“Valsts” dārziņš vs. privātais dārziņš

“Valsts” dārziņš vs. privātais dārziņš

Kad Instagram Live dalījos pieredzē par bērnudārzu, un to, ka šobrīd viens no puikām apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi, savukārt vecākais dēls beidzot ir izstāvējis rindu, un septembrī, piecu gadu vecumā, uzsāka mācības pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, saņēmu daudz jautājumus par to, kādēļ tāda izvēle (kādēļ nepalikām privātajā dārziņā), kā arī lūgums padalīties, vai un kādas atšķirības ir starp privāto un pašvaldības iestādi.

Nu jau rit trešā nedēļa, kopš Everts apmeklē pašvaldības bērnudārzu, kas joprojām mani neierindo eksperta kārtā, un tomēr, šādi tādi secinājumi jau ir. Bet uzreiz teikšu – man laikam ir paveicies, un vismaz tagad, šodienā, esmu ļoti apmierināta ar abiem bērnudārziem, un varu iedrošināt – nav jābaidās no pašvaldības bērnudārza, un nav jābaidās no bērnudārza maiņas.  Atšķirības ir, bet ne tādas, lai apgalvotu, ka viens ir labāks par otru. Manuprāt, visa pamatā tomēr ir cilvēks.

Es diemžēl nevaru salīdzināt vairākas privātās pirmsskolas izglītības iestādes ar vairākam pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, tā kā šīs atšķirības vispārināt nevarēs nekādā veidā, tādēļ šis raksts vairāk būs : viens unikāls bērnudārs pret otru. Aicinu arī tevi dalīties savā viedoklī un pieredzē tepat komentāros! 

Dažas atšķirības, ko esmu ievērojusi :

  • bērnu skaits un vecums – noteikti situācijas ir dažādas, un tomēr, šķiet, ka privātajos bērnudārzos bērnu skaits vienā grupiņā tomēr ir mazāks. Tāpat ir gana daudz privāto bērnudārzu, kuros ir jauktās grupas ar dažāda vecuma bērniem, bet pašvaldības bērnudārzos tomēr lielākoties tie ir viena vecuma bērni;
  • atmosfēra – tikai un vienīgi pēc savas ģimenes pieredzes varu teikt, ka privātājā bērnudārzā ir ļoti ģimeniska un nepiespiesta atmosfēra, bet pašvaldības bērnudārzā, vismaz tad, kad bērns ir sasniedzis vecumu, kad pirmsskolas izglītība ir obligāta, tas atgādina vairāk skoliņu. Lai gan savs ritms ir katrā bērnudārzā, pie tam līdzīgs (brokastis, rīta aplis, spēles, pusdienas, diendusa, spēles utt.), ir sajūta, ka pašvaldības bērnudārzā viss notiek sistematizētāk. Ļoti iespējams, tas ir arī tādēļ, ka privātie bērnudārzi pēc būtības ir jaunākas institūcijas. Jaunus pašvaldības bērnudārzus nemaz tik bieži neatver.. Nav labāk, vai sliktāk. Ir citādāk.;
  • ēdiens – tā kā pašvaldības bērnudārzi mēdz būt ar lielāku bērnu skaitu, daudz izdevīgāk ir uzturēt savu virtuvi un pavāri izglītības iestādē gatavo gan brokastis, gan pusdienas, gan launagu. Protams, ir privātie bērnudārzi, kuros arī ēdiens tiek gatavots uz vietas, tomēr daļai ēdienu piegādā citi ēdinātāji;
  • ”mājas darbi” – Miķeļdiena, Ziemassvētki, Lieldienas un tā tālāk – privātajā bērnudārzā vecākiem, labi ja vienu reizi gadā, lūdza sagatavot ar bērnu kopā kādu darbiņu. Tāpat man nekad nav bijusi pieredze ar tērpu šūšanu vai meklēšanu svētkiem. Lielākā prasība bijusi – baltas zeķītes priekšnesumam :). Tomēr pašvaldības bērnudārzā jau pirmajā nedēļā mums tika uzdots darbiņš – sagatavot bilžu prezentāciju, lai bērns varētu iepazīstināt ar sevi. Un ziniet, es ar prieku gaidu nākamos “mājas darbus”, jo īpaši tādus, kurus varēsim veikt kopā ar dēlu! Es droši vien nebūšu no tām mammām, kurām viss “bessī” :);
  • vecāku grupiņas – mūsu privātais bērnudārzs laikam ir viens no retajiem, kuram nav savas vecāku – whatsapp grupiņas, un vienīgā komunikācija, kas notiek starp vecākiem ir satiekoties vecāku sapulcē un citos bērnudārza organizētajos pasākumos. Ja ir kas svarīgs, par ko jāvienojas, izmantojam e – pastu. Pašvaldības bērnudārzā gan no pirmās dienas esam vienoti FB grupiņā.

Ak jā, protams, atšķiras arī izmaksas :D Bet tas, domāju, nevienam nav noslēpums… :)

Kā redzams, neesam piedzīvojuši lielu kultūršoku, no privātā bērnudārza uzsākot mācības pašvaldības bērnudārzā. Esmu droša, ka tas, kā lietas notiek bērnudārzā, vienalga – pašvaldības vai privātajā – lielā mērā ir atkarīgs no cilvēkiem, kas bērnudārzā strādā. Un ne mazāk svarīgi – cik ļoti bērnudārzs ir atvērts pārmaiņām, cik elastīgs tas ir. Īpaši bērnudārzos, kas strādā jau gadiem. Un vēl viena lietas, kas, manuprāt, ir svarīga – apbusēja cieņa. Vecākiem pret audzinātājiem, audzinātājiem pret vecākiem, kā arī pret bērniem.

P.S. Zinu, ka “valsts dārziņš” ir neprecīzi teikt, jo tādu “valsts dārziņu” nav, bet tikai retais sarunvalodā sakām “pašvaldības bērnudārzs”.

PADALIES SAVĀ PIEREDZĒ TEPAT KOMENTĀROS! KĀDĀ BĒRNUDĀRZĀ IET TAVS BĒRNS? VAI ESAT APMIERINĀTI ? :)

FOTO: Daiga Ellaby / momenti.lv 

10 komentāri

  1. Sveiki! Mums puika lidz 3.g.vec.apmekleja privāto dārziņu. Tagad jau mēnesi iet pašvaldības dārziņā.
    Bērnam laikam vairàk patīk pašvaldības dārziņā, vismaz tā var noprast no viņa emocijām un stāstītā. Šeit ir vairāk draugu, jo vairāk bērnu, ilgāks spēlēšanās laiks, lielāka brīvība bērniem, par ko es biju izbrīnīta:) Mums tas ļoti patīk, jo bērns kļūst ļoti patstāvīgs.
    Privātajā dārziņā liels pluss bija, ka dēls iemācījās dalīties ar savām emocijām, šeit tam netiek pievērsta tik ļoti liela uzmanība.
    Ēdiens privātajā dārziņā bija veselīgāks, bet šeit garšīgāks un daudzveidīgāks.

    Atbildēt
  2. Ari man ir 3gadniece, kura 1 gadu gaja privataja darzina Riga, bet nu parcelamies uz mazpilsetu un tikam pasvaldibas darzina. Jasaka, ka esmu patikami parsteigta par pasvaldibas darzinu, jo:
    *audzites un auklite seit mums trapijusas sirsnigakas ka privataja, loti pievers uzmanibu, ka meita tur jaunina, katru dienu nak runaties ar mani un atstasta, ka meitai gajos, ko darijusi utt.
    *telpas pasvaldibas darzina ir labak remontetas ka privataja, lielakas.. berninu ari te vairak (privataja 18, seit 24 berni)
    *parsteidz, ka mums pasvaldiba apmaksa macibu lidzeklus, nav japerk ne papiri ne krasas… tikai maksa par edinasanu!

    Privataja man patika, ka bij vairak nodarbibu bernam, tas bij maksas, bet vismaz bij! Un patika, ka tur vecaki vairak viens ar otru iedraudzejas, bij sapulces, vecaku vakari, pasakumi, kir kopa ar berniem suvam lelles utt… redzes ka bus pasvaldibas darzina. Pagaidam klusums no sapulcem un pasakumiem, lai gan esmu aktiva mamma un loti gaidu tadus, kur var vecaki ari piedalities, kaut vai rudens velsu figuras taisot :D
    Privataja patika, ka 1septembra pasakums bij vecakiem kopa ar berniem, sogad pasvaldibas darzina uzzinaju, ka tur tikai ieksejais bernu pasakumins.

    Watsup grupinas mums abos darzinos!

    Atbildēt
  3. Mans dēls kā mājas bērniņš 3,2gadu vecumā (pirms mēneša) uzsāka bērnudārza gaitas pašvaldības dārziņā. Jāsaka godīgi, ka negribot saklausījos negatīvas pieredzes stāstus par pašvaldības dārziņiem, ko centos nolikt malā un būt atvērta un pozitīva. Bet nedaudz tomēr bija satraukums, vai kāds no ne tik jaukajiem pieredzes stāstiem neizrādās arī mūsējais. Bet nē, viss ir kārtībā! Mazais ar vien vairāk pieņem jauno ikdienu, pārējos mazos cilvēciņus un audzinātājas. Redzu, ka patīk! Un ļoti pievienojos rakstītajam par cieņu pret dārziņu, audzinātājām.

    Atbildēt
  4. Es varu salīdzināt vienu privāto b/d ar vienu pašvaldības b/d, un varu piekrist, ka abi ir labi, bet citādi. Manuprāt, privātais dārziņš ir labāks variants vecumā līdz 3/4 gadiem, bet pašvaldības sākot no 3 (bet šis jau katram bērnam individuāli). Ir lietas, ka man nepatika(un nepatīk) abos dārziņos, ir lietas, kas man ļoti patika (un patīk) abos. Galvenais, lai ir labs savstarpējais kontakts un cieņpilna attieksme, gan starp b/d personālu un vecākie, gan vecāku starpā. Pirmajā gadā pašvaldības b/d bija viens milzīgs konflikts un es nopietni apsvēru domu mainīt b/d, bet beigās viss atrisinājās tiem apstākļiem pēc labākā iespējamā scenārija. Bet cēlonis, kā viens it kā “sīks” gadījums eskalējās un pārtapa par milzu konfliktu un “raganu medībām”, bija tieši tāpēc, ka trūka cieņpilnas izpratnes starp cilvēku un sistēmu, kur cieņā ir “burta kalpība”.
    Un es ļoti priecājos, ka mūsu grupiņā nav ne FB, be whatsapp grupas. Jo pilnīgi pietiek ar e-pastiem un tiešo komunikāciju.

    Atbildēt
    • Laura

      Man pagaidām arī šķiet ideāls variants – mazāks bērns privātajā, lielāks – valsts :)

      Atbildēt
  5. Mans bērns gāja tikai privātajā dārziņā, no 2 g.v., jo pati atsāku mācības tajā laikā. Rinda uz pašvaldības pienāca tikai uz obligāto pirmsskolas izglītību, bet nemainījām bērnudārzu vienas dēla rakstura iezīmes dēļ-viņš ļoti lēni adaptējas jaunā vidē. Privātais dārziņš gan bija krietns robs ģimenes budžetā, bet tas viss bija pilnīgi tā vērts. Jauktā grupiņa, 12 bērni, lielisks kolektīvs, izcila virtuve, individuāls bērna spēju novērtējums un raksturojums, dažādu interešu pulciņi, kādi nav bieži sastopami. Komunikācija notika epastos, svētkos un sapulcītēs. Nu jau pagājuši 2 gadi, kopš izlaidumā, bet joprojām rīkojamies tikšanās ar grupiņas biedriem.Tas, ko gribētu piebilst par valsts dārziņiem, es nesaprotu, no kurienes rodas valsts dārziņu “sliktā slava”, jo es nepazīstu nevienu ģimeni, kas būtu neapmierināta ar to!:)

    Atbildēt
  6. mani dēli iet privātā, bet pašvaldības līdzfinansējums pilnībā nosedz maksu (nav Rīga). Līdz ar ko – nav arī finansiāla iemesla mainīt. Vecākie dēli gāja valsts, tāpēc redzu lielu atšķirību. Privātā dārzā bērni pavada vairāk laika ārā, ir vairākas audzinātājas grupā, noteikti labāk baro, kvalitatīvāk, mazāk šablonu (zīmēsim saulīti un saulīti zīmē šādi), radošāka vide.
    Bd neatbalsta viedierīces, lūgums vecākiem sekot piemēram. ir tikai epasts.

    Atbildēt
  7. Abi bērni iet privātajā un esam ļoti priecīgi. Radu bērni iet tepat valsts dārziņā un arī patīk. Tikai ir tādas nianses, kas man īsti nav saprotamas, piem, intensīvas apmācības. Ja dārziņu kavē, tad jāatstrādā nokavētais bezmaz, kas rada stresu gan vecākiem, gan bērnam. Jau 4-5 gados? Tiešām? Un vēl dzirdēju, ka mazā māsīca no valsts dārziņa sūdzas, ka audzinātāja bļauj, ja kaut ko nedara, kā vajag. Privātajā dārziņā tas nav iedomājams. Bet viss atkarīgs no vecāku tolerences līmeņa. Es katrā ziņā neklusētu un panāktu, ka šādu pedagogu atlaiž.

    Atbildēt
    • Laura

      Interesanti.. neko neesmu dzirdējusi par atstrādāšanu :D

      Atbildēt
  8. Bija interesanti lasīt pozitīvo pieredzi. Biju noskaņojusies ļoti pozitīvi pašvaldības bērnudārzam. Pilnīgi piekrītu, ka visu nosaka personāls, tā attieksme pret bērniem, vecākiem. Pēc savas pieredzes laikam nekad nespēšu uzticēties bērnu pieskatītājiem- starpība starp to, kā izturas un komunicē ar vecākiem un bērniem- ir kā diena pret nakti. Mans secinājums- to, kas notiek grupā, vecāks var nekad neuzzināt, ja vien bērns neizstāsta. Bet ņemot vērā, kā bērnus iebaida, nemaz nebrīnos, kāpēc bērni raud un slimo “adaptācijas” jeb precīzāk būtu teikt “samierināšanās” periodā.
    Kā atšķirt bērnudārzus ar labu un sliktu personālu? Nezinu. Vairs nezinu. Bet aktiermeistarība pedagogiem ar gadiem tikai uzlabojas.

    Atbildēt

Komentē