Krūtsbarošanas stāsta beigas

Krūtsbarošanas stāsta beigas

Kā jau apsolīju Instagramā, atbildot uz komentāriem, te būs mans stāsts. Mana pieredze, kā es pārtraucu barot mazos ar krūti. Vienas receptes, protams, nav, un visi mēs esam dažādi – kā mammas, tā bērni, bet nu lai iet  – mans stāsts. 

Man ir divas, patiesībā ļoti līdzīgas pieredzes. Abus puikas esmu barojusi pati līdz apmēram gada vecumam. Edvīnu līdz precīzi gadam, Evertu līdz 1 gadam un 1 mēnesim. Vienmēr visi uzdod jautājumu – vai viņi paši atteicās no krūts? Hmm. Nu ko tas īsti nozīmē – paši. Katrā ziņā ar atradināšanu no “pupošanās” es viņus nemocīju. Tas viss ir noticis dabīgi un bez histērijām. Manuprāt, mani bērni šajā vecumā bija tam gatavi. Bet iniciatore tam visam pielikt punktu, protams, biju es. Tam par iemeslu – vēlme atgūt pašai savu ķermeni, vēlme būt neatkarīgākai no bērna. Uzskatu, ka, gadu barojot mazos, esmu sniegusi viņiem pietiekami. Protams, ja es redzētu, ka viņiem ir lielas grūtības un pārdzīvojums “pupošanos” beigt, es to nedarītu. Abas reizes atradināšanu no krūts uzsāku ar domu – tikai pamēģināšu. Ja neizdosies, mēģināšu pēc kāda laika vēlreiz. Par laimi, abas reizes izdevās ar pirmo mēģinājumu. Un visu to lietu esam pabeiguši diezgan mierīgi. 

SAGATAVOŠANĀS

Evertu pavisam beidzu barot 13 mēnešu vecumā. No 12 – 13 mēnešu vecumam baroju viņu tikai 1 x vakarā – pirms miega. Liktenīgajā vakarā devos uz draudzenes dzimšanas dienu un izlēmu, ka, ja tētim izdosies mazo nolikt gulēt tāpat, un viņš naktī necelsies, un neprasīs pupu, tad tas būs labs sākums, lai beigtu. Un izdevās. Nākamajā dienā mazais neizrādīja nekādas pazīmes, ka vēlētos padzerties pieniņu. Tik vienkārši! Laikam paveicās.

Edvīna atradināšanai gatavojos nopietnāk. Zināju, ka īsi pēc viņa gada jubilejas man būs jādodas mazā izbraucienā ārpus Latvijas. Mēnesi pirms viņa dzimšanas dienas pamazām samazināju barošanas, lai nebūtu tā, ka es dodos prom, bet viņš vēl “pupojas”. Biju gan gatava visādiem variantiem – pat ņemt mazo līdzi ceļojumā, jo noteikti nevēlējos aizbraukt prom brīdī, kad viņš vēl nebūtu atradināts no krūts.

Pirmkārt, sagatavojos morāli. Pārdomāju, vai tiešām, gan es, gan viņš esam gatavi. Mana intuīcija teica, ka jā. Nekādi lieli ārējie apstākļi nespieda mums šo procesu izbeigt, tomēr es to vēlējos. Gadu barojot mazuli, es tomēr ļoti noguru, un arī manas organisma rezerves bija izsmeltas. Dzēru papildus dažādus vitamīnus, tomēr ar to rezervju atjaunošanu veicās švaki. Gan šo, gan savas emocionālās labsajūtas dēļ, nolēmu sākt atradināšanas procesu. Tad, kad bija palikusi tikai viena barošanas reize, dēls vairāk koda, nekā ēda – tas bija vēl viens iemesls, lai barošanu tomēr beigtu. Šķiet, viņš tikai rotaļājās, nevis tiešām ēda. Pati arī uzskatu, ka labāk atradinu mazo ap gada vecumu, nekā ap 2 – 3 gadiem, kad viņš jau runā, un ir stipri pieķēries tam visam procesam. Bet nu – katram savi priekšnoteikumi. Man bija mazliet bail ievilkt visu garumā.

Vispirms es paskaidroju dēlam. Sākotnēji runāju ar viņu, ka šodien pieniņu nedošu, tikai vakarā. Un man šķiet, viņš saprata. Skatījās uz mani un smaidīja. Tā man bija kā zaļā gaisma – aiziet!

MAZAIS PLĀNS

  • Līdz 11 mēnešu vecumam abus puikas baroju pati vēl 3 x dienā – no rīta, pa dienu, vakarā.
  • No 11 mēnešiem 2 nedēļu laikā samazināju barošanu līdz barošanai tikai agri no rīta un pirms gulētiešanas vakarā.
  • Savukārt no 11,5 mēnešiem līdz 12 mēnešu vecumam samazināju barošanu līdz vienai barošanas reizei vakarā. Edvīna gadījumā pa šīm divām nedēļām izdevās barošanu beigt pavisam.

Mans plāns ir vienkāršs – noteikti esi ievērojusi, kādos laikos bērns aptuveni vēlas pienu. Tad nu centos to laiku dienu pa dienai, stundu pa stundiņai novilcināt. Tā, piemēram, vienu dienu pieniņu ēd 15:00, nākamjā 15:30, tad 16:00 utt. Un tā līdz brīdim, kad pienācis jau vakars un maltīte pirms gulētiešanas.

Galvenās lietas, kas palīdzēja mazos atradināt :

  1. ĪSTAIS ĒDIENS – tiklīdz bērns saņem mazāk piena, viņam pieaug apetīte. Vismaz maniem puikām ēstgriba palielinājās vismaz x 3. No sākuma pat brīnījos, nu kur tik daudz pēkšņi var ēst, bet, ja tā parēķina – 5 mazas maltītes dienā ir pilnīgi normāli. Un varbūt vēl kāda uzkoda / dzēriens pirms gulēšanas. Atradināšanas periodā biju sarūpējusi dažādu ēdienu sagataves, lai varētu maksimāli ātri pagatavot un pasniegt bērnam īsto ēdienu. Šajā posmā abi dēli bija ļoti nepacietīgi, un ēdienu viņiem vajadzēja UZREIZ. Un vienmēr kaut kur dodoties, man līdzi bija (un joprojām ir) kas ēdams, lai mazais nepiedzīvotu izsalkumu, un neizrādītu vēlmi pēc krūts.
  2. IZKLAIDES – visu dienu esot divatā, cieši blakus, būs grūti pēkšņi mazo atradināt. Es domāju izklaides, piepildīju mazuļa dienu ar interesantām pastaigām (piemēram, putnu barošanu, spēļu laukumiņu), saucu ciemiņus un devāmies ciemos. Mazulim bija interesanti, kā arī, pēc tādām nogurdinošām aktivitātēm, arī īstais ēdiens labi gāja pie sirds. Plus pēc aktīvas pastaigas mazais nogura un aizmiga ratos, tātad nebija jābaro pirms diendusas, un sākotnēji bija vieglāk sagaidīt vakaru. Šajā atradināšanas posmā mums arī ir izveidojies ļoti labs režīms. Par Edvīna ēšanas un dienas režīmu padalīšos citā ierakstā drīzumā.
  3. MĪĻUMS – šo es rakstu tādēļ, ka brīžos, kad šķiet, mazais ir nervozs, uzvilcies, satraukts – ja esi izlēmusi atradināt no krūts, vispirms mēģini viņu nomierināt citādi, nevis uzreiz piedāvāt krūti. Parunā, samīļo, pašūpini. Varbūt ieliec ergosomā / slingā. Bērns sapratīs, ka mamma nepazudīs tikai tādēļ, ka pārtrauks barot ar krūti! Ar mammu būs labi un droši kopā tāpat! Jums izdosies! :)

ATRADINĀŠANA NO NAKTS ĒŠANAS

Maza atkāpe par nakts ēšanu. Es zinu, kā tas ir, kad visērtākais, kā naktī nomierināt bērnu, ir viņu pabarot ar krūti. Jā, tas tiešām ir superērti un viegli. Un kamēr mammai pašai nav besis – lai jau. Evertu naktī baroju diez gan ilgi, šķiet, līdz 10 mēnešiem. Savukārt Edvīns pirmos mēnešus nakti izgulēja un neēda (izņemot pašu, pašu sākumu), tad nu centos to arī turpināt, nemaz nesākot naktī viņu barot. Centos mierināt citādi, bet, protams, reizēm arī pabaroju. Īpaši jau zobu nākšanas laikā! Bet viens gan ir fakts – abi mazie sāka gulēt daudz labāk, kad beidzu viņus barot. Daudz mazāk naktī grozījās, čīkstēja, vai cēlās kājās. Pāris dienas pēc barošanas beigām mazajiem režīms tiešām tikai uzlabojās.

Plāns atradināt no nakts ēšanas ir tāds pats, kā pa dienu – nakti pa naktij, stundu pa stundiņai. Saņemties, izturēt pāris dienas, kad mazais naktī jānomierina citādi (noguldot, paijājot vai kaut uz vingrošanas bumbas). Arī man visas reizes bijis grūti saņemties, un nakti no nakts to esmu atlikusi, bet beigās jau nav tik traki, un ilgāk par 3 – 5 dienām atradināt no nakts ēšanas dēlus man nav prasījis.

LAI IZDODAS! ESMU PAR KRŪTSBAROŠANU AR VISĀM 4, TOMĒR MUMS VISĀM IR SAVS LIMITS :)

VARI PADALĪTIES KOMENTĀROS ARĪ AR SAVU PIEREDZI, VARBŪT KĀDAI LASĪTĀJAI NODERĒS! VAI JA IR KĀDI JAUTĀJUMI – DROŠI UZDOD!

FOTO: Krista Kudore

31 komentāri

  1. Ka ir ar dzersanu? Manejie sakuma diezgan maz dzera. Tapec nesteidzos ar atradinasanu.

    Atbildēt
    • Laura

      Manējie atkal ļoti labi dzer ūdeni! Piedāvāju regulāri (bet sāku piedāvāt tik līdz ar papildēdienu, no apm 6 mēnešiem). Lielais joprojām ļoti labi dzer ūdeni.

      Atbildēt
    • man meita sāka dzert tikai, kad jau metu nost krūts ēdienreizes. Jo skaidrs – kāpēc dzert ūdeni, ja var dzert pienu? :)

      Atbildēt
    • Iedvesmojoš raksts, bùs jāmēğina arì mums, beidzot, beigt nakts pupošanos. Brīžiem liekas, ka pa nakti ceļas jau aiz pieraduma, ka vajag pupu un viss. Pagaidām arī cenšos dod tikai agri no rīta un uz nakti,gadās arī pa dienu, ja ir kāds kreņķìtis. Tuĺìt, 25.jūlijā mums būs gadiņš un ļoti vēlos beigt barot ar krùti, nemaz vairs nav patìkami, ka pilna mutīte ar zobiņiem.

      Atbildēt
  2. Par nakts barošanu – esmu mēģināju sākt noņemt nakts barošanu, bet puika (10 mēneši) brēc kā traks, nu tik traki traki… Un vispār nav nomierināms. Un tētim nesanāk palīdzēt, jo puika ārdās vēl trakāk. Vai tā viņi (bērni) dara? Un man turpināt?

    Atbildēt
    • Laura

      Sveika! Nu zini.. ja galīgi traki, es turpinātu barot arī naktī – visu miera labad!

      Atbildēt
  3. Man pirmais, kas bija, bija atradināšana no nakts ēšanām – ap 6,5mēnešiem, tad pamazām centos aizstāt ēdienreizes – tb nepiedāvāju pupu pēc ēsanas, bet gaidīju, kad prasīs, līdz pakāpeniski bija’m nonākuši laikam līdz 3 ēdienreizēm un 4ām pupa reizēm. Tad kaut kā pakāpeniski ap 8-9 mēnešu vecumu izdevās nonākt līdz “pups, pamostoties, pirms gulētiešanas un launagā. 9,5mēnešos nometu launagu, 10,5mēnešos – rītu (bija baigās bažas, bet kkā netīšām sanāca, ka spēja izvilkt līdz rīta putrai, kuru sāku dot arī drusku agrāk), Uz nakti tad devu abas krūtis. Gada vecumā sāku dot uz nakti tikai vienu krūti. tad gan biaj drusku pačīkstēšana, kad pēc pampermaiņas, pidžamas, zobu tīrīšanas nav otrs pups, bet gultiņa. Bet nu meita bija gana nogurusi, aizmiga tāpat. un tad pēc kādas nedēļas vienu vakaru arī pati neprasīja (iepriekš visu laiku vakaros nevarēja sagaidīt un reāli čīkstēja), kad piedāvāju, sāka čīkstēt, kad atkārtoti piedāvāju, atkal sāka čīkstēt, tad nu iedevu padzerties siltu kefīru un liku čucēt. šobrīd kā kuru vakaru – citreiz dodu dzert kko (ja vakariņas bijušas agrāk), citreiz – nē.
    Ar dzeršanu ir tā, ka sāka vairāk dzert tikai, kad tiešām maz dzēra no krūts. Kamēr bija 3 un vairāk ēdienreizes dienā, varēju skraidīt pakaļ ar tēju/ūdeni.
    Arī uzskatu, ka jāsamazina sādi pakāpeniski, gan mazais pakāpeniski pierod, gan arī krūtis. Es vispār nejutu, ka pārtraucu barot.Nu varbūt pirmajos vakaros krūtis bija drusku siltākas. Nekādi piena sastrēgumi, vai tml. Pie tam uz gadu imho ir vieglāk pārtraukt, nekā uz 2iem, jo bērns vēl TIK labi nesaprot…

    Atbildēt
  4. Mums ir 9 mēneši, palikusi pēcpusdienā, pirms miega un naktī krūts barošana (parasti divreiz, ap 2 un 5). Varbūt šis raksts mani iedvesmos atstāt tikai pirms gulētiešanas, un rīta barošanu, jo dažbrīd tiešām ir grūti piecelties naktī un visērtāk ir pielikt pie krūts, tas gan 😊
    Ļoti noderīgs raksts 👌

    Atbildēt
  5. Arī es savas meitenes baroju līdz 1, 1,1 un 1,2 gadiem. Ar pirmo un otro nedarìju prātīgi,jo pupošanos noņēmu uzreiz,kad jutu,ka vairs nevaru,lai gan meitas pupojās vēl vismaz 10x diennaktī. Bērni to panesa ļoti labi,bet manas krūtis gan ne. Nācās pamocìties ar bumbuļainām un akmenscietām krūtīm vairākas dienas. Ar trešo saņēmos beigt,jo uzzināju,ka esmu stăvoklī ar ceturto un jutu,ka imunitāte sāk iet sviestā. Tad samazināju barošanas pakāpeniski,līdz palika tikai barošana naktī. Arī to ātri vien beidzu,jo mazā bija izteikti niķīga un nemierīga. Kā nedevu pavisam,tâ,kā arì lielās māsas,sāka nesalīdzināmi labāk gulēt.:)

    Atbildēt
    • Laura

      Ouch.. jā.. pakāpeniska atradināšana noteikt ir lbāka arī pašai mammai – krūtīm//

      Atbildēt
  6. Tā kā mans puisītis ir 2 mēnešus jaunāks par Edvīnu, interesanti lasīt, kas notiek “soli priekšā”. Arī šis jautājums, tuvojoties gada jubilejai, mums kļūst aktuāls. Lai gan biju apņēmusies pupoties līdz 1,5 gadam, šobrīd esmu pārdomu priekšā, cik ilgi esmu tam gatava pati. Šajā rakstā atgādināji man ieklausīties savās sajūtās. Paldies par Tavām pārdomām un pieredzi!

    Atbildēt
  7. Meitu pātraucot barot 13 mēn vecumā. Uz gadu bija rīts un vakars palicis, tad tikai vakars. Vienu vakaru noliku gulēt, neiedodot krūti. Bija raudiens – sirsnīgs, bet īss. Un viss… citu emociju nebija l, ne tajā, ne citos vakaros. Rīta barošanu bija nedaudz grūtāk pārtraukt, jo nevarēju laiskoties gultā, vajadzēja celties un darboties. Bet tas bija grūti man, ne bērnam. :) Un man paveicās – ap 8 mēn viņa pati no naktsēšanas atteicās.
    Ar puiku viss savādāk. 9 mēneši šobrīd. Pa dienu 1x krūts. Nav grūti izlaist to reizi, ja rodas nepieciešamība. Naktī ēd gana bieži. Pati nevaru saņemties risināt šo, jo ceru, ka pienāks diena, kad viņam nevajadzēs (kā meitai pienāca). Šoreiz krūtis uzvedas trakāk – biežāk apjukušas, jo ritms haotiskāks – naktī bieži, pa dienu maz. Ar meitu nejutu nekàdu diskomfortu izbeidzot pupošanos. Tagad, citreiz, pat vakaru nevaru sagaidīt, jo 1 krūts sprāgst pušu.

    Atbildēt
    • Laura

      Jā, ar to rītu ir tā grūtāk, jo gribas taču vēl pagulēt, palaiskoties… nevis skriet uz virtuvi un vārīt putru :D

      Atbildēt
  8. Čau. Mans komentārs – kā tu tik smalki to visu atceries!? Manam jaunākajam ir dažas dienas mazāk kā Edvīnam, bet man nav ne jausmas, kad es vēl baroju trīs reizes dienā un kad palika tikai divas. Gulēt gan man ir svarīgi, un tāpēc nakts barošanu pārtraucu jau laicīgi ar tēta palīdzību (naktīs tētis gulēja blakus mazajam un, ja modās, tad tētis viņu midzināja – tas prasīja apmēram nedēļu, un pēc tam bērns pa naktīm vairs necēlās).

    Atbildēt
    • Laura

      Es atceros, jo zināju, ka par šo tēmu visticamāk būs jāraksta ;))

      Atbildēt
  9. Es pavisam neiederos jūsu kompānijā, jo vecāko meitu baroju līdz divu gadu vecumam, un mēs abas tā būtu vēl turpinājušas, bet viņa saķēra herpju stomatītu, aplaida arī mani, un tā nu beidzām.
    Jaunākajai pašlaik ir 10 mēneši, un par beigšanu nemaz vēl nedomāju. Galu galā, daru to pēdējo reizi mūžā.

    Atbildēt
    • Laura

      Es tikai apbrīnoju mammas, kas spēj barot ilgāk. Visu cieņu :)

      Atbildēt
    • Neesi gan vieniga. Es pirmo baroju lidz bez menesa diviem gadiem. Partraucu to darit,jo velejamies vel vienu bernu.

      Atbildēt
  10. Tiešām svarīgi ir arī pašai būt gatavai to darīt, man liekas, ka tad izdodas vislabāk 🙂

    Atbildēt
  11. Mana meita ap 1,1 gadu atradināja mani. Tajā laikā jau bija palikusi vairs tikai ēšana pirms miedziņa un arī – es viņai devu, bet cik ātri paņēmusi, tik ātri arī griezās prom un neēda, laikam patika savs iemigšanas veids. Man pašai emocionālu bija grūtāk, pāris dienas vēl staigāju samulsusi – kā tagad mana mazā peciņa pavisam bez manis…
    Acīmredzot, pati kkāizauga no pupošanās. Arī krūtis pakāpeniski bija pārstājušas ražot pienu un fiziski nejutu vispār nekādu diskomfortu.
    Kā tagad būs ar puiku, vēl skatīsimies, jo viņam ļoti patīk ēst pieniņu, gan arī īstu ēdienu.

    Atbildēt
  12. liels paldies, ka dalies ar savu pieredzi! mans delins ir tikai dazas dienas vecaks par Edvinu tapec ari interesanti lasit ka jums iet :) ta ka biju izlemusi atgriezties darba atrak (mazajam tad bjna 8 menesi), tad par atradinasanu saku domat jau krietni laicigak, bet vienlaicigi lai mazajam tomer ir mans piens lidz gadam. 8 menesos atgriezos darba uz pilnu slodzi un pec darba steidzos majas barot mazo. 10 menesos so edienreizi nolemu aizstat ar istu edienu. palika nakts barosanas, jo zobi saka nakt tikai pec 9 menesiem un dazas naktis mums gaja loti traki, pat mostoties ik pec stundas un liekot atkal pie kruts… Pec gada pirms nakts kartigi paedam putras pudeli, dodamies cucet un tikai 1x uz rita pusi mazais vel pamostas un lieku pie kruts, bet ari to loti velos izbeigt. Saki ludzu kada ir Tava pieredze ar pedejo esanu pirms miega – cikos ir vakarinas, lai puncis pilns uz nakti?

    Atbildēt
  13. Mans mērķis bija 2 gadi krūtsbarošanas (“pupošanās” ir briesmīgs apzīmējums un tiešām asociējas ar tevis kā mammas absolūtu izmantošanu), kā to iesaka PVO un pašai gribējās pārbaudīt, cik ilgi bērns ēstu pats. Meita, kas vienmēr ēdusi ik pa 2 h un dzīvojusies tikai ar mammu, ap 1.5 gadu pati atmeta visas dienas barošanas, tikai 1 pēcbrokastu rīta ēdienreizei atceros, ka mērķtiecīgi meklēju aizstājējus (“īstais” ēdiens, izklaides), ap 1 gadu 9 mēnešiem naktis (esmu “slinkā” mamma, kas baroja naktīs, neviens atradināšanas pasākums nedeva rezultātus, beidza ēst pati, kad sāka gulēt mierīgāk, izstiepās garākas arī snaudas, mācēja savienot miega fāzes un nemosties augšā), drīz vien arī rītus, palika tikai pirms gulētiešanas. “Nepiedāvāt, neatteikt”, izklaides un mierīga runāšana bija mana taktika, ļoti lēni, bet dabīgi un esmu atspēkojusi visus komentētājus, kas pareģoja, ka barošu līdz skolai. Ap to laiku arī uzzināju, ka gaidām brālīti, tad pēdējā barošanas reize atkrita 2 gados 1 mēnesī – pastāstīju, ka mammai sāp un nākamajā vakarā vairs neprasīja. Latvijā, liekas, ir iegājies, ka krūtsbarošana ir pieļaujama līdz gada vecumam, kamēr pasaulē 2 gadi ir minimums, kad bērnam nepieciešami visi mammas piena labumi. Protams, katra mamma izvēlas sev vispiemērotāko modeli, bet gribētos “normalizēt” krūtsbarošanu arī pēc gada un iedrošināt citas mammas – tas vairs nav pamatēdiens, mamma nosaka laikus un vietas, mazais saprot arvien vairāk, bet tik un tā saņem visu vērtīgo un nu tiešām līdz skolas vecumam bērns pats atteiksies (tas ir pierādīts antropoloģiskos pētījumos :) ). Veiksmi visām atrast savu vislabāko ceļu!

    Atbildēt
    • Vai mazā arī iemiga pie krūts? Man meitiña ēd łoti līdzīgi un vēl nezinu, cik ilgi barošu, bet škiet, ka aizmigšana citā veidā nekad nebūs iespējama, tāpēc interesē citu pieredze. :)

      Atbildēt
      • Jā, iemiga diezgan ilgu laiku ar krūti, pēc gada gan laikam vairs nē, vienkārši beidzas tas posms un viss, jāmeklē jauni veidi, tagad atceroties – ar krūti bija visvieglāk :D Naktīs cēlās apmēram 3-6 reizes atkarībā no pārdzīvojumiem, dienas nemiera utt. Pēc gada vecuma (līdz gadam uzskatu, ka ir diezgan šaubīgi atradināt naktis – piens tomēr ir pats pats galvenais un tā var arī ātri sajaukt piena ražošanas apjomus) vairākas reizes mēģināju atradināt, viss beidzās ar sabeigtiem nerviem abiem vecākiem un mazajai vēl nemierīgāku miegu, atmetu ar roku un tiešām, kolīdz nobrieda nervu sistēma, pati spēja aizmigt pie pamošanās, pazuda arī nakts barošanas reizes, nevis otrādi.

        Atbildēt
  14. Es arī vēlētos pamazām beigt mazo barot. Esam nedēļu vecāki. Domās esmu par šo tēmu visu laiku, bet sajūtu ziņā vēl nēesmu līdz galam droša.. un tas nogurums tagad..visu to iesākt.
    Mums gan šobrīd ir tikai 6x zobi, ļoti lēnām mums tie zobiņi nāk un līdz ar to mums ierobežota tāda kārtīga ēšana. Nu jau kādu pusotru mēnesi nekas nelien īsti laukā. Viss vēl jàsasasmalcina. Nevar sagrauzt.

    Bet paldies Tev ka padalījies un iedvesmo! :)

    Atbildēt
  15. Laura, paldies par šo un citiem stāstiem.
    Man abi bērni ir līdzīga vecuma kā tavējie un abus esmu barojusi gandrīz līdz gadam. To, ko sapratu, ka tad kad mamma ir gatava beigt barot, tad arī bērns ir. Mammām ir jābūt pacietīgām uz dažiem grūtākiem vakariem /rītiem, bet pēc tam būs viss kārtībā. Atradīsies citi veidi kā saglabāt mīļuma sajūtu.

    Atbildēt
  16. Paldies, ka dalies, un esmu pārliecināta, ka daudzām mammām Tavi padomi noderēs un ļaus beigt krūtsbarošanu tikpat bērnam draudzīgā veidā!
    Taču arī man gribas nedaudz protestēt pret to, ka bieži vien kāds noteikts bērna vecums tiek saistīts ar zīdīšanas beigām. Bieži dzirdu, ka mammas ir apņēmušās barot tik un tik ilgi vai izbeigt tad un tad.
    Varbūt tas nav vajadzīgs, tāpat kā barojot jaundzimušo neskatās pulkstenī un nemēra intervālos. Kaut kā šķiet, ka varētu taču barot tik ilgi, kamēr tas apmierina abus iesaistītos, neuzstādot kādus mērķus vai limitus… Tie termiņi nes līdzi , manuprāt, daudz kaitīgu lietu.. Viņi pielīp, viņi liekas salīdzināt, viņi liek skaitīt līdzi un domāt ar prātu tur, kur to īsto nevajag, galu galā viņi āri baigi sašķeļ….

    Atbildēt
    • Laura

      Jā, tie termiņi ir iespiedušies kaut kā sabiedrības apziņā. Nereti vecākā paaudze ir izbrīnīta, ja bērnu baro ilgāk par gadiņu, un jau tas skaitās daudz. Arī man ar pirmo bērnu bieži jautāja – nu vai tad tiešām vēl baro pati? Tā it kā tas būtu kas slikts. Un nenoliedzu, ka arī tas ir ietekmējis mani to visu neievilkt ilgāk. Pilnīgi noteikti ir kāda stigma sabiedrībā, ka ilga barošana nebūtu tik laba, lai gan PVO iesaka barot vismaz līdz 2 gadu vecumam. Tajā pat laikā pasaulē ir tik daudz piemēru, ka bērni uz dāriņu nodas jau no pāris mēnešu vecuma, un mammas šī iemesla dēļ pat necenšas viņus sākt barot pašas. Tādēļ domāju, ka Latvijā ir tīri ok situācija kopumā.

      Atbildēt
  17. Ļoti interesanti lasīt, cik dažādas pieredzes visām bijušas. Tad nu šeit arī manējā. Mums viss notika ļoooti viegli, sīcītis jau 8 mēnešos atteicās pa dienu no krūts pats, gulēt gāja padzerotiea ūdeni vai siltu tējiņu, un tad bija tikai rīta barošana ap 6:00. Ap 9 mēnesi pamēģināju rīta barošanā iedot padzerties siltu ūdentiņu vai vienkārši paņemt pie sevis gultā bez krūts došanas un izdevās. Varējām pagulēt vēl pāris stundiņas un tad celties uz brokastu putru. 😊

    Atbildēt
  18. Bet kaut kāda saistība tam ar mammas izdomāto galvā tomēr ir. Man ap 10 mēnešiem likās, ka nu jau pietiek un vispirms atmetu visas dienas barošanas (aizstāj ar cieto barību), tad aizmigšana notiek bez krūts un pati pēdējā – agrā rīta barošana. Meita neprotestēja vispār un nemaz, krūtīs nebija nekādu sastrēgumu, viss pavisam normāli un barošanu beidzu 11 mēnešu vecumā ļoti mierīgā veidā. Un līdz ar barošanas izbeigšanu, meita sāka izgulēt visu nakti bez celšanās (līdz tam modās ik pa 40 min).

    Atbildēt

Komentē