Parastais ievērojamais 2017.

Parastais ievērojamais 2017.

Domājot par to, kas paveikts 2017. gadā, es saprotu, ka īstenībā man nemaz nav tik daudz ko rakstīt. Neesmu ne palikusi stāvoklī, ne piedzemdējusi bērnu, ne pabeigusi kādu ievērojamu projektu, vai uzsākusi jaunas darba gaitas. 2017. gads ir pagājis mājas zīmē. It kā neesmu izdarījusi NEKO TĀDU ievērojamu, ko varētu ierakstīt savā CV. Un tomēr, nav arī sajūtas, ka izdarīts nav nekas, un gads būtu “nobumbulēts” tāpat vien.

Parasta diena pidžammās!

Esmu pavadījusi 365 (-3) diennaktis ar saviem bērniem! Es apzinos, ka tas nav nekas unikāls un ievērības cienīgs, lai par to rakstītu žurnālos un piešķirtu man “Gada Mammas” titulu. Bet ir 2 mazi cilvēki, kuriem tas ir pats svarīgākais, kas var būt. Un laikam arī man savai gada atskaitei ar to pilnīgi pietiek…

Mēs Malagā

Nav gan tā, ka es nebūtu gribējusi izdarīt vēl kaut ko. Es būtu. Reizēm es ilgojos pavadīt kaut dienu pie sava rakstāmgalda darbos. Vai tikt uz tikšanos ar sadarbības partneriem bez bērniem… Vai tikt uz prezentāciju, uz kuru esmu uzaicināta. Protams, bērni nav šķērslis, lai dotos uz dažādiem pasākumiem, bet realitāte ir tāda, ka visas iespējas tomēr tiek pakārtotas viņiem (un tas ir pilnīgi OK). Un puse pasākumu atkrīt kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka tā šķiet laika izniekošana, jo tajā laikā es vienkārši varu būt mājās ar savējiem. Cik garlaicīgi – vai ne?

Brāļi Kuldīgā

Pāris lietas gan varu atzīmēt, un tie ir CEĻOJUMI. Kopā esam bijuši Malagā, Maljorkā, Pērnavā. Vasarā pavadījām dažas fantastiskas dienas Kuldīgā! Everts ar tēti paviesojās arī Londonā, bet es ar draudzenēm – Parīzē. Tas laikam arī ir tas, ko no šī gada visvairāk atcerēties – kopā redzētais un piedzīvotais.

Edvīna 1. dzimšanas diena. FOTO : Jānis Škapars

Šī gada laikā Edvīns ir izaudzis par riktīgi feinu mazu cilvēciņu, bet Everts turpina mūs audzināt vairāk, kā mēs viņu – ar viņu kopā atklājam jaunu pasauli un gudrības. Un es… esmu augusi emocionāli mācoties pieņemt reizēm nepieņemamo. Izdzīvot dažādas emocijas, un sadzīvot ar tām. Īstenībā tas ir milzīgs darbs ar sevi!

Evertam 4! FOTO: Mārtiņš Otto

Bet ja runa ir par tādām praktiskākām lietām – prieks, ka ir sanācis pabūt dažādās lekcijās un pasākumos kā runātājam – iedrošināt kādu un nebaidīties runāt par ne tik “smukajām” lietām, ar kurām saskaramies mēs kā sievietes un mammas. Tieši tās mazās lietiņas un sarunas, kad kāds kādu varam pabikstīt, lēnām virza to pasauli uz priekšu.

Evertam 4! FOTO: Mārtiņš Otto

Īsumā sakot, ar šo gadu ir tā – man nav par ko žēloties, un es nevaru sūdzēties, ka man būtu pietrūcis laika, ko pavadīt ar saviem svarīgākajiem cilvēkiem – ģimeni. Un lai cik banāli tas nebūtu, es ticu, ka ilgtermiņā tas ir svarīgākais. 

2018. gadā centīšos arī es pabeigt savu mazo, šogad iesākto projektu, bet zinu, ka līdz galam nekādus termiņus izplānot nevaru, tādēļ iecerētie gala datumi lai pagaidām paliek pie manis…

P.S. Un paldies visiem, kas lasa, atbalsta, un arī tiem, kas kritizē. Košu 2018. :)!

10 komentāri

  1. Mierigs gads ir labs gads. Mazu bernu audzinasana ikdiena panem daudz no sevis. Veiksmigu nakamo!

    Atbildēt
  2. Paldies par atklātajiem, interesantajiem un noderīgajiem rakstiem 2017. gadā! Tos lasot bieži radās tāda kā atbalsta sajūta jaunajām mammām, ka neesam vienas šajā piedzīvojumā/sajūtās/pārdomās, rūpējoties par mazajiem cilvēkiem :) Paldies un lai laimīgs, veselīgs un skaistiem notikumiem bagāts jaunais 2018!

    Atbildēt
  3. Tads vienkarss, ritms un jauks gads. Gimenei veltitais laika tiesam ilgtermina ir pats svarigakais! Lai gimenisks ari 2018!

    Atbildēt
    • Laura

      Tā jau ir! Un ja tā padomā – ilgi esmu gājusi tieši uz to! ;)

      Atbildēt
  4. Man īstenībā ir līdzīgas sajūtas par 2017. Nekādi karjeras izrāvieni, nekādi jauni grādi izglītībā, nekādi mega notikumi. Ja neskaita to, ka pašlaik karjera ir mazā pasaules pētnieka atbalsts un kopābūšana. Nesen attīstīju fotogrāfijas no visa šī gada un sapratu, ka ir noticis tiiik daudz. Tikai ikdienā kaut kā nesanāk novērtēt mazos īpašos brīžus. Es arī no visas sirds ticu, ka šie pāris pirmie gadi bērnu dzīves ceļa sākumā ir nenovērtējami, un mazajiem tas ir vissvētīgākais – kopābūšana. Lai skaists arī 2018.!

    Atbildēt
    • Laura

      Vai ne? Apskatot bildes tas gads nemaz tik tukšs neliekas ;)

      Atbildēt
  5. Paldies par rakstiem šajā gadā! Jūs mani iedvesmojāt beidzot doties ceļojumā. Vakar nopirku ceļazīmi. Man ir 3mazi bērni (4,2,0 g.v.) Redzēsim kā ies. Ņemšu vērā Jūsu ieteikumus. Turos pie Jūsu vārdiem, ka tā nebūs baigā atpūta, tā būs iespaidīga dekorāciju maiņa. Lai nākamais gads arī izdevies saskaņā ar jūs pašu!

    Atbildēt
    • Laura

      O super! Es ceru, ka būs feins ceļojums jums :)

      Atbildēt
  6. Paldies! Manas sajūtas par gadu tieši tādas pašas. Nav vispār nekā īpaša,ko atzīmēt. Gribētos tiešām košu un saulainu 2018., jo saules šogad bija daudz par maz

    Atbildēt

Komentē