Toms

Toms

Toma diena sākas ar modinātāja zvanu plkst. 4:30 un beidzas tad, kad pēc dēlu nolikšanas gulēt noskatīts kāds no iecienītākajiem seriāliem,vai nospēlēta kāda laba ballīte. Fano par Boba Dilana svētdienām, futbolu, digitālām grāmatām un vīnogu sulu.

Trešdienas iedvesma – Kuldīga (dzimšanas dienā)!

Trešdienas iedvesma – Kuldīga (dzimšanas dienā)!
27. jūlijs ir tā diena, kad es svinu dzimšanas dienu. Dzimšanas dienas man ļoti patīk (lai neteiktu vairāk). Patīk svinēt, bet nejau ar tādu milzīgu balli, bet tā kā pašai attiecīgajā brīdī gribas. Tie taču ir mani svētki! Pēc svētku brokastīm iecienītajā Rocket Bean Roastery ar ģimeni devāmies uz Kuldīgu. Mums pievienojās ģimenes draugi  – Vitkovski (mūsu vedēji kāzās). Kuldīga šobrīd ir ļoti trendīgs galamērķis, bet nav jau nekāds brīnums – brīnumskaista pilsēta, kurā var arī ļoti garšīgi paēst (kas nav mazsvarīgi, it īpaši dzimšanas dienā). Ja saulainās brīvdienās te čum un mudž no tūristiem, tad darba dienās ir mierīgāk. Lai gan kafejnīcas un restorāni par apmeklētājiem (cik nu pēc skata var spriest) nevar sūdzēties arī pirmdienas vakarā. Diemžēl mums bija mazāk kā 24 stundas laika, lai to izbaudītu. Darbi, darbi, darbi… bet arī tas ikdienas steigā ir daudz! Skaista pilsēta, laba kompānija un izcils ēdiens – ko gan vairāk dzimšanas dienas vakarā var vēlēties? Es gan nemelošu – nebija tā, ka es varētu mierīgi sēdēt pie galda, baudīt maltīti un atpūsties. Everts pēc 2h sēdēšanas mašīnā bija tik ļoti noilgojies pēc skraidīšanas, ka mēs ar vīru ēdām uz maiņām. Tevi it kā pārņem dusmas, bet tai pat laikā… kas tas ir – paskraidīt pakaļ bērnam, arī, ja tie ir Tavi svētki? Patiesībā taču sīkums… Tomēr pateicoties “Goldingen Room” viesmīlībai izbaudīju gan labu ēdenu, gan līdzi paņemto svētku šampanieti. Viss ir labi. Mani 26 gadi – būs darbīgi un laimīgi, to es jūtu jau no pirmās mana “jaunā gada” dienas. Nākamajā rītā paspējām piknikam iegādāties dažādas maizītes, kūciņas un šo to dzeramu kafejnīcā “Tilts” (pie tilta, protams :). Tik glīta, romantiska un garšīga vietiņa tā šķita. Bet vispār prombraucot žēl, ka tas bija jādara tik ātri… te taču ir jāsarīko īsts fūdiju trips :)! Kuldīga – tiekamies vēl!      ...

Dažas plates – 02 – džezs

Dažas plates – 02 – džezs
Organizācija “UNESCO” ir noteikusi, ka šo ceturtdien tikai trešo reizi visā pasaulē un arī Latvijā tiks atzīmēta Starptautiskā Džeza diena. Šis, manuprāt, ir labs iemesls, lai, pirmkārt, atkal paklausītos džezu un otrkārt, par to nedaudz parunātu un padomātu! Mūsu ģimenē džezs ir vistiešākajā veidā saistīts ar kulināriju un vīnzinību. Ļoti līdzīgi kā minētajās gardēdības nozarēs, rodoties interesei par džezu, ikviens žanra speciālists uzskatīs par apkaunojumu kaut ko paskaidrot absolūtam iesācējam (tas tak gandrīz nemaz nav iespējams), tāpēc jaunam entuziastam džezs būs jāizzina pašam un sākumā piekrītoši jāmāj ar galvu, piekrītot visam, ko piezīmēs žanra speciālisti. Viens no kaislīgākajiem džeza faniem, ko pazīstu, Aigars Nords reiz teica, ka vīnzinībā visaugstāk tiek vērtēti speciālisti, kas māk bezgalīgi muldēt pilnīgus pekstiņus par šķirņu daudzveidību un garšu niansēm. Ar džezu un tā teorētiķiem ir diezgan līdzīgi – bet, jo vairāk klausies, jo vairāk patīk, un jo vairāk gribas dzirdēt ko jaunu. Kāpēc kulinārija un vīnzinība? Džezs balstās uz tradīcijām un pieredzi. Ja tevi aizrauj džezs, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tu pats vari to radīt vai atskaņot. Džezā viss jau ir bijis un viss ir pieredzēts, mūsdienās iespējami vienīgi eskperimenti un tradīciju sajaukumi. Restorāni vai kefejnīcas, kur skan džezs, ir daudz īpašākas par citām, jo parāda to īpašnieku izcilu orientēšanos visdažādākajās mākslās un sapratni par vakariņu atmosfēras jēgpilnību. Džezs nekad netraucē, tam nevar dziedāt līdzi, bet tas vienmēr seko. Par to parasti tiek runāts reti, bet lielākā daļa populārās mūzikas speciālistu diezgan labi orientējas džezā – šī mūzika ir nepieciešama, lai viņi nesajuktu prātā. Tā nav līdz galam akadēmiska, taču pavisam ne popsīga – kā garš tunelis starp divām pasaulēm, kurā satiekas tie, kuri noguruši gan no Nacionālās Operas apmeklētājiem lētās kleitās, gan no superstilīgiem pusaudžiem, kas rokfestivālā palaiduši garām pilnīgi visu grupu koncertus. Jāatzīst, ka savas zināšanas džezā vērtēju kā ļoti vājas. Lūk, dažas plates, kuras, iespējams, ir vērts paklausīties starptautiskajā džeza dienā. Jaga Jazzist – One-Armed Bandit (2010, Ninja Tune) Norvēģu eksperimentālais džeza orķestris “Jaga Jazzist” spēlē melodisku un instrumentālu mūziku, kurā 60. gadu spiegu filmu sentiments sastop rokmūzikas vēsturi, viens otru tikai papildinot. Šis, grupas piecus gadus senais šedevrs joprojām...

Eels – Royal Albert Hall (2015, EWorks)

Eels – Royal Albert Hall (2015, EWorks)
  Marks Olivers Everets ir fenomens, nevis vienkāršs dziesminieks. Līdz šim ar savu personīgo orķestri “Eels” izdevis 11 albumus, kuru stilistika variē no smaga blūzroka līdz sērīgām un dīvainām mīlas balādēm, savu savdabīgi traģisko dzīves stāstu iemūžinājis fantastiskā biogrāfijā “Things the Grandchildren Should Know” un, lai arī pēdējo desmit gadu laikā nav izdevis nevienu muzikālu šedevru, Everets turpina izpārdot pasaules prestižākās koncertzāles.     Ja sanak nonākt “Eels” koncertā, atgadīties var absolūti jebkas – sākot no skarbas un griezīgas rokmūzikas maratona, beidzot ar, kā šajā gadījumā, pieklusinātu, gandrīz akustisku skanējumu. Trīs rozā vinila skaņu platēs, divos kompaktdiskos un dokumentālajā kino lentē kopš šīs nedēļas pieejams “Eels” svaigākais triumfs – pērnā gada 30. jūnija koncerts Londonas Karaliskajā Alberholā. Everets, pat pārāk labā garastāvoklī, tipiski amerikāniskā veidā izklaidē publiku ar naiviem jociņiem, nospēlējot nevainojamu izlasi ar lieliskākajām karjeras dziesmām pārveidotos aranžējumos, kas pārsteigs pat rūdītākos grupas fanus. Klausoties vēl un vēl atgriežas sajūta, ka tikai tagad, pēc 20 gadiem, kas pavadīti pasaules alternatīvās mūzikas elitē, misters “E” beidzot pats ir sapratis, ka nevienam nekas vairs nav jāpierāda. Savukārt koncertu dramaturģiju meistars ir atstrādājis līdz pēdējai niansei. Mūzika ļoti skumja. Un ļoti skaista....

Dažas plates – 01 – viņš un viņa

Dažas plates – 01 – viņš un viņa
Viens plus viens. Viņš un viņa. Pirmajā mūzikas ierakstā mūsu blogā vēlējos padalīties ar dažām platēm, kurās vīrišķais lieliski papildina sievišķo, bet sievietes klātbūtne vīrietim ļauj sajusties gandrīz dievišķi… She & Him – Classics (2014, Columbia Records) Aktrise Zoja Dešenela un “americana” dziesminieks Metjū Stīvens (plašāk pazīstams ar pseidonīmu “M Ward”) jau paguvuši kopā ierakstīt piecus albumus un katrs no tiem ir labāks par iepriekšējo. Lielisku unisonu un noskaņu “She & Him” lieliski panākuši savā svaigākajā albumā, kurā duetu pavada 20 cilvēku liels orķestris un kurā “viņš un viņa” dzied amerikāņu 40. un 50. gadu popmūzikas klasikas standartus, ieskaitot Sveizija “Spokā” uz riņķi griezto “Unchained Melody”.   Adam Green & Binki Shapiro – Adam Green & Binki Shapiro (2013, Rounder) Ādams ir īsts Ņujorkas “indie” pašpuika ar brangu vēsturi. Binki savukārt ir meitene, kas ar tieši tādiem džekiem draudzējas. Tieši šis, nesen tapušais, ar 60. gadu popmūzikas melanholiju pilnais ieraksts, mani uzvedināja uz ideju par šo rakstu. It kā starp abiem albuma vaininiekiem nekad nekas nav noticis un viņi iepazinušies pavisam nesen, taču, klausoties mūziku, šķiet, ka viņi ir kopā mūžību un samīlējušies līdz ausīm!   Jane Birkin & Serge Gainsbourg – Jane Birkin/Serge Gainsbourg (1969, Fontana) Kopā ar Birkinas un Geinsbūra attiecībām, kā Eiropas atbilde ASV hipiju brīvās mīlas uzplaiksnījumiem, tika dots starts īstai seksuālajai revolūcijai. Kino aktrise Šarlote Geinsbūra ir viens no tās iznākumiem… Lai arī šī plate asociējas galvenokārt ar tās ievadgabalu, vienu no svarīgākajiem franču popmūzikas skaņdarbiem, iespējams, erotiskāko popdziesmu pasaules vēsturē “Je t’aime… mon non plus”, tomēr arī pārējas tās 25 minūtes ir satriecošu stīgu aranžējumu un neviltota abu dalībnieku seksapīla pārpilnas. To visu pēc dažiem gadiem Geinsbūrs pārvērtīs īstā mākslas darbā unikālajā “Histoire de Melody Nelson”, kuru lieliski aprakstījis Klāss Vāvere grāmatā “101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai”!   The Velvet Underground – The Velvet Underground & Nico (1967, Verve) Šī skaņu plate, kas tās klajā nākšanas dienā reti kam bija vajadzīga, un tika uzskatīta par kārtējo Vorhola eksperimentu, ir viens no svarīgākajiem ierakstiem mūzikas vēsturē un tās esence slēpjas mīlas trīsstūrī – Rīds, Keils un Niko. Vienīgais slavenā popārta mākslinieka ieguldījums, lai arī...