Laura

Laura

Laura ir šī bloga galvenā autore. Divu zēnu mamma, kurai ir lielākas un mazākas kaislības. Mīl gatavot no kvalitatīviem un bioloģiskiem produktiem, un māca to darīt bērniem. Ir priecīga, ja visa ģimene ir mājās, un ir labi paēdusi. Patīk arī mūzka un šampanietis.

Brokastu idejas bērniem

Brokastu idejas bērniem
Brokastis esot svarīgāka dienas ēdienreize. Man gan tā nav, bet bērnam – pavisam noteikti. Edvīns vienmēr pamostas izbadējies, un tiklīdz ieraudzīs katliņu (bļodiņu / karoti), skaļi paziņos par savu vēlmi ēst. Arī Everts brokastis ēd kārtīgi, bet viņam tās nav vajadzīgas tiklīdz tiek atvērtas acis. Pēc kādas pusstundiņas gan!  Tie, kas seko blogam regulāri, zina, ka atbalstu dažādību ēdienkartē, tadēļ arī brokastis reti kad atkārtojas. Kad bērns un mamma ir tikko pamodušies, un vienam no viņiem ļoti gribas ēst, laika gaidīt nav. Brokastīm ir jābūt ātri pagatavojamām, sātīgām un, protams,  garšīgām. ĒDIENI, KO MANI BĒRNIEM PIEDĀVĀT BROKASTĪS :  Putra Putras vāram darba dienās. Everts putras ēd dārziņā, bet Edvīns mājās. Putras ēdam dažādas : auzu pārslu, pilngraudu mannā, kukurūzas, griķu, rīsu un dažādu graudu (3-4-5) putras. Nekad nevāru tikai ūdenī vai tikai pienā – daru to pusi uz pusi, ūdenim pievienojot govs vai kādu no piena alternatīvām – visbiežāk rīsu vai mandeļu pienu. Putrai pievienoju svaigus augļus, ogas, avokado vai kādu salda dārzeņu biezeni (pastinaka, burkānu, ķirbju). Par putrām blogā ir raksts : https://viensplusviens.lv/2016/02/labakais-izgudrojums-pasaule-putra/. Brokastu pārslas / musli Brokastu pārslas tik tiešām ir ātrākais brokastu ēdiens! Manējie gan tās ēd ļoti reti. Ja ēd, tad piedāvāju pārslas vai musli bez pievienota cukura. Arī pārslas man patīk dažādas –  piemēram, pilngraudu rīsu un kukurūzas kliju pārslas, rīsu un  griķu pārslas, kukurūzas pārslas u.c. Jāuzteic arī Latvijā ražotās bioloģiskās  “Milzu” pārslas . Brokastu pārslas bērni ēd ar govs vai rīsu pienu. Musli – ar bezpiedevu jogurtu.  “French toast” “French toast” ir olā izmērcēta un cepta maizīte. Var būt salda vai sāļa. Gatavojot “french toast” bērniem parasti izmantoju graudu maizīti vai rupjmaizi. Klasiskās receptēs izmanto baltmaizi. Maizīti 1 – 2 minūtes izmērcē sakultā olā, kurai pievienots piens vai saldais krējums (alternatīvas – mandeļu piens, rīsu krējums u.c.). Cepot pievienoju piciņu sviesta. Pasniedzu ar bezpiedevu jogurtu un svaigiem augļiem un ogām vai augļu biezeni. Ja gatavoju vīram – viņam tiek “french toast” ar šķiņķi un sieru. Blogā vari atrast receptes šādiem “french toast” : banānu – mandeļu , saldā kartupeļa, Olas Olas Evertam ļoti, ļoti garšo. Jebkādas. Edvīns tās sācis ēst pavisam nesen. Brokastīs var piedāvāt: vārītas vistu...

Un kas tagad notiks ar mums?

Un kas tagad notiks ar mums?
Vēlēšanu dienā pabiju ģimenes psiholoģijas centra “Līna” jubilejas konferencē “Labi vecāki šodien”. Daudzi no jums to pamanīja un vaicāja – vai kaut ko par to uzrakstīšu. Visu šo nedēļu domāju – ko tieši es jums no visas tās informācijas, ko saņēmu, varētu dot. Jo tā bija tiešām daudz – es uzzināju daudz jauna par cilvēka ģenētiku, neiroloģiju, bērnu un jauniešu seksuālo izglītošanu, piesaisti, vecāku attiecībām un vispār sajūtām, kā tas ir – būt vecākam. Tādu parastu konspektu rakstīt par visu šo es īsti nevēlos… Lai gan visas tēmas man šķita svarīgas, un katru no tām varētu iztirzāt pilna raksta garumā, bija viena lekcija, kas mani uzrunāja visvairāk, jo tā sasaucās ar manu šī brīža dzīvi un sajūtām. Tā bija austrāļu vieslektores Ellijas Teilores lekcija par vecāku lomas attīstības posmiem, un kā tie veido labus vecākus. Nevēlos arī atkārtoties, jo Linda Rozenbaha jau ir uzrakstījusi brīnišķīgu kopsavilkumu par Ellijas stāstīto veselam.la.lv. Un tomēr, es gribu šo tēmu paturpināt. Tēmu par to, kā mūsu – pāra attiecības ietekmē bērna ienākšana ģimenē. Vēl pirms gadiem 5, kad Evertam vēl nebija gads, mūs ar Tomu intervēja žurnālam “Mans Mazais”. Man šķiet, ka toreiz uz kādu no jautājumiem atbildēju, ka mūsu attiecības pēc bērna piedzimšanas nav mainījušās – patiesībā ir kļuvis tikai labāk. Tagad no šīs atbildes man ir mazliet kauns. Tā gadās, kad intervē pavisam jauniceptu māmiņu…Varbūt es baidījos atzīt, ka kaut kas tomēr mainās… Tāpēc konferencē es jo īpaši priecājos, ka Ellija savā lekcijā nebaidījās atklāti stāstīt, ka lietas mainīsies, un būs arī grūti posmi, tomēr ar tiem var tikt galā, ja zina – kā. Visspilgtāk man iespiedies atmiņā Ellijas Teilores teiktais, ka “vecākiem pēc bērna piedzimšanas nav jāatgriežas pie normālā. Vecākiem kopā ir jāstrādā, lai nonāktu pie jaunā normālā”, ar to domājot, ka mums nav jātiecas atgriezties pie dzīves, kāda tā bija pirms bērna piedzimšanas. Vai tas maz ir reāli? Ir jāpieņem, ka dzīves ritms un attiecības var mainīties, un tas nebūt nav slikti. Un ir pilnīgi normāli, ja konflikti pārim pēc bērna piedzimšanas kļūst biežāki – tā ir lielākajai daļai no mums! Ne tikai bērns augot piedzīvo pārmaiņas, bet arī vecāki. Par...

Ieskats Chicco rudens/ ziemas kolekcijā

Ieskats Chicco rudens/ ziemas kolekcijā
Līdz šim man Chicco zīmols vairāk asociējies ar tādām bērnu lietām, kā ratiņi, barošanas krēsliņi, pudelītes, karotītes utt. Tomēr, ienākot Chicco veikalā, nevar nepamanīt brīnišķīgo un krāsaino apģērbu kolekciju. Ko tur liegties – daudzus no Chicco bērnu līnijas apģērbiem un apaviem gribētos arī lielākos izmēros, un nešaubos  – pieprasījums būtu! Kopš septembra sākuma Chicco veikalos vari atrast rudenīgiem toņiem piesātinātas, ērtas un siltas drēbes. Chicco apģērbu kolekcija ir lielisks piemērs tam, kā apģērbs bērniem var būt gan gaumīgs un solīds, gan ērts un kvalitatīvs. Tie nav tikai zili un rozā apģērbi – šosezon īpaši aktuālas ir rūtis un bordo toņi (starp citu – piestāvēs Latvijas simtgades svinībām)! Jūs noteikti zināt, cik grūti ir pierunāt bērnu vilkt tādu apģērbu, kas viņam pašam nešķiet ērts. Reizēm vecākiem tik ļoti gribētos, lai bērns tieši to glīto, silto ziemas džemperi vai jaku, bet nekā – ja audums “kodīs” un rāvējslēdzējs dursies kaklā – kompromisu atrast būs grūti! Chicco domā par to, lai glīts apģērbs patiktu ne tikai vecākiem, bet tajā būtu ērti arī pašiem bērniem! Šīs sezonas Chicco apģērbus pārliecinoši var salīdzināt ar modes namu kolekcijām. Dizainiski tās ir ļoti pārdomātas. Svarīgi ir ne tikai tas, lai drēbes izskatītos glīti, bet arī, lai tās būtu funkcionālas. Chicco veikalos vari atrast drēbītes jau sākot no pavisam mazā – 44 izmēra, kas paredzētas bērniņiem, kas pasaulē nākuši priekšlaicīgi, līdz pat 128 cm. Veikala vadītāja apstiprina – tie, kas Chicco drēbītes iegādājas jau no bērna zīdaiņu vecuma, tās arī turpina iegādāties – līdz pat bērni izaug no Chicco izmēru piedāvātajam apģērbam, un nemaz nenākas tik viegli atrast ko citu – tikpat kvalitatīvu, gaumīgu, ērtu un praktisku. Mazuļu kolekcijas drēbītes ir sākot no 44cm līdz 92 cm (aptuveni divu gadu vecumam), Chicco mini, kura ir jauna apģērbu līnija un apvieno mazuļu un lielo bērnu modīgumu un stila tendences, no 74cm – 104cm, savukārt lielo bērnu kolekcijas drēbītes  – no 92/98cm (2 – 3 gadnieki) līdz 128cm (tuvāk 8 gadu vecumam). Neatkarīgi no izmēra, visām drēbītēm jūtams aristokrātisks piesitiens. Drēbes ir elegantas un gaumīgas. Lai gan katras sezonas kolekcijas ir pakārtotas attiecīgajām tendencēm, manuprāt, šīs drēbes, ir gaumīgas ilgtermiņā,...

Iepazīt laikmetīgo mākslu kopā

Iepazīt laikmetīgo mākslu kopā
Vai jūs kopā ar bērniem mēdzat baudīt mākslu? Vai ņemat bērnus līdzi uz izstādēm, vai citiem ar mākslu saistītiem pasākumiem? Mēs to darām, jo parasti laiks, kas tiek atvēlēts, lai apmeklētu izstādes vai pasākumus, ir brīvdienas, kuras cenšamies pēc iespējas pavadīt kopā. Protams, izvērtējam apstākļus un to, vai arī bērniem būs tikpat interesanti, cik mums pašiem. Bet nepamēģināsi – neuzzināsi :) Esam novērojuši, ka tieši ar laikmetīgo māksu saistīti notikumi ir tie, kas aizrauj arī mazos. Varbūt tādēļ, ka bērni nereti ir atvērtāki un radošāki, kā mēs – pieaugušie. Bērniem līdz zināmam vecumam nav stereotipu, un viņi ļauj vaļu savai iztēlei – gluži, it kā paši būtu mākslinieki. Un viņi ir! Varbūt izklausīsies savādi, bet, manuprāt, tas, ka bērniem ir iespēja kopā ar vecākiem doties uz kādu laikmetīgās mākslas izstādi, var viņus iedrošināt, un likt noticēt arī savām spējām. Bērniem, aplūkojot mākslas darbus, parasti rodas daudz jautājumu, piemēram, “Kāpēc viņš tā darīja?”,  “Kā / ar ko viņš tādu uztaisīja?”, un galu galā – “Vai es arī tādu varu uzzīmēt / uztaisīt?”. Nemanot tiek noķerta iedvesma. Iedvesma un varbūt sapnis, ka arī viņa paša darbs kādreiz varētu tikt nolikts apskatei tūkstošiem cilvēku. Ja ne tieši, tad ticu, zemapziņā viņus šāda pieredze kopā ar vecākiem ietekmē pozitīvi. Savukārt mūs, kā vecākiem, laikmetīgā māksla ir interesanta ar to, ka tas ir tas, kas notiek tagad un te – Latvijā. Tā nav pagātne, tā nav nākotne. Tā ir māksla, kur mākslinieks var atļauties izmantot visas mūsidenās pieejamās tehnikas, lai radītu un pārsteigtu mūs. Mūs ļoti priecē tas, ka arī Rīgā šobrīd,  Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros, var aplūkot aizraujošas laikmetīgās mākslas instalācijas, izstādes, radošas darbnīcas un pasākumus. Katra tāda reize, vienalga, vai garāmejot aplūkojam mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša radīto “Ligzdu” Kronvalda parkā, vai pavadām 3 stundas izpētot modernās mākslas izstādi bijušajā LU Bioloģijas fakultātes ēkā, ir unikāls piedzīvojums, kas spilgti paliek atmiņā turpmākās dienas arī bērniem. Tagad, kad aiz loga jau drēgnāks, ir ideāli piemēroti laikapstākļi tam, lai mēs ņemtu bērnus aiz rokas, un ļautu arī viņiem piedzīvot mākslu. Palūkoties mazliet ārpus standarta “kastītes”. Tu nekadi nezini, kas būs tas, ko...

10 padomi topošajām mammām

10 padomi topošajām mammām
Man ir divi bērni. Tas nav daudz, bet nav arī maz. Lai gan blogeri parasti, attaisnojot sevi, raksta – dalos pieredzē, ne padomos, man šoreiz gribētos dot tieši padomus. Man šķiet, ka padomi nav nekas slikts, kamēr tu pats esi atvērts tos saņemt. Un man gribētos domāt, ka neviens, kas tos nevēlas, šos nemaz nelasīs :).    Nesalīdzini sevi ar citām mammām, jo īpaši sociālajos tīklos. Šis būs pirmais padoms, jo diemžēl uz šo “iekrītam” mēs visas. Vienmēr kāda tajā bildītē Tavā telefonā būs vairāk izgulējusies, kādai bērni paklausīgāki un smaidīgāki. Taču tā nav. Realitātē mums visām ir savi “ups and downs”, tāpat, kā mūsu bērniem. Neuzņem visu uz sevi– ja bērnu audzini kopā ar partneri, iesaisti viņu no pašas pirmās dienas. Negaidi to mistisko brīdi, kas būs piemērots, lai par bērnu parūpētos arī viņa tētis ( tavs partneris / vecāki, auklīte vai kāds cits palīgs, jo mums katram tādu vajag!). Būs grūti, ja visu mācēsi tikai tu… un jo ilgāk paļausies tikai uz sevi, jo grūtāk būs piesaistīt kādu citu vēlāk… Neuztver personīgi piezīmes vai pārmetumus no apkartējiem, jo īpaši no tiem, kurus nepazīsti, ka arī no tiem, kuriem bērnu nav, vai tie jau sen kā izaudzināti pavisam citos laikos. Pieeja bērnu audzināšanā ir mainījusies tik ļoti, un saprotams, ka, piemēram, kādam tantukam tramvajā tava bērna raudas un tava nespēja viņu nomierināt, var šķist pietiekams iemesls, lai nosauktu tevi par nespējīgu māti, vai tavu bērnu par neaudzinātu. Šādi un līdzīgi komentāri, vai vienkārši nosodoši acu skati var ļoti ievainot mūsu pašapziņu, bet atceries, ka tas vienkārši nav tā vērts. Runā. Runā ar citām mammām, runā ar partneri, runā ar draudzenēm, runā ar savu mammu, runā ar terapeitu. Ir viegli noslēgties un justies vientuļai un nesaprastai. Cilvēkam vajag cilvēku! Šī ir arī sociālo tīklu labā puse – tu vari atrast kādu “savējo” arī internetā. Guli kopā ar bērniem, ja tas ir vienīgais veids, kā arī tev pašai tikt pie miega. Neviens sen vairs neskatās ar šķību aci uz tiem, kas, ievērojot drošības nosacījumus, dala savu gultu ar mazuli. Arī tad, ja mazulis jau sen kā vairs nav mazulis. Un...