Štruntiņu kalendārs

Štruntiņu kalendārs

Atceroties rezonansi, ko izraisīja mans pirms gada publicētais saldumu paciņu raksts, kaut kas liek domāt, ka ar šo būs līdzīgi. Un tomēr. Gribu izteikt savu viedokli par mazo štruntiņu kalendāriem / zeķēm, vai jebko citu līdzīgu -it kā neatņemamu Ziemassvētku gaidīšanas laika sastāvdaļu. Runa nav par to, kas notiek katra paša mājās – taisiet kādus kalendārus vien vēlaties, iekariniet zeķi, vai pārbīdiet elfu plauktā, jo tā ir jūsu izvēle un resursi – katru dienu bērnu iepriecināt ar kādu kopīgu aktivitāti (mans mīļākais variants), mazu nieciņu vai rotaļlietu (ne tik mīļš variants). Bet kas notiek bērnudārzos un skolās?

Vecāki bieži tiek nostādīti fakta priekšā – bērnudārzā vai klasē būs Adventes kalendārs / zeķe, un katram vecākam ir jāatnes kāds nieciņš, ko tajā ielikt – tā, lai katram bērnam kaut kas tiktu (tātad kopā kādi 20 – 30 nieciņi). Protams, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un ikvienam, kuru tas neapmierina, ir iespējas šo aktivitāti apstrīdēt, tomēr latviešu cilvēka dabā ir klusēt, aizkadrā pukstēt, un tomēr – piekrist kādas autoritātes izteiktajai vēlmei – “jo tā taču dara visi”!

Daudz par šo tēmu gan runāt nevaru, jo Everta bērnudārzs ir pārsteidzoši sakarīgs attiecībā uz visu šo Ziemassvētku padarīšanu izglītības iestādē. Bez liekiem štruntiem un saldumu pakām. Un paldies viņiem par to. Kāds našķis jau tajā paciņā arī iekrīt, bet pagājušogad man mazās dāvaniņas saturs, ko bērni saņēma Ziemassvētku pasākumā, ļoti iepriecināja. Paciņā katram bērnam bija arī audzinātāju gatavots enģelītis – un pat manu, toreiz vēl trīsgadnieku, kuru, protams, sajūsmina arī  transformeri un Robocar Poli rotaļlietas, šis eņģelītis iepriecināja, un pēcāk viņš to lepni iekarināja mājās sarūpētajā eglītē, un visu Ziemassvētku laiku vaktēja.

Kopš kura laika bērnu apdāvināšana ar štruntiņiem Ziemassvētku laikā kļuvusi par normu?  Ko tieši tas iemāca? Un vai tiešām tas ir vienīgais veids, kā iepriecināt mūsu bērnus? Klasiskas dāvaniņas, ko vecāki var atļauties nopirkt 20 – 30 bērniem ir  : zīmuļi, konfektes, uzlīmes, kaut kādi mazi “sūdiņi” (atvainojs par vārdu) no Tiger veikala. Nav jau tā, ka es pati nekad tādas lietas nepirktu, bet ko bērnam dod tas, ka katru dienu bērnudārzā vai klasē katru decembra dienu viņš tiks pie maza nieciņa, kurš dienas beigās jau (visticamāk) būs pazudis, aizmirsts, iemests kaut kur dziļi somā, vai labākajā gadījumā – apēsts… Cik daudz no tiem nieciņiem, pie kā bērni tikuši pagājušajos Ziemassvētkos, viņi atceras šogad?

Vecāki tiek aicināti pirkt, pirkt un pirkt – man nesaprotamu iemeslu dēļ. Un, lai gan es neesmu labākais ZERO WASTE piemērs, šī ir no tām lietām, kurai es neredzu jēgu. Un zinu, ka neesmu vienīgā. Neredzu jēgu tam, ka vecāki, dienu pims savas kārtas likt kaut ko lielajā bērnudārza zeķē, pēc darba vēl steidzas uz veikalu, lai nopirktu kaut ko nezin ko, vēlams iekļaujoties 5 EUR budžetā.

Iespējams, kāds izlasīs un teiks : “Bet bērniem taču patīk!”. Bet mēs taču esam tie, kas viņus pie tā  – iepriecināšanas ar lietām – pieradina.

UN TOMĒR… ja ir tā zeķe jāaizpilda, un nav drosmes iebilst vairākumam, vai tik tiešām gribas bērnu katru dienu iepriecināt. Esmu par to, ka tajā kalendārā vai zeķē ir nevis lieta, bet norādījumi kopīgai aktivitātei.

Piemēram bērnudārza kolektīvam vari izprintēt burtiņus, lai izkrāso, izveido kopīgu teikumu no tiem vai tml. (Burti un Ziemassvētku dzejolis pieejami : http://eidinta.wixsite.com/abcburtini/). Bet mājās – es ticu, ka labākā dāvana ir kopīgi pavadīts laiks. Tā ir, lai cik lielu prieku nesagādātu jaunas mantas, tās nekad neaizstās kopīgi pavadīto laiku – uzcept piparkūkas, izgriezt no papīra sniegpārsliņas, uztaisīt lāča masku. Bērni nav pieaugušie – viņi ļoti labi spēj priecāties par vienkāršām lietām, ja vien neesam jau viņus pieradinājuši pie pretējā.

Lai izdodas nosvinēt nepārspīlējot ar mantu prikšanu!

Sirsnībā,
L.

P.S. Ja tev ir kāds labs piemērs, vai (ne – mantiskas) idejas, ko likt Adventes kalendārā  – padalies komentāros!

FOTO : Anda Upmale, https://momenti.lv

33 komentāri

  1. Ziemassvētku dziesmu disks,
    Zsv pasaku grāmata,
    Papīrs- var veidot kartiņas omītēm, opīšiem. Sniegpārsliņas. Roku eglītes, plaukstu un pēdu eņģelīšus.
    Taada aada tetovējumi.
    Un tā tālāk un tā joprojām. 😊🎄

    Atbildēt
    • Neaizmirstiet,kas tas ir bērnu dārza kalendāram,tātad 20-30 tādi nieciņi.. Diez vai kāds pirks 30 diskus, taada aada tetovējumus utt.

      Atbildēt
      • Meitas grupiņā ir mūzikas atskaņotājs, tā arī ierakstīju cd, lai visi var klausīties mūziku. ;) Un tetovējumu plāksnītē ir pietiekoši daudz, lai katram viens sanāktu.

        Atbildēt
    • Laura

      Mājās tiešām katra paša darīšana :)

      Atbildēt
  2. Te ir viens tāds strīdīgs moments. Bērni sava starpā pārrunā to, kas katram mājās ir. Un vispār bez kalendāra domāju nevajadzētu palikt. Mūsmājās ir “zeķe”,kurā ir sūtījumi no zsv vecīša. Kartiņās ir vienkāršas aktivitates, kādi našķīši, kāda dāvaniņa (piem eglīte ar ko izpušķot savu istabu) utt. Uzskatu ka šis ir arī labs veids kā mācīt kalendāru

    Atbildēt
  3. Mums sogad bus adventes kalendars, kur esmu sagatavojusi dazadus uzdevumus un aktivitates mums kopa.
    Un ari uzskatu ka ta mantu, struntinu gadasana ir lieka. Domaju, ka berns vairak noverte laiku kopa. Mes ari gimene censamies neradinat pie mantu pirksanam un tadam lietam un veikala ieejot berns grib nopirkt tomatus un pienu :D
    Un darzina tadu davanu tradiciju nav – nedzivojam Latvija. Tapec lasot tekstu par Lv darzinu tradicijam mazliet ir jashausminas.

    Atbildēt
    • Laura

      Visos nav, bet jā – šur tur ir gan šāda tradīcija izveidojusies…

      Atbildēt
  4. Manai meitai skola ir kalendars katru gadu! Katram bernam sava kabatina kuru no rīta atver izlasa datumu un tiek pie uzlimites un šoko končas. Bērni starā!!! Un neko vairak ari nevajaga!!!
    Plus To visu sagada skolotājs!

    Atbildēt
  5. Gaadaat niecinjus visam kolektiivam man pirmajaa briidii likaas pavisam nevajadziigs pasaakums (muusu daarzinjaa gan taads pasaakums nav). Bet tomeer pielauju, ka beernu daarza vadiibai ir bijushi labi nodomi: muusu viduu ir daudz (pat vairaak nekaa speejam iedomaaties) nabadziigu gjimenju, kur, iespeejams, netiek gaadaats nekas. Vareetu jau teikt, ka kopaa pavadiits laiks un aktivitaates nemaksaa neko. Bet taa nu ir, ka, dziivojot nabadziibaa, shie ‘shtruntinji’ IR liels iepriecinaajums. Pati atceros savu beerniibu (veel 80-os gados), kad ‘struntiji’ nebija pieejami: koslhene vai uzliimiite bija lieli sveetki! Veel tagad atceros, kaa nevareeju sagaidiit naakamo dienu, lai no adventes kalendaara iznjemtu konchu (un darzhreiz ‘iekodos’ naakamaas dienas konchaa:) Muusu gjimenee daavanas ir tikai dzimshanas dienaa un Ziemassveetkos. Saldumi sveetkos, taapeec adventes kalendaaraa BUUS arii konchas:) Bet taa jau katras gjimenes izveele, kaa teici.

    Atbildēt
  6. Meitai bērnudārzā skolotāja ir uztaisijusi adventes kalendāru
    Pirmkārt bērni paši uztaisa katras dienas lodzinu kopā ar audzinātāju
    Vecāki paši nepēr kautkadus sūdiņus bet audzinātāja no fonda naudas pati nopirkusi našķus
    Lai dabūtu našķi jaizdara kautkas piemēram kurš pusdienās apēd zupu dabū konču

    Atbildēt
  7. Lūk 100% piekrītu!
    Vispirms pieradina bērnus pie tā, ka štruntiņi, dāvanas, mantas, našķi ir tas, bez kā nevar – no veikala iziet, ne kādu bēdu pārlaist, ne pusdienas paēst (ķip apēdīsi kartupeļus, dabūsi konču), ne kko mājās izdarīt, ne svētkus nosvinēt un pēcāk dusmojas, ka veikalos traģēdijas, visur traģēdijas, zobārsts šokā, 1,5 gadu vecumā forumā jājautā “kā bērnam pilnajā narkozē zobus labot”, visu laiku tikai “nopērc”, par jaunām mantām interese 5as minūtes, utt..
    Tieši tā – paši to ieaudzina vecāki. Kā nāk ciemos, tā dāvana vai kāds našķis. Es visiem, kas pie manis nāk, saku, labāk jūs 5-10 minūtes ar manu meitu paspēlējieties, tā būs 1000x labāka dāvana nekā jebkāds našķis vai štruntiņš. Un bērns būs priecīgs redzēt arī nākamreiz :)
    Btw – ir tāda grāmata “Piecas mīlestības valodas”. Nu tur cita starpā arī par dāvanām. Citiem tās tiešām būs svarīgas / sarīgākas nekā laiks vai jebkas cits, bet tādi nav visi bērni.
    Un brīvprātīgi, piespiedu kārtā iesaistīt vecākus, lai liek tos štruntiņus, arī imho ir galīgi garām. Viens nopirks to, otrs – kko citu. Sāksies vēl salīdzināšana, ka redz tavi vecāki labāki, tam atkal sliktāki.. Vecākiem jau pietiek arī ārpus bd ko darīt un ņemties gan ar bērniem, gan bez bērniem – darbs no rīta līdz vakaram, jāatrod laiks arī savam bērnam, nevis jāskraida pa veikaliem, domājot, ko lai sapērk VISIEM bērniem..

    Atbildēt
    • Pilnībā jums piekrītu!

      Atbildēt
  8. Starp citu, muusu beernu (3.5) ikdienaa speej iepriecinaat pat jauna zobu pasta. Varbuut taapeec, ka ar mantu pirkshanu neaizraujamies. Idejas kalendaaram maajaas: forsha zobu birstiite, jau piemineetaas nesliidoshaas zekjiites, egliishu mantinja (shis vareetu buut piemeerots ‘daarzinja’ kalendaaram), filca mantinjas. Shaadi kriitinji:
    https://www.etsy.com/listing/471873702/fox-crayons-x6-unique-childrens-gift?ga_order=most_relevant&ga_search_type=all&ga_view_type=gallery&ga_search_query=crayon animal&ref=sr_gallery_2

    Varbuut daarzinja biedriem sacept maajaas piparkuukas un kopiigiem speekiem smuki izrotaat?

    Atbildēt
  9. Varbuut piparkuuku forminja: ja beernam iipasha interese nebuus, gan jau ka mamma savaaks un izmantos:)

    Atbildēt
  10. Pilnībā Tev piekrītu! Lai gan neesmu vēl mamma, jau tagad varu iedomāties, kā strīdēšos par šo tēmu :D Un runājot par bezjēdzīgo lietu pirkšanu – ar vīru nolēmām, ka šogad uz Ziemassvētkiem nepirksim dāvanās nevajadzīgus štruntus. Tā vietā visiem dāvināsim pašu gatavotus ievārījumus. Laikietilpīgi, bet noderīgi :) P. S. Tā kā ir mums radu bērni, tad tiem gan laikam būs arī kāda cita dāvaniņa vēl, bet noteikti ne kārtējais plastmasas gabals, kas pēc brīža jau būs apnicis

    Atbildēt
  11. Arī esmu pret šiem štruntiņiem, mājās to nepiekopjam, bet dārziņā šis paradums ir. Tad nu pagājušajā gadā (3 gadnieku) grupiņai rakstīju vēstuli no Z-svētku vecīša, tajā uzsvēru, cik svarīgi ir būt draudzīgiem utt., pēc vēstules nolasīšanas vajadzēja vienam ar otru samīļoties. Dāvanā bija arī lielas krāsojamās lapas, kuras kopīgi krāsot. Audzinātāja teica, ka tajā dienā bērni bijuši ļoti draudzīgi viens ar otru un mīļāki. Pašu vēstules tekstu esmu nozaudējusi, bet ideja varbūt kādam noder ;)
    Tagad esmu šī gada idejas radīšanas procesā un tas noteikti būs kāds uzdevums :) ja tēma būs vēl aktuāla, padalīšos ;)

    Atbildēt
  12. Pilnībā, Laura, Tev piekrītu. Ja mums kādreiz mājās tāds būs, tad tikai uz darbiem un kopīgu darbošanos balstīts. Vispār interesē, kas ir tie par bērnudārziem, kur ir šādas kalendāru būšanas. Privātie? Pašvaldības? Vai visiem vecākiem tiek paprasīta piekrišana pirms tādu grupiņā ieviest? Jo nu tieši tā ne visiem vecākiem būs laiks tādu sagādāt. Tā ir bezkaunība vecākiem uzspiest tādu tradīciju. Uff, labi ka mūsu bd nav tādas padarīšanas, man būtu ko teikt.

    Atbildēt
  13. Tas jau ir visur sada vai savadaka formata. Cik daudzas mammas netaisa kait kadus kostimus prieks darzina, gleznas, nenes visadus prieksmetus uz turieni utt. Tadi pamatigi majas darbi. Konfeksu iemesana zeke nobal uz si fona.
    Interesanti ka Jus sviniet ziemasdlsvetkus, Un ka ar davanam berniem?

    Atbildēt
  14. Manuprāt, kārtējā lieta, kur daudz kas atkarīgs no izpildījuma.. Veikalā nopirkts gatavs kalendārs ar dāvaniņām vai saldumiem, bet vecāku gatavots, kur sirds un dvēsele ielikta – kāpēc ne?
    Mums katram ģimenē būs zeķe, bet bērnam pasakas par vecīti nestāstīsim, viņš zinās, ka paši viens otru iepriecinam.
    Dēla zeķē būs kāda žāvētu augļu paciņa, vēstulītes, uzdevumi (saistībā ar Ziemassvētku tēmu), receptes (kuras kopā gatavosim), lūpu balzams, mūzikas instruments, zvēriņš viņa kolekcijai. Tikai lietas, kuras tāpat pirktu.
    Domāju, ka lai kā gribētu, cilvēku domāšanu neizmainīt un citiem āri mājas kalendārā būs bārbijas un supermeni un končas.. Bet tā ir gaume, par kuru laikam bezjēdzīgi strīdēties.. Bet sāpi saprotu 😉

    Atbildēt
  15. Pilnībā piekrītu. Reizēm vecāki paši iekuļas milzīgos pekelēšanās un izmaksu valgos. Mazs piemērs: meitiņa apmeklēja Yamaha mūzikas skoliņu (grupiņa aptuveni gadu veciem bērniem) un audzinātāja ieminējās, ka pēdējā semestra nodarbība būs uz svētku nots un var uzvilkt kaut ko baltu vai sarkanu, ja ir- neko jaunu nepērkot un nemeklējot, ka pietiek ar kādu nieciņu – sprādzīti, zeķbiksēm, kas nu kuram ir.
    Nu labi. Manai Katrīnai bija sarkans bodijs ar mežģīņu krādziņu un sprādzīte. Un viņa bija viens no vispieticīgāk un vienkāršāk ģērbtajiem bērniņiem visā grupā. Jo citiem bija balti/sarkanas kurpes, zeķes, brunči, blūzes un matu lentas. :)

    Atbildēt
  16. Laura, man ļoti patīk Tavs viedoklis par šo! Mūsmājās tāda kalendāra nav (ceru, ka dārziņā ar nebūs), bet būs zeķe, kur tikai svētdienā/adventē rūķis pa nakti būs ko ielicis. Nu lai nedaudz tiek tie gaidīšanas svētki, bet noteikti neatbalstītu nevajadzīgu krāmiņu patēriņu.

    Atbildēt
  17. Mūsu dārziņā ir dzīvais Adventes kalendārs. Katru dienu viens bērns ir galvenais rūķis. Kopā ar ģimeni mājās jāizdomā kāda aktivitāte vai nodarbe visiem bērniņiem kopā. Par materiāliem gan jāparūpējas pašiem. Galvenajam rūķim visas dienas garumā galvā ir īpaši pagatavota Adventes rūķa cepure. No rīta galvenais rūķis atver lodziņu kalendārā un paņem šokolādīti. Ja rūķis vēlas,var sarūpēt kādu nieciņu vai saldumiņu bērniem,bet tas pēc katra iespējām un vēlmēm.Pēc pieredzes varu teikt,ka bērni ar nepacietību gaida savu kārtu,kad varēs parādīt savu aktivitāti. Ko tik mēs visu neesam darījuši! Burciņas aplīmējām,svecītes darinājām,piparkūkas dekorējām,maskas taisījām, aploksnītes zsv vecīša vēstulei locījām,spēles spēlējām un vēl citas daudzas lietas darījām. Tā kā šis ir brīnumu laiks,tad mēs neviens nezinam,kāds brīnums mūs sagaida nākošajā dienā😊

    Atbildēt
    • Super ideja!

      Atbildēt
  18. Man jau vispār liekas, ka ir diezgan absurdi pirkt tos lētos “made in china” niekus tikai tāpēc, ka kaut kas ir jāpērk. Reti jau kurais pieiet šim procesam ar tādu nopietnu nostāju. Paņems to ķīmisko čupa čupsu, kas stāv salikti pie kases. Neņemot vērā to, ka visu šito sūdiņu ražošana piecūko pasauli.
    Un man liekas, ka ja labi padomā, tad var atrast tik daudz un lētas un interesantas idejas gan aktivitātēm gan mazām dāvaniņām. Kaut vai vienu dienu ieliec Latvijā ražotus žāvētus ābolīšus vai odziņas un kādu citu dienu Ziemassvētku tējiņu un visi kopā izdzer! Kaut vai iesien čiekuru smukā striķītī un iekarina visi kopā ēglītē.
    Tak var izdomāt tik daudz ko un veselīgu un Latvijā ražotu! Šādos svētkos vispār vajadzētu domāt par mājražotājiem nevis atdot visu naudiņu lielajiem konglomerātiem un China ražojumiem.

    Atbildēt
  19. Viss patiešām ir tā, kā vecāki pieradina. VIENNOZĪMĪGI. Mūsu gadījumā pieredze atrodama uztura jautājumos. Meita alerģijas dēļ savos 4 gados vēl nav apēdusi nevienu kinderolu, selgas cepumu vai čupačupsu. Un tikai tāpēc, ka mēs absolūti apzināti un bez izņēmumiem viņai nepiedāvājām visu to, kas zib acu priekšā. Jau kopš piebarošanas brīža esmu ekoveikala pastāvīgais klients un esmu laimīga, ka mūsdienās ir tik bagāts un veselīgs našķu klāsts! Pat mūsu pašu “Lāči” prot pagatavot ābolu čipsus, kuri ir pārsteidzoši kraukšķīgi – nu, absolūti perfekta čipsu alternatīva.
    Otrs stāsts. Meitas 4 gadu dzimšanas dienas dāvanā bija čučamspilventiņš. Pilnīgi parasts, aitu vilnas ķusītis. Tā bija praktiska nepieciešamība, tādēļ izlēmām skaisti iepakotu pasniegt. Mums par lielu izbrīnu, bērns bija superpriecīgs, viņai tas spilvens bija kā liels dārgums – viņas dzimšanas dienas dāvana! Un tad es secināju, ka tās ir mūsu stulbās fantāzijas, ka ja bērnam nebūs plastmasas leļļu māja par diviem simtiem, nebūs nekāda prieka. Un nav jau runa par rocību, runa ir par to, ka vecākiem grūti pieņemt to, ka bērns patiesībā vēlas nedalītu uzmanību, nevis plastmasu. Bet vieglāk ir nopirkt un iegrimt savā ekrānā, atviegloti nopūšoties, ka nu kādu brīdi būs miers.
    Un trešā lieta. Gandrīz katrā komentārā pazib aicinājums “kaut ko kopā padarīt”. Bet vai tas nav grūtākais variants? Jo jebkura aktivitāte ir jānoorganizē, kādam tas “kaut kas” ir jāvada, jāsarūpē, jāizdomā plāns, darba gaita. Tur vajag daudz talantu!:D Taču plastmasas štruntam vienīgā organizācija ir izstāvēt veikalā rindu un samaksāt. Viss. Viss darbs padarīts. Par šo tā aktīvi domāju, jo šogad vienā no Ziemassvētku dienām mums būs kopīgas pusdienas kompānijā, kurā būs arī desmitgadnieki. Un es prātoju, kā lai Ziemassvētkos šos bērnus iepriecina. Kādu dāvanu likt rūķa maisā? Visus iepriekšējos gadus esmu rūpējusi dāvanas, iekļaujoties 20 eiro/katram. Bet, piekritīsiet, nu tik lieliem bērniem ar dvačuku ir par īsu kaut kam tādam, kā viņiem vēl nebūtu. Un tad pagaidām esmu nonākusi pie secinājuma, ka nopirkt kārtējo lelli vai citu krāmu ir so easy! Pēc tam vīna glāze rokā un jūties gandarīts, ka pienākums izpildīts. Un centies izlikties bērnu garlaikotās sejas nemanām. Bet vadīt šo kopā sanākšanas brīdi – tas ir darbs! Un tur jāiegulda stipri vairāk izdomas, ideju, rūpes. Laikam tāpēc mūsdienās reti kura ģimene to dara.

    Atbildēt
  20. Mums BD šogad arī ir štruntiņi kā prasība – konfektes, cepumus vai ko ēdamu redz nedrīkstot, jo alerģijas daudziem un tā… Pagājušo gadu izbraucu uz pašceptu bezglutēna piparkūku rēķina, tagad… mjam… jādomā kas labs, jo netaisos tērēt naudu plastmasa krāmiem, vai uzlīmēm, kas būs pēc tam ielīmēta kkur skapītī, uz rokas, vai vnk uz grīdas.

    Mani gan interesē kā šis viss piemēram izvēršas 2 vai 3 bērnu vecākiem. Īpaši ja katrs bērns ir citā grupiņā/klasē. Ok, jauki jau apdāvināt, bet gādāt 25-30 vienādus štruntus un pareizināt vēl ar 2 vai 3…

    Būs kas teiks, nu un – nauda neko nenozīmē, galvenais ka bērniem prieks. Sorry. Ne visiem tā ir tad nu mulsina fakts ka tiek vāktas fondu naudas, naudas audznātāu dāvanām un tad vēl prasība nest plastmasa grabšķus.
    Neesmu skopa, vnk nesaprotu kā var tolerēt to ka nauda tiek tērēta sū**m.

    Labas idejas komentāros par interesantiem “aktivitāšu kalendāriem”, daudz sakarīgāks variants.
    Lai uzblieztu tādu kalendāru pats laiciņš gan jāatvēlē, bet ir arī daži labie kas dalās ar tik jaukām idejām.

    NU kaut vai http://eidinta.wixsite.com/abcburtini
    vai http://lielsunmazs.lv/lv/labirintu-adventes-kalendars-2017/

    Idejas ir, tik vajag spiest uz to lai tās tiek piepildītas, nevis piekāpties vienkāršākā – ķīnasplastmasašturnitiņakamātrinolūzīskājas varianta.

    Atbildēt
  21. Nedzīvoju Latvijā. Bd bērniem ir viena piparkūkas sirds, katru dienu vienam bērnam, un kāds stāstiņš. (piparkūkas paši pirms nedēļas cepa bērnu dārzā). Skolā ir arī maza piparkūkas sirds, katru dienu vienam bērnam, un video pasaka par Ziemassvētku tēmu, katrus dienu viena sērija un vēl stāsts ko lasa. Ļoti jauki un balansēti. Viena piparkūciņa nav pārlieku daudz un bērni gaida, kurš tad dabūsi. Un stāsts ir arī ir jauka noskaņa. Vecākiem izmaksas tieši 0.

    Atbildēt
  22. Mans bērns (7gadi) šogad lieliski pierādīja, ka, ja vēlas kalendāru, tādu var sameistarot arī pats (šoreiz gan priekš vecākiem), un meitai par sevis veidoto kalendāru lielāks prieks kā par to, kurš paredzēts viņai. Iedevām viņai dažus eiro, lai var sapirkt, ko viņā salikt, bet ceru, ka nākamgad varēs iztikt arī bez tă, un kalendārā slēpsies viņas izvēlētas aktivitātes katram vakaram.

    Atbildēt

Komentē