Tēva – dēla ceļojumi

Tēva – dēla ceļojumi

Protams, tā bija Lauras ideja. Tāpēc Laura ir Laura, ka viņa nāk klajā ar lieliskām idejām, kuras lauž jebkādus stereotipus. “Jūs abi varētu kopā aizbraukt uz Lotes zemi!”, tā viņa teica dažas dienas pēc Everta dzimšanas. “Divatā?” “Jā, divatā”!

Tās vasaras sākumā labi laicīgi aizgāju atvaļinājumā, lai sagaidītu Edvīnu bez liekām prāta rūpēm, bet visai drīz nogrimu NBA plejofu, nupat iznākušā “The Stranger Things” un Galstonberijas festivāla pasaulēs. Te pēkšņi Edvīns bija klāt, un abi ar lielo brāli gatavojāmies mūsu pirmajam kopīgajam piedzīvojumam bez citu līdzdalības. Tiesa, mūsu ceļojums uz Igauniju bija iespējams tikai tāpēc, ka divi labi pazīstami “mīlas balodīši” bija ar mieru mūs transportēt it visur, kur vien nepieciešams, ņemot vērā, ka nevienam no mums nav autovadītāja tiesību un automašīnas. Toreiz piedzīvojuma galvenos pavērsienus noteica nesen apgūtā “podiņa” mācība, un viss no tās izrietošais. Atmiņā palikuši vien pāris fragmenti: zivtiņas, kuras var barot no rokas pasakainā brīvdienu pansijā Tartū apkaimē, abu noturētais krosiņš 20 minūšu garumā viltotajā itāļu “Vapiano” restorānā, Tallinas diennakts aptieka, kurā tievs studentiņš nekādā veidā nesaprot, ko es domāju ar “overnight diapers”…


Vien dažas reizes uzmetis aci “otrajām jačīnām” (tā Everts trīs gadu vecumā sauca multeni “Cars 2”), pirmdzimtais bravurīgi paziņoja – es gribu uz Londonu. Multenes fināls norit pie Bigbena, mutlenē redzams “London Eye” panorāmas rats, Bekingemas pils… Es teicu Laurai: “aizbraucam uz Londonu”! Laura, savukārt, teica: “aizbrauciet divatā ar Evertu”! Uz mirkli manī iezagās tās šaubas, kuras parasti redzu citu savas paaudzes tēvu acīs, kad stāstu viņiem par ceļošanu vienam ar bērnu. Taču Londonā es esmu bijis daudz par daudz reižu sava mūža laikā un tā ir vienīgā metropole, kurā ērti jūtos arī neieskatoties kartē – nekas briesmīgs taču nevar atgadīties. Ja pēc būtības, tad interesanti, kas briesmīgs vispār var atgadīties, ja visa tava uzmanība 100% ir pievērsta tikai un vienīgi bērnam. Pat Everts, kurš mūža sākumā bija liels “no vecākiem projām skrējējs”, nevar nekur aizšmaukt, ja visu laiku ar viņu tiek uzturēts dialogs! Mūsu pirmā, īstā “divatā” ceļojuma vadmotīvs bija “gulēšana” – kopā ar pulksteņa maiņām nekādīgi nespēju noprognozēt Everta gulēšanas ciklus un Evis regulāri man aizmiga vai nu plecos, vai rokās. Bet tas, protams, sīkums.

Interesanta un nebūt ne slikta doma bija palikt lieliskā viesnīcā, kas atradās tālu no centra. Attāluma dēļ tai bija lieliska cena, jo par **** izpriecām (lasīt – milzu gulta un milzu TV ar visu SKY TV paketi) maksājām ap 70 mārciņām par nakti. Pēc Anglijas laika Everts modās ap pieciem no rīta, kategoriski atteicās ēst viesnīcas brokastis, tāpēc kā īsti švītiņi jau 45 minūtes vēlāk dzērām “Pret A Manger” suliņu un ēdām maizītes Rīdžentparkā, vērojot kā darba ļaudis skrien savās ikdienas gaitās. Londonā ļāvu Evertam noteikt dienas ritmu. Biju izveidojis programmu, kas sastāvēja no pieciem, sešiem piedzīvojumiem un Evertam pašam bija iespēja noteikt, kurš notikums sekos kuram. Piecu mārciņu ietvaros neliedzu viņam arī regulāru iespēju tikt pie jaunas mantiņas, kuras gan allaž nozaudējām apbrīnojamā tempā! “London Eye” rats un Londonas Zoo bija mūsu galvenie pieturas punkti. “Emirates Air Line” gaisa tramvajs, sēdēšana divstāvīgā busa otrā stāva pašā priekšā un brauciens priekšā “DLR” bezvadītāja vilcienā arī, protams, izdevās lieliski. Pat viens otra kompāniju novērtējām divās kafejnīcās par kurām daudz iepriekš bija lasīts – gan kādā labdarības vistiņu restorānā, gan hotdogu un šampanieša paradīzē “Bubble Dogs”. Ierodoties pēdējā, ļoti bijīgi iekšā laidējām vaicāju, vai drīkstu pusdienot ar dēlu. “Kā gan jūs to iedomājaties, atturēt bērnus no hotdogiem!”, teica laipnais vīrs, un Evertam pasniedza arī izprintētu krāsojamu hotdogu un zīmuļus!

Ir ļoti forši ceļot visiem kopā, četratā. Taču to, loģiski, iespējams veikt daudz retāk, kā divatā. Tas izmaksā precīzi divreiz vairāk un, par spīti kopā būšanas priekam, šobrīd stresa līmenis šādos ceļojumos ir četrkāršs.

Pagājušajā vasarā bija plāns, turpinot tēva/dēla ceļojumus, braukt pa pasaules gleznaināko vilciena līniju, no Bergenas uz Oslo, pa ceļam piestājot mākslīgi izveidotā vikingu ciematā. Plāni mainījās, nekur neaizbraucām. Bet šodien mēs divatā dosimies sešu dienu atpūtā uz Dubrovniku, Horvātijā, un mūsu ceļojumu vēsturē šī būs pirmā reize, kad abi kopā kādā vietā būsim pirmo reizi, bez priekšzināšanām.

Kāpēc Horvātija? Pasaules čempionāta futbolā un vairāku “underground” ceļvežu dēļ. Ko mēs darīsim? Daudz gulēsim, brauksim ar kuģīšiem pa tuvējām saliņām, pētīsim “Games Of Thrones” uzņemšanas vietas, gandrīz vai “Bītlu” dzeltenajā zemūdenē pētīsim Adrijas piekrastes zivis, naktī ēdīsim restorānā (doma vakariņot kafejnīcā brīdī, kad ārā jau tumšs, šobrīd Evertu ļoti aizrauj), skatīsimies stulbas multenes, ņirgsim par muļķībiņām, zīmēsim un klausīsimies Bobu Dilanu. Priecāsimies par to, ka varam pavadīt laiku 100% otra sabiedrībā!

Par šo bija jāraksta jau sen un daudz biežāk, bet laiks nav mans labākais draugs. Taču, esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdevāt Laurai instagramā, uzzinot par mūsu šī gada ceļojumu.

Kā tiec galā?

Vienkārši.

Kādus gardumus Everts ēd lidmašīnā?

Mums patīk iepierkties pie dāmas ar ratiņiem, bet šoreiz lidojam ar avio kompāniju, kura mums bez maksas dos našķīšus – pie tam divreiz, jo lidosim katrā virzienā ar divām lidmašīnām!

Kādas ir labākās izklaides lidmašīnā?

Evertam? Tikai un vienīgi vērties iluminatorā!

Ko par to saka otrs brālis, vēl neapzinās?

Neapzinās gan. Bet, visticamāk, nākamajā vīru ceļojumā brauksim jau trijatā!

3 komentāri

  1. Avatar

    Šis ir superīgi! Tas laiks divatā un vēl ceļojumā ne ar ko nav salīdzināms! Lai puišiem pa foršo iet ;)

    Atbildēt
  2. Avatar

    Heimā bērnība! Priecājies Priecājies kamēr ir! Nubaigiātrivissskrien…

    Atbildēt
  3. Avatar

    Super droša un apbrīnojama ģimene Jūs esat! Drosmīgs gan tēvs, gan māte, jūs palaižot pasaulē :)
    Es uzskatu, ka šādi izbraucieni un kopīgie tēva-dēla piedzīvojumi ir nepieciešami gan saliedēšanās, gan audzināšanas ziņā. Pirmkārt, tas ļoti satuvina, kopīgs piedzīvojums ļauj vienam otru iepazīt. Otrkārt, tas māca visu ģimeni – māti – uzticēties un nebaidīties, tēvu – būt vienlaicīgi gan mentoram, gan draugam, bērnu – paplašināt pasauli un mācīties patstāvību, novērtējot arī nedalīto tēva uzmanību.
    Mūsu dēls ir nedaudz vecāks ( 6.g.) – viņi ar vīru parasti izvēlās kādas izklaides, kas ir Rīgas apkārtnē – parasti tas ir pārgājiens, dabas takas vai arī kāds aktīvāks puiku piedzīvojums (piemēram, https://www.davanuserviss.lv/davanas-pie-stures/kartingi – par kartingiem viņi abi bija sajūsmā, bet arī http://jumpspace.lv/ abus ļooti iepriecināja).
    Nemaz nebijām iedomājušies garāka un tālāka ceļojuma iespēju, bet šis ieraksts iedvesmo! Mana sirds kāro viņiem sarīkot tādu braucienu :) Ko jūs labāk ieteiktu pirmajai reizei? Lotes zemi vai Dinozauru parku? Vai labāk lidot vai sākt ar mašīnas/autobusa braucienu?

    Atbildēt

Komentē