Man jau viens hiperaktīvists paņem daudz laika, pat grūti iedomāties, kas būs ar tādiem 2 puikām. Būs jāpiedomā tiešām pēc kāda atbalsta cilvēka, kamēr vīrs pa darbiem (ceru, ka otrs puika nebūs tāds aktīvists, bet laikam tas ir naivi tā cerēt :D).
    Ko tik bērnu dēļ nedarīsi, man ar nepatīk ieroči un to saistītās spēles (cīņas), bet mans 4gadnieks ir kā traks uz transformeriem (ar tēti uz viena viļņa) un gribot negribot nākas iemācīties arī man tos vārdus un lietas ap viņiem.
    Lai atrodas laiks sev, kur var uzlādēt enerģiju priekš puikām :)

    Atbildēt
  8. Avatar

    Ar vienu viengadīgu meiteni ir tieši tāpat!

    Atbildēt
  9. Avatar

    Ak, cik patīkami lasīt, ka vēl kādam iet tik pat jautri, kā mums…. :D
    P.S. Man arī 2 puikas – 1.1 un 3.7 gadi.

    Atbildēt
  10. Avatar

    Man arī aug 2 puikas. Vienam 5 gadi un otram 4. ☺ Varu pateikt, ka vieglāk nekļūst, tikai savādāk😆 Gaidu kuru katru dienu piedzimstam 3šo bērniņu-būs meitiņa!😍 varēšu salīdzināt, vai ir savādāk ar meitenīti!☺
    Novēlu Tev izturību un pacietību puišus audzinot!😉

    Atbildēt
    • Avatar

      Man ir divi puiši un meitiņa peciņa. Kamēr bija tikai 2 dēli – pilnīgs copy paste te visam aprakstītajam (parakstos zem katra teikuma : ) Kad piedzima princese -viss mainījās. Meitiņa ir kā SALDAIS ēdiens.
      Laura – jūs esat forši!!!! Arī es nereti uz b/d skrienu ar pidžamu apakšā zem mēteļa : )

      Atbildēt
  11. Avatar

    Paldies par rakstu! Arī man ir divi puikas un vecākais izklausās pēc rakstura ļoti līdzīgs Evertam. Jaunākais brālis mums tikai sācis rādīt raksturiņu, in tas, ka abiem ir 1,6 gadu starpība galīgi nav viegli. Šādos brīžos esmu pateicīga ka kāds dalās ar šādām lietām, tad vismaz neliekas, ka tikai man bērni mazi rakari ar lielo R burtu 🙈

    Atbildēt
  12. Avatar

    Daļa no aktivitātĕm mums arī aktuāla..daļa gan vel priekśā..
    Bet lai ka kuru dienu ari butu..ari tajas kad esmu majas ar abiem (3 gadi 2 men un 1,5menesi)vakara tomer esmu prieciga ka man vini ir ;)

    Atbildēt
  13. Avatar

    Te 3 puiku mamma (2-7 gadi). Bieži neizdodas nesabļaut. Mācos. Tēvs reiz prasīja: “Nu nevar vienreiz vienu istabu savākt!!!” Es atbildēju:”Vienu un vienreiz? Easy! Visas vienlaicīgi un visu laiku? To gan neprasiet.” Ir reizēm sajūta, ka vācu uz riņķi un man pa priekšu iet haoss. Un, ja vēl saslimstu… Vāks un tīru drēbju iztrūkums. Toties ir jautri :) Un mīļi :) Ne pret ko savu bosiku bariņu nemainītu!

    Atbildēt
  14. Laura

    Jūs esat foršas! Paldies par atbalstu un “rullējam” tālāk :))

    Atbildēt
  15. Avatar

    Man ir 2.3 gadus veca meitiņa, man liekas, ka 98% puiku iepaliek aktivitāšu līmenī 😁 Ar diviem tādiem laikam “aizbrauktu jumts”… 😊 Atbalstu, saprotu un arī apbrīnoju!

    Atbildēt
  16. Avatar

    Lasu un gandrīz šķiet, ka pati būtu rakstījusi;) tikai par Vāģiem vēl neko nezinu un drēbes spītīgi gludinu.
    Bet tieši tagad sajūta, ka esmu LAIMĪGA ir daaaaudz biežāk kā pirms puikām (10 mēn un 2,9g). Mammās ir pārcilvēcīgs spēks un tagad savu mammu mīlu, cienu, novērtēju un apbrīnoju vēl vairāk kā jebkad agrāk!

    Atbildēt
  17. Avatar

    Man ir meita. Un 3 puikas. Vecākajam 6 gadi. Pagaidiet, kad sāks čurāt “kā vīrieši”.. :D

    Atbildēt
    • Avatar

      O, jāaa… wc cieš diezgan pamatīgi…

      Atbildēt
  18. Avatar

    Lasot bija jāpasmaida,jo trakumi varbūt pazudīs tikai tad,kad aizies lielā dzīvē:)Man arī 2 čaļi,11 gadi un 4 gadi.Arī tādā vecumā un ar tādu gadu starpibu ir jāaudzē liela pacietība un jāsaudzē nervu sistēma😀Esmu pateicīga,ja no rīta pa durvīm izejam nesarājušies un liekot galvu uz spilvena esam salīguši mieru,jo pa vidu mēdz būt traki 😊Bet katrā ziņā esmu ļoti lepna 2 dēlu mamma:)Sveiciens tuvojošā māmiņu dienā🌺🌺😥

    Atbildēt
  19. Avatar

    Ak, cik pazīstami! 😂
    Paldies! Izlasu un uz brīdi kļūst vieglāk – arī citām mammām tāpat!
    Lai visām māmiņām skaisti svētki! 🌹

    Atbildēt
  20. Avatar

    Kolosāls raksts! Paldies Tev! Tik ļoti par manu ikdienu, kaut gan man aug puika (3g.10mēn.) un meitiņa (1g. 2mēn.). Ja no sākuma likās, ka ar meitiņu būs vieglāk, tad tagad arvien biežāk viņa “pavelkas” līdzi brāļa niķiem. Un tā uzbrukšana no rītiem tikko paverot acis :D izturību! Un lai skaista Māmiņdiena!

    Atbildēt
  21. Avatar

    Holēriķi…kā ar tiem sadzīvot? Tā ir nereāla nervu rūdīšana. Man otrais bērns (puika 2.6g) un šāda rakstura. Izaicinājumi katru, KATRU dienu! Aug vēl otrs puika (8m), bet kā jau trešais bērniņš, mierīgs ļoti un redzams, ka nav holēriķis. Slava Dievam! Labs ieskats kas mani sagaida pēc aptuveni gada:) Paldies par dalīšanos!

    Atbildēt
  22. Avatar

    Arī man jāstājas garajā rindā un jāsaka -Jā ,man arī tā ir (Gan 2 puikas ,gan puikas hiper ,gan pati ) . Kādu brīdi pārdomājot ,radās jautājums ,varbūt kādai tomēr ir savādăk . Nu varbūt . Un lai gan tie ir citi laiki ,pirmā prātā ienāca mana mamma ( 2 bērni ar gada starpību ), kura līdz šai baltai dienai ne reizi neatceros ,kad būtu uzbļāvusi .Nekad .Lai gan mēs ar brāli diezgan bieži mēğinājām viens otru nosist &Co ! Mamma spītīgi vienmēr uzsver cik labi bērni mēs esam bijuši ,un ļoti klausīgi ,un māja vienmēr kārtībā !Un es tiešām nekad neatceros traukiem nokrāmētu virtuvi , bardakā samētātas grīdas , vienvārdsakot -tādu katastrofu ,kā ir mana māja šobrīd ! Jāatzīst ,ka man pašai sevī ļoti nepatīk tā mūžīgā aurošana ( jo savādāk ,jau neviens nedzird ,neklausa utt ) , un mūžīgais bardaks .man nav šīs super spējas dotas no dabas . Ja tas pašai būtu OK ,tad protams priekškam kautko mainīt ,bet nav OK , un tapēc jāmeklē ceļi & pārmaiņas labākai rītdienai.

    Atbildēt
  23. Avatar

    Lauriņ, Tu esi mana virtuālā draudzene, jo dzīvē kaut kā vairāk apkārt meitu mammas, vai mix, bet ar Tevi varu salīdzināt, kā iet 2 puiku mammām. Nevis salīdzināšanas dēļ, bet tādēļ, ka audzināt mazos vīriešus ir izaicinoši, jo jāmācās izprast viņus, pašas taču nekad neesam bijušas puikas :D
    Situācija mums ļoti līdzīga – vecākais tikpat vecs kā Everts, un arī aktīvs, prasīgs, emocionāls. Jaunākais gandrīz kā Edvīns (vecumi super līdzīgi abiem), un mierīgs pagaidām izskatās, bet elektrizējas, kad lielais brālis parādās :D
    Sveiciens māmiņdienā! Bērni ir mūsu lielākā dāvana, ir daudzas sievietes, kas visu atdotu, lai būtu mūsu vietā 🙏

    Atbildēt
  24. Avatar

    Paldies,šādi ieraksti ļauj “nesajukt” prata :)

    Atbildēt
  25. Avatar

    Riktìgi sasmaidìjos,jo sarakstiņš ļoti atgādina manu draudzeni-3 puiku mammu.:) pašai ir 3 meitas,tā kā ir bišķi savādāk,bet bez strīdiņiem arì mēs neiztiekam :D

    Atbildēt
  26. Avatar

    Perfekti aprakstītas manas ikdienas sajūtas, man ar ir divi “vampīrēni”tikai vienam ir desmit un otram divi.
    Tiešām patīkami ir lasīt ka vel kādai mammai ir tikpat tempīgs dzīves veids. 😊

    Atbildēt
  27. Avatar

    Esmu topošā divu puiku mamma, brāļiem būs 3,3 gadu starpība, tāpēc izlasīju ar interesi, kas mani (iespējams) sagaida :) Pirmdzimtais ir Dvīnis pēc horoskopa – nav nekāds mierā sēdētājs. Ja brālis raksturā būs tāds pats, man par miljons nervu šūnu mazāk garantēts :D

    Atbildēt
  28. Avatar

    Man jau likās, ka man mājās reizēm ir trako nams, bet jums laikam ir trakāk…vai arī tā ir visiem aktīvo bērnu vecākiem (kas to lai zin).

    Atbildēt
  29. Avatar

    Sveika, Laura!
    Lasot ķiķinu. Katrs piemērs, ko mini, esot par divu aktīvu bērnu mammu, liek piekrītoši māt ar galvu un atmiņā ataust ainiņas no mūsu ikdienas.
    Mums ģimenē aug hiperaktivīvs, emocionāls dēls (6,6g) un aktīva meita (2,10g).
    Pat vakaros pēc treniņa bērni kā uzvilkti visur lēkā, skrien, plēšās un smējās pa visu māju, kamēr tos dabon gulēt. Un tad miers mājās un kājas knapi velkas līdz gultai 🙂
    Un lai kā būtu, ja iznāk retā diennakts bez viņiem un es ilgojos 😁
    Šķiet šo sajūtu saprot un izdzīvo mammas 🤗
    Skaistu, iedvesmas, enerģijas, mīlestības un mazo buču piepildītu māmiņdienu! 💐

    Atbildēt
  30. Avatar

    Mums ar meitu( 1.7 gadi ) iet ļoti līdzīgi. Spītīga, skaļa, nepacietīga, impulsìva un naktī vēl joprojām negrib mierīgi čučēt. Bļauj viņa un es bieži vien lidz ar viņu :D Bet tie brīži, kad skatos, kā viņa žūžo savu lelli/lāčus , dod viņiem ēst, slauka muti un visu pārējo, ko es parasti daru ar viņu – tas brīdis ir tik sirdi sildošs un sejā tāds aizkustinàjuma smaids, ka uz brīdi aizmirstas visas nebūšanas.
    Lai nu kā, otram tādam/tàdai aktīvistei mani nervi vēl nav gatavi. Varbūt ar laiku kļūs vieglāk ko sarunāt ar meitu, tad varētu domāt par nākamo razbainieku :))
    Lai klausīgs bērni māmiņdienà visām mammām!

    Atbildēt

Komentē