Laura

Laura

Laura ir šī bloga galvenā autore. Divu zēnu mamma, kurai ir lielākas un mazākas kaislības. Mīl gatavot no kvalitatīviem un bioloģiskiem produktiem, un māca to darīt bērniem. Ir priecīga, ja visa ģimene ir mājās, un ir labi paēdusi. Patīk arī mūzka un šampanietis.

Grāmatas topošajiem un jaunajiem vecākiem

Grāmatas topošajiem un jaunajiem vecākiem
Nē, bērnus nevajag audzināt pēc grāmatām, bet ir tādas, kurās reizēm ir vērts ielūkoties. Izziņas nolūkos esmu izlasījusi vairākas grāmatas, kas iekļauj dažādas tēmas par bērnu audzināšanu. Te būs mazs apraksts par katru. MANS TOP 3 L. Rozenbaha “Gaidības un radības ar prieku” Laikam jau šī ir populārākā Latvijā sarakstītā grāmata par dzemdībām. Atbilstošāk gan būtu teikt – gaidībām un radībām. Šī ir grāmata, kura ceļo “no rokas rokā”, un viena otrai iesakot, to izlasījušas daudzas. Ļoti patiesa grāmata, kurā iekļauti arī vairāki satikšanās stāsti. Arī mani šī grāmata iedvesmoja un virzīja domāt par to, kādas ir patiešām dabīgas dzemdības, un ka es tādas vēlos! Šī ir no grāmatām, kuru ar prieku iesaku izlasīt visām topošajām mammām. Grāmata tapusi sadarbībā ar Latvijā zināmām vecmātēm – Dinu Cepli, Rudīti Brūveri, Aiju Mikovu (mūsējā:)!) un psiholoģi Irēnu Kondrāti. Pieejama : https://www.janisroze.lv/ V. Gēbels, M. Glokere “Bērns” Grāmata “Bērns”  ir mana bērnu “bībele”.  Tajā ir labs ceļvedis dažādās bērnu saslimšanās, kā arī aprakstītas lietas, kas attiecas uz bērnu emocionālo un fizisko veselību un audzināšanu – arī par to, kā bērns izprot dienas, nedēļu un mēnešu ritmu. Ļoti noderīga un praktiska grāmata. Katru reizi, kad mani māc kādas šaubas, kā bērnam palīdzēt slimošanas laikā – atveru šo, un nomierinos. (Protams, protams – ar āstu arī konsultējos). Pieejama : http://www.weledashop.lv/ Joanna Faber “How to talk so little kids will listen?” Viena no manām mīļākajām ar bērnu audzināšanu saistītajām grāmatām. Ir vērts ielūkoties šajā grāmatā, īpaši tad, ja ģimenē aug bērni ar stipru gribu un raksturu, un reizēm šķiet, ka ar viņiem neko nav iespējams sarunāt! Pēc šīs grāmatas izlasīšanas, iespējams, izdosies ;). Esmu rakstījusi blogā vairāk : https://viensplusviens.lv/2017/08/ka-runat-lai-mazi-berni-klausitos/. Pieejama : https://www.bookdepository.com/ PĀRĒJĀS Tracy Hogg, Melinda Blau “Secrets Of The Baby Whisperer (How to Calm, Connect and Communicate with your Baby” un “Secerts Of The Baby Whisperer for Toddlers”   Šo grāmatu es izlasīju tad, kad Everts jau bija piedzimis. Viņš gan vēl bija ļoti maziņš un grāmata atnāca tieši laikā. Brīvajos brīžos, kamēr Everts vēl daudz gulēja, ar interesi ķēros pie “Secrets Of The Baby Whisperer”  lasīšanas. Šajā grāmatā ir labi pastāstīts par to, kā ieteicams veidot bērna režīmu. Ar...

Aizkaitinājums

Aizkaitinājums
Teiksim tā. Pirms biju mamma, man šķita, ka esmu ļoti mierīgs un harmonisks cilvēks. Uz cilvēkiem dusmojos ļoti reti, un lai kāds mani nokaitinātu vai sadusmotu, bija jāizdara kaut kas patiešām iespaidīgs. Līdz galam neatceros nevienu reizi, kad būtu bijusi uz kādu šausmīgi dusmīga. Gan jau tāda reize bija, bet nekas tāds, lai atcerētos. Bet tagad… tagad no pacietības tieku izvesta bieži. Tagad ir sajūta, ka esmu sastapusi savu īsto es, kas ir mazliet citādāks, kāds bija pirms bērniem. Es joprojām uzskatu, ka esmu pacietīga un iecietīga, un tomēr,  ir reizes, kad dusmas no manis izsprāgst ārā tā, kā spalvas no saplēsta spilvena. Ir reizes, kad pieķeru – esmu tā dusmīgā mamma, kāda es nemaz negribēju būt! Kādēļ tā? Nu, protams, ka pēc bērnu piedzimšanas šis tas manā dzīvē ir mainījies (lai neteiktu, ka viss). Šo 4 + gadu laikā, kopš man piedzima pirmais bērns, es mācos ne tikai audzināt viņus, bet mācos arī dusmoties, mācos tikt galā ar ikdienas aizkaitinājumu, kas tiešām bija viena no lietām, par ko pirms bērniem neaizdomājos – ka reizēm no pacietības spēs izvest sīkumi. Tās aizkaitinājuma un dusmu izjūtas gan ir viļņveidīgas. Ir dažādas dienas. Ir tādas, kad mani nespēj nokaitināt izlijis piens bērna gultā tieši pirms gulētiešanas,  vai trīs vecie tramvaji pēc kārtas (nu tad, kad es ar ratiem, protams).  Bet ir dienas, kad pat rīta čīksts par nepareizi uzvilkto šalli liek skaļi norūkties (es uz bērniem vairs īpaši nebļauju, bet esmu pamatīgi atstrādājusi tādu kā lauvas rūcienu un nikno skatienu – lūdzu, sakiet, ka arī jums tāds ir!). Par  šo pat nebūtu jēgas runāt (rakstīt), ja tajās dienās, kad pārņem nemitīgs aizkaitinājums, es justos labi. Bet es nejūtos. Man riebjas tās dienas, kad dusmas zaudē savaldībai. Tiesa gan, es ar prātu un sirdi apzinos, ka : Man ir tiesības justies, kā es jūtos – aizkaitinātai, dusmīgai, nepacietīgai – visas sajūtas ir normālas, un arī bērniem jāzina, ka gan es, gan viņi,gan tētis, reizēm tā var justies. Visu laiku būt dusmīgai arī īsti nav OK. Kurš gan vēlas, lai bērni un vīrs atcerētos savu mammu / sievu kā sievieti, kas mūždien staigā pārgrieztu ģīmi...

Dažādie ūdens veidi pudelēs

Dažādie ūdens veidi pudelēs
Piekritīsiet, ka cilvēka attiecības ar ūdeni ir īpašas? Visur tiek sludināts, ka, lai cilvēks būtu vesels, svarīgi dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Šis nu ir apalvojums, kas pierādīts atkal un atkal, un to apgāzt laikam ir neiespējami. Pirms gadiem 5 un senāk, es pati nebiju liela ūdens dzērāja. Atceros, ka reiz pat kādā indiešu restorānā viesmīlis nolasīja lekciju par to, cik svarīgi lietot uzturā ūdeni, lai organisms būtu tīrs. Es sadusmojos un nodomāju – nu gan, es taču zinu, ka ūdens ir veselīgs, un tomēr, iespējams, dzeru to par maz. Savus ūdens dzeršanas paradumus esmu mēģinājusi ietekmēt vairākkārt, bet, galu galā, man palīdēja tikai viens – kļūšana par mammu! Organismā notika kaut kāds klikšķis, un tiklīdz paliku stāvoklī, dzert gribējās daudz vairāk. Kad piedzima pirmais dēls, ūdeni sāku dzert vēl vairāk – jaunās māmiņas noteikti labi zina šīs sajūtas, kad barojot bēbīti dzert gribas tik ļoti, ka esi gatavs vienā rāvienā izdzert veselu ūdens pudeli. Vienmēr, kad mazais gribēja ēst pieniņu, pārliecinājos, ka blakus atrodas ūdens pudele, lai nebūtu atkal jāsūta ziņa vīram uz otru istabas galu – atnes, lūdzu, man ūdeni! Ir cilvēki, kas ikdienā nemaz neaizdomājas – kad, kāpēc, un kādu ūdeni dzer. Tomēr tiklīdz es uzturā kaut ko sāku lietot daudz, es sāku domāt, cik ļoti tas ietekmē manu pašsajūtu, un vai tiešām izvēlos labāko? Ļoti negribas nodarīt pāri savam organismam nezināšanas vai vienaldzības dēļ. Tā kā nedzīvoju laukos, un ne avotu, ne aku man tuvumā nav, pieejams ir tikai ūdens krānā un, protams, veikalā. Krāna ūdenim nav ne vainas, tomēr teikšu godīgi – man tas negaršo… Lai kaut kā piespiestu sevi to iedzert, pievienoju ūdenim citrona šķēlīti vai svaigas ogas. Tomē reizēm atļaujos krāna ūdens alternatīvas.  Veikalā pētīju, kāda ir ūdens izvēle. Un, lai gan sākotnēji šķita, ka galvenā atšķirība starp ūdeņiem ir – gāzēts vai negāzēts, patiesībā ūdens var atšķirties gan pēc tā ieguves vietas un veida, gan pēc mineralizācijas veida (dabīga, mākslīga) un pakāpes (viegli gāzēts, stipri gāzēts), un pat ph līmeņa ūdenī. Vieglāk ir nezināt, bet es izvēlos zināt. ŪDENS VEIDI PUDELĒS Parasti uz pudelēm var atrast kādu no šiem uzrakstiem : Avota ūdens...

Jaunumi grāmatu plauktā : rudens 2017

Jaunumi grāmatu plauktā : rudens 2017
Rudens manā apziņā šķiet gadalaiks, kas grāmatām piestāv jo īpaši. Reizi sezonā cenšos blogā padalīties ar jaunumiem mūsu bērnu grāmatu plauktos, un šoreiz īsi pastāstīšu par jaunākajiem tā papildinājumiem. Daļa grāmatu aktuāla jaunākajam dēlam, daļa vecākajam, un vēl vienu garšīgu grāmatu pievienoju vecāku virtuves plauktiņam. Iepriekšējā grāmatu apskatā visas grāmatas bija angļu valodā, šoreiz būs pretēji – visas latviski. Vasaras grāmatu apskatu vari lasīt te : https://viensplusviens.lv/2017/09/jaunumi-gramatu-plaukta-vasara-2017/. KRISTĪNE JACINO “KUR RODAS PIENS?” KRISTĪNE JACINO “KUR RODAS MILTI?”   Tikko kā iznākusi jaunākā Kristīnes Jacino grāmata no “Kur rodas?” stāstu sērijas. Šoreiz par abām – grāmatas stāsta par produkta izcelsmi un to, kā tie nonāk līdz mūsu galdam. Grāmata “Kur rodas milti?” stāsta par to, kā izaug graudi, un kā tie pārtop par miltiem, savukārt grāmatā “Kur rodas piens” uzzināsi par piena ceļu no gotiņas līdz pat precīzai piena pārstrādei, lai tas būtu pildāms paciņās. Abās gramatās publicētas arī vienkāršas receptes, ko no attiecīgajiem produktiem var gatavot kopā ar bērniem, vai, ja bērns ir jau lielāks – viņš var gatavot patstāvīgi. Receptes ir uzzīmētas, viegli saprotamas pat mazākajiem. Everts abas grāmatas lasa ar lielu interesi, un vairākkārt ir uzstājis, lai gatavojam pankūkas vai kartupeļu biezeni (šīs receptes ir grāmatās). Grāmatas pieejamas latviešu, krievu un angļu valodās. Mūsu mājās abas grāmatas ir gan latviski, gan angliski, un lasām tās uz maiņām. Tas nav bijis apzināti, un nekādā gadījumā ne ar piespiešanos, bet no šīm grāmatām Everts ir apguvis vairākus vārdus angļu valodā – milk, cow, pancakes utt. Grāmatas meklē : http://www.kurrodas.lv/ ZIEMASSVĒTKU ŽURNĀLS BĒRNIEM Šī gan nav grāmata, šis ir aktivitāšu žurnāls bērniem un vecākiem. Žurnālā ir 56 lapas, kurās atradīsi idejas svētkiem, spēles, aktivitātes, uzdevumus un rokdarbus, adventes kalendāru, kartītes. Daudz ideju, kā darboties kopā svētku laikā, sākot ar masku gatavošanu un beidzot ar mandalām pieaugušajiem. Žurnālā atradīsi arī mūsu recepti ķirbju un piparkūku braunijam, kā arī mazu stāstu par to, kā svinam Ziemassvētkus. Žurnāls pieejams : https://secretforest.lv/ KUSTĪGĀS BILDĪTES LAUKU SĒTĀ KUSTĪGĀS BILDĪTES MĀJĀS Šīs abas ir tematiskās grāmatiņas mazākajiem. Edvīnam dikti patīk, jo katrā lapā ir kaut kas bīdāms un grozāms, Ar gāmatas palīdzību var apgūt jaunus vārdiņus – vienā grāmatā...

Tas viss ir tik otršķirīgi

Tas viss ir tik otršķirīgi
Priekšā ir kārtējā nedēļas nogale, kad ģimenē viens otru ņemsim aiz rokas, un dosimies kādā pastaigā, varbūt uz muzeju, kādu kafejnīcu, ciemos, un vēl šur tur. Pilnīgi noteikti arī mazliet pastrīdēsimies un es apvainošos par to, ka vīram nedēļas nogalē ieplānoti darbi, un noguršu no nemitīgās skraidīšanas pakaļ puikām. Iesējams, nedēļas nogale būs fantastiska un piepildīta, bet tik pat labi, nevarēšu sagaidīt pirmdienu un salīdzinoši lielo mieru, ko tā nes. Iespējams, ka uzsitīšu sev pa plecu par to, ka visu nedēļas nogali esmu bijusi savākta un +/- harmonijā ar sevi, bet tik pat labi, kaunēšos,ka ir gadījies par daudz sadusmoties, vai sabļaut uz kādu tā īsti ne par ko. Bet kādēļ es to vispār rakstu. Jo šobrīd, kad medijos tik daudz izskan ar tēmu “sistēmas bērni”,  ir grūti to visu nepamanīt un nelaist caur sevi,kad pati esmu mamma. Es saprotu, cik tas viss, ko darīsim šajā nedēļas nogalē, un vispār tas, par ko raizējamies ikdienā, ir otršķirīgi. Es domāju tas –  kur iesim, ko darīsim, ko ēdīsim (vai pietiekami veselīgi?), ko lasīsim, vai neskatīsimies par daudz multenes, vai nelūrēšu par daudz telefonā, vai bērni pietiekami daudz laika pavadīs svaigā gaisā utt. Varbūt atradīsim kādu bērniem draudzīgu vietu, ar ko padalīties blogā, lai nākamajā nedēļas nogalē tur varētu doties citi. Varbūt veikalā ieraudzīšu perfektos svētku kostīmus puišiem un nodomāšu – vajag! Ai, tas viss šobrīd līdz ar novembra miglām un Ziemassvētkiem, kuri tuvojas, šķiet tik lieki. Nemaz nerunājot par to, ka lielveikalu plaukti pēkšņī ir kļuvuši pilnāki, rotaļļietu klāsti plašāki, it kā tas Ziemassvētkos būtu pats galvenais – nenokavēt perfektās, ilgi gaidītās dāvanas iegādi. Un nejau tikai Ziemassvētkos, arī ikdienā. Ai, pupu mizas. Gribētos Ziemassvētkus nosvinēt maksimāli vienkārši. Un ne tāpēc, ka minimālisms un zero – waste ir modē (tā pilnīgi noteikti ir labā mode!), bet tāpēc, ka tā liek darīt sajūtas. Nav tā, ka es nekad to nebūtu uzskatījusi par svarīgāko, bet šobrīd, vēl vairāk, kā jebkad iepriekš, šķiet, ka vissvarīgākais ir vienkārši samīļot bērnus. “Sistēmas bērnu” tēmās nav viegli ieklausīties, bet vismaz man, tas ļoti daudz ko dod. Esmu nonākusi pie sajūtas, ka visi tie pašpārmetumi, ar kuriem sevi...