Tā var nogurt tikai no svētkiem!

Tā var nogurt tikai no svētkiem!

Nu ko, apsveicu – garās Lieldienu brīvdienas beigušās! Kāds noteikti izmantojis iespēju un apvienojis tās ar atvaļinājumu, kurš turpinās vēl šonedēļ. Mēs gan tā plānojam rīkoties ar Maija svētku brīvdienām, bet ne šīm.

Šīs brīvdienas bija, maigi sakot – interesantas. Iespēja abiem puikām būt kopā nepārtraukti – spēlēties, dauzīties, priecāties, strīdēties. Vai tas būs pārsteigums, ja es teikšu, ka miera nebija ne mirkli? Un es to nemaz arī negaidīju! Bet ziniet, es tiešām apbrīnoju bērnus – kur, nu kur viņiem tā enerģija rodas?! Šķiet, jo vairāk viņi skrien, jo vairāk var izdarīt!

Lai gan mums nav tāda opcija – doties uz laukiem – nevarētu teikt, ka mēs visas brīvdienas būtu pavadījuši mājās, un ārā nebūtu gājuši. Un kā vēl gājām! Centāmies atrast veidus, lai kaut nedaudz nokausētu mazos, un novērstu viņu uzmanību vienam no otra (jo šajās dienās viņi viens otru nelika mierā jo īpaši). Vai nu viens lec otram virsū, ņem nost mantas, vai vienkārši abi mīcās un skraida tā, ka man liekas – labi tas nebeigsies! Žēl tikai, ka ārā bieži vien bija slapjš sniegs, vējš un milzu peļķes… tās gan bērniem patika!

Un patiesībā tieši mazākais  (Edvīns) ir tas, kurš vairāk sācis kaitināt brāli, un bija lielākais nemiera cēlājs brīvdienās! Ja jāizvēlas, ar kuru šobrīd ir grūtāk, tad jāsaka – ar mazo! Jo viņš negrib pakļauties it nekādiem noteikumiem! Bet es jau blogā nesen minēju, ka šobrīd ir ļoti svarīgi turēties pie robežām, un, ja nepieciešams, nospraust jaunas. Citādi iet vaļā tīrākais kosmoss!

Viena no vietām, kur puikas beidzot viens otru lika mierā, bija t/p “Alfa”, uz kuru pārmaiņas pēc devāmies visi kopā, lai sagatavotu visu Lieldienu svētku galdam. Tur par prieku mums un citiem apmeklētājiem, bija sagatavoti dažādi Lieldienu pārsteigumi. Pirmkārt, jau šūpoles, kurās Everts gribēja šūpoties augstu, augstu, bet Edvīns, kā jau bez 3 mēnešiem divgadnieks, nevarēja izdomāt – grib viņš šūpoties, vai nē! Beigās jau, protams, gribēja. Arī tad, kad šūpoles bija aizņemtas :)!

Tāpat mūs pārsteidza arī dzīvnieku aploks – truši, vistas un gailis, kurš ik pa laikam skaļi iedziedājās! Tas noteikti bija Edvīna mīļākais stūrītis, jo, šķiet, viņam nekas nav mīļāks, par dzīvniekiem. Nu labi – ģimene vienīgi.

Tomēr visaizraujošākie bija tieši mīmi, kuru priekšnesumu gan lielie, gan mazie skatījās ar lielu interesi. Kamēr Edvīns pie mīmu uzliktās mūzikas dejoja, tikmēr Everts, kā jau četrgadniekam pienākas, uzdeva daudz jautājumu par viņiem, un nevarēja saprast, kāpēc viņi nerunā?! Bet visvairāk bērni pret mīmiem atplauka tad, kad saņēma dāvanā Lieldienu zaķi vai gaili – ēdamo, protams! :)

Nepārprotiet, es ļoti priecājos par šo laiku kopā, un man gribētos vēl! Bet realitāte ir tāda, ka es nemaz arī neesmu tik bēdīga, ka šodien beidzot ir darba diena, jo ilgojos mazliet miera, kārtības un ritma! Ar mazliet laicīgāku gulētiešanu un agrākiem rītiem. Ar maziem darbiem un mirkļiem sev!

Un apmēram šādi, kā mīmi šūpolēs, mēs ar Tomu izskatījāmies šorīt :D Labā ziņa – šī ir īsā nedēļa! Izturību jums un mums!

 

Raksts tapis sadarbībā ar t/p “Alfa”

8 komentāri

  1. Forši jums gājis! Un tik skaistas ģimenes bildes 😍

    Atbildēt
  2. Pilnīgi piekrītu, ka ir forši, kad ir visi kopā, bet ir arī neizsakāmi labi sajust pirmdienas rītus, šoreiz gan otrdienas rīts, kad esmu ar jaunako dēlu mājās, savā ritmā un mierā, kamēr otrs dēls dārziņā un vīrs pa darbiem.

    Atbildēt
  3. Man patika tava piebilde beigās :)

    Atbildēt
  4. man gan atpūta ir brīvdienās, jo pa dienu esmu viena ar 4 bērniem….

    Atbildēt
    • Man ar tas pats. Tikai nav 4 berni, bet to kompense studijas un darbs, kuram majas ir jagatavojas.

      Atbildēt

Komentē