Visa diena pidžammās

Visa diena pidžammās

Vai ļaujat kādreiz saviem bērniem pavadīt visu dienu pidžammās? Es ļauju. Nu ne ļoti bieži, bet tad, kad aiz loga ir -17, un sajūtas pie -25, un ārā esam nolēmuši savus degunus nebāzt, tad viņiem tiek tas prieks (un viņus tiešām tas sajūsmina!). Visa diena gan droši vien būtu pārspīlēti teikts, jo mazākais tiek pie jaunām drēbēm tiklīdz pidžamma tiek nošmucēta (visticamāk uzreiz pēc brokastīm), bet vecākais dēls, sliktākajā gadījumā tiek pie jaunas (tīras) pidžammas vēlā pēcpusdienā.

Bet vispār jau stāsts nav par pidžammām. Stāsts ir par brīvdienu, kurā netiek iziets no mājas. Nereti esmu pieķērusi sevi pie sajūtas, ka pavadīt dienu mājās ir savā ziņā nepareizi – kā tad mēs tā, nekur neiesim, neko nedarīsim? Vai brīvdiena var būt izdevusies, ja tajā nav darīts it nekas? Un ko vispār nozīmē “NEKAS”?

Tā iziešana no mājas laikam jau tiešām vairāk ir domāta vecākiem, jo viena diena kopā mājās reizēm ir lielāks izaicinājums, kā kaut kur kopā doties. Ne mazāk svarīgi (vismaz mūsu gadījumā) – kamēr esam prom, nav neviena, kas to māju atkal sašmucē… Vai piekritīsiet, ja teikšu, ka viena diena četrās sienas vēl ir tīri labi izturama, bet ar katru nākamo rodas mazliet smacējoša sajūta, un tā vien gribas,kā izlauzties ārā  – vienalga, vai tas būtu mežs, jūra, vai bērnu rotaļu laukumiņš lielveikalā. Un tomēr, tās dienas mājās jau laikam ir tās, kas visvairāk rada māju sajūtu. Un kā lai tāda rodas, ja mājās neesam nemaz? Ik pa laikam ir svētīgi palikt mājās un neiet nekur!

Tādās dienās, kā šī, es pateicos mūsu lielajai grāmatu kolekcijai. Viena pēc otras, izvilktas no plaukta, tās ieripo manā vai bērnu klēpī, un tiek atklātas vēlreiz no jauna. Ja ikdienā mēs pieturamies pie “3 grāmatas vakarā” (Edvīns gan šo “likumu” pārkāpj), tad sliknumdienās neviens vairs neskaita. Piedod, Youtube, bet grāmatas mums patīk labāk!

Un tad ir vēl tāda lieta, kā lēkāšana… gribēju rakstīt “pa gultu”, bet tā īsti nebūs taisnība. Tā ir lēkāšana un mīcīšanās pa matraci. Lai gan jaunais LONAS Vega Visko tika pasūtīts vasaras viesu vajadzībām (lai nebūtu jāguļ uz neērtā dīvāna), jau mēnesi tas nav izkustējies no Everta istabas, kur tika nolikts. Kāpēc? Jo šobrīd tā ir labāka rotaļa zēniem – kopīgi lēkāt pa matraci. Lasīt uz tā grāmatas, vienkārši mīcīties, būvēt no spilveniem torņus, un tēlot supermenus, kosmonautus, zibenzeļļus un visādi citādi ļauties savai fantāzijai.

Tas ir līdzīgi, kā ar kasti. Iedod bērnam kasti, un viņš no to izmantos visneiedomājamākajām rotaļām. Vai man vienīgakai liekas, ka bērni ir uzburti uz tik vienkāršām lietām, kā parasta kaste vai matracis? Kārtējais piedārījums, ka rotaļlietas klasiskā izpratnē bērniem reizēm ir liekas. Patiesībā es šobrīd esmu atbrīvojusies no lielākās daļas bērnu mantu – vismaz tās vairs nav bērniem redzamā vietā, un tiek izvilktas tikai pēc īpaša lūguma pēc kaut kā konkrēta. Visādi citādi  – lai gan bērni mums ir divi, mantas ir kļuvušas mazāk, kā tad, kad mums bija tikai viens!

Jau iepriekš blogā esmu pieminējusi LONAS matračus – rakstā, “Kādu matraic izvēlēties bērnam?”. Un tā kā ar visu bijām un esam apmierināti, savu sadarbību izlēmām turpināt.

Kas LONAS tik īpašs? Neesmu izmēģinājusi citus populārākos matračus, bet varu apgalvot, ka šis ir ērts , un tas laikam arī ir pats svarīgākais. Matraču un spilvenu veidi ir ļoti dažādi, tādēļ, lai atrastu labāko sev, noteikti ir vērts vaicāt kādam no  LONAS konsultantiem, vai vismaz sīki un smalki visu izlasīt https://www.lonas.lv mājas lapā. Labākais, ka pārvlaki ir ērti noņemami un mazgājami veļas mašīnā.

Ja matraču vai spilvenu izvēles jautājums tev šobrīd ir aktuāls, tad ceru, ka tev noderēs mūsu atlaižu kods “VIENSPLUSVIENS”, ko izveidojām īpaši jums. Iepērkoties https://www.lonas.lv un ievadot šo kodu, saņemsi 5 % atlaidi pirkumam! Sīkums, bet ceru, ka patīkami, un kādam tiešām arī noderēs!

Bet ja tev tas nav aktuāli, tad varam atgirezties pie dienas pidžammās! Ar matraci vai bez, bet man šķiet, ka tādas dienas (ja nav regulāras), būs tās, kas paliks bērniem atmiņā!

Pidžammas puikām : LINDEX

5 komentāri

  1. Es reizēm tik ļoti gribu palikt mājās visu dienu. Nevest nevienu uz skolu, uz dārziņu vai uz bēbīšu nodarbību. Un pati neiet uz saviem pulciņiem. Vienkārši NEKO nedarīt. Palikt puzzli. Parakstīt blogu. Palasīt grāmatu. Paspēlēties ar Lego. Un, jādomā, ka bērni tādas dienas vēlas vēl biežāk kā es. Un es cīnos ar to sajūtu, cik skola ir nenormāli svarīga vai tieši otrādi – mūsdienās būt emocionālā līdzsvarā ir daudz būtiskāk.

    Atbildēt
    • Laura

      Es kādreiz gribu palikt mājās viena pati bez bērniem :D :D :D

      Atbildēt
  2. Par mantām. Mums arī 2 brālīši līdzīgā vecumā. Pēdējā laikā vecākais brālis mantu vietā dabū materiālus. Virves, dēlīšus, nagliņas, auduma gabaliņus utt. Nevis konstruktorus, bet visparastāko būvmateriālu veikala sortimentu. Un kas tik netiek šņorēts, karināts, sists (naglot iemācījies)…! Aizraujoši!

    Atbildēt
  3. Pidzamas mums ir brivdienam ja nekur negribas doties.Darbdienas vieglak lielo nogadat bernudarza un tad ar mazo pa majam mierigak.Varbut kad paaugsies un bus drusku kopigas lietas jau daramas tad bus citadak..sobrid tas ir traki..katram vajag ko citu..mazi jasarga no liela utt ;) Es vairak sagurtu neka izbauditu.Bet tas protama atkarigs no manam energijas rezervem un garastavokla :)

    Atbildēt
  4. Mums pidžamošanās jau krietni ievilkusies, nu jau otrā nedēļa iet..Bet kam tā ģērbšanās, ja visi esam slimi un ārā neejam? Vidējā meita, kas necieš ģērbšanos, par šo ir tādā sajūsmā! :D

    Atbildēt

Komentē