Maģiskā nakts?

Maģiskā nakts?

Jaunais gads. Es nevaru izskaidrot kāpēc, bet Jaunā gada sagaidīšana man nekad nav izraisījusi lielu sajūsmu. Pats fakts, ka būs jauns gads, man patīk, bet vienmēr esmu vairāk priecājusies par tiem gadiem, kad jauno gadu izdodas sagaidīt mierīgi, nevis ar sadzērušos cilvēku baru apkārt. Lai gan, protams, ir bijušas arī tādas reizes. Šis bija jau sestais gads, kad izmantoju izdevību un sagaidīju Jauno gadu mājās viena pati ar abiem dēliem (Tomam šajā naktī jāstrādā). Nekur nav jābrauc, nekur nav jāskrien. Ir izveidojušies jau pašai savi Jaunā gada sagaidīšanas rituāli, kas citiem, nezinot manu patieso gadu skaitu, iespējams, liktu domāt, ka esmu jau pensijas vecumā, vai vismaz tuvu tam.

Tomēr neesmu arī gluži Jaunā gada Grinčs. Vienmēr esmu ticējusi, ka šajā laikā ir īpaša enerģija, un ir vērts padomāt par to, ko vēlos sasniegt nākamajā gadā. Atminos, ka vēl pirms gadiem 10 – 12, mana Jaungada nakts vēlēšanās vienmēr bija – atrast īsto. To cilvēku, ar kuru varētu dibināt ģimeni. Cik smieklīgi un banāli tas tagad skan. Bet ne es vienīgā tāda biju, ar draudzenēm viena otrai vienmēr novēlējām šogad tikt pie tā īstā un vienīgā! Un tā katru gad’ no jauna.

Mazliet pirms to īsto biju satikusi, sāku taisīt vēlmju kartes. Man vienmēr ir patikusi ideja par vēlmju vizualizēšanu, jo tas pašai palīdzējis saprast, kas tad ir tas, ko es tiešām vēlos. Kā tas izskatās? Un smejies vai ne, tas arī vienmēr ir piepildījies! Ģimene, darbs, blogs, jauna mājvieta. Viss ir gājis uz priekšu tieši tā, kā biju iztēlojusies. Protams, nejau tā maģiski no tās papīra kolāžas vien, bet, acīmredzot, nostrādā ideja par vēlmju un mērķu konkretizēšanu, noticēšana tiem. Tagad gan vairs tādas netaisu. Šķiet, ka tie lielie mērķi jau sasniegti – ģimene vienmēr bijis svarīgākais no tiem. Bet tas nenozīmē, ka citu mērķu vairs nav nemaz. Ir daudz, daudz mazo mērķu. Uz papīra tie šodien tika arī pierakstīti 2019. gada plānotājā. Lai vienmēr, katru dienu, tie būtu acu priekšā. Lai piepildītos.

Šogad Jauno gadu sagaidīju šampanieti iedzerot jau vakarā, un īsi pirms pusnakts iekāpjot ērtā pidžammā. Viens no puikām aizmiga īsi pirms pusnakts, bet otrs iemiga pie lielajiem salūta trokšņiem, īsti nesaprotot, kas tas ir, tomēr ļaujot miegam uzvarēt. Savukārt pirmais darbs, ko paveicu Jaunajā gadā – ap plkst. 1 naktī konstatēju, ka ir applūdusi vannas istaba, tad nu nācās to visu vākt. Labi, ka neticu teicienam “Kā jauno iesāksi, tā veco pavadīsi…”. Patiesībā nepatīkami starpgadījumi šodien jau bijuši vairāk, kā pirmajā Jaungada dienā pienāktos! Bet ko nu par to…

Lai gan man nav ne paģiru, ne miegainuma, kā tas, iespējams, būtu bijis tad, ja Jauno gadu sagaidītu kādā Vecrīgas bārā, šo dienu pavadīsim slinkuma zīmē. Tādas dienas kā šī es saucu par pidžammu un lego dienām. Un tādas mums ir bieži.

Un, ja  drīkst, tad vienu apņemšanos šim gadam es atklāšu. Mans mērķis ir mācīties vēl vairāk izprast savus bērnus, un vēl kvalitatīvāk pavadīt laiku ar viņiem.Vēlos nodrošināt viņiem vēl harmoniskāku vidi, kurā augt, un būt pašiem. Es zinu, ka šī ir tā lieta, kurā vienmēr varēs pilnveidoties, un man vienmēr būs kur augt.

Novēlu arī jums piepildītu šo Jauno gadu. Vairāk ieklausieties sevī nevis citos. Novēlu jums vienkārši būt laimīgiem.

Kā Tu sagaidīji Jauno gadu? Vai esi kaut ko apņēmies?

FOTO : Tamāra Lesovaja, https://momenti.lv

6 komentāri

  1. Manas pārdomas ļoti līdzīgas rakstā minētajām. Gadu skaits tāds pats, bet arī vairs vispār nav vēlmes būt kur citur kā vien mīļajās mājās un ar savējiem. Tā pa mierīgo! Ar iekšēju mieru un piepildījuma sajūtu arī sagaidīju Jauno gadu, par ko pašai arī liels prieks :)

    Atbildēt
  2. Velmju listi parasti rakstu lidz datumam, kad sakas Kīniesu JG, proti pec cita kalendāra, sogad tas ir 5.februārī. Tad ir mēnesis miera, kurā padomāt par būtisko…

    Atbildēt
  3. Manas sajūtas par Jauno gadu ir gluži tādas pašas kā tev un pēdējos 4 gadus arī pretēji apkārt esošajam “spiedienam” sagaidam jauno gadu mājās, bez īpašas svinēšanas. Izlasot šo ierakstu sapratu,ka šogad neesmu izpildījusi savu jaungada rituālu,12tos naktī ievēlēties kādu vēlēšanos nākamajam gadam,kura arī parasti bija saistīta ar to “īsto” vai ģimeni, vai ko citu. Jāsecina,ka viss būtiskais man ir. Mazajiem plāniem vecgada nakta maģija acīmredzot nav nepieciešama 😊 Lai izdevies gads jums!

    Atbildēt
  4. Es par cik ar 1,3 g.v.dēliņu sēžu mājās,man kā reiz prasījās iziet no mājām.Draudzene pārsteidza ierodoties ciemos no Vācijas un man tā bija lieliska iespēja iziet uz pāris h.Es patiesi izbaudīju tās pāris h Vecrīgā baudot sabiedrību,restorānu un sarunas ar smiekliem.Bet 1,5 h pirms jaunā gada sākuma ierados mājās pie savējiem uzlādējusies un laimīga.

    Atbildēt
  5. Atceros padsmit gados(tados lielakos)vienmer velesanas bija nomest paris kg vai kaut kas saistiba ar to. Un ta sevis nemilesana(ta varbut to sauc cilvekam,kuram viss ir tip-top,bet pats to spoguli neredz) laikam bija lidz laikam,kad berni un dzemdibas izarsteja. Ari pec 1.kadu laicinu bija pagruti,bet laikam cilvekam vajag tiesam kadreiz dzive riepu uz vedera kadu laiku,lai saprastu,ka viss tacu bijis ok,un ka nedaudz piestradajot viss ir patiesiba labi.

    Atbildēt

Komentē