Toms

Toms

Toma diena sākas ar modinātāja zvanu plkst. 4:30 un beidzas tad, kad pēc dēlu nolikšanas gulēt noskatīts kāds no iecienītākajiem seriāliem,vai nospēlēta kāda laba ballīte. Fano par Boba Dilana svētdienām, futbolu, digitālām grāmatām un vīnogu sulu.

Netflix vai pirātisms?

Netflix vai pirātisms?
Aiz katra pasaules vadošā interneta zīmola slēpjas bērnībā Džeimsa Bonda filmās ne reizi vien redzētās maniakālās ambīcijas pārvaldīt visu pasauli. Džefs Bezoss radīja nevainīgu grāmatu veikaliņu “Amazon” ar vīziju kļūt par cilvēcei vienīgā pieejamā veikala vadītāju. Šons Pārkers, kurš izārdīja mūzikas industriju, parādot cilvēcei “mp3” apmaiņas ātrumu “Napster” servisā, šodien ir viens no “Spotify” valdes locekļiem, turpinot ietekmēt mūzikas attīstību daudz ievērojamāk kā Pols Makartnijs, Saimons Kouvels un Kanjē Vests visi kopā. Retajā reizē, kad Marks Cukerbergs sniedz intervijas presei, bieži tiek minēta nākotnes vīzija par “Facebook” kā vienīgo mājas lapu, jo jebkam citam vairs nebūšot nekādas jēgas. Rīda Heistingsa un Marka Rendolfa dibinātā tiešsaistes video noma “Netflix” no visiem minētajiem ir vecākais interneta uzņēmums, un 18 gadu laikā tas izdarījis ļoti precīzus un prātīgus lēmumus, lai ļautu tā idejas autoriem cerēt, ka pēc noteikta gadu daudzuma, “Netflix” un TV cilvēces apziņā būs sinonīmi. Šīs nedēļas vidū, 6. janvārī, “Netflix” kļuva par pirmo video straumēšanas servisu pasaules vēsturē, kas pieejams praktiski ikvienā zemeslodes vietā, izņemot Ķīnu un Krimas pussalu. Latvijā “Netflix” nav atkārtojis mūzikas brāļu “Spotify” vai “Deezer” vēsturi, un nav ieradies kā veiksmīgs satura pielikums kādai no lokālajām mobilājām vai datu kompānijām. Līdz ar to, atļaušos apgalvot, ka “Netflix” nav konkrētas vīzijas un mērķu par tirgus iekarošanu mūsu reģionā, taču esam veiksmīgi patrāpījušies pa ceļam kārtējam pasaules iekarošanas plānam. Taču Latvijas interneta lietotāju kvorumam un vizuālo datu satura profesionāļiem šis notikums, acīmredzot, radījis pamatīgas bailes par lokālā satura patēriņa apdraudējumu. Patiešām nezinu, kā savādāk skaidrojama “Netflix” Latvijā šobrīd pieejamā satura bezierunu nogānīšana interneta žurnālistikā un sociālajos tīklos. Mūsu ģimenē “Netflix” ieradās kā nelūgts viesis jau pagājušajā vasarā līdz ar jaunu “Sony Bravia” televizoru. No TV pults pogas ar uzrakstu “Netflix” līdz šai nedēļai gan nebija it nekādas praktiskas jēgas, taču jāpiekrīt Laurai, ka diez vai “Sony” uz mūsu reģionu būtu apzināti sūtījuši televizora versiju, kurā iebūvēts pakalpojums, kurš nekad mums nebūs pieejams. “Netflix” ļoti ērti darbojas arī ar “Google Chromecast”, ko uzdāvināju ģimenei Ziemassvētkos – šajā gadījumā pults vietā ērti var izmantot viedtālruni. Mums ir pietiekami liela “DVD” un “BluRay” filmu kolekcija un kopīgais TV veltītais laiks ir...

Jaunie “Lupatiņi” uz lielā ekrāna!

Jaunie “Lupatiņi” uz lielā ekrāna!
Vai Tu atceries pirmo reizi, kad biji kino teātrī? Es atceros un ļoti labi! Par paša apmeklējuma sīkām detaļām daudz nepastāstīšu, jo tas notika trīs vai četru gadu vecumā (ap 1985. gadu), taču labi atceros, ka māsa mani bija aizvedusi uz kinoteātri “Pionieris” (vairs jau nepateikšu, kā tagad sauc naktsklubu, kas ir tā kādreizējās telpās) un mēs skatījāmies Meksikāņu/ASV kopražojuma pilnmetrāžas animācijas filmu “Tārpiņš Ketija”. Man pašam šķiet, ka filmu noskatījos ar lielu interesi no sākuma līdz beigām, taču māsai varbūt būtu kāds cits stāsts. Pirms gadiem pieciem kāds mans draugs teica, ka viņa piecgadīgā meita nespējot saglabāt interesi par “Pixar” studijas animācijas lielfilmām ilgāk par četrdesmit piecām minūtēm. Un cik ilgs laiks mūsdienās paiet pieaugušajiem cilvēkiem ekrāna priekšā, līdz tiek iemestas acis telefona ekrānā? Mūsu divgadniekam, tāpat kā miljoniem citu divgadnieku šobrīd pasaulē, ļoti patīk skatīties multenes jebkāda veida ierīcē “YouTube” portālā un viņa iepazīšanās ar lielo kino ekrānu notika pēc paskaidrojuma: “iesim paskatīties Jūtūbi uz PAVISAM liela ekrāna”. Vakar kino “Splendid Palace” notika jaunāko animācijas filmu sērijas “Lupatiņi” filmiņu pirmizrāde, kuru apmeklēju kopā ar Evertu. No piecām demonstrētajām piecminūšu filmiņām ar lielu interesi noskatījāmies divas, trešās laikā ļoti gribējām izkustēties, bet, sākoties ceturtajai, pametām zāli. Ņemot vērā, ka pirms pusgada leļļu teātrī Everts izturēja knapi piecas minūtes, šis man šķiet ir labs panākums. Ineses Zanderes, Edmunda Jansona un Reiņa Pētersona “Lupatiņu” mini fragmenti vai “nelegāli augšupielādētās kopijas”, kopā ar sliktas kvalitātes “Loti no izgudrotāju ciema” ir vienīgais saturs latviešu valodā, ko Everts pa laikam skatās “YouTube”. Un “Lupatiņi” ir arī vienīgais animācijas īsfilmu cikls, kas Latvijā tieši vai netieši precīzi mērķēts “todleru” virzienā – vienkārši, bet asprātīgi, filmiņas stāsta par Cimdiņu, Zeķīti, Lakatiņu un Spilventiņu (to balsis ierunājuši bērni), kuru rotaļas uzrauga “pieaugušais” prātvēders Kaķis (kurš murrā Kaspara Znotiņa balsī). Vakardienas pirmizrādē I. Zandere vēlēja visiem klātesošajiem bērniem doties mājās un radīt pašiem savus “Lupatiņus”, radoši rotaļājoties. Šī animācijas filmu cikla viena no panākuma atslēgām ir rotaļas forma pilnīgi it visā – pirmo reizi “Lupatiņus” izdzirdēju, kad Everts tos skatījās fonā un biju gatavs derēt, ka tas ir kāds materiāls, kuru veidojuši paši bērni. Kad “Lupatiņus” garāmejot...

Trešdienas iedvesma – Kuldīga (dzimšanas dienā)!

Trešdienas iedvesma – Kuldīga (dzimšanas dienā)!
27. jūlijs ir tā diena, kad es svinu dzimšanas dienu. Dzimšanas dienas man ļoti patīk (lai neteiktu vairāk). Patīk svinēt, bet nejau ar tādu milzīgu balli, bet tā kā pašai attiecīgajā brīdī gribas. Tie taču ir mani svētki! Pēc svētku brokastīm iecienītajā Rocket Bean Roastery ar ģimeni devāmies uz Kuldīgu. Mums pievienojās ģimenes draugi  – Vitkovski (mūsu vedēji kāzās). Kuldīga šobrīd ir ļoti trendīgs galamērķis, bet nav jau nekāds brīnums – brīnumskaista pilsēta, kurā var arī ļoti garšīgi paēst (kas nav mazsvarīgi, it īpaši dzimšanas dienā). Ja saulainās brīvdienās te čum un mudž no tūristiem, tad darba dienās ir mierīgāk. Lai gan kafejnīcas un restorāni par apmeklētājiem (cik nu pēc skata var spriest) nevar sūdzēties arī pirmdienas vakarā. Diemžēl mums bija mazāk kā 24 stundas laika, lai to izbaudītu. Darbi, darbi, darbi… bet arī tas ikdienas steigā ir daudz! Skaista pilsēta, laba kompānija un izcils ēdiens – ko gan vairāk dzimšanas dienas vakarā var vēlēties? Es gan nemelošu – nebija tā, ka es varētu mierīgi sēdēt pie galda, baudīt maltīti un atpūsties. Everts pēc 2h sēdēšanas mašīnā bija tik ļoti noilgojies pēc skraidīšanas, ka mēs ar vīru ēdām uz maiņām. Tevi it kā pārņem dusmas, bet tai pat laikā… kas tas ir – paskraidīt pakaļ bērnam, arī, ja tie ir Tavi svētki? Patiesībā taču sīkums… Tomēr pateicoties “Goldingen Room” viesmīlībai izbaudīju gan labu ēdenu, gan līdzi paņemto svētku šampanieti. Viss ir labi. Mani 26 gadi – būs darbīgi un laimīgi, to es jūtu jau no pirmās mana “jaunā gada” dienas. Nākamajā rītā paspējām piknikam iegādāties dažādas maizītes, kūciņas un šo to dzeramu kafejnīcā “Tilts” (pie tilta, protams :). Tik glīta, romantiska un garšīga vietiņa tā šķita. Bet vispār prombraucot žēl, ka tas bija jādara tik ātri… te taču ir jāsarīko īsts fūdiju trips :)! Kuldīga – tiekamies vēl!      ...

10 koncerti, kurus nevajadzētu palaist garām Glastonberijā

10 koncerti, kurus nevajadzētu palaist garām Glastonberijā
Govis, siens, piens, dubļi, dīvaini ģērbti ļautiņi un pasaules svarīgākie mūziķi. Jau kopš trešdiena rīta Vorsiju Fermā Somersetā, blakām Piltonas mazpilsētai, grandiozā ganību ielejā briest pasaules lielākais populārās mūzikas festivāls – Glastonberija. Pateicoties BBC ambīcijām, britiem nozīmes ziņā mūsu dziesmu svētkiem pielīdzināmais festivāls ļuvis par pirmo mūzikas notikumu pasaulē, kura translācija vairs nav pakļauta režisora vai programmas redaktora noteicēja tonim. Sākot no piektdienas pēcpusdienas, jau trešo gadu BBC savā Glastonberijas lapā piedāvās tiešās translācijas no sešām galvenajām festivāla skatuvēm! Tāpat kā apmeklējot festivālu, būs jāizvēlas muzikālās prioritātes (jo koncerti notiek vienlaicīgi), taču ērtības ziņā “digitālo Glastonberiju” nespēj pārspēt it nekas. Festivāla tiešraide pieejama tikai Lielbritānijas iedzīvotājiem, taču mēs nevienam neteiksim, ja, izmantojot ZenMate “Google Chrome” aplikāciju, apmānīsi BBC serverus un skatīsies festivālu, piemēram, Rīgas centrā. Pēcāk daudzi no koncertiem būs skatāmi atkārtojumā, kā arī noplūdīs “YouTube”, taču uzskatu, ka piedalīties kolektīvā tiešraides piedzīvojumā ar visu pasauli ir daudz aizraujošāk. Lūk, desmit koncerti, kurus šogad nevajadzētu Glastonberijā palaist garām! Uzstāšanās laiki norādīti pēc Latvijas laika. CARIBOU Piektdiena, 22:30, West Holts Daniela Sneita eksplozīvā projekta “Caribou” koncerti ar katru gadu pieņemas kvalitātē un saturā – šis būs viens no viņa karjeras līdz šim spožākajiem momentiem! MARK RONSON Piektdiena, 23:00, Other Stage Ņujorkas diskžokejs un superproducents Ronsons māk uzrīkot episkas ballītes. Interesantākais Ronsona Glastonberijas koncerta sakarā ir tas, ka šobrīd šis dendijs neatrodas turnejā un šogad līdz šim nospēlējis vien piecus koncertus. Ko no šī sagaidīt? Veselu plejādi ar solistiem superzvaigznēm un skaļāko “Uptown Funk” līdzi dziedāšanu pasaules vēsturē! JAMIE XX Piektdiena, 23:30, The Park Stage “The XX” smadzenes un skanējuma autors Džeimijs beidzot izdevis fantastisku solo debijas albumu un festivālos askētiski stāv pie skaņu plašu atskaņotājiem, spēlējot neprognozējamus deju ritmus. Piektdienas vakara ballītei grūti iedomāties ko atbilstošāku! COURTNEY BARNETT Sestdiena, 14:10, Pyramid Stage Melburnas nepieradinātā dāma Kortnija Bārnete izpelnījusies negaidītu labvēlību un savā starptautiskajā debijas gadā nonākusi uz festivāla galvenās skatuves. Kopā ar sestdienas slinko priekšpusdienas noskaņu, šis noteikti būs viens no maģiskākajiem šī gada Glasto momentiem. YEARS & YEARS Sestdiena, 19:00, John Peel Stage Šī brīža pasaules labākā jaunā dzīvā grupa. Bez komentāriem. FATHER JOHN MISTY Sestdiena, 20:30, The Park...

Kur es iepērkos?

Kur es iepērkos?
Bieži “instagram”, “Facebook” vai dzīvē cilvēki man uzdot jautājumus – kur es pērku konkrētus produktus. Laikam jau ir vērts arī to uzrakstīt, jo tas, kas man šķiet pašsaprotami, citiem tā nav. Pirmkārt, lielākoties iegādājos bioloģiskus produktus, tāpēc arī veikali, kur iepērkos, ir tādi, kur tos vienmēr atradīšu. Man ļoti gribētos piedalīties arī kādā “tiešās pirkšanas pulciņā”, bet pirmā iesaistīšanās tajā diemžēl bija neveiksmīga. Tur noteikti man interesējošus produktus var iegādāties par zemākām cenām. Pagaidām, kamēr vēl neesmu “tiešās pirkšanas” biedrs, tomēr iesaku to izmēģināt, atrodot sev tuvāko tiešās pirkšanas pulciņu. Starp citu, tie ir arī ārpus Rīgas – Salaspilī, Preiļos, Gulbenē, Smiltenē, Cēsīs, Valmierā u.c. Kā maza bērna mamma, es iepērkos lielveikalos labi ja 2 reizes mēnesī. Katru reizi aizbraucot uz tiem, atklāju daudz jaunu produktu. Tā kā mums nav auto un nedzīvojam Rīgas centrā, iepirkšanās lielveikalos ir tikai izņēmuma gadījumos. Arī uz tirgu sanāk doties reti. Un patiesībā, es nemaz tirgū nemāku tā normāli iepirkties. Vasarā gan dodos uz tirgu biežāk. Kad dzīvojām centrā, bieži devos uz Centrāltirgu, bet tagad tuvāk mājām atrodas Vidzemes tirgus. Uz tirgu doties mani motivē tieši pirmo vietējo zemeņu raža, tā kā līdz šī gada sezonas atklāšanai vēl nedaudz jāuzgaida. Augļi un dārzeņi Augļus un dārzeņus reizi nedēļā pasūtu no veikala “Dabas Dobe”. Esot mājās ar mazu bērnu, man veikala piegāde liekas ļoti labs un ērts variants. Šajā veikalā esmu uzkrājusi arī 12 % atlaidi un patīk tas, ka, regulāri iepārkoties, tiek uzkrāti arī bonusa punkti, kurus var samainīt pret dārzeņiem, augļiem vai ko citu. Ja esmu tikusi līdz centram, labprāt iegādājos kādu dārzeni vai augli veikalā “Zaļā Govs”, jo piedāvājums kaut nedaudz, bet atšķiras. Arī “Zaļajā Govī”, pastāvīgi iepērkoties, esmu tikusi pie 5 % atlaides visiem produktiem. Diemžēl ļoti reti izdodas nokļūt arī līdz Mārupei – tomēr, ja sanāk, ar lielāko prieku apmeklēšu veikalu “Unce Eko”, kas ir pirmais, kur parādās jaunās sezonas augļi, dārzeņi un zaļumi. Liels prieks, ka arī veikalos “Rimi”, sevišķi lielākajos, var iegādāties dažādus bioloģiskos augļus un dārzeņus. “Rimi” dārzeņu nodaļā vari meklēt “I Love Eco” zīmola avokado, kartupeļus, cukini, papriku, ābolus, bumbierus, burkānus, apelsīnus, citronus, gurķus, tomātus un kukurūzu (varbūt kaut ko...