Toms

Toms

Eels – Royal Albert Hall (2015, EWorks)

Eels – Royal Albert Hall (2015, EWorks)
  Marks Olivers Everets ir fenomens, nevis vienkāršs dziesminieks. Līdz šim ar savu personīgo orķestri “Eels” izdevis 11 albumus, kuru stilistika variē no smaga blūzroka līdz sērīgām un dīvainām mīlas balādēm, savu savdabīgi traģisko dzīves stāstu iemūžinājis fantastiskā biogrāfijā “Things the Grandchildren Should Know” un, lai arī pēdējo desmit gadu laikā nav izdevis nevienu muzikālu šedevru, Everets turpina izpārdot pasaules prestižākās koncertzāles.     Ja sanak nonākt “Eels” koncertā, atgadīties var absolūti jebkas – sākot no skarbas un griezīgas rokmūzikas maratona, beidzot ar, kā šajā gadījumā, pieklusinātu, gandrīz akustisku skanējumu. Trīs rozā vinila skaņu platēs, divos kompaktdiskos un dokumentālajā kino lentē kopš šīs nedēļas pieejams “Eels” svaigākais triumfs – pērnā gada 30. jūnija koncerts Londonas Karaliskajā Alberholā. Everets, pat pārāk labā garastāvoklī, tipiski amerikāniskā veidā izklaidē publiku ar naiviem jociņiem, nospēlējot nevainojamu izlasi ar lieliskākajām karjeras dziesmām pārveidotos aranžējumos, kas pārsteigs pat rūdītākos grupas fanus. Klausoties vēl un vēl atgriežas sajūta, ka tikai tagad, pēc 20 gadiem, kas pavadīti pasaules alternatīvās mūzikas elitē, misters “E” beidzot pats ir sapratis, ka nevienam nekas vairs nav jāpierāda. Savukārt koncertu dramaturģiju meistars ir atstrādājis līdz pēdējai niansei. Mūzika ļoti skumja. Un ļoti skaista....

Dažas plates – 01 – viņš un viņa

Dažas plates – 01 – viņš un viņa
Viens plus viens. Viņš un viņa. Pirmajā mūzikas ierakstā mūsu blogā vēlējos padalīties ar dažām platēm, kurās vīrišķais lieliski papildina sievišķo, bet sievietes klātbūtne vīrietim ļauj sajusties gandrīz dievišķi… She & Him – Classics (2014, Columbia Records) Aktrise Zoja Dešenela un “americana” dziesminieks Metjū Stīvens (plašāk pazīstams ar pseidonīmu “M Ward”) jau paguvuši kopā ierakstīt piecus albumus un katrs no tiem ir labāks par iepriekšējo. Lielisku unisonu un noskaņu “She & Him” lieliski panākuši savā svaigākajā albumā, kurā duetu pavada 20 cilvēku liels orķestris un kurā “viņš un viņa” dzied amerikāņu 40. un 50. gadu popmūzikas klasikas standartus, ieskaitot Sveizija “Spokā” uz riņķi griezto “Unchained Melody”.   Adam Green & Binki Shapiro – Adam Green & Binki Shapiro (2013, Rounder) Ādams ir īsts Ņujorkas “indie” pašpuika ar brangu vēsturi. Binki savukārt ir meitene, kas ar tieši tādiem džekiem draudzējas. Tieši šis, nesen tapušais, ar 60. gadu popmūzikas melanholiju pilnais ieraksts, mani uzvedināja uz ideju par šo rakstu. It kā starp abiem albuma vaininiekiem nekad nekas nav noticis un viņi iepazinušies pavisam nesen, taču, klausoties mūziku, šķiet, ka viņi ir kopā mūžību un samīlējušies līdz ausīm!   Jane Birkin & Serge Gainsbourg – Jane Birkin/Serge Gainsbourg (1969, Fontana) Kopā ar Birkinas un Geinsbūra attiecībām, kā Eiropas atbilde ASV hipiju brīvās mīlas uzplaiksnījumiem, tika dots starts īstai seksuālajai revolūcijai. Kino aktrise Šarlote Geinsbūra ir viens no tās iznākumiem… Lai arī šī plate asociējas galvenokārt ar tās ievadgabalu, vienu no svarīgākajiem franču popmūzikas skaņdarbiem, iespējams, erotiskāko popdziesmu pasaules vēsturē “Je t’aime… mon non plus”, tomēr arī pārējas tās 25 minūtes ir satriecošu stīgu aranžējumu un neviltota abu dalībnieku seksapīla pārpilnas. To visu pēc dažiem gadiem Geinsbūrs pārvērtīs īstā mākslas darbā unikālajā “Histoire de Melody Nelson”, kuru lieliski aprakstījis Klāss Vāvere grāmatā “101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai”!   The Velvet Underground – The Velvet Underground & Nico (1967, Verve) Šī skaņu plate, kas tās klajā nākšanas dienā reti kam bija vajadzīga, un tika uzskatīta par kārtējo Vorhola eksperimentu, ir viens no svarīgākajiem ierakstiem mūzikas vēsturē un tās esence slēpjas mīlas trīsstūrī – Rīds, Keils un Niko. Vienīgais slavenā popārta mākslinieka ieguldījums, lai arī...

Chilly Gonzales – Chambers (Gentle Threat, 2015)

Chilly Gonzales – Chambers (Gentle Threat, 2015)
Čillī Gonzalesam pieder īpašs Ginesa rekords – viņš nospēlējis līdz šim garāko koncertu cilvēces vēsturē, 27 stundu garumā. Čillī ir kanādiešu dīvas Feistas galvenais padomdevējs, tehno dīdžejs, pianists, stīgu aranžētājs, saņēmis “Grammy” par dalību “Daft Punk” meistardarbā “Random Access Memories”. Un tagad, sekojot divām brīnišķīgām modernās klaviermūzikas pērlēm “Solo Piano” un “Solo Piano 2”, Gonzaless (pats sēžot pie klavierēm) kopā ar draugiem no Hamburgas stīgu “Keiser Quartet” ierakstījis skaņu plati, repliku par modernisma kamermūziku un kā tās nosacījumos izklausītos mūsdienu muzikālā domāšana. Skaista mūzika, kas ar fantastisku atmosfēru papildina ikvienu situāciju, kurā tā ieskanās. Tā noteikti nav akadēmiskā mūzika. Tā noteikti nav popmūzika. Un, paldies dievam, tajā neviens...