Ieteikumi veselīgiem bērna ēšanas paradumiem

Ieteikumi veselīgiem bērna ēšanas paradumiem

Vecāki mēdz uztraukties, ka viņu bērns maz ēd, nevēlas pamēģināt kaut ko jaunu, neēd dārzeņus un citus veselīgus produktus. Kopš kļuvu par mammu, esmu pastiprināti interesējusies par šo tēmu, un man ir izkristalizējušies vairāki ieteikumi, kā veicināt veselīgus ēšanas paradumus bērnam. Tici vai nē, bet ēšanas paradumi sākas jau mammas puncī, un “ēšanas gaumi” nosaka arī ģenētiski faktori. Tomēr, lai kādi tie būtu, vecāki ir tie, kuri ar savu pozitīvo attieksmi var palīdzēt bērnam ēst veselīgi. Ēšana ir piedzīvojums!

  1. Ēd kopā. Arī tad, kad bērns vēl tiek barots ar mammas pienu / maisījumu, bērns var būt pie galda kopā ar ģimeni. Kad bērns iemācās apsēsties, tas kļūst pavisam vienkārši. Kamēr pārējie ģimenes locekļi ēd, arī mazais var sēdēt pie galda, un tikmēr zelēt savu rupjmaizes šķēlīti. Kopīga ģimenes maltīte ir rituāls un pozitiva sociāla pieredze vienlaikus.
  2. Pirkstiņēdiens. Pirkstiņēdiens ir ļoti svarīgs bērna attīstībai. Lai gan daudzi uzskata, ka tā ir tikai cūkošanās,pirkstiņēdiens attīsta bērna sīko motoriku. Mazs bērns iepazīst ēdienu to aptaustot – jā, kārtīgi izmīcot zemenīti, avokado utt., bet man ir mierinājums –  šī fāze, tāpat, kā citas, ātri vien pāries. Bērnam ir ļoti svarīgi iepazīt ēdienu ar visām maņām. Tāpat pirkstiņēdiens ir labs veids, kā veicināt bērna patstāvību – viņš pats var izvēlēties, ko un cik daudz pagaršot.
  3. Neēd pie ekrāna. Ēšana pie multenes pilnīgi noteikti neveicina veselīgus ēšanas paradumus. Bērna uzmanību no ēdiena iepazīšanas novērš tas, ko viņš redz ekrānā. Šeit nu mums vecākiem ir jābūt piemēram. Apsēsties pie galda un izbaudīt ēdienu ir piedzīvojums pats par sevi, kam nav nepieciešama ekrāna pavadība. Vismaz mūsu ģimenē tā tiešām ir svēta lieta – ieslēdzam mūziku un vakariņojam. Mēs kopīgi apspriežam, ko ēdam, un kā tas garšo – tā bērns iepazīst produktus, kā arī mācās izteikties.
  4. Nespied apēst visu. Ļauj bērnam beigt ēst, kad viņš to vēlas. Domāju, mūsdienu vecāki saprot, ka spiest bērnam par visām varītēm apēst visu porciju, ne pie kā laba nenoved – tas var novest tikai pie ēšanas problēmām un neveselīgu attieksmi pret ēdienu nākotnē. Ja redzi, ka bērns vairs neēd, bet jau sāk spēlēties, noliec pāri palikušo ēdienu malā. Ja vēlies, lai bērns ar pārējiem turpina sēdēt pie galda, tad vismaz piedāvā kādu rotaļlietu, lai viņam aiz garlaicības nav jāsāk mētāt ēdiens, vai darīt citas muļķības. Atceries, ka mazuļa kuņģis ir daudz reižu mazāks par pieauguša cilvēka kuņģi!
  5. Ļauj bērnam izvēlēties. Pirms gatavo vakariņas, vari apvaicāties – vēlies, lai zupai pielieku brokoļus, vai tomēr puķkāpostus? Ēdīsim no lielajiem šķīvjiem vai mazajiem? Tāpat kā citās dzīves situācijās, maziem bērniem ir svarīgi just, ka arī viņi ģimenē tiek respektēti.
  6. Nejauc visu kopā. Ir bērni, kuriem konkrētā vecumā nepatīk ēst sajauktas lietas. Piemēram, rīsus ar gaļas mērci kopā neēdīs, bet atsevišķi – labprāt. Lai izvairītos no tā, ka bērns nevēlas ēst to, kas uzlikts uz šķīvja (un tadējādi novērst ēdiena izšķērdēšanu), piedāvā uzlikt ēdienu uz šķīvja pašam. Piemēram, pasniedz atsevišķi rīsus, gaļu, dārzeņus – ja bērns ir spējīgs, lai pats ar karotīti uzliek sev, cik un ko viņš vēlas. Tā viņš būs motivētāks to apēst. Mazāki bērniņi var norādīt ar pirkstu, ko vēlas.
  7. Iesaisti bērnu gatavošanas procesā. Jā, es zinu, es zinu – tas ir ļoti ķēpīgs process, un viss notiks daudz lēnāk. Jums nav kopā jāgatavo pildīta vista, vai kaut kas tamlīdzīgs. Vari piedāvāt bērnam ik pāris dienas iesaistīties. Sakult ar dakšiņu olu rīta omletei, piespiest blendera pogu, samaisīt mīklu. Jo vecāks bērns, jo atbildīgākus darbiņus vari piedāvāt. Nereti bērniem nemaz nav pacietība asistēt visu gatavošanas procesu, tādēļ, iespējams “tiksi cauri” tikai ar kādu sasistu olu :). Lieliski, ja jums ir dārziņš, un bērns redz, kā produkti aug. Ja nav – paņem bērnu kādreiz līdzi uz tirgu!
  8. Ritms un robežas. Protams – kā gan bez šīm lietām. Maziem bērniem būs pozitīvākas attiecības ar ēdienu, ja ģimenē ir noteikts ēšanas režīms. Viņš jutīsies drošāk, mazāk baidīsies pagaršot jauno, jo zinās, kas un kad viņu sagaida. Brokastis 8:00, pusdienas 12:00, launags 15:00, vakariņas 18:00 u.tml. Tāpat vecāki ir tie, kas nosaka, no kādiem produktiem bērns var izvēlēties. Kas attiecas uz robežām – mums var būt noteikums, ka ēdam vienu konču dienā. Pie tā tad arī konsekventi jāturas. Pētījumi pierāda, ka pirmajos gados ieviestie ēšanas noteikumi, ir pamats veselīgai ēšanai nākotnē.
  9. Rituāli. Rituāli var ļoti atvieglot ēšanas procesu un veicināt veselīgus ēšanas paradumus. Tavam mazajam varbūt nav tik svarīgi precīzi pulksteņa laiki, cikos viņš ēd, bet secība, kas pēc kā seko. Rituāls var būt pēc pastaigas ierasties mājās, doties uz virtuvi, kopīgi nomazgāt rokas, un gatavot pusdienas. Rituāls ir arī barošanas krēsliņa piestumšana pie galda, galda piederumu sagatavošana. Tās visas ir lietas, kas mauzlim liek saprast, ka tuvojas ēdienreize.
  10. Veselīgas alternatīvas. Var gadīties dienas, kad bērns tiešām nevēlas ēst to, ko esi pagatavojis. Nav jācenšas izdabāt viņam, un piedāvāt 3 citus dažādus ēdienus. Mēs ēdam to, ko mēs ēdam! Visbiežāk gan šādam atteikumam par iemeslu ir tas, ka bērns nav izsalcis, viņš ir noguris, vai ēdiens ir pārāk svešs bērna acīm. Ja šodien to nevēlies – vari neēst. Tā kā bērns pēc laika noteikti būs izsalcis, vari piedāvāt veselīgu alternatīvu, kas neprasa daudz laika gatavošanai – kaut vai bezpiedevu jogurts ar augļiem, pilngraudu maizīte ar sieru, (ne cukurotās) pārslas ar ogām un pienu u.tml. Kamēr mēs nodrošināsim tikai veselīgas alternatīvas reizēm, kad bērns no ģimenes maltītes atsakās, mēs nevaram nošaut greizi! Tiklīdz pēc neapēstām vakariņām parādīsies čipsi, končas un saldējums, tad jā – varam sākt uztraukties.
  11. Turi neveselīgo ārpus redzes loka. Skaidrs, ka šokolādi vairāk kārojas tad, ja mēs zinām, kur tā atrodas. Ja našķi mājās nav pieejami (vai ir cītīgi noslēpti), tie arī neprasīsies, jo bērnam nav informācijas, ka kaut kas tāds viņam tuvumā vispār ir! Iespējams, jūs prasīsiet – bet ko darīt ar bērniem, kuri jau paši iet uz veikalu un visus tos draņķus pērk? Draņķu sastāvu jau laicīgi izrunājiet ar bērnu, pirms vēl bērns ir kļuvis tik patstāvīgs, ka pats nosaka, ko pirkt sev veikalā.
  12. Rādi piemēru – no visa augstāk minētā nav nekādas jēgas, ja pats dari pretēji tam, ko saki. Jūs taču zināt, ka bērni atdarina vecākus. Ēšanas paradumi VIENMĒR sākas ģimenē. Vēlāk tos var ietekmēt izglītības iestāde un draugi, bet, ja būsim ielikuši mazajiem veselīgu pamatu, tad ilgtermiņā varēsim neraizēties.

Un tomēr – ja nekas no šī visa nestrādā…

Ko darīt ar bērniem “mazēdājiem?”

Ne mazums vecāku satrauc tas, ka bērns ēd par maz. Sāk piedāvāt viņam našķus, lai tikai bērns kaut ko apēstu, un nestaigātu badā. Tā, manuprāt, ir lielākā kļūda. Lai bērnus – mazēdājus nesāktu piebarot ar našķiem, jābūt konsekventiem. Bērns var atteikties ēst, kad to nevēlas, bet mājās ir jābūt saprātīgām alternatīvām, ko mazais var apēst, kad sagribas. Vēl viena interesanta lieta, kas pierādīta pētījumos ja bērniem ļauj ēst, ko viņi vēlas, viņi uzņem visas nepieciešamās uzturvielas. Te gan jāatzīmē, ka uz to ir jāskatās ilgtermiņā, ne vienas dienas ietvaros. Un ne mazāk svarīgi – viņi uzņem nepieciešamās uzturvielas, ja viņiem ir pieejama tikai veselīga pārtika.

Ko darīt ar “izvēlīgajiem ēdājiem”?

Tāpat vecāki mēdz teikt, ka viņu bērns ir ļoti izvēlīgs. Te nu jums būs mazs attaisnojums – ēšanas gaume var būt arī ģenētiski noteikta (ja interesē, vari iepazīties ar pētījumu te). Tas gan nenozīmē, ka vecāki to nekādi nevar ieteikmēt. Turpinot iedrošināt bērnu, arī izvēlīgs edājs ar vecāku atbalstu un pozitīvu attieksmi,  var kļūt par mazu “foodie”. Un vēl – pacenties izvairīties no termina “izvēlīgs ēdājs” – tādējādi bērnam jau no mazotnes tiek uzlikts zīmogs, kas vēlāk var vilkties līdzi visu mūžu. Labāk saki – “mans bērns vēl eksperimentē”, “mans bērns vēl mācās ēst dažādus ēdienus”. Un vēl – agrāk bailes nogaršot ko jaunu, cilvēkus pasargāja no nāves (ja tiktu apēsts kas indīgs)! Tas viss vēl ir kaut kur mūsu gēnos!

Ko darīt, lai bērns nogaršotu kaut ko jaunu?

Te nu svarīga ir attieksme. Vari izveidot, piemēram, ēšanas pasi. Ielīmē bērna bildīti, uzraksti viņa datus. Katru reizi, kad mazais pagaršo kaut ko jaunu, vari ielīmēt uzlīmīti, pierakstīt, kad un kur tas notika (īpaši interesanti ceļojumos). Vari bērnu iedrošināt sakot – “iespējams, tev šis garšos, kad būsi pieaudzis”. Pajautā : “varbūt vēlies pagaršot to, ko ēd tētis?” utt. Atceries, ka bērni atdarina pieaugušos! Nebaidies ik pa laikam atkal un atkal piedavāt produktu, no kura bērns iepriekš atteicies. Bērns var atteikties no jauna ēdiena 10 reizes, bet 11 reizē piekrist to pagaršot. Tāpat vari ieinteresēt bērnu ar interesantiem faktiem par ēdienu, piemēram, “zaķis no multenes ēd burkānus”. Jaunus ēdienus piedāvā neitrālā laikā – kad bērns nav izbadējies, bet nav arī jau kārtīgi paēdis.

Visbeidzot atceries, ka mazi bērni var piedzīvot dažādas ēšanas fāzes. Tāpat, kā rotaļās un spēlēs, arī ēšana ir svarīga dzīves sastāvdaļa, kurā ik pa laikam ir savi attīstības lēcieni un pārmaiņas. Pieņem situāciju, nemaini noteikumus, un esi pozitīvs, jo labvēlīga attieksme ģimenē var būt veiksmes atslēga uz daudziem panākumiem.

Varbūt ir vēl kādi jautājumi? Pēdējā laikā esmu izlasījusi daudz grāmatu par šo tēmu! :)

FOTO: Anete Rūķe (http://anete.me)

14 komentāri

  1. Man puikam 10 mēn, putru un augļus ēd labprāt, bet dārzeņus gariem zobiem. Viņš vēl nesēž, tāpēc ļoti neizvēršos ar formu – dodu biezeņus. Biezeņi dažādu dārzeņu, bet attieksme viena. Vai šeit arī būtu vietā ieteikums neuzstāt, lai apēd? Tos pašus dārzeņus vakarā piedāvāju ar putru – tos apēd bez minstināšanās. Putra 3/4 ēdienreizēm nebūtu par daudz?

    Atbildēt
    • Laura

      Hmmm.. manuprāt var dot. Tikai es darītu tā, ka vismaz vienā no putras reizēm pamazām samazinātu to putras daudzumu un palielinātu dārzeņu īpatsvaru. Kad iemācīsies sēdēt (noteikti drīz) varēsi jau piedāvāt dārzeņus gabaliņos, kas viņam varbūt arī garšos labāk! :)
      Tāpat izmēģinātu kādu dārzenīti, kas varbūt vēl nav mēģināts.
      Kā tu tos gatavo? Ja tvaicē, varbūt var mēģināt sacept krāsnī ar mazliet olīveļļu un tad sablendēt – garša atšķiras. Piemēram, saldo kartupeli un ķirbi!

      Atbildēt
  2. Mums reizēm sanāk tā, ka ēdienreizē bērns nepaēd, bet pēc tam dodamies laukā un viņam, protams, tad sagribas ēst un sanāk ēdienreize no našķiem. Varbūt ir kādi ieteikumi šādām situācijām?

    Atbildēt
    • Laura

      Ja tu zini, ka tā parasti ir, tad varbūt paņem no mājām līdzi ko veselīgāku? Mums vienmēr ir “ratu uzkodas” – kāds siers, banāns, nomizots un sagriezts ābols, graudu maizīte.

      Atbildēt
  3. Sveika!
    Paldies par rakstu!
    Kā iemācīt bērnam ēst pirkstiņuzkodas? Pagaidām ēd rupji maltus ēdienus. Bail, ka dodot kost pirkstiņuzkodas- aizrīsies. Varbūt vari padalīties ar pieredzi, kāds taviem bērniem bija ar košļāšanu sākumā.

    Atbildēt
    • Laura

      Lai novērstu aizrīšanos, svarīga ir pareiza pozīcija krēsliņā. Nedrīkst dot pavisam cietus ēdienus, tiem jābūt viegli sakožamiem – mīksti dārzenīši, svaigi augļi. Un tad jau pamazām var pievienot arī cietākus ēdienus! Bērniem ir labi refleksi, un parasti paši izspļauj no mutes lielākus gabalus. Bet drošībai jābūt – bērnam obligāti jāēd pieaugušo uzraudzībā un vertikālā pozīcijā! Viss būs labi :) Nav bijušas situācijas, kad bērni būtu traki aizrijušies. Lielākus gabaliņus uzreiz izspļauj, bet to košļāšanu ļoti ātri apgūst!

      Atbildēt
      • Paldies! Mēģināsim :)

        Atbildēt
  4. Sveika! Paldies par blogu un rakstu! Mans gadu vecais dēliņš kategoriski neēd gaļu un zivis. Ir izmēģināts viss kaut kas, ar garšvielām, bez, dažādās konsistencēs un veidos, pirkstiņēdieni, kopā ar dārzeņu biezeņiem un atsevišķi, zupas un mērces utt. Ja sajūt zivs, gaļas smaržu, attiecīgo ēdienu izspļauj. Visu pārējo ēd labi, svars un analīzes šobrīd ir ok. Ko darīt? Ļaut lai aug par veģetārieti? Vai tas ar laiku pāriet un mainās? Kā nodrošināt bērnu ar visām nepieciešamajām uzturvielām.Varbūt esat saskārusies kaut kur literatūrā ar līdzīgiem gadījumiem?

    Atbildēt
    • Laura

      Sveika! Interesanti. Ja ar analīzēm viss ok, spiest diez vai vajadzētu. Es ticu, ka bērni ļoti jūt, kas viņu organismam ir nepieciešams, vai gluzi pretēji – nav vajadzīgs. Es gaļas vietā piedāvātu vairāk pākšaugus (lēcas, pupiņas), olas, tofu u.c. Neuzbāstos ar gaļu katru dienu, bet reizi nedēļā tomēr pamēģinātu piedāvāt no sava šķīvja – varbūt iepatīkas? Un no mammas šķīvja, iespējams, kārdinošāk… :)

      Atbildēt
  5. Sveika, Laura!

    Pēc kā noteikt cik liela porcija mazajam būtu jāapēd? Mazajai gads, bet porciju izmēri šķiet diezgan palieli. Nav svarīgi vai putra, vai dārzeņi, vai kartupeļi/griķi. Dažu brīdi sāk likties, ka ēd tikai tādēļ, ka dod. Bet tad, kad šķiet, ka nu jau ir gana un ir prom no galda, tad pēc brīža grib vēl. Līdz šim vēl nav bijis nekas tāds ko neēstu, ēd visu par laimi :)

    Pagaidām par to vēl nesatraucos, jo svars ir normāls, un varbūt, ka pat uz mazo pusi, bet idejiski, kā būtu jānovērtē porcijas lielums?

    Atbildēt
  6. Labs raksts, paldies! Mums gan ar ēšanu problēmu nav, tfu tfu tfu, protams, ir lietas, kas populārākas (piem, maize, gaļa, pākšaugi, kartupeļi, putras, augļi, ogas), ir lietas, kas tiek ignorētas (piem, kabacis, ķirbis), taču kopumā ēd labi un es cenšos piedāvāt pēc iespējas daudzveidīgākas maltītes. Vienīgi laikam zivju ēšana mazliet mums pieklibo. Pikšas kotletītes gan iet uz urrā, bet zivs savā formā (cepta uz pannas vai folijā cepeškrāsnī) tiek noraidīta. Ak, vēl zivju zupa netiek smādēta. Varbūt Tev, Laura, ir kāds ieteikums vēl kādai zivju receptei?

    Atbildēt
  7. Ideju par ēšanas pasi kaut kur noteikti saglabāšu laikam, kad meita nedaudz paaugsies! Mīļie un nemīļie produkti mainās nesaprotamās kombinācijās, motivācija noderēs. :)

    Atbildēt
  8. Noturēt veselīgu uzturu mājās un arī bērnu izvēlē, kad tie jau ir paaugušies, var tikai tad, ja paši vecāki 100% vienmēr izvēlas tikai veselīgu ēdienu un nav neviena McDonalda apmeklējuma, pat ne pa retam. Ne tikai, kad bērns ir zīdaiņa vecumā, bet arī tad, kad bērnam jau tuvojas pusaudža gadi un vēlāk. Ja vecāki sāk pieļaut – reizēm var utt, tad arī bērni sāk to darīt, kamēr nemanāmi viss bērnībā ieguldītais veselīgā ēšanā ir vējā.

    Atbildēt
  9. Vispār uzturēt veselīgas ēšanas paradumus mājās ir viena lieta, kas nav nemaz tik grūti, ja ģimenē pastāv vienots uzskats šajā jautājumā. Cita lieta ir, kad aizejot ciemos uz bērnu ballīti, katram bērnam tiek izdalīta paciņa ar draņķiem, tā teikt svētkiem par godu. Vai, kad izejot ēst ar draugiem ārpus mājas, draugi saviem bērniem pasūta frī ar majonēzi, kamēr pats savējam mēģini atrast ko no veselīgā gala. Un ko darīt šādās situācijās? Jo bērnam jau arī gribas to, kas ir citiem bērniem

    Atbildēt

Komentē