Vējbaku dienasgrāmata

Vējbaku dienasgrāmata

Nav noslēpums, ka īsi pirms labdarības maratona “Dod Pieci” Everts no bērnudārza (visticamāk) pārnesa vējbakas. Par laimi, viņš tās pārslimoja vieglā formā, un varu iedrošināt, ka šī nav slimība, no kuras baidīties. Grūtākais izturēt to, ka nedrīkst doties sabiedrībā, lai neaplipinātu citus :). Te nu būs – kā mums gāja.

Diena nr. 1

Everts vakar pirmo dienu bija dārziņā kopš atgriezušanās no ceļojuma. No rīta pamodies ar pāris pumpām, kas manām acīm izskatās pēc vēbjakām, kas mums te dārziņā klīda apkārt. Dārziņu atceļam un paliekam mājās, lai novērotu – vai tiešām esam parakstījušies uz vismaz 10 dienu karantīnu? Pēc 3 dienām sāksies Dod Pieci….Toma nebūs…. Kā saka – perfect timing!

Vakarā jau ir pavisam skaidrs, ka tās ir vējbakas. Pumpas sametušās vairāk, un arī temperatūra neliela. Tagad paliek tikai jautājums – kad saslims mazais?

Diena nr.2

Puika pamostas omulīgs, bet raibs. Vakardien domāju par to, kā atvieglot turpmākās slimošanas dienas, un izlēmu, ka šoreiz nebūs vietas grūtumam un depresijai. Jāpieņem situācija un jābauda! Mēģināšu pavērst slimošanu par visvforšāko Ziemassvētku gaidīšanas laiku! Galu galā oficiāli karantīna būs beigusies tieši pirms Ziemassvētkiem. Vakar, nojaušot par vējbakām,  tieši iegādājos dažādas krāsas un citus niekus, un nolēmu, ka katru dienu bērniem piedāvāšu kādu jaunu interesantu darbiņu – parasti mēs tā nedarām… jo man ir slinkums :) Šoreiz būs citādāk, un mēs slimosim forši! Šodien pat esam iztikuši bez multenēm – wow! Everts pilnīgi visu dienu zīmēja! 

Diena nr. 3

Trešā diena paiet viegli – droši vien tādēļ, ka pusi dienas pavadu ārpus mājas. Baudu pēdējo brīvsoli. Lai gan pumpains, Everts jūtas labi, un ar Tomu nolemjam neatcelt ilgi gaidīto randiņu. Ir gan nelielas izmaiņas – Everta aukle nav izslimojusi vējbakas, un viņas vietā pasaucam manu mammu, kas brīnumainā kārtā tiek izpalīdzēt. Vēl šodienu izglāba Sniega karalienes multene LTV1…

Diena nr. 4

Arī šī diena paiet mierīgi, jo līdz vakaram mājās vēl ir Toms. Un tad viņš uz nedēļu mūs pamet…. Protams, vakarā jau sākas trādirīdi ar gulētiešanu, jo (par laimi) visi jūtas pietiekami veseli, lai negulētu! Rezultātā puikas aizmieg īsi pēc 23… Nav tā, ka es ar to lepotos… Bet izdodas noturēties uz pozitīva viļņa pateicoties “Dod Pieci” pirmajam vakaram.

Diena nr. 5

Dienu nodzīvojam pa mājām. Evertam radošuma netrūkst – viņš izmanto pirkstiņkrāsas, lai zīmētu ar kājām, un skoču, lai salīmētu māju! Pamanīju, ka jaunas pumpas vairs nav uzmetušās. Tas nozīmē, ka viņam pa mājām vēl tikai 5 dienas. Pašā vakarā, kad ārā jau tumsa, aizvedu puikas uz ZOOdārza naktīm, jo lielajam slimniekam tā vien gribas ārā. Par laimi, zoodārzā daudz bērnu nebija, un mēs staigājām tikai pa āru – lai, nedod Dievs, kādu neaplipinātu! 

Diena nr. 6

Nu jau jāsaka – parasta vējbaku otrdiena.  Izejam dienas apli pa Mežaparku, un aizmidzinam ratos mazo brāli. Tāda diena, ka neko īpašu nedarām.. Spēlējamies ar jaunajiem klučiem (vismaz kaut kas), un tā arī nobumbulējam. Zēni vakarā aizmieg ļoti vēlu – tas nogurdina. Ļoti… laika sev nav vispār. 

Diena nr. 7

Šodien mani glābj mamma. Es tieku izskriet pēc Toma vārda dienas dāvanas, kas ir rīt. Žēl, gan , ka nevarēsim viņu apsveikt klātienē. Vakarā kļūst skumjāk, jo Everta grupiņai ir Eglīte bērnudārzā. Redzu bildes, bet viņam nerādu – lai nesabēdājas tāpat, kā es… Bet tad es apstājos un saprotu, ka es bēdājos vairāk, kā viņš, un šis nu galīgi nav stāsts pa mani!

Diena nr. 8

Uhh, dieniņa.. Labu mērķu vadīta izvedu zēnus pastaigā. Biju diezgan droša, ka Edvīns ratos aizmigs, bet nekā.. Rezultātā ratos sēdēt nevēlējās, tikai skriet, un reizēm tur, kur nedrīkst – piemēram uz brauktuves. Mīļā miera labad vecākais dēls tika pie hotdoga, bet es pie vīna!! Emociomāli ļoti grūta diena, bet vismaz pēc garās dienas bērni aizmieg laicīgi… Mazais jau 19:30, bet lielais 22.  Teju kā mazie svētki… bet tā dienas pēcgarša nepazūd – jūtos ļoti nogurusi. 

Diena nr. 9

Par laimi, esot mājās, bērni no rītiem  guļ ilgi! Vairs nezinu, ko domāt par Edvīna gulēšanu, jo šitā dzīvojot pa mājām esam mazliet pazaudējuši savu ritmu. Par laimi, strādā “nokausēšanas teorija” – pa dienu izvedu viņu pagalmā, lai izstaigājas (lielais negrib un paliek pie multenes). Pēc tam aizmiga jau ēdot pusdienas! Šodien beidzot mums būs arī ciemiņš – Everta draugs no bērnudārza, kurš vējbakas jau izslimojis. Puikas kārtīgi izārdās, un tad jau klāt ir vakars… vakars kā jau vakars – grūtāks, kā pati diena. Vakara ārdīšanās, zvans tētim un galu galā – viens aizmieg man rokās, otrs – lasot grāmatu.

Diena nr. 10

Kamēr mēs dzīvojamies pa mājām, Everts ļoti labi zina, ka notiek “Dod Pieci” – jo mēs visu laiku skatāmies. Iepriekš viņam bija sasolīts, ka varēs doties ciemos pie tēta, kad vien vēlēsies. Visu šo nedēļu viņam bija grūti pieņemt to, ka diemžēl ciemos doties  vējbaku dēļ tomēr nevarēs. Ak, cik viņš bija laimīgs, kad no rīta pamodināju un teicu, ka šodien mēs aizbrauksim pie tēta! Tas bija tā vērts. Abi puikas iesoļoja “Dod Pieci” studijā nesagaidot mani – pārsteigums Tomam! Pēc stundiņas jau mums laiks doties mājās, un gaidīt tēti tur. Šis ir viens no garākajiem vakariem… Mēģinu puikas nolikt gulēt laicīgi, bet saprotu, ka nebūs. Arī viņi uzvilkušies, ka tētis būs mājās. Tas nekas, ka tas būs ap 23:30 vakarā. Sagaida. Laimīgi viņu sagaida, bet tad gan – aizmieg vienā minūtē. Bet mēs? Mēs dzeram šampanieti un pasūtām picu! ;) Bauda!

P.S. Mazajam vējbakas vēl gaidām… ļoti iespējams, ka tuvākajās dienās tās vēl būs…

16 komentāri

  1. Malacis Laura par izturibu. Bet runajot par vejbakam, chicken pox , nedzivoju Latvija, bet kad mans puika apslima ari biju satraukusies ka nekur nevaram iet ara, nevienu satikt, ka tik neaplipinatu citus. Bet tad mani parsteidza manas koleges teiktais. Vinja un vinas pazinju loka loti popularas ir t.s. chicken pox parties. Ar noluku tieshi aplipinat bernus, lai atrak un jaunaki izslimotu. Jo slimibu vieglak izslimot mazam bernam un no tas tapat neizmukt. Tad nu luuk, kaa uz lietam skatamies 😉

    Atbildēt
  2. Laura! Atvaino par jautājumu nevietā, bet ļoti patīk jūsu burtiņapģērbs. Kur to meklēt? Liels paldies un veselību mazajiem ziķeriem! :)

    Atbildēt
  3. Kāpēc Tu izlēmi bērnu(s) nepotēt? Romantiski varbūt, bet ne pārāk praktiski….

    Atbildēt
      • Vai Tavi bērni bija potēti? No atbildes nepaliek skaidrs. Tā, manuprāt, ir svarīga un interesanta detaļa šajā pieredzes stāstā, tajā skaitā Tava motivācija, ko ieteica ārste un kāpēc.

        Atbildēt
        • Laura

          Godīgi sakot vakcīnas ir tik jūtīgs temats, ka es nevēlos to iztirzāt, jo par tādām lietām,
          manuprāt, var runāt tikai profesionāļi. Everts ir potēts, bet pret vējbakām konkrēti nē, izslimoja vieglā formā.

          Atbildēt
          • Paldies par atbildi – manuprāt, tieši par jūtīgiem tematiem ir jārunā, tas ir interesanti un vērtīgi, lai arī ne vienmēr viegli vai vienkārši. Nepiekrītu, ka par vakcīnām jārunā tikai profesionāļiem – pacientiem taču arī ir viedoklis, intereses, atbildība par sevi un bērniem. Iedomājies, kas notiktu, ja par ēdienu drīkstētu runāt tikai pavāri vai uztura speciālisti?! Bet protams, savā blogā runā par ko gribi. Mani interesē vakcinēšanās, tāpēc pavaicāju.

          • Laura

            Arī tiesa :). Es laikam tiešām mazliet raustos tā sīkāk iztirzāt :).

          • Laura

            Un nemaz neatbildēju par mazo – viņu biju plānojusi potēt pret šo slimību, bet veselības problēmu dēļ potei bija jābūt tikai drīzumā, bet nu tagad vairs nevajadzēs.

  4. No savas bērnības pieredzes varu teikt, ka, pat, ja ir brāļi, māsas (man ir abi), kas slimo vienlaicīgi, vējbakas var nepielipt. Kā tas bija man. Joprojām 27 gados neesmu izslimojusi, lai gan toreiz vējbakas pa mājās plosījās 2 nedēļasun slimoja visi man apkārt – māsīcas, brālēni. Redzēs, kā būs, kad manējie slimos… :)

    Atbildēt
  5. Laura, lai jums veiksmīga atveseļošanās!

    Atbildēt
    • Laura

      Paldies, principā viena diena un būsim veseli :)

      Atbildēt
  6. Vai pumpas ar kko smērējāt? vai lietojāt kādas zāles?
    manam 1.5gadniekam, šķiet arī ir šis sācies, bet pagaidām, ņemot vērā ka ļoti nekasās, tad neko nedodu un cenšamies šo periodu pārdzīvot.. bet vai ir kkas ko varam darīt lai tas pāriet ātrāk…. ?

    Atbildēt
    • Laura

      Sveika, nu mēs likām tās putas, kā arī tad, kad bija trakākā diena (viena), tad tavegil uz nakti! ;) Bet tā, paŗsvarā arī neko nedarījām :)

      Atbildēt

Komentē