Kaut kā tā ir sanācis, ka šī vasara ir piepildīta ar dažādiem maziem izbraucieniem. Un šoreiz nevis ar ģimenes izbraucieniem, bet tādiem, kur dodos es – vai nu viena, vai kopā ar kādu draudzeni. Viens no šādiem izbraucieniem bija uz Budapeštu jūnijā, kur nolēmām doties, lai nosvinētu vienai no draudzenēm trīsdesmito dzimšanas dienu (čau, Zane, Tev jau 30!). Uz Budapeštu man gribējās jau sen, bet mūsu plāns doties uz turieni ar ģimeni diemžēl vēl pagaidām nav īstenojies, bet gan paspēsim arī to. Kamēr tas vēl tiek plānots, ar draudzenēm saorganizējām mazo izbraucienu uz 4 dienām. Viens no pirmajiem mirkļiem Budapeštā – Budapeštas Varoņu laukums.P.S. Šorti, soma, jaciņa man mugurā no LINDEX Varoņu laukums Līdz galam nebiju sagatavojusies pilsētas apmeklējumam un nezināju, ko no tās gaidīt. Citu paziņu – ceļotāju atsauksmes bija labas, bet nekad jau līdz galam nevar zināt, vai uz tām var paļauties. Piemineklis pie parlamenta ēkas Vienīgais ar ko citi biedēja – tur esot daudz tūristu. Tas gan mani īpaši nesatrauca, jo kas tad esam mēs paši? Arī tūristi. Tādēļ, manuprāt, ir stulbi izrādīt nepatiku pret citiem tūristiem. Galu galā katram ir savs veids, kā viņš iepazīst valsti, uz kuru atbraucis, un nav neviena pareizā. Ja kāds grib selfiju pie katra populārākā tūrisma objekta, lai taču bildē :) . Budapeštas parlamenta ēka LIDOJUMS UN TRANSPORTS Tā kā viena no manām draudenēm strādā Airbaltic, bija skaidrs, ka izmantosim Airbaltic tiešo reisu uz Budapeštu. Arī to, ka reiss ir tik īss, biju palaidusi garām. Tikai nepilnas 2h, kas ir ļoti labs lidojuma laiks un garums, lai lidotu kopā arī ar bērniem! No Ferenca Lista lidostas līdz Budapeštas centram nokļuvām izmantojot taksi, kuru izsaucām izmantojot to pašu aplikāciju, kuru Rīgā – Bolt. Pašā Budapeštā sabiedrisko transportu neizmantojām vispār, pārvietojāmies tikai ar kājām, un taksi izmantojām vien braucot uz / no lidostas. Skats no panorāmas rata… KAS JĀDARA? JĀSTAIGĀ! Es nerakstīšu par populārākajiem tūrisma objektiem. Ar to visu jau ir pierakstīts pilns internets. Bet tas, kas pārsteidza mani – cik Budapešta ir skaista. Īpaši neplānojot apskates objektus, Budapeštā mēs redzējām tik daudz! Bija sajūta, ka kaut kas notiek teju uz katra...
RAKSTS PIRMOREIZ PUBLICĒTS 2019. GADA JŪLIJĀ Sākšu ar to ka šī vasara ir citādāka. Citādāka, kā pēdējās 6 vasaras, kad vai nu vēderā, pie krūts, vai klēpī, nepārtraukti ir bijis kāds bērns. Viņi joprojām te ir, man līdzās – 3 un 6 gadus veci – izbauda vasaras brīvlaiku no bērnudārza, nenoliedzami, ik pa laikam krītot man uz nerviem, un tomēr, tas ir citādāk, kā ierasts. Jau nākamnedēļ man paliks 30, kas, piekritīsiet, ir diezgan simbolisks cipars cilvēka dzīvē. Tu vairs neesi mazs, bet “tu esi vēl jauns, tev viss vēl priekšā”. Šis tas dzīvē jau ir izdarīts, ir bērni un vīrs, ir šādi tādi projekti, un tomēr nav vēl par vēlu, lai izdarītu vēl daudz, un, iespējams, pat mainītu dzīvi par vismaz 180 grādiem. Sakritība, vai tomēr nē, bet šogad jo īpaši es jūtu pārmaiņas sevī. Tas noteikti ir saistīts arī ar to, ka no pagājušā gada septembra abi bērni ir bērnudārznieki, un man bija iespēja no jauna izbaudīt, kā tas ir – strādāt pa dienu, nevis naktīs, kad visi guļ. No jauna novērtēt, kā tas ir – ieiet dušā, kad neviens nerausta durvis, un plānot dienu nerēķinoties ar citiem. Goda vārds – kā piedzimt no jauna! Lai arī bērni tomēr vēl ir pietiekami mazi, un rīti un vakari joprojām pārsvarā tiek pakārtoti viņiem (nemaz nerunājot par vasaras brīvo režīmu, kad esmu mājās ar viņiem 24/7), esmu beidzot nonākusi pie sajūtas, ka viņiem var būt labi arī bez manis. Tieši tādēļ šovasar ceļojumi ir vairāk, kā tas parasti ir bijis, un pārsvarā tie ir kopā ar draudzenēm, nevis visiem 4 kopā. Jo, well, ceļot ar bērniem varbūt ir forši, bet pilnīgi noteikti ne viegli. Savukārt izrauties divatā uz vairākām dienām ir teju neiespējami… Īsi pēc Edvīna dzimšanas dienas devos ceļojumā pavisam viena – uz Parīzi. Instagram jau smējos, ka šoreiz nebūs skaistas bildītes Instagramam. Bet, ja godīgi, es šo ceļojumu izbaudīju tik ļoti, ka, man ir pamatotas aizdomas, vēl šovasar pat, atkārtošu ko līdzīgu, apvienojot to ar kādu foto workshop apmeklējumu, ko pirms kāda laika jau biju noskatījusi, bet neuzdrošinājos “visu atstāt” un doties. Esmu no tiem cilvēkiem, kas...
Viensplusviens.lv Instagram profilā es jau minēju, ka ēdiens man vienmēr ir bijusi īpaša tēma. Esmu par to blogā runājusi jau daudz, un izteicu vēlmi, ka par to vēlos runāt vēl vairāk, kā līdz šim, jo tas ir tas, kas mani interesē. Tomēr teikšu jums godīgi – vienmēr, kad runāju / rakstu par ēdienu, es jūtos mazliet divkosīgi, jo es noteikti neesmu tas cilvēks, no kura vajadzētu ņemt piemēru – kā ēst veselīgi un sabalansēti. Ilgi esmu to turējusi pie sevis, jo līdz galam ir bijis bail atklāties, tomēr vēlos būt arī godīga. Vēlos, lai jūst zināt, ka katrai receptei, katram padomam apakšā ir mans stāsts, kā es vispār iemīlēju ēdienu. Jo tam, kāpēc esmu tāda, kāda esmu tagad – kāpēc izvēlos bio, kāpēc cenšos ēst veselīgi un dažādi, un mācu to saviem bērniem – pamatā ir bijis diezgan sarežģīts ceļš. Ēšanas traucējumi – “vecie labie”. To paveidi gan ir daudz un dažādi, un par laimi, man tie nav bijuši tik smagā formā, lai apdraudētu manu dzīvību (vismaz cik es zinu – patiesībā cilvēka organisms ir ārkārtīgi izturīgs!). Es biju normāls tīnis. Ne resna, ne arī īpaši tieva. Kaut kādi puberitātes tauciņi jau, protams, bija. Es vairs neatceros, kas un kā, bet tas bija kaut kad vidusskolas sākumā – es saslimu (vairs jau neatminos ar ko), un pēc antibiotiku lietošanas pamatīgi notievēju. Pēc ilgākas pauzes atgriezos skolā un biju diezgan izbrīnīta saņemt negaidītus komplimentus (?), kas +/- visi skanēja kaut kā tā – “wow, cik tu tieva!”. Var jau būt, ka tie nebija komplimenti, drīzāk bezpersonisks novērtējums, bet ar savu pēkšņo notievēšanu saņēmu daudz komentārus un uzmanību. Tas man lika sajusties īpaši. Tik īpaši, ka es vairs nepieļāvu domu atgūt savu veco svaru, kaut kilogramu klāt ne. Ja nu vienīgi notievēt vēl vairāk. Svari kļuva par manu labāko draugu un biedu vienlaikus… Lai gan nekad iepriekš dzīvē es nebiju kaut ko tādu darījusi, es sāku skaitīt kalorijas. Sāku pētīt produktu sastāvus, bet no sastāva uzmanību pievērsu tikai un vienīgi kaloriju ciparam, ne kam vairāk – ne cukuram, ne taukiem, ne kam no tā, kas būtu vajadzīgs organismam. Un neviens jau...
Edinburga – Tu iekriti manā sirdī. Lai gan par katru šīs vasaras ceļojumu man ir siltākās atmiņas, Edinburga tomēr bija kaut kas vairāk. Un, lai gan katrs ceļojums iedvesmo, šogad visvairāk iedvesmas izdevās noķer tieši te. Pēcgarša pēc šī ceļojuma vienatnē ir mazliet kā pēc došanās uz NYC pagājušā gada rudenī , vismaz jaudīguma ziņā. Vide tur, protams, bija pilnīgi citādāka. Kāpēc Edinburga? Kā aizbraukt, kur palikt? Patiesībā šis bija diezgan “last minute” ceļojums, tādēļ ar konkrētām summām labāk nedalīšos, jo, laicīgi plānojot, viss noteikti ir daudz lētāk. Nu vismaz 2,5 x. Lidoju es ar Wizzair no Rīgas uz London Luton, un tālāk no London Luton ar Easyjet uz Edinburgu. Nav tie izdevīgākie bagāžas nosacījumi, bet man īsti vairs nebija citu variantu. Vienīgais tiešais reiss ir ar Ryanair, bet tas ir tikai reizi nedēļā – ceturtdienās, un man tas galīgi nederēja. Ja laicīgi plāno, ar Ryanair turp un atpakaļ var aizlidot par 150 – 200 EUR. Man šoreiz nepieciešamība pēc savas devas vientulības uzvarēja veselo saprātu (izdevumu ziņā). Šobrīd domāju, ka noteikti došos uz turieni arī nākamgad, un jau pavasarī centīšos rezrvēt gan avio biļetes, gan dzīvokli, jo jāņema vērā fakts, ka augustā Edinburga kļūst par mājām simtiem mākslinieku, viņu draugu, festivāla darbinieku un apmeklētāju. Lielāko daļu mana Edinburgā pavadītā laika aizņēma Edinburgas Fringe apmeklēšana. Daudz par to es jau dalījos savā Instagram kontā : www.instagram.com/lauragrevina/ Bez Fringe un foto meistarklases apmeklēšanas paspēju vien uzkāpt Arthur’s Seat. Gribētos, protams, vairāk pabraukāt apkārt pa pašu Skotiju, un pabūt dabā, bet to varbūt nākamreiz. Kas ir Edinburgas Festival Fringe? Vienkāršā valodā runājot – tas ir lielākais mākslas un izklaides festivāls pasaulē. Edinburgas Fringe radās 1947. gadā, kā alternatīva Edinburgas Mākslas festivālam, kad dažas teātru kompānijas, neaicinātas ieradās Edinburgā, Edinburgas Mākslas festivāla laikā, un uzstājās dažādās vietās, cenšoties pievērst klasiskā teātra festivāla apmeklētāju uzmanību. Pati par to uzzināju no kāda britu paziņas. No Edinburgas Mākslas festivāla Fringe atšķiras ar to, ka tas ir pieejams pilnīgi visiem, un nav neviena, kas noteiktu – kurš un kā drīkst piedalīties – cenzūras te īsti nav, un uzstāties var gan amatieri, gan profesionāļi. Edinburgas Fringe ir...
Līdz ar silto laiku un mazajiem ceļojumiem pagājušonedēļ sanāca izlaist darba dienu vakariņu recepšu publicēšanu. Visticamāk jau, ka vasarā tā sanāks arvien biežāk, jo vasara ir spontānās ēšanas laiks :). Bet uztraukumam nav pamata – receptes noteikti vēl publicēšu! Te būs dažas no pagājušās nedēļas. Nebrīnieties, ka pamazām receptēs parādās arvien vegāniskākas sastāvdaļas, soli pa solītim pāreju par 90% šādu uzturu. Piemēram, saldā krējuma vietā pievienoju auzu vai rīsu kulinārijas krēmu. Ģimenei ēdienu pasniedzu ar sieru (ja tas redzams receptē), bet sev bez u.tml. Bet galējībās es šobrīd neieslīgšu, piemēram, zivi, gaļu un sieru joprojām ēdu, bet daudz mazāk, kā līdz šim. Un bērniem šobrīd ir labais ēšanas garastāvoklis, par ko priecājos, un cenšos piedāvāt ik pa laikam kaut ko jaunu arī viņiem. PIRMDIENA : BRĪVDIENA OTRDIENA : PENNE PASTA AR TUNCI, TURKU ZIRŅIEM UN SPINĀTIEM Sastāvdaļas : 300 g penne pasta200 g tuncis savā sulā*1 x 400 g konservēti vai vārīti turku zirņi**100 g spināti 1 x 200 ml auzu kulinārijas krēms (vai saldais krējums)Parmas siers un sezama sēkliņas pasniegšanaizaļumi pasniegšanaicitrona sula pasniegšanai *pērku ICA tunci burciņā RIMI **pērku konservētus turku zirņus tetrapakā Pagatavošana : Uzvāri pastu (al dente – lai nav 100% gatava) un nokās.Katliņā pie pastas pievieno tunci, turku zirņus, spinātus un saldo krējumu / auzu krēmu. Visu pasildi kopā 3 – 4 min.Pasniedz apslakot ar citrona sulu un pārkaisot ar sēkliņām, zaļumiem un sieru. TREŠDIENA : POLENTA AR KUKURŪZU UN CUKĪNI Ļoti ātra, sātīga un garšīga recepte. Sastāvdaļas : 250 g polentas1,5 l dārzeņu buljona1 x 400 g konservēta kukurūza, noskalota1 cukīni, sagriezts mazos kubiņos1 ķiploka daiviņa100 g fetas siera pasniegšanai100 ml auzu kulinārijas krēms vai saldais krējums Pagatavošana : Pannā sakarsē olīveļļu. 3 min apcep ķiploku ar cukīni un kukurūzu. Uzvāri buljonu un pamazām, visu laiku maisot, pievieno polentu. Vāri polentu uz lēnas uguns, visu laiku maisot. Polentas vārīšanas ilgumam jābūt norādītam uz iepakojuma, parasti tas ir no 5 – 10 minūtēm. Ja nepieciešams, pievieno vēl ūdeni.Kad polenta gatava ,iemaisi saldo krējumu vai auzu kulinārijas krēmu.Pasniedz ar drupinātu fetas sieru, kukurūzu, cukīni un zaļumiem. CETURTDIENA : RISOTTO AR BRŪNAJIEM ŠAMPINJONIEM Sastāvdaļas : 300 g...
