Vienkāršā bērnība

Vienkāršā bērnība

Zinu, pirms gadiem diviem kaut ko uz šo pusi jau blogā rakstīju, un tomēr, mani šīs pārdomas pārņem ik pa laikam. Tik daudz tagad runā par to, ka viss, kas bērniem ir nepieciešams, ir vienkārša bērnība. Jo vienkāršāka bērnība, jo mazāk stresa, jo mazāk problēmu nākotnē. Par to pat ir sarakstītas grāmatas. Viena no tām – “Simplicity Parenting”, ko šobrīd lasu.

Grāmatas  “Simplicity Parenting” autors Kim John Payne, salīdzinot bērnus, kas dzīvo kara zonā, ar bērniem mūsdienu Anglijā, diemžēl secina, ka, lai gan otrie atrodas drošībā, uzvedības problēmas abiem bērniem mēdz būt līdzīgas – kā vieni, tā otri, piedzīvo stresu sava dzīvesveida dēļ. Ja pirmajā gadījumā ir skaidri saprotams, kādēļ, tad otrajā ir mazliet jāpadomā, kāpēc tāda situācija ir izveidojusies. Atbilde gan ir vienkārša – šiem bērniem visa kā ir daudz par daudz. Bērniem mūsdienās pietrūkst vienkāršuma.

Varu tikai piekrist, ka mūsdienās vecāki ļoti domā par bērna fizisko drošību – ķiverēm, autokrēsliņiem utt., bet garīgā veselība un drošība mēdz palikt otrajā plānā… Mūsdienu bērni aug pavisam citā informācijas plūsmā, kādā augām mēs. Un reizēm viņi vienkārši neprot no tā visa izbēgt, tādēļ ir spiesti domāti paši savus risinājumus, kas var izpausties kā “slikta” uzvedība.

Sagādājot bērniem vairāk mantu  un aizpildot viņu ikdienu līdz pēdējam, mēs nozogam viņiem garlaicību – kaut ko, kas ir visa radošuma un veselīgas garīgās attīstības pamatā. Ir vērts atstāt tikai tās rotaļlietas, kuras ir bērnam ir tiešām mīļas, lai atklātu tās atkal un atkal no jauna. Šis ir 100% taisnība – jau pirms laba laika lielāko daļu puiku mantu saliku lielos maisos un noliku nost. Pilnīgi pietiek ar 2  – 3 mantām / mantu komplektiem, kuras, ja labi grib, var kļūt par jebko! Esot ārā, labākās mantas ir zari, akmeņi un  ledus kluči…

Iedomājies – pētījumos ir pat pierādīts, ka mūsdienās bērniem nedēļas ietvaros ir par aptuveni 12h mazāk brīvā laika, kā pirms gadiem 20! Ir bērni, kuru grafiks ir tik saspringts, kā reti kuram pieaugušajam – bērnudārzs un pulciņi darba dienās, koncerti un sacensības brīvdienās! No rīta agri prom, vakarā vēlu atpakaļ…ātri paēst un gulēt. Un tā – dienu no dienas. Pa kuru laiku lai vienkārši spēlējas? Šī ir tēma, par kuru ļoti vēlos uzrakstīt blogā – mūsdienu bērnu “grafiks” – bet tas lai pagaida līdz jaunajam mācību gadam, kad daudzi no jums steigsies izvēlēties pulciņus bērnam. Noteikti arī tas nebūs tikai mans personīgais viedoklis, bet arī kāda jomas speciālista.

Vienkārša bērnība ir tas, ko vēlos sniegt arī saviem bērniem. Un jo vecāki viņi kļūst, jo vienkāršāk mēs dzīvojam. Un patiesībā tas ir vieglāk arī man kā mammai. Varbūt sanāk, ka esmu slinka? Bet ir daudz vieglāk palaist viņus spēlēties pagalmā vai pie ezera, nekā izskraidīt pakaļ rotaļu laukumā, vai izvadāt pa “attīstošām” nodarbībām. Un esmu droša, ka vismaz maniem bērniem arī šādi ir labāk, jo viņi tiešām var pamatīgi uzvilkties, ja visa kā ir par daudz – tāpat, kā es.

Manuprāt, svarīgākais, kas mums, vecākiem ir jādara – jādod bērniem laiks! Mums ir jāvienkāršo viņu dzīves līdz minimumam. Vienkāršs un saprotams ikdienas ritms, mazāk mantu, varbūt mazāk tv, vairāk dabas, un vairāk garlaicības, lai radošumam ir kur augt! Vai piekrīti? :)

__________________________________________________________________________________________________________________________

Apģērbs mums visiem šajot foto ir no lietuviešu zīmola Happeak. Vai zināji par tādu? Happeak drēbītes ir  kvalitatīvas un ilgtspējīgas. Manuprāt, arī kvalificējas jēdzienam – unisex – ko nereti bērnu apģērbos meklē vecāki, kas nevēlas, lai meitenes staigātu tikai un vienīgi princešu rozā ar ponijiem, bet puikas – zilos krekliņos ar Makvīniem, vai vienkārši ļoti raibās drēbēs. Protams, galvenais jau ir līdzsvars. Bet varu teikti tikai labāko par Happeak – ērtas un maigas drēbītes. Un starp citu, atbilst tieši tam, ko rakstu par vienkāršību – vienkāršs un  labs apģērbs :)!

Evertam pirmo Happeak kombinezoniņu pirku pirms vairāk kā 4 gadiem. Tas man tiešām ļoti patika, tādēļ priecājos, ka nu ir iespēja iepazīties ar Happeak jaunā līmenī – sadarbojoties bloga ietvaros. Happeak ir arī pašiem savs veikals Rīgā!  Vari apskatīt pats  “Galerija Rīga”, vai  iesākumā aplūko internetā : http://happeak.lt/Sakums2 !

BALONI : HELIUM.LV

 

 

 

9 komentāri

  1. Vai varam apsveikt ar vēl vienu mazuli? :))

    Atbildēt
  2. Paldies, vērtīgas domas! Pa lielam saskan arī ar poļu bērnu ārsta un rakstnieka Januša Korčaka slaveno grāmatu “Kā mīlēt bērnu?”. Arī es pati piekrītu šādai vienkāršības pieejai. Mēs ar abām meitiņām arī mācāmies un cenšamies tā dzīvot – bez liekām mantām, bez datora (bet ar grāmatiņām), vairāk dabā, kur man nav īpaši jādomā nodarbes meitenēm, bet viņas pašas tās atrod, nu labi, 10 mēn. bebuci vēl jāpietur un jāvada, bet trīsgadniece lieliski darbojas pati. Tagad, vasarai sākoties, vispār ideāli – jau pat brokastis ēdam pagalmā un gandrīz visu dienu esam ārā. Jā, un mēs nebūsim arī dārziņā gājējas. Paldies, Dievam, ka varam tā atļauties – būt un augt savā dārzā.☺

    Atbildēt
  3. Ai, ka sim rakstam piekritu. Mammas labu gribot ir pasakusas izklaidet pat zidainus,kuriem visa pasaule jau ta ir liels jaunums iepazistama. Ko tikai lielaki berni neizdoma darit, ladas rotalas spele. Apbrinoju vinu izdomaju un fantaziju,un man protams brivaks laiks savam velmem.

    Atbildēt
  4. Tieši tā! Maniem bērniem šobrīd mīļākās mantas ir kartona kastes, pindzeles (jā, jā nevis otiņas) no depo, papīra skočs, udenskrasas. Lego kastes skumst, 4-stāvīgas auto trases skumst, kuģi un vilcieniņu skumst… un ir cīņa par kartona kastēm. Mājiņas, durtiņas, lodziņi … uhhh kas tik tur top!

    Atbildēt
    • Laura

      :D feini! Manējiem gan lego patīk, bet pie ezera gan neko nevajag – pietiek ar kokiem un akmeņiem :))

      Atbildēt
  5. Čau.
    Es, savukārt, šobrīd esmu iekļuvusi citā slazdā. Bērniem viss vienkārši Re, kur spēļu laukums (mežs, jūras krasts, pļava) – dari, ko gribi. Lūk, vienkāršā bērnība. Bet man pašai? Kur paliek vienkāršais pieaugušā laiks? Jo man tak arī tai pļavā un jūrā, un spēļu laukumā “jāstrādā”. Jābūt ar nemitīgu pieskatītāja aci. Bet es varbūt gribu aiziet uz mākslas galeriju..
    *
    Ar to es gribu tikai teikt, ka bērni kļūst nemanāmi pārāk liela prioritāte mūsu dzīvēs, it īpaši mammu. Un mēs pazaudējamies, ja reizēm to lielo LEGO kasti neizvelkam no maisa.

    Atbildēt
  6. Paldies par rakstu. Patika un sakrīt arī ar manām domām

    Atbildēt
  7. Ļoti ļoti labs raksts! Paldies! Šitādus vajag vairāk! Paldies vēlreiz!!!

    Atbildēt

Komentē