Laura

Laura

Laura ir šī bloga galvenā autore. Divu zēnu mamma, kurai ir lielākas un mazākas kaislības. Mīl gatavot no kvalitatīviem un bioloģiskiem produktiem, un māca to darīt bērniem. Ir priecīga, ja visa ģimene ir mājās, un ir labi paēdusi. Patīk arī mūzka un šampanietis.

Par bērnistabu

Par bērnistabu
Everts savā istabā tā pa īstam sāka dzīvoties 3,5 gadu vecumā. Istaba viņam bija jau agrāk, arī tajā gulēja, bet tas nebija pastāvīgi – kad piedzima brālis, viņš arī vēlējās gulēt mūsu istabā, ko bez jebkādiem iebildumiem arī atļāvām, vienīgi ar nosacījumu, ka guļ pats savā gultā, nevis mūsējā – tā mēs visi bijām ar mieru. Kad Edvīns vēl nemācēja rāpot, un aizmiga mierīgi savā gultiņā lūkojoties griestos, šis modelis mūs tīri labi apmierināja. Bet tad sākās… Ja atradās ar brāli vienā istabā, no gulēšanas vairs nebija ne miņas. Viens rāpoja, otrs tikmēr lēkāja pa gultu, un nolēmām Evertam atkal piedāvāt atgriezties savā istabā. Viņš piekrita, un bija pat ļoti priecīgs par to. Kad kāds nāca ciemos, tā skrēja rādīt savu istabu un teica, ka tagad guļ te. Šobrīd sava istaba viņam ir ļoti svarīga vieta, jo īpaši tādēļ, ka tā ir vienīgā telpa, kurai viņš var aizvērt durvis un paspēlēties viens – bez brāļa “asistences”. Jūs jau zināt, kā viengadnieki spēlējas… Istaba kā jau istaba. Vienīgais nosacījums bija, un joprojām ir – lai bērnam tā patīk, un viņš tajā justos ērti. Evertam bija liela teikšana tajā, ko viņš savā istabā vēlas. Pirms iegādājos dažas detaļas, rādīju viņam un vaicāju, vai tādu istabā vēlas. Tas, ka pats ir dažas lietas izvēlējies, noteikti arī ir liels motivators, lai savā istabā dzīvotos. Šobrīd nevaru iedomāties, ka abi puiši gulētu vienā istabā. Gulēt vēl jā, bet aiziet gulēt un kopā spēlēties – tas man pagaidām pat sapņos nerādās. Bet gan jau. Kad jutīsim, ka Edvīnam jāguļ citā istabā no mums, tad arī domāsim, kā rīkoties tālāk. Mums nav tik daudz istabu, lai katram būtu sava, bet mums ir viena ļoti liela istaba, kuru noteikti varam sadalīt uz pusēm, varbūt pat uzbūvējot sienu, un, visticamāk, nākotnē tā arī darīsim. Lūk, ieskats Everta istabā. GULTA Ļoti bieži man vaicā, kur iegādāties tādu gultu, un man nākas apbēdināt  – tādu vairs nav iespējams pasūtīt, jo līdzīga tipa līmējamās koka gultiņas ir izkonkurējušas īsta meistara darbu, jo ir lētākas. Līdzīga tipa gultu vari pasūtīt @belovedtreehouse. Mūsējo gatavoja @darbnicaTUNANA, bet kā jau rakstīju – vairs gultas negatavo....

Patiesība par “instagram’ mammām”

Patiesība par “instagram’ mammām”
Lai cik ļoti man nepatiktu kādu ielikt kastītē “instagram mamma” (un arī citās mammu kastītēs, jo tā dalīšana vispār ir vienkārši stulba), arī mani un daudzas manas paziņas tā dēvē. Nevienam īsti nav skaidri kritēriji, vienīgais, kas ir – ik pa laikam jāpublicē bildes ar bērniem. Cik bieži un kādas – tas nav noteikts. Cik daudz sekotājiem jābūt? Arī tas laikam īsti nav skaidrs, bet jo vairāk, jo istāka “instagram mamma” skaities. Un tad vienā dienā Tev pārmet, ka Tu, tāpat kā citas “instagram mammas” melo. Melo , jo patiesībā ar bērniem nav tā, kā tas redzams Tavos foto. Laikam šī tēma mūsdienās tiks pacelta atkal un atkal. Tādēļ es atkal un atkal atgādināšu, ka mēs esam tādas pašas, kā citas. Es nevaru runāt par visām, varu runāt par sev pazīstamām mammām, kuras bieži ieliek šajā kastītē ar nosaukumu “instagram mamma”. Arī mūs nokaitina mūsu bērni un vīri. Arī mēs nevaram visu atļauties. Arī mēs reizēm bērniem atļaujam apēst ko neveselīgu. Arī mums ir nekārtīga māja, un arī mēs šo māju kārtojam pašas. Arī mēs reizēm paliekam mājās un nedarām NEKO. Arī mums, mūsu vīriem un mūsu bērniem  ir problēmas. Arī mums ir maz laika sev, un katrs brīvais brīdis sev vienai, vai kopā ar vīru, prasa milzīgu menedžmentu. Nē, mēs visas neēdam tikai EKO. Un arī mums reizēm dažas receptes neizdodas. Arī mēs reizēm raudam, un arī mūsu bērni raud. Un nē, mēs to neliksim instagramā, jo kāpēc gan?! Arī mēs sevi salīdzinām ar citiem, un arī mums reizēm šķiet, ka neesam gana labas. Arī mēs pirms bērnu piedzimšanas bijām citādākas. Arī mūsu realitāte neatbilst iedomātajam. Arī daudzas no mums piedzīvojušas pēcdzemdību skumjas, un dažas pat depresiju. Arī mēs, arī mēs, arī mēs… Mūsu mērķis publicējot kādu foto nav, lai kāds cits justos par mums sliktāk. Lai salīdzinātu. Lai jutos izgāzies mātes vai tēva lomā. It nemaz. Mēs visas esam tik dažādas, bet vienādas. Punkts. FOTO : Līga...

Receptes pusdienu kastītei

Receptes pusdienu kastītei
Mums Latvijā ir paveicies, ka bērnudārzos un skolās mazajiem ir iespēja tikt pie siltām pusdienām, līdz ar to pusdienas līdzņemšanai varbūt nav tik aktuāla lieta, kā tas ir, piemēram, ASV. Tomēr, kad pēc garās dienas skolā vēl jādodas uz pulciņiem, bet pusdienas skolā bijušas jau ap 11 – 12, pēcpusdienā bērnam jau nepieciešams uzņemt papildus enerģiju. Kamēr lielie jau paši nopērk sev vēlamās uzkodas skolas kafejnīcā vai veikalos, par mazākajiem vecāki tomēr cenšas parūpēties, iedodot bērnam kaut ko ēdamu līdzi. Piedāvāju dažas receptes, kurām, iespējams, atradīsi vietu savā vai bērna pusdienu / launaga kastītē. Un arī, ja tas vēl nav aktuāli, receptes lieliski noder, piemēram, tad, ja ar mazo dodies garākās pastaigās ārā, un līdzi nepieciešams kas ēdams. Tāpat lieliska alternatīva uzkodai ir Semper gatavie ēdieni. Semper ēdienu tūbiņās klāsts ir ļoti plašs – sākot ar sātīgām auzu tumēm mazākiem bērniem, beidzot ar “zaļajiem smūtijiem” un pat otrajiem ēdieniem. Tie noteikti nav tikai bērnu ēdieni. Arī pusaudžiem un pieaugušajiem ieteiktu pamēģināt – ērti paņemami līdzi pat vismazākajā somiņā! Noderīgi un garšīgi steidzīgā ikdienā. !Visas receptes ir manu bērnu (4 g. un 1 g.) apstiprinātas! Lavašs ar humusu un dārzeņiem 1/2 pilngraudu lavaša (apm. 50 grami jeb 1 kvadrāts) 2 ēdamkarotes humuss (es pērku gatavu veikalā “Idille”, jo garšīgāku tāpat neprotu uztaisīt :) 2 siera šķēles vai 2 ēdamkarotes rīvēta siera 1 dzeltena paprika 1 mazs burkāns Burkānu sarīvē. Papriku sagriež plānās šķēlītēs. Uz pilngraudu lavaša uzsmērē humusu. Pa virsu liec siera šķēlītes, sarīvētu burkānu un papriku. Visu sarullē un sagriez ērti ēdamos gabaliņos. Pilngraudu banānu maize 3 saspaidīti banāni 125 g izkausēta sviesta 4 ēdamkarotes brūnā cukura 2 olas 300 g pilngraudu kviešu milti 2 ēdamkarotes rozīnes Sajauc banānus ar sviestu, cukuru un olām. Pievieno miltus un rozīnes. Samaisi. Maizes formu ietauko vai ieklāj tajā cepamo papīru. Ielej mīklu. Cep 180 grādos 40 minūtes. Maizi var arī sagriezt šķēlēs un sasaldēt. Pērļu kuskusa salāti 50 g pērļu kuskuss 50 g zaļie zirnīši (saldēti un atlaidināti vai konservēti) 1 ēdamkarote ķirbju sēklu vai citas sēkliņas 1 ēdamkarote olīveļļas vai ķirbju sēklu eļļas 1/2 tēj.k. citrona sulas šķipsniņa sāls 1/2 ķiploka...

2 bērnu tētis, Andrejs Kislitsins no Cirque du Soleil : “Man ir tikai 32, esmu kā spartietis!”

2 bērnu tētis, Andrejs Kislitsins no Cirque du Soleil : “Man ir tikai 32, esmu kā spartietis!”
Jau no 20. līdz 24. septembrim Rīgā pēc četru gadu pārtraukuma viesosies pasaulslavenais Cirque du Soleil ar izrādi Varekai. Mēs ar Tomu apmeklējām Cirque du Soleil izrādi 2013. gadā, un jāsaka – tas bija kas iespaidīgs. Arī šoreiz nelaidīsim garām iespēju redzēt vienu no pasaules labākajiem “cirka” šoviem. Reti kurš paliek vienaldzīgs pēc redzētā, un ticu, ka tā būs arī šoreiz. Tuvojoties izrādei, man bija iespēja aprunāties ar vienu no izcilajiem Cirque du Soleil māksliniekiem, divu bērnu tēvu, Andreju Kislitsinu (Andrey Kislitsyn). Andrejam ģimene ir svarīgāka par visu, tādēļ arī ģimene viņam dodas līdzi tūrē. Vaicāju viņam, kā tas ir –  strādāt Cirque du Soleil, un apvienot intensīvo darbu ar ģimenes dzīvi. Biļetes uz izrādēm vari iegādāties http://www.cds-show.lv un bilesuserviss.lv . Pastāsti par savu karjeru. Kā Tu sāki, un ar ko nodarbojies šobrīd? Īsumā sakot – pats esmu visu iemācījies. Esmu beidzis Novosibirskas Teātra institūtu, kur esmu ieguvis apmēram pusi savu zināšanu un spēju, ko šobrīd izmantoju. Visu pārējo esmu iemācīies pats praksē. Es sāku kā ielu mākslinieks – ne gluži kā mākslinieks,kurš vāca naudu cepurē, bet uzstājos par brīvu. Teiksim tā – cilvēku pūļiem uz ielām stāstīju 50 minūšu garas fantāzijas un pasakas. Vēlējos uzrunāt garāmgājējus ar savu performanci. Kas attiecas uz Ciruque du Soleil… esmu no Novosibirskas un 16 gadu vecumā kolekcionēju VH’s ar Ciruqe du Soleil piedalīšanos. Atceros, kad pirmoreiz skatījos Alegria un Varekai  – tas bija izcils sniegums. Tas bija kaut kas pāri visam! Toreiz nespēju iedomāties, ka pats kādreiz būšu daļa no Cirque du Soleil. Bet tas notika! Nu jau sesto gadu esmu te. Varekai ir mans otrais Cirque du Soleil šovs. Tā tas vienkārši notika. Devos uz provēm Sanktpēterburgā. Tur bija sitiem citu, kas cerēja tikt. Manu kandidatūru apstiprināja. Tikai 4 cilvēkus no tiem simtiem, kas bija sanākuši, apstiprināja! Vispirms mēs iekļuvām potenciālo kandidātu sarakstā. Gada laikā es kļuvu par Alegria izrādes dalībnieku, un biju tās dalībnieks līdz pat pēdējai izrādei. Mazliet vēlāk Cirque de Soleil piedāvāja man pievienoties Varekai trupai. Pastāsti par savu ikdienas ritmu. Cik bieži ir mēģinājumi? Vai pa vidu ir brīvdienas? Mēs, “klauni”, nekad nemēģinām! Mēs to darām reti, jo viss...

Tēva diena bez tēta

Tēva diena bez tēta
Jau rītdien Latvijā atzīmēsim Tēvu dienu. Un tas ir fantastiski, ka tāda diena ir, jo tētis taču ir tikpat svarīgs, cik mamma.  Lai kāds arī katram tas stāsts būtu, bērnam tomēr ir divi vecāki. Bet būs bērni, kuri savus tētus šajā dienā nesatiks un neapsveiks (es tajā skaitā, lai gan neesmu jau vairs bērns). Man negribētos, lai kāds pārmet, ka es ar savām pārdomām gribu sabojāt šos svētkus. Nebūt ne, arī mēs tos svinēsim. Es tikai gribu aicināt jūs novērtēt dubultā, ka tēti šajā dienā ir blakus! Un nevis vienkārši ir blakus, bet pilnvērtīgi rūpējas par bērniem.  Vēl pirms gadiem 20 tas nebija tik pašsaprotami, kā tagad. Atminos, ka tad, kad es mācījos skolā, nemaz nebija tā, ka vairākumam bērnu vecāki būtu kopā. Nu vismaz manā klasē. Par sākumskolu es tik labi neatminos, bet pamatskolu un vidusskolu gan. Pilna ģimene šķita kaut kas ļoti vērtīgs un pat apbrīnas vērts. Liela daļa bērnu dzīvoja kopā ar mammu, vai mammu un vecmāmiņu. Arī es. Savukārt no tuvākajiem draugiem, kam tētis un mamma tomēr bija kopā, nereti nācās dzirdēt par viņu strīdiem, ķīviņiem, pat kāda vecāka atkarībām, no kurām bija lieli pārdzīvojumi bērnam. Tādos brīžos pat priecājos, ka man tā tēta ikdienā blakus nemaz nebija. Jo, kas zina, kā būtu bijis ar? Varbūt labāk, bet varbūt gluži pretēji? Bet nu laiki ir mainījušies. Par to runā daudz, piemēram, “Mammamuntetiem.lv” ir apkopojuši, “Kāds ir mūsdienu tētis?”.  Un nejau bez iemesla Tēva diena jau 9 gadus ir ierakstīta arī kalendārā. Reizēm, kad Toms devies kādā komandējumā, vai iekritusi garā nedēļas nogale, kad viņš mājās ir vien uz pāris stundām naktī, man jau iet ciet! Protams, es saņemos, un ar laiku esmu atradusi labākos variantus, kā ar mazajiem tās dienas tikt galā vienai.  Un tomēr, būt īslaicīgi prom no bērnu tēva, ir kaut kas pavisam cits, kā ilglaicīgi.  Tu vari izdomāt dažādas izklaides, palutināt ar ēdiena piegādi uz mājām, aizbraukt ciemos utt. Bet, ja tas ir uz ilgu, ja tā ir vienmēr – šīs lietas ir daudz vairāk jāplāno. Un, protams, tas par ko negribas runāt skaļi, bet fakts paliek fakts – ja mammai ģimene...