Par grāmatu lasīšanu

Par grāmatu lasīšanu

Man liels prieks, ka pēdējā laikā bloga lasītāji ir uzdevuši daudz jautājumu par grāmatām. Tas laikam nozīmē, ka ne mēs vienīgie tādi grāmatu tārpi. Šobrīd gan vairāk esam bērnu grāmatu tārpi :). Pateicoties bērniem esam atklājuši jaunu, fantastisku iztēles pasauli!

No kāda vecuma bērnam lasīt?

Everts savu pirmo bērnu grāmatu saņēma dāvanā pirmajos Ziemassvētkos – četru mēnešu vecumā, un ar to arī  sākās mūsu piedzīvojums bērnu grāmatu pasaulē.  Vairāk gan lasīt un pētīt tās sākām īsi pirms viņa gada vecuma – kad viņš pats jau varēja apsēsties un tās šķirstīt. Otrajam bērnam lasīt sākām nedaudz vēlāk (protams), bet arī mazliet pirms gada vecuma grāmatas kļuva par gulētiešanas rituāla neatņemamu sastāvdaļu. Tātad – ja bērns ar interesi pēta, tad par mazu viņš nav. Sākumā varbūt pietiks ar 5 – 10 minūšu lasīšanu, bet, bērnam kļūstot vecākam, arī laiks, ko viņš pats vēlēsies pavadīt pie grāmatām augs.

Ar ko sākt?

Nu laikam jau var mēģināt jebko. Zinu vecākus, kas reizēm skaļi lasa pieaugušo literatūru. Bet pienāk vecums, kad bērni ar to vairs nav mierā… :). Pašiem mazajiem, protams, vieglāk ir šķirstīt grāmatas ar cietām lapaspusēm. Lai gan mēs lasām dažādas grāmatas, esmu ievērojusi, ka Edvīnam (1 g. un 1 mēn.) ļoti patīk tās grāmatas, kur skaidri saprotams, kas attēlots zīmējumos / fotogrāfijās. Piemēram, šobrīd viņš ļoti priecājas, ja lasām grāmatas par dažādiem dzīvniekiem. Nesen apmeklējām lauku sētu zoodārzā, mācījāmies, kā saka dažādi zvēri, tāpēc arī grāmatās zvēriņus pamana pirmos, un atdarina viņu skaņas.

Pirmo grāmatu klāstā labi iederas arī “taustāmgrāmatiņas” – piemēram, sunīša austiņu vietā ir iestrādāta mīksta vilniņa. Tauste ir ļoti svarīga maņa, īpaši maziem bērniem. Iespēja aptaustīt dažādas tekstūras  pozitīvi ieteikmē bērna smadzeņu attīstību, attīsta valodiņu. Tāpat mazākiem bērniem patīk grāmatas ar atveramiem un bīdāmiem lodziņiem. Vispār jau arī lielākiem bērniem – ja pie mums kāds ciemojas, nereti arī sākumskolas vecuma meitenes izvēlas tās palasīt.

Paralēli tāpat tipiskām bērnu grāmatām – ar cietajām lapām, lodziņiem utt., lasām arī grāmatas ar neparastām ilustrācijām un dažādiem stāstiem, dzejoļiem. Jo vecāks kļūst bērns, jo biežāk izvēle par labu kļūst šīm grāmatām.

Kā ar grāmatu plēšanu?

Apzināti nekas tāds mūsu mājās nav noticis, tādēļ arī nebaidāmies dot bērniem vērtīgākās bērnu grāmatas, kas ir gluži kā mākslas darbs. Vienīgi ir gadījies, ka no cītīgas virināšanas noplīst kāds lodziņš, bet tas taču sīkums – tas no lielās intereses! Arī jaunākais dēliņš nav ķēries pie vecākā brāļa grāmatu dīrāšanas :).

Grāmatas svešvalodā?

Jebkurā vecumā grāmatas ir labs veids, kā bagātināt bērna valodu. Mūsu bērnu bibliotēkā ir daudz grāmatu arī angļu valodā, un pavisam nedaudz arī vācu un franču valodā. Esmu saņēmusi daudz jautājumu par to, vai mēs lasām grāmatas bērniem svešvalodā.

Kad Everts bija bēbis, grāmatas angļu valodā arī lasīju tikai angliski, bet tiklīdz viņa valodiņa strauji attīstījās, un pats sāka runāt skaidrākiem vārdiem un teikumiem (ap 2 g.v.), organiski sāku tās lasīt arī latviski. Nu, piemēram, viņš pēta grāmatu angļu valodā, norāda uz bildi un vaicā – kas tas ir? Es atbildu latviski.

Šobrīd lasām abās valodās. Ja no plaukta tiek izvilkta grāmata angļu valodā, vaicāju Evertam – lasīt latviski vai angliski?  Lielākoties tā ir latviešu valoda, bet, ja es mēģinātu to procentuāli kaut kā sadalīt, es teiktu, ka lasām 80% latviski un 20 % angliski. Reizēm vienu grāmatu izlasu divreiz –  abās valodās. Nekāda grafika nav, skatāmies pēc sajūtām.

Edvīns pagaidām neuztāj uz konkrētu valodu, tādēļ pati lasu viņam abās valodās. Ja pētām tikai bildītes, tad gan saku latviski, kas kurā redzams, lai palīdzētu viņam apgūt dažādus vārdiņus. Savukārt grāmatas, kuras rakstītas dzejā, mumd ne īpaši patīk tulkot – tad lasām angliski, vai, ja ir pieprasījums –  stāstām, kas notiek zīmējumos vai foto.

Grāmatas noteikti palīdz gan latviešu, gan svešvalodas apgūšanā. Bet tas nav vienīgais pozitīvais aspekts lasīšanai. Protams, ka lasīšana veicina iztēli, ļauj uzzināt daudz jauna. Kopīga lasīšana ir brīnišķīgs tuvības mirklis ar bērniem – iespēja atbildēt un neskaitāmiem jautājumiem un mazliet pasapņot kopā ar bērnu.

Kur iegādāties?

Kā jau visi, apmeklējam visas Latvijas populārākās grāmatnīcas – “Zvaigzne ABC” (īpaši patīk tā, kas atrodas Kr. Valdemāra ielā iepretī Kongresu namam, jo tajā atrodas arī “Zvaigzne Cafe”, kur pēc tam var piesēst un nopirkto grāmatu jau palasīt), “Jāņa Rozes grāmatnīcu”, “Globuss” (šiet man jo īpaši patīk bērnu grāmatas svešvalodā), “Valters un Rapa” u.c. Liels atklājums man ir jaunā grāmatnīca “Mr. Page” Miera ielā 4 – fantastiska grāmatnīca ar izcilu grāmatu izlasi gan bērniem, gan pieaugušajiem! Noteikti iesaku apmeklēt – ieejot grāmatnīcā tiek izsniegti balti cimdi, lai nenospeķotu grāmatas un tās mierīgi varētu izpētīt. Arī kafiju uztaisīs un ar ogām pacienās!

Regulāri pasūtam grāmatas arī no ārzemēm. Visbiežāk tas ir amazon.de un www.bookdepository.com. Šobrīd esmu iegādājusies arī aplikāciju “Audible“, kurā klausos dažādas ar bērnu audzināšanu saistītas grāmatas.

Un kā lasās jums :)?

7 komentāri

  1. Mums mājās lielu lasīšanas laika daļu sastāda audiobooki, kas ļoti labi aizstāj multeņu laiku. Un, lai gan tas nenodrošina kopābūšanas laiku, tas ļoti bagātina bērna valodu un dzirdes atmiņu. Mana meita (6 gadi) no galvas spēj stāstīt stundu garas grāmatas un ir gatava stāstus klausīties kaut 4 h no vietas. Tā kā tik daudz laika man neatrodas, lai viņai lasītu priekšā, tad audiobooki ir mums zelta vērtē. Un mašīnā braucot ar tad vienmēr ir miers. Bet no 4 gadu vecuma labprāt klausos, kā viņa lasa priekšā pasakas man.

    Atbildēt
    • Laura

      Mēs audio pasakas mēdzam šad tad uzlikt vakaros, kad norunātās 3 grāmatas esam izlasījuši, bet puika grib vēl :D :)

      Atbildēt
  2. Mani interesē, kā tikt līdz lasīšanai. Meitai (1g9m) ļoti patīk grāmatas, bet tā pārsvarā ir bilžu skatīšanās un attēlotā nosaukšana. Tikko es mēģinu lasīt, tā ir nē, un šķir tālāk.

    Atbildēt
    • Varbūt var sākt ar stāstu stāstīšanu (bez grāmatas), lai saprot, ka saturs arī ir interesants. Man krustmāte saviem mazbērniem vakaros stāstīja stāstus par to dienu, ko berni bija piedzīvojuši, vienkārši nomainot bērnu vārdus un lokāciju. Bērni atpazina notikumus, bija interesanti klausīties un spēja novērtēt labos/sliktos darbus tajā dienā.

      Atbildēt
  3. Es saku lasit bernam prieksa principa kops dzimsanas, un tie bija dzejoli. Biezi vien dzejoli izspeleju caur pieskarieniem. Tad, kad pargajam uz “lielo” gultinu, tad pirmas apzinatas gamatinas bija Raina dzejolu gramata “Zirna berni” un Aspazijas “Sed uz slieksna pasacina”. Sis abas gramatinas, tagad, kad bernam ir jau sesi gadi, ir kluvusas pa milakajam gramatinam, par ko ir paties prieks. Vispar censos bernam daudz lasit no latviesu vecajiem autoriem, jo ta literara valoda ir tik tira, telaina, bez visadiem modernismiem.

    Atbildēt
  4. Mums jau ir nākošais posms grāmatu tārpam, kad lasīšana ievirzīta arī uz aprakstu veidošanu savā 10-gadnieka blogā, lai prot izteikties!
    Vēl jau ar to viedokli ir kā ir, bet 10 gados ir vismaz prieks, ka lasa, lai arī dažu grāmatu saturs neiepriecina!
    https://kkapecblog.wordpress.com

    Atbildēt

Trackbacks/Pingbacks

  1. Jaunumi grāmatu plauktā : vasara 2017 | Viens + Viens - […] Pa vasaru mūsu mājās ir parādījušās TIK DAUDZ jaunu, skaistu bērnu grāmatu! Katram no tām ir īpaša, ar savu…

Komentē