2 bērnu tētis, Andrejs Kislitsins no Cirque du Soleil : “Man ir tikai 32, esmu kā spartietis!”

2 bērnu tētis, Andrejs Kislitsins no Cirque du Soleil : “Man ir tikai 32, esmu kā spartietis!”

Jau no 20. līdz 24. septembrim Rīgā pēc četru gadu pārtraukuma viesosies pasaulslavenais Cirque du Soleil ar izrādi Varekai. Mēs ar Tomu apmeklējām Cirque du Soleil izrādi 2013. gadā, un jāsaka – tas bija kas iespaidīgs. Arī šoreiz nelaidīsim garām iespēju redzēt vienu no pasaules labākajiem “cirka” šoviem. Reti kurš paliek vienaldzīgs pēc redzētā, un ticu, ka tā būs arī šoreiz. Tuvojoties izrādei, man bija iespēja aprunāties ar vienu no izcilajiem Cirque du Soleil māksliniekiem, divu bērnu tēvu, Andreju Kislitsinu (Andrey Kislitsyn). Andrejam ģimene ir svarīgāka par visu, tādēļ arī ģimene viņam dodas līdzi tūrē. Vaicāju viņam, kā tas ir –  strādāt Cirque du Soleil, un apvienot intensīvo darbu ar ģimenes dzīvi.

Biļetes uz izrādēm vari iegādāties http://www.cds-show.lv un bilesuserviss.lv .

Pastāsti par savu karjeru. Kā Tu sāki, un ar ko nodarbojies šobrīd?

Īsumā sakot – pats esmu visu iemācījies. Esmu beidzis Novosibirskas Teātra institūtu, kur esmu ieguvis apmēram pusi savu zināšanu un spēju, ko šobrīd izmantoju. Visu pārējo esmu iemācīies pats praksē. Es sāku kā ielu mākslinieks – ne gluži kā mākslinieks,kurš vāca naudu cepurē, bet uzstājos par brīvu. Teiksim tā – cilvēku pūļiem uz ielām stāstīju 50 minūšu garas fantāzijas un pasakas. Vēlējos uzrunāt garāmgājējus ar savu performanci. Kas attiecas uz Ciruque du Soleil… esmu no Novosibirskas un 16 gadu vecumā kolekcionēju VH’s ar Ciruqe du Soleil piedalīšanos. Atceros, kad pirmoreiz skatījos Alegria un Varekai  – tas bija izcils sniegums. Tas bija kaut kas pāri visam! Toreiz nespēju iedomāties, ka pats kādreiz būšu daļa no Cirque du Soleil. Bet tas notika! Nu jau sesto gadu esmu te. Varekai ir mans otrais Cirque du Soleil šovs. Tā tas vienkārši notika. Devos uz provēm Sanktpēterburgā. Tur bija sitiem citu, kas cerēja tikt. Manu kandidatūru apstiprināja. Tikai 4 cilvēkus no tiem simtiem, kas bija sanākuši, apstiprināja! Vispirms mēs iekļuvām potenciālo kandidātu sarakstā. Gada laikā es kļuvu par Alegria izrādes dalībnieku, un biju tās dalībnieks līdz pat pēdējai izrādei. Mazliet vēlāk Cirque de Soleil piedāvāja man pievienoties Varekai trupai.

Pastāsti par savu ikdienas ritmu. Cik bieži ir mēģinājumi? Vai pa vidu ir brīvdienas?

Mēs, “klauni”, nekad nemēģinām! Mēs to darām reti, jo viss jau ir noslīpēts. Kad ierodamies jaunā arēnā, mēs mazliet izmēģinām, jo katra telpa ir citādāka. Tad ir jāsaprot, kāda ir skaņa, jo griestu augstums atšķiras. Es izmēģinu, lai precīzi noslīpētu sīkas detaļas. Nesen redzēju Varekai izrādi, kurā manu lomu spēlēja cits mākslinieks. Es biju ļoti lepns par katru mazo lietu – iekļaušanos laikā, kostīmiem, izpildījumu. Visa izrāde ir tik dabīga, viss ir kārtīgi atstrādāts. Protams, vingrotāji un akrobāti mēģina ļoti daudz. Bet tas nav mans gadījums. Mana loma ir ļoti mierīga. Šajā izrādē esmu jau trīs gadus. Nedēļas laikā ir 7 vai vairāk izrādes, un es tās lieliski pārzinu. Mēs izrādē veicam pavisas mazas izmaiņas, piemēram, pasakām vietējo valodā “piedod”, “atā, atā”. Mans darbs ir citādāks – jaunā arēnā es daudz runājos ar vietējiem apsargiem. Mēs esam atbildīgi par cilvēku dvēselēm un sirdīm!

Kas attiecas uz brīvdienām… 2,5 mēnešus mēs braukājam apkārt, un tad mums ir 2 nedēļu pārtraukums. Tā tas ir bijis 6 gadus pēc kārtas. Mana ģimene ar mani kopā ceļo. Viena no pēdējām vietām, kur spēlējām izrādes bija Tarragona, kas atrodas netālu no Barselonas, un pēc tūres palikām tur. Ko gan citu darīt? Šovasar nevienu brīdi nebiju Sanktpēterburgā, kur ir manas mājas. Izlēmām palikt saulainajā Spānijā. Dažkārt, kad es nogurstu no vienveidības, es veidoju pats savas izrādes – blakus projektus, piemēram stand – up komēdijšovus. Tās nav īstas izrādes, bet mazākas, vairāk draugiem – tās notiek dzīvokļos, draugu koncertos u.tml. Bet pirmkārt un galvenokārt, es koncentrējos Cirque du Soleil.

Es dzirdēju, ka tev nesen bija ģimenes pieaugums? Vai ir viegli apvienot ģimenes dzīvi ar darbu?

Narušēviča kungs (R. Narušēvičš ir vēdiskais astrologs un grāmatu autors) palīdz man ar to. Esmu ļoti izveicīgs, kas attiecas uz tādām lietām, kā būšana par tēvu un atbildība pret citiem cilvēkiem. Ģimene ir mana prioritāte nr. 1. Viņi vienmēr ir ceļā ar mani, un ir pieraduši pie šāda dzīvesveida. Manai jaunākajai meitai Alīsijai ir tikai 5 mēneši, un viņa jau ir ceļojusi pa Spāniju, un drīzumā ar mani dosies uz ASV. Vecākajam dēlam Ivanam ir 4, un viņš ceļo no 3 mēnešu vecuma. Es nespēju bez viņiem dzīvot! Cik vien iespējams, cenšos palīdzēt savai sievai Irai. Katru brīvo brīdi – vai tās ir minūtes vai stundas, pavadu ar bērniem. Uz Rīgu un Tallinu gan viņi nebrauks, jo būs Sanktpēterburgā. Bet es pie viņiem uz dienu vai divām došos ar autobusu. Kad abās pilsētās šovi būs beigušies, došos uz mājām ar autobusu, un tajā pagulēšu. Man ir vienalga – nakšņoju autobusā vai viesnīcā. Esmu pat nopircis 2 biļetes, lai varu autobusā izstiept savas garās kājas :). Man ir tikai 32, esmu kā spartietis! Par savu komfortu sākšu domāt, kad man būs 60 :).

Ko tu visvairāk mīli savā darbā? Kas ir lielākie izaicinājumi?

Man patīk gan tehniskas, gan sirsnīgas lietas. Man patīk strādāt komandā ar augstākās kvalitātes profesionāļiem. Mūsu tūrē strādā 20 dažādu tautību cilvēki. Nav svarīgi, vai cilvēks ir no Voroņežas (maza pilsēta Krievijā) vai Puertoriko – tu vari būt drošs, ka viņš ir vislabākais. Mūsu komandā ir cilvēki, kas abildīgi par gaismu skaņu, skatuvi, un visi ir super profesionāli. Man ir arī paveicies, ka ir iespēja iepazīt visdažādāko pasaules publiku un uzstāties. Iedomājies – esmu uz skatuves viens pats un vēl 3000 uz mani skatās… Tā ir ārkārtīga atbildība. Katra mazākā lieta, ko daru uz skatuves, ir kā misija. Katrai mazākajai kustībai un žestam ir nozīme. Tas ir iespaidīgi, un liek man justies ļoti labi. Šovakar es aizskāru tik daudzu cilvēku dvēseles. Un tie nav tikai vārdi! Es zinu, ka mēs to izdarījām. Pēc izrādēm lasu atsauksmes. Es negribu lielīties ar to, cik forši mēs esam. Tas vairāk ir par vēstījumu, ko vēlamies nodot skatītājiem. Ja nevēlaties to saņemt, labāk palieciet mājās :).

Nav tādu lietu, ko uzskatu par izaicinājumiem. Cirque du Soleil rupējas par katru no mums. Mēs nakšņojam jaukās viesnīcās, ēdam dažādus un garšīgus ēdienus. Viņi mums rīko ballītes. Mums nekad nav garlaicīgi! Emocionāli jūtos ļoti labi. No šāda dzīvesveida nav iespējams tikt vaļā! Es neteiktu, ka man tūres laikā ir ļoti tuvi draugi, bet es zinu, ka mēs viens otru respektējam un mīlam. Pirms cirka es strādāju jauniešu un drāmas teātrī. Tas, kāda atmosfēra ir Cirque du Soleil, ir ja ne perfekta, tad tuvu tam. Mēs nebaumojam, nesūdzamies par to, cik esam noguruši, lai gan esam visdažādāko vecumu un nāciju cilvēki! Nekur citur pasaulē neesmu redzējis tādu sistēmu. Mēs nespētu pastāvēt līdzās bez respekta un mīlestības, ar ko esam gatavi dalīties.

Pastāsti par savu tēlu Cirque du Soleil?

Manu varoni sauc Vigie jeb debesu vērotājs. Viņš ir izgudrotājs, kurš dzīvo Islandē. Viņš ir mazlie traks zinātnieks un burvis, kurš izgudro dažādas lietas – riteni, dīvainus aparātus, kas ķer skaņas mežā, un pārvērš tās putnu skaņās. Viņš ir kā Mikelandželo, kurš bija dzejnieks, skulptors, gleznotājs un arhitekts. Mežs ir viņa teritorija, bet tajā notiek nemitīga cīņa ar kādu vecu un gudru vīru par to, kurš no mums ir svarigāks. Tomēr mēs abi palīdzam Ikarusam, kurš nokrīt no debesīm atrast mīlestību, un atdzimt jaunajā pasaulē, ko saucam par Varekai. Šo vietu apdzīvo dažādas mītiskas būtnes. Es neteiktu, ka spēlēju “klaunu”. Es teiktu, ka tā ir fiziska komēdija jeb “commedia dell’arte”. Tas ir kaut kas līdzīgs animācijai. Lai iepazītu savu varoni, daudz laika pavadīju skatoties animācijas filmas, piemēram, “Timons un Pumba”. Tas veids, kā es kustos un žestikulēju ir kā multenēs. Debesu vērotāja varoni radījis Džons Gilkijs. Viņš darīja to pašu pirms savas pirmās uzstāšanās, kā Debesu vērotājs.

Tūres laikā jūs viesojaties daudzās pasaules valstīs. Vai tev ir laiks apskatīt pilsētu? Varbūt jau esi bijis Rīgā? 

Protams, man ir laiks iepazīt pilsētu. Rīgā esmu bijis, kad viesojāmies te ar izrādi Alegria – 2013. gadā. Atceros, kā staigāju pa šejieni. Rīga man ļoti asociējas ar Vēdām, kas ir mana šī brīža kaislība – es daudz tās lasu. Atceries Naruševiču, par ko jau stāstīju? Viņš dzīmis Rīgā. Par pilsētu daudz gan neatceros. Atceros laukumu ar sarkanu bruģi un Latvijas Leļļu teātri. Būs vien jādodas apskatīt pilsēta vēlreiz, jo iepriekšējā reize jau bija pasen!

Īpašais novēlējums “Viens + Viens” lasītājiem : “Bērni, rūpējieties par saviem vecākiem! Vecāki, rūpējieties par saviem bērniem! Ģimene pāri visam!”

FOTO : No Andreja privātā arhīva.

Biļetes uz Cirque du Soleil izrādi Varekai meklē : http://www.cds-show.lv un http://www.bilesuserviss.lv/

Komentē