Maijs. Ēdienkartē pamazām tiek ieviestas pirmās šī gada zemenes, aprikozes, persiki, nektarīni un pat melones un arbūzi. Parādās arī vietējie gurķi un zaļie zirnīši. Vasarai drīz būs būt arī ēdienkartē! Laiks, kad var ēst svaigus produktus – salātos, kokteiļos vai vienkārši tāpat.
Pirmdiena
Brokastis – mandeļu pienā vārīta auzu pārslu putra (klāt 1 tējkarote dzērveņu pulvera)
Uzkoda – svaigas zemenes
Pusdienas – pērļu kuskus ar brokoļiem un mandeļu krēmu*
Launags – kukurūzas un rīsu sausmaizītes ar krēmsieru, gurķis
Vakariņas – risoto ar saulē kaltētiem tomātiem
Otrdiena
Brokastis – saldais sendvidžs (bio baltmaize, pildīta ar mandeļu skaidiņām, krēmsieru un svaigām zemenēm, kas sastampātas ar 1/2 tējkaroti vaniļas cukura)
Uzkoda – “Organix” mango – bumbieru – apelsīnu smūtijs**
Pusdienas – meloņu un gurķu aukstā zupa
Launags – augļu salāti (melone, apelsīns, ābols un bezpiedevu jogurts)
Vakariņas – sātīgais dārzeņu sacepums (plānās šķēlītēs sagreizti cukini un jaunie kartupeļi, saldais krējums, Parmas siers)
Brokastis – kukurūzas putra (kukurūzas pārslas vārītas rīsu pienā)
Uzkoda – svaigas aprikozes
Pusdienas – avokado salāti ar gurķi un mocarellu (var pievienot arī paipalu oliņas)
Launags – “Lāču” bio maizes sendvidžs ar bio salami un “Getliņu” dzelteno tomātu
Vakariņas – balto sparģeļu krēmzupa
Ceturtdiena
Brokastis – paipalu oliņas, “Lāču” (bio) rupjmaize ar Krievijas (bio) sieru
Uzkoda – “Belwoods” kokteilis
Pusdienas – pasta ar zaļo mērci (mērce – sablendēti svaigi zaļie zirnīši, spināti un
Launags – rīsu piens ar kakao (šādu jau gatavu var iegādāties kopā ar salmiņu. Pirku veikalā “Stockmann”)
Vakariņas – mencas gabaliņi ar pilngraudu kuskusu (mencas gabaliņi apvārtīti kokosriekstu eļļā un rīvmaizē, polentā, rīsu miltos. Cepti cepeškrāsnī)
Piektdiena
Brokastis – mazās kokosriekstu miltu pankūciņas (1/2 kviešu milti, 1/2 glāze kokosriekstu milti, 1 glāze mandeļu piena, 1 ola. Cep kā jau pankūkas. Glāzes tilpums 300 ml. Kokosriekstu miltus pērku veikalā “Biotēka”.)
Uzkoda – persiks
Pusdienas – griķu plācenīši
Launags – banāns un glāze rīsu piena
Vakariņas – mājās gatavots liellopa gaļas burgers
Sestdiena
Brokastis – pildīta omlete
Uzkoda – svaigas zemenes
Pusdienas – grilēta vistas fileja ar zaļajām pakšu pupiņām un zaļajiem zirnīšiem
Launags – nav
Vakariņas – dārzeņu zupa ar pupiņām (dārzeņu buljons, konservētas baltās pupiņas, puķkāposts, brokolis)
Svētdiena
Brokastis un pusdienas – “Brunch” kafejnīcā – tiek ēsts viss pēc kārtas :) Ķilavas ar olām, desiņas, kruasāns utt. No visa pa bišķiņam, bet pietiekami līdz pēcpusdienai.
Launags – auzu pārslu batoniņš ar avenēm
Vakariņas – garneles kokospienā un dārzeņu rullīši (rīsu papīrs pildīts ar zaļajām pākšu pupiņām un gurķi. Garneles sautētas kokospienā un beigās tam pievienots arī kuskus)
*Mandeļu kulinārijas krēms ir mana mīļākā alternatīva saldajam krējumam. Iegādāties var
** Var iegādāties “Stockmann”, “Ekoveikals Šarlotes ielā”, “Mazputniņš”, “Pirkumins.lv”
Sveicieni! Kur Jūs pērkat zivi? Labprāt arī savam bērnam iedotu kaut ko no zivs, bet veikalos pieejamās pangasijas īsti uzticību neievieš.
Pērku veikalā “Dabas Dobe”. Zivju piegāde 4dienās ;) no lielveikalos pieejamām pērku “oscars fish” pikšu (saldētu) :)
Sveiki, Jūsu bloga iedvesmota- un paldies par blogu un daudzām labām idejām maltītēm bērniem!- pirms pāris dienām eko veikalā nopirku minēto mandelu krēmu- pirms tam nemaz nezināju, ka tādi eksistē, tagad papētīju veikala plauktu pie šiem krēmiem un sapratu, ka eksistē vēl loti daudz kas, par kā eksistenci pat nenojautu:) Ir doma izmēgināt pie dārzeniem- lai būtu sātīgāk un garšīgāk. Prasīju pārdevējai, vai to far uzputot, kā parasto saldo krējumu, to gan vina nezināju, bet varbūt izmēgināšu.
Bet mani tomēr šajå produktā samulsināja viena lieta- sastâvs. Sastāvå ir 10 sastāvdalas, no kurām pazīstu 4 (mandeles, ūdens, mandelu ella un agaves sīrups), pārējās nesaprotu, ir arī tāda kā “natural flavouring”, kas nemaz nav atšifrēta. Līdz ar to man radās jautājums- vai varu būt droša, ka dodu bērnam veselīgu produktu, bez nevajadzīgām piedevām? Vai ā eko zīmīte to garantē? Varbūt zināt, kā tieši šādu krēmu iegūst? Kam būtu vai nebūtu jābūt bilogiskā mandelu krēmā? Kā jau teicu, pirku labi zinâmā eko veikalā (gan ne Latvijā) un eko sertifikāta zīmīte ir virsū. Līdzīgas pārdomas man nesen radās par mandelu pienu- to ik pa laikam lietojam. Bet nesen bērns bija sakēris vēdervīrusu, labu gribēdama domāju aizstāt govs pienu ar mandelu vai rīsu pienu. Bet tā kā tas vēdervīruss, sâku cītīgâk lasīt sastāvu un sabijos: 8 sastâvdalas, no kurām atpazinu tikai mandeles un ūdeni, pārējās izklausījās diezgan “nedabiskas” (loti daudz visādu “fātu”). Toreiz nebija laika meklēt internetā, kas tie tâdi, varbūt tagad jānopērk vēlreiz un jāizpēta. Taisnības labad gan jâsaka, ka piens bija pirkts parastā veikalâ, bet, vai bija biologiskais- neatceros.
Veiksmi turpmākajiem blogdarbiem vēlot,
Elīna
Sveika!
Labs jautājums, kas, manuprāt, būs atsevišķa raksta vērts. Noteikti papētīšu, pašai interesē.
Domāju, ka pavisam maziem bērniņiem, kādam var nepatikt šie produkti, sevišķi, ja “iesaistīti” rieksti, kas tomēr mēdz būt alerģiski. Manam puikam viss ok. Ja dodu tīrā veidā kādu piena alterntīvu, tad parasti rīsu vai auzu pienu, tie liekas bērnam draudzīgāki. Es parasti uz šiem produktiem vairāk skatos tieši cukura daudzumu, jo tie mēdz būt saldināti. Arī man kādas sastāvdaļas mēdz būt svešas, bet nebaidos, tāpēc, ka zinu – sertifikāts nozīmē, ka viņas nav kaitīgas un ir iegūtas tās audzējot un apstrādājot “tīrā veidā”, bez ķīmijas, bez pesticīdiem. Bet jā – papētīšu sīkāk. Paldies!
Vēl tikai gribēju piebilst, ka tādus produktus var pagatavot arī mājās pats. Tikai termiņš būs daudz īsāks. Var, piem., sablendēt blanšētas mandeles ar sojas jogurtu vai vienkārši ūdeni!
Mani tāpat kā Elīnu māc šaubas par garo sastāvu piem. Ecomil kulinārijas krēmam. Palasīju un noliku plauktā. Nevaru apgalvot, vai tas ir labs/slikts, bet manu ”kontroli” tas neizgāja un tā arī nenopirku.
Jautājums, kāpēc šie augu tauki pēkšņi ir labāki par tiem, ko mēdz izskaust gatavos lielveikalu saldumos – cepumi, vafeles utt. Pieļauju, ka te būtu jāiziet pamatīgs kurss vai augstskola kā uztura speciālistam, lai zinātu visas nianses.
Tāpat jāņem vērā, ka bio zaļā zīmīte automātiski nenodrošina to, ka VISAS produkta sastāvdaļas būs bioloģiskas. Parasti bio sastāvdaļas sastāvā atzīmē ar zvaigznīti.
Jā, tā ir, kā Tu saki :)
Nav man uztura speciālista, pārtikas tehnologa vai tml. diploma kabatā, tāpēc vados pēc intuīcijas pagaidām – sliktu reakciju neredzu. Un nelietojam jau arī bieži, bet reizi pa reizei :) bet jūs pamudinājāt papētīt sīkāk, tikai noteikti pieaicināšu kādu speciālistu :)
Es vispār nevienā brīdī neapgalvoju, ka šis produkts būtu labāks vai veselīgāks par, piem., saldo krējumu. Izmantoju dažādībai :)
DĀMAS. Uzjautāju draudzenei, uztura speciālistei!
Viņas komentārs:
Pa lielam – Nepiesātināto taukskābju avots. Olb. nav, ogļh. nav. Izmantotās piedevas diezgan loģiskas ( palīdz sajaukt divas pretējas vielas ūdens/taukus un neļauj tām atslāņoties).
Guars, lai būtu krēmīgāka konsistence; lecitīns – lai neatsulotos. Agave saldumam, sāls līdzsvaram. Šādai krējuma alternatīvai grūti bez šīm vielām. Veselībai nekādu kaitējumu nerada.
Paldies, noderīgi!
Saldējumu arī nevar uzmeistarot krēmīgu un nesasalstošu, tāpēc liek klāt “parastam” cilvēkam nesaprotamas lietas, kas īstenībā neesot kaitīgas. Runa nav par krāsvielām, augu taukiem un citiem brīnumiem.
Tieši tā… ja neēd bieži un vairumā, tad, manuprāt, nav nekas ārprātīgi traks. Bet es lasu tās etiķetes un, ja galīgi nesaprotu, tad nepērku.
Atkāpei… skolēniem sācies brīvlaiks, ejot pastaigā ar savu bērnu, redzu kādus krāsainus ”brīnumus” lielākie bērni nes no veikala, kamēr vecāki strādā. Neizbēgami, ka mūs sagaida kaut kas līdzīgs. Vienīgā cerība, ka bērnam tā ķīmija vienkārši negaršos, bet cerība maza :D Parasti tās ķīmiķotās garšas ir spēcīgas un bērniem tomēr garšo.
Vēl varam cerēt :))
Bet rakstu par to, kas šajos dažādājos krēmos un pienos slēpjas, uzrakstīšu :)
Laura, paldies par atbildi! Jâ, guaru un lecitīnu atradu uz iepakojuma. Bet vispār tāds raksts tiešām būtu loti noderīgs. Es līdz šim bilogiskās pārtikas laucinā parasti koncentrējos uz svaigiem augliem un dārzeniem (un galu- reizes, kad varu atlauties), lidz ar to daudz nebiju lidz sim interesējusies par tam vielam, kas parasti tiek ieklautas tā sauktajos bilogiskajos pārstrādātajos produktos. Bet butu labi jau drosi vien to arī zinât, tâ ka jāsāk pētīt:) Jā, starp citu, šajā kontekstā mani loti interesē tā slavenā palmu ella- pasludināta par bez maz vai kaitīgāko produktu pasaulê, bet ir ieksā loti daudzos biologiskajos produktos (piemēram, manos mīlajos buljona kubinos). Parasti gan tiek argumentēts, ka tā ir “savâdāka”- nehidrogenizēta vai kaut kā tâ un tāpēc it kā neesot kaitīga. Nez, vai tā patiešām ir?
P.s. intereses pēc tikko paskatījos sastâvu parastajam saldajam krējumam savā ledusskapī (nav bio, bet it kā labs zīmols): 6 sastāvdalas, no kurām arï pazīstu tikai divas. Nu tā ir- vai nu blenderē mandeles pats vai turi mājās gotinu:) Vai arī jāiet mācīties pārtikas tehnologos! :) Bet vispār es daru līdzīgi kā Diāna- lasu tās etiketes un ja 2/3 no sastāvdalām nezinu, tad izdomāju, ka vēl jāpadomā:)
Palmu eļļu arī esmu pamanījusi uz bio produktiem. Tad parasti sabīstos un nenopērku.. bet nezinu, vai ir iemesls :) Katrā ziņā tēmas piefiksēju, būs jāuzaicina kāds pārtikas tehnologs un uztura speciālists palīgā :)
Par sastāvdaļam arī labāk izvēlos tos produktus, kur sastāvs īsāks un saprotamāks, bet reizēm ir izņēmumi :)
Uzjautāju atkal tai pašai draudzenei – uztura speciālistei. Pareizi daram, ka arī no bio palmu eļļas izvairāmies :)) Bet sīkāk uzrakstīšu, skice rakstam jau ir! :D
Kādā veidā parastam saldam krējumam var būt 6 sastāvdaļas??? Ir jābūt tikai 1 – piens! Un par palmu eļļu tomēr vajadzētu runāt arī no tā skatpunkta, kā un kur tā tiek iegūta. Jo ir lasīts, ka tiek brutāli iznīcināti dabīgie lietusmeži, lai stādītu palmas, visdrīzāk arī bio sertificētās. Tiek nogalināti dzīvnieki, liela sāpe vietējiem par orangutaniem, jo viņi jau tā ir apdraudēti. Un sertifikāts nedod garantiju šajā gadījumā, jo nauda tur ir liela un korupcija un cilvēku apklusināšana ir jau ķēdes sākumposmā. Un galvenais ka mēs bez palmu eļļas mierīgi varam iztikt. Acīmredzot arī bio ražotājiem patīk lētākās izejvielas, tāpēc pēdējā laikā tik daudz kur to liek klāt – rada lētu masas svaru. Turklāt gatavā riekstu, rīsu pienā galvenā sastāvdaļa ir ūdens – tas ir arī pie mums Latvijā, kāpēc lai to vestu pāri puspasaulei sapakotu pakās, kura pēc tam būs atkritums te pie mums? Nesaku, ka nevajag pirkt nemaz, bet droši vien aizrauties ar to nav videsSAprātīgi. Nopērc, pagaršo, pēc tam pats taisi savu no mandelēm un ūdens (vietējā ). Ok, es par šo visu laikam stundām varētu diskutēt ☺, bet ir jau ar par ko “cepties”. Un varbūt vajag rakstīt epastus bio ražotājiem un jautāt par sastāvdaļu izcelsmi, kvalitāti un sirdsapziņu.
Nu ja, ka varam :) Arī bio produktiem ir jālasa iepakojumi, sastāvs! :)
Ok, tad gaidām rakstu. Lai veicas rakstīšanā!
Irena- nu re, ka var!:) Tas par to saldo krējumu. Bet kā jau teicu, tas nav nekāds bilogiskais, turklāt nav pirkts Latvijā- pienemu, ka LV saldo krejumu ar 6 sastāvdalām nopirkt nemaz nevar. Kada bridi jāpapēta rūpīgāk, vai parastajos veikalos šeit var dabūt ko prātīgāku, bet saldā krējuma izvêle vispār šeit nav pārāk liela, tā ka nemu to, kas ir.
Kurā valstī ir šis 6 sastāvdaļu brīnums? Tepat Eiropā jeb pāri okeānam?