Laura

Laura

Laura ir šī bloga galvenā autore. Divu zēnu mamma, kurai ir lielākas un mazākas kaislības. Mīl gatavot no kvalitatīviem un bioloģiskiem produktiem, un māca to darīt bērniem. Ir priecīga, ja visa ģimene ir mājās, un ir labi paēdusi. Patīk arī mūzka un šampanietis.

Mūsu mīļākā ziemas zupa

Mūsu mīļākā ziemas zupa
Ar zupām ir tā, ka patesībā es tās nevāru īpaši bieži. Tomēr aukstais laiks viennozīmīgi mudina tās ēst daudz vairāk – jo īpaši sildošas un sātīgas zupas. Man ļoti garšo minestrone – protams, pašai savā interpretācijā… varbūt garšo arī jums :) Edvīns ēd kāru muti, bet Everts mazliet jāpierunā – parasti izdodas sakot, ka tā ir itāļu zupa (jo viņam interesē citas valsts un to kultūra). Sastāvdaļas uz 2 l ūdens : 2 seleriju kāti 2 (mazi) burkāni 2 kartupeļi 150 g labas kvalitātes žāvēta cūkgaļas karbonāde (pērku Saukas vai Āmas RIMI Klēts nodaļā. Vari iztikt arī bez gaļas) 2 ķiploka daiviņas 100 g zaļās pākšu pupiņas 2 ēdamkarotes tomātu pastas 1 tējkarote sarkanā paprikas pulvera sāls un pipari pēc garšas 1/2 tējkarote oregano 500 ml tomātu biezenis vai tomāti gabaliņos savā sulā (izmantoju I Love Eco tetrapakā) 2 l dārzeņu buljona 200 g cannellini pupiņas (vārītas vai konservētas un noskalotas – izmantoju I Love Eco tetrapakā) 1 cukīni (ja bio – izmanto ar visu mizu) 100 g kale 100 g mazās nūdeles (filini piccoli) 20 g Parmas siera pasniegšanai Sagatavošana : Burkānus un kartupeļus nomizo. Seleriju kātus, burkānus un kartupeļus sakapā mazos kubiņos. Gaļu sagriez mazos kubiņos. Ķiploku izspied caur ķiploka spiedi. Pākšu pupiņām nogriez galus, un sagriez tās apm. 6 daļās. jeb mazos gabaliņos. Cukīni sakapā mazos kubiņos. Kale lapiņas saplēs mazos gabaliņos. Sagatavo dārzeņu buljonu. Pagatavošana : Lielā katlā sakarsē olīveļļu. Pievieno ķiploku, seleriju, burkānus, kartupeļus, pākšu pupiņas un gaļu. Pieber sāli un piparus pēc garšas, paprikas pulveri un oregano. Pievieno tomātu pastu un visu nedaudz (3 -min) pacep. Pievieno dārzeņu buljonu un, kad tas sācis vārīties, vāri visu 10 minūtes. Kad viss 10 minūtes vārījies, pievieno nūdeles un tomātu biezeni. Vāri 5 minūtes. Visbeidzot pievieno cukīni, kale un cannelini pupiņas. Visu uzsildi 1 – 2 min. Nogriez uguni. Zupu pasniedz biezu – labākai garšai vēl uzrīvē pa virsu nedaudz Parmas siera un uzber svaigi maltus piparus. Bērniem var pievienot arī maizes grauzdiņus, savukārt pieaugušie droši var pievienot arī kādu sīki sakapātu čilli. ĒD! (Ja šķiet, ka zupa par biezu, droši pielej vēl buljonu!) Pat rakstot...

Brīnišķīgas grāmatas bērniem / rudens 2018

Brīnišķīgas grāmatas bērniem / rudens 2018
Nu jau pagājis kāds laiciņš kopš pēdējā bērnu grāmatu ieraksta blogā. Tomēr, gatavojot savu grāmatu pasūtījumu Ziemassvētkiem, gribu atgādināt, ka laba grāmata, manuprāt, ir brīnišķīga dāvana neatkarīgi no vecuma. Un, ja plāno pasūtīt grāmatas internetā, iesaku to izdarīt līdz novembra beigām… Grāmata sniedz iespēju ne tikai veicināt fantāzijas pasauli un uzzināt ko jaunu, bet arī nomierināties, un, ja vecāki lasa priekšā bērniem – iespēju pavadīt laiku kopā un satuvināties caur stāstiem, jautājumiem un sarunām. Tāpat šis ir laiks, kad vecāku sapulcēs lemj par Ziemassvētku paciņu saturu. Vai zināt, ka grāmatas bērniem šobrīd grāmatnīcās, ja labi grib,  var atrast arī zem 5 EUR…? Padalīšos ar dažām jaunākajām grāmatām mūsu bērnu grāmatu plauktā – vismaz tām, kuras es jums patiesi ieteiktu kā dāvanu saviem mazajiem. Atlants. Ilustrēts ceļojums pa valstīm, jūrām un pasaules kultūrām Aleksandra Mizeļinska, Daniels Mizeļinskis Izdevniecība : Jāņa Sēta Pieejama : kartes.lv un lielākajās grāmatnīcās Instagramā esmu jau daudz reižu “atrādījusi” šo grāmatu. Tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka Everts to tiešām katru dienu pēta! Grāmatā ir 55 milzīgas kartes, kurās attēlotas 46 pasaules valstis 6 kontinentos. Grāmatas autori – mākslinieki – sniedz ieskatu pasaules valstīs un kultūrās caur brīnišķīgām ilustrācijām. Par katru valsti tiek sniegta arī ģeogrāfiski precīza informācija par valstu galvaspilsētām, iedzīvotāju skaitu un valsts valodām. Mūsu piecgadnieks stundu no vietas mierīgi var nosēdēt pie šīs grāmatas to pētot un uzzinot daudz jauna. Proffesor Atrocat’s Human Body Oddysey Dr Dominic Walliman, Ben Newman Izdevniecība : Flying Eye Books Pieejama : bookdepository.com Profesora astrokaķa sērijas grāmata par kosmosu Evertu tā aizrāva, ka viņš joprojām ir “uzsēdies” uz kosmosa tēmas. Grāmata bija varen bagāta ar mums līdz šim nezināmu informāciju par kosmosu. Pagāja gan krietns laiciņš, kamēr visu iztulkojām tā, lai paši saprastu – tas pats bija arī ar dzimšanas dienā saņemto grāmatu par ķermeni! Mēs ar Tomu mazliet pamocījāmies ar tulkošanu, jo neesam mediķi un daudzi termini mums bija sveši. Tomēr pamazām, lapu pa lapai, saprotot, kas ir kas, atklājām daudz ko jaunu par mūsu organismu, zinātnes sasniegumiem medicīnā utt. Jebkurā gadījumā ļoti uzrunā grāmatas koncepts, tādēl arī lasām kārtīgi! Ceļvedis.Visums Ilgonis Vilks Izdevniecība : Zvaigzne ABC...

Grāmatas topošajiem vecākiem

Grāmatas topošajiem vecākiem
Ko tur liegties – cenšoties izprast sevi un savus bērnus, esmu lasījusi daudz grāmatas par grūtniecību, dzemdībām un bērnu audzināšanu. Nevarētu teikt, ka tās visas ir bijušas labas, un saskanētu ar manu domu gājienu un vērtībām. Tomēr, lai kāda grāmata būtu bijusi, pārsvarā vienmēr ir vismaz kāda doma, ko no tās paņemt arī savai dzīvei un izmantot bērnu audzināšanā arī praksē. Nereti saņemu jautājumus ar lūgumu ietekt kādu grāmatu pāriem, kas domā par ģimenes pieaugumu, ir ceļā uz to, vai ir tikko tādu piedzīvojuši, un nokļūstot situācijā ar bēbīti jūtas apmulsuši. Tomēr ir tikai dažas grāmatas, kuras varu godīgi ieteikt izlasīt visiem – neatkarīgi no uzskatiem par bērnu audzināšanu, reliģiskās pārliecības utt. Pie tam šobrīd lielāku daļu labo grāmatu lasu angļu valodā, bet apzinos, ka ne visiem tik raiti iet ar lasīšanu angliski, tādēļ jo īpašs prieks, ka beidzot parādās arī latviešu autoru grāmatas, ne tikai tulkotās. jo patiesībā jau valsts un kultūras konteksts maina daudz. Tas, kas der Amerikā, neder mums. Lai gan bērni ir bērni, tomēr mēs tos audzinām citos apstākļos, un arī vēsture un medicīnas prakses atšķiras. JA ESI GAIDĪBĀS… Šis ir laiks, kad mēs daudz domājam par dzemdībām mēģinot atrast atbildes uz tādiem jautājumiem – kur dzemdēt?; vai slēgt līgumu ar vecmāti un ārstu?; vai izvēlēties dūlu?; vai ļaut dzemdībās piedalīties vīram?;vai izmantot anastēziju?; vai man viss izdosies?! Vēl vairāk jautājumu mēdz būt situācijās, kad ir šaubas par to, vai būs iespējams dzemdēt dabīgi – neziņa, pieredzes stāstu trūkums un dažādie ārstu viedokļi var samulsināt ne vienu vien mammu. Galu galā dzemdības ir brīnišķīgs notikums, un mums visām gribas, lai nekas nenoiet greizi… lai gan apzināmies, ka dzemdības līdz galam izplānot nav iespējams! LINDA ROZENBAHA – “GAIDĪBAS UN RADĪBAS AR PRIEKU” UN “DZIEDINOŠAS DZEMDĪBAS” Visām topošajām māmiņām, kas mēģina rast atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem, iesaku izlasīt abas Lindas Rozenbahas grāmatas. Pirmajā grāmatā “Gaidības un radības ar prieku” atradīsi dzemdību stāstus un iedrošinošu pieredzi dabīgām dzemdībām. Arī mani šīs grāmatas izlasīšana iedrošināja būt pārliecinātai par sevi dzemdību laikā, un arī atrast īsto vecmāti sadarbībai. Domāju, ka, ja nebūtu Lindas grāmatu izlasījusi, viss būtu izvērties pavisam citādi,...

SITIENS SĀP. ABIEM.

SITIENS SĀP. ABIEM.
Pirms pacel roku, skaiti līdz desmit un meklē citu risinājumu. Tāda ir “Centrs Dardzedze” kampaņas ar mērķi izskaust miesas sodu praksi bērnu audzināšanā devīze. No vienas puses brīnos, ka tiešām mūsdienās par to vēl ir jārunā. Bet ir. Tādēļ no otras puses prieks, ka “Centrs Dardedze” to dara – atgādina, ka bērna audzināšanā nav vietas vardarbībai. Lielākā daļa vecāku piekrīt, ka bērna fiziska sodīšana ir slikta. Tomēr, pat tie, kuri cenšas audzināt bērnu neizmantojot fizisku sodu, reizēm zaudē savaldīšanos un disciplinē ar pērienu. Iespējams pazīstami, vai ne? Arī mūsu ģimenē esam kategoriski pret bērnu fizisku sodīšanu, bet, jā… ir bijušas reizes, kad dusmās vāries tik ļoti, ka tā vien gribas pacelt roku, lai gan apzinies, ka tas visu var mainīt tikai uz slikto pusi. Pāris reizes dusmās aizsvilstoties ir gadījies uzšaut pa dupsi, vai paraut bērnu aiz auss. Tā nav tēma, par kuru runāt skaļi, jo, kurš gan skaļi atzīs, ka ir sanācis nodarīt pāri savam bērnam? Tam nebūt nav jābūt spēcīgam sitienam ar siksnu, lai rastos pārmetumi.. Arī Centrs Dardedze atzīst, ka visbiežāk fizisko sodu pielietošanas iemesli ir vecāku izvešana no līdzsvara un bezpalīdzības sajūta. Mums gribas, lai mūs respektē, bet dažkārt ir sajūta, ka ar mūsdienu audzināšanas metodēm to ir grūti panākt, vai ne? Un tomēr –  pat stresa pilnās situācijās vecāks var tikt galā, saglabājot mīlestību un cieņu pret bērnu. Arī es esmu ļoti strādājusi ar sevi iekšēji pie tā, lai tad, kad kaut kāds pašaizsargāšanās instinkts liek pacelt roku pret vājāko, to nedarītu. Tas pats attiecas uz bļaušanu. Tā ir tikai un vienīgi enerģijas patērēšana un negatīvas enerģijas vairošana. Man palīdz tas, ka es apzinos – ja es sabļaušu, vai nedod Dievs, pacelšu roku – pati pēc tam jutīšos vēl sliktāk par to, ko esmu izdarījusi. Pārmetumi grauzīs visu atlikušo dienu, nedēļu vai pat ilgāk. Tas nav tā vērts. Lai cik reizēm grūti būtu noturēties. Es zinu to. Fizisks sods iebiedē bērnu, bet nemāca bērnam saprast, kāpēc vajadzētu uzvesties vēlamā veidā. Tas bērnu pazemo. Iedomājies, kā tu pats justos bērna vietā, kuram tiek darīts pāri? Kuram pāri dara kāds vecāks, stiprāks, pieaugušāks? Iedomājies to bezspēcības sajūtu, kas atstāj ilgtermiņa sekas uz bērna dzīvi.. Bērni,...

Brīvsolis NYC

Brīvsolis NYC
Lai gan pasaule ir pilna brīnišķīgu vietu, vienmēr esmu vēlējusies nokļūt ASV, jo īpaši Ņujorkā, – tā tomēr ir viena no pasaules spilgtākajām pilsētām. Tik daudz redzēta filmās un seriālos, tik daudz apdziedāta dziesmās. Kultūras un mākslas metropole, kontrastu pilsēta, kur vienlīdz pastāv veikali, kuros kurpju pāris maksā ap 1000 dolāriem, bet turpat blakus metro, dīvaini kratoties, naudu lūdz apčurājies bezpajumtnieks. Lai gan sapņoju nokļūt NYC, neticēju, ka šo sapni izdosies piepildīt, kamēr bērni vēl mazi. Es vienkārši nespēju viņus ilgstoši atstāt vienus (ar citiem pieaugušajiem, protams), un tomēr, apstākļi sakrita tā, lai brauktu tieši tagad. Ar bērniem tik tālu vēl neesam gatavi doties, vismaz kamēr mūsu divgadnieks vēl ir…divgadnieks. Mēs ar Tomu esam vienojušies, ka reizi gadā katram no mums pienākas pāris brīvdienas ārzemēs vieniem. Protams, biežāk gribētos ceļot kopā divatā, bet realitāte ir tāda, ka to ir ļoti grūti saorganizēt – labākajā gadījumā sanāk izrauties uz vienu vakaru, vēl retāk – diennakti vai divām. Un ASV nav tā zeme, uz kuru aizšaut ātri uz nedēļas nogali vien. Ja jau esi tik ilgi lidojis, gribas pavadīt tur ilgāku laiku. Lai gan es arī nebiju tur pārāk ilgi – vienu nedēļu – tomēr vienai pilsētai tas ir pietiekami. Nu vismaz lai izstaigātu pilsētu kājām, jo, protams, tur būtu darīt vēl ko…Arī Toms bez manis šogad ir devies vairākos īsākos izbraucienos bez manis. Ai….es jau sapņoju, kad atgriezties. Lai gan pirmais vakars NYC bija interesants – sākot ar dīvaiņiem, kuri viens otru nomainīja metro pieturās, beidzot ar mūsu naktsmītnes atrašanu un Uber taksistu, kurš beigās sāka bļaut uz mani telefona klausulē. Kontrasti. To es sapratu uzreiz, stāvot kādā no Times Square šķērsieliņām. Tas, ko es no NYC sevī uzsūcu visvairāk – tā ir tā ēdiena, arhitektūras, mākslas un kultūras dažādība, kas pieejama ik uz stūra. Tā ir nevis kvantitāte (kas arī tur ir), bet kvalitāte un izpildījums. Pateicoties Toma dāvanai dzimšanas dienā, man bija iespēja apmeklēt arī vienu no Brodvejas izrādēm (“pasaules smieklīgāko izrādi”) – pie tam vecākajā tās teātrī (Lyceum Theatre). Tas arī bija vakars, kad jutu – sāku šajā pilsētā iemīlēties. Kā punkts uz “i” manai tikko piedzimušajai...