Nu jau vairs neatceros, kad apsolīju padalīties ar idejām biezenīšiem. Man šķiet, kopš man ir otrs bērns, un kopš viņš ēd un visur stāv kājās, laiks skrien straujāk un straujāk, un laiks apsēsties pie bloga paliek arvien mazāk un mazāk… Bet te nu es esmu – atradusi brītiņu starp mājas kārtošanu un ņemšanos ap bēbi, kurš šobrīd guļ diendusu pavasara saulē pie mājas. Padalīšos ar dažām idejām piebarošanā – konkrēti ar biezenīšiem (+/-). Dārzeņi. Ko ēst tagad, pavasarī? Edvīnam (gandrīz 9 mēneši) gatavoju rutku, kāli, rāceni, ķirbi, kartupeli, saldo kartupeli, dzeltenās un sarkanās bietes, pastinaku, dzeltenos un oranžos burkānus, seleriju kātus (pavisam mazliet garšai), cukini, kukurūzu, spinātus, brokoli, puķkāpostu, baklažānu. Pērnā gada saldētos zaļos zirnīšus. Augļi un ogas. Nu šis ir pavasara mīnuss – svaigo produktu izvēle ir švaka. Mazajam gatavoju ābolus un bumbierus, banānus, avokado, retu reizi – mango. Kā arī izmantoju pērnā gada saldētos labumus – mellenes, upenes, avenes, smiltsērkšķus. Garšu dažādībai mēdzu nopirkt arī “burciņbiezeņus” – jā, iedomājies. Bet pavasarī ir kā ir. Piemēram, bio plūmju biezenīti nopērku un šad tad pievienoju putrai, sajaucu ar kādu pašas gatavoto biezeni. Protams, tie noder arī ārpus mājām. Pagaidām gan nekur tālu ēst neesam devušies, bet pēc mēneša dosimies ceļojumā, un tur noteikti noderēs gatavie biezenīši. Dārzeņu biezenim šad tad pievienoju dīgstus. Pamēģināju – apēda. Tā kā dīgsti ir labs veids, kā pavasarī uzņemt vitamīnus, turpinu šad tad pievienot, piemēram, kreses. Nelieku pikantos dīgstus (sinepju, redīsu, rukolas). Miksēju visu un dažādi! Neredzu iemeslu, kāpēc bietes nevarētu sajaukt ar āboliem? Un ķirbi ar mango? Super! Skaties, kas ir tavā leduskapī un pamēģini savienot nesavienojamo! Saprotu, ka ne visiem ir “radošā iedvesma” virtuvē, tāpēc tuvākajās dienās padalīšos ar KONKRĒTĀM RECEPTĒM. No sākuma gan piedāvā dārzeņus un augļus pa vienam, pēc tam jau vari variēt ar kombinācijām. Gaļa un zivis. No Edvīna 8 mēnešu vecuma pamazām dārzeņu biezeņiem pievienoju arī gaļu / zivis. Šobrīd ir nogaršojis jēra, liellopa, tītara, teļa vistas un truša gaļu. No zivīm – pikšu, paliju, mencu. Gaļu ēdam 2 – 3 x nedēļā, 1 x zivis. Tāpat arī ēd mazais. (Nesaku, ka tā ir vispareizāk. Jāņem vērā, ka...
Edvīna pirmā dzimšanas diena jau nosvinēta. Mums patīk svinēt svētkus īstajā dienā, tādēļ ļāvāmies mazām svinībām jau pirmdienas pēcpusdienā. Edvīns ir dzimis īsi pēc Jāņiem – 26. jūnijā. Kā zināms, laiks ap Vasaras saulgriežiem mēdz būt neparedzams, tādēļ jau laikus ieplānoju svinēšanu telpās. Kaut gan parasti svinam pie mums mājās, šoreiz izlēmu citādāk, un tos svinējām ballīšu telpā “Viss bumbās”. Kādēļ tā? Man ir praktisks iemesls – Evertam šobrīd brīvdienas no dārziņa, un, goda vārds, nespēju savest māju kārtībā tādā stāvoklī, lai uzņemtu daudz viesu! Un vēl tā tīrīšana un trauku mazgāšana pēc tam… nē.. šoreiz es to nevēlējos :). Vasarā dzimšanas dienu svinu gan es pati, gan Everts, tādēļ dārza ballīti vēl paspēsim sarīkot. Un mūsu svētkos parasti arī laikapstākļi ir labāki. Pirmā dzimšanas diena vienmēr būs īpaša. Pirmajā gadā bērns visu ir piedzīvojis pirmoreiz – visus svētkus, pirmoreiz kaut ko pagaršojis, pirmoreiz piecēlies kājās utt. Protams, pirmās reizes turpināsies vēl visu dzīvi, tomēr pirmajā gadā tās ir teju katru dienu! Gribas to visu saglabāt atmiņā – kaut kur pierakstīt, kaut kā īpaši atzīmēt. Kāds teiks, ka ballīte vairāk domāta vecākiem, ne bērnam. Lai tā būtu – mēs taču esam pelnījuši nosvinēt sava bērna piedzimšanu! Lai gan šoreiz, salīdzinot ar Everta pirmo dzimšanas dienu, svinības bija pieticīgākas, un ar daudz mazāk ciemiņiem – toreiz likās, ka jāuzaicina teju viss pagasts, hehe :). Tik lepni bijām, ka mūsu dēlam jau viens! Everta pirmajai dzimšanas dienai gatavojos ilgu laiku iepriekš. Šoreiz – domās gatavojos, bet praktiski tam daudz laika pa vidu dažādiem darbiem un 2 bērniem nebija. Centos, kā nu varēju, lai arī Edvīnam būtu skaisti svētki. Galvenais, lai viņam patiktu, un zināju, ka bumbas un zvēri viņam patīk. Nav nepieciešams daudz laika, lai sagatavotos šādai svinēšanai, kā mums. Finanses, protams, ir cits jautājums, bet jāsaka, ka Edvīna svinības izmaksāja 3 x mazāk, kā Everta pirmā jubileja. Ja ir kāds konkrēts jautājums par kādas pozīcijas izmaksām, vaicā privāti vai komentāros. TĒMA – īstenībā es neesmu tāds īsts tematisko ballīšu organizētājs. Cita lieta ir tādas organizēt vecumā, kad bērnam pašam jau ir izteikta vēlme pec kādas īpašas tēmas. Tomēr šoreiz kāda maza tēma, pie...
Padalīšos ar dažiem produktiem, kas mums mājās ir VIENMĒR! Noder ātru un garšīgu maltīšu pagatavošanai ikdienā. Dārzeņus, augļus un ogas rakstā neiekļaušu, jo tie pats par sevi ir svarīgākie mūsu ēdienkartē! Nekas tāds unikāls mūsu virtuvē nav, bet piefiksēju, kā šie produkti ir vienmēr – un kad nav, tad izjūtu to trūkumu! Šis raksts nav tapis sadarbībā ne ar vienu. Spied uz bildes /nosaukuma un atvērsies links ar informāciju par produktu. UN : Z/S RŪĶĪŠI VAI Z/S ĀMA BIO LIELLOPU MALTA GAĻA Kaut kā tā! Aiz strīpas palika siers, olīveļļa, garšvielas… :)...
Vispirms maza atkāpe par Edvīna ēšanas paradumiem vispār. Pusgada vecumā pamazām uzsāku viņa piebarošanu (lai cik ļoti man nepatiktu šis vārds). Sākotnēji tā bija dažādu garšu iepazīšana nevis piebarošana ar mērķi atradināt viņu no krūts piena. Vēroju viņu, un nekur nesteidzos. Ap 8 mēnešiem interese par ēšanu viņam kļuva arvien lielāka, tādēļ pamazām piedāvāju viņam arī dažādas pirkstiņuzkodas. 9 mēnešu vecumā piedzīvojām mazu “ēšanas pauzi” – viņu apm. 2 nedēļas mocīja zobiņu nākšana, un “parasto ēdienu” viņš ēda mazāk, kā iepriekš, tā vietā izvēloties pienu. Es par to neraizējos, jo zinu, ka ēšanas paradumi zobu nākšanas laikā var pamainīties, un tas ir pilnīgi normāli. Kad zobu sāpes pārgāja, arī ēšana atgriezās normālās sliedēs. 10 mēnešu vecumā, teju vienā dienā notika klikšķis, un viņš sāka prasīt ēst arvien vairāk un vairāk. Tas droši vien ir saistīts ar patērēto enerģiju, jo lielāko dienas daļu viņš pavada aktīvi staigājot (ne patstāvīgi, bet turoties pie mēbelēm utt.). Nu ir sācis skaļi protestēt, ja ierauga tuvumā kādu karoti vai bļodu – viņam uzreiz vajag ēst! Un pamēģini tikai kaut ko apēst viņa klātbūtnē, neiedodot viņam to nogaršot! Bet arī šo pēkšņo “ēšanas progresu” atceros vēl no Everta laikiem – laika posmā no 10 – 12 mēnešiem viņš pamazām visas piena ēdienreizes aizstāja ar parasto ēdienu. Es to ne speciāli plānoju, ne kā – tā notika un viss. Ieklausījos savā bērnā! Man nekad nav bijis ultimāts – tā, tagad es atradināšu bērnu no krūts, cītīgi viņu piebarojot. Šobrīd Edvīnu baroju vēl 2 – 3 x dienā – agri no rīta, vakarā pirms miega, un reizēm arī pa dienu, ja vēlas (pirms vai pēc dienas lielā miega). Naktī cenšos nebarot, to darīju tikai zobu nākšanas laikā. Zinu, ka daudzus Edvīna vienaudžu vecākus uztrauc “problēma” – bērns atsakās ēst no karotītes, kad vecāks cenšas viņu pabarot. Dusmojas, jo visu vēlas darīt pats! Problēma gan tā ir visai relatīvi, jo tas taču ir forši, ja bērns izrāda pirmās patstāvības pazīmes! Protams, būtu jau ērti, ja varētu bērnu vienkārši iesēdināt krēsliņā, un, viņam rāmi sēžot, mēs bērnu varētu pabarot. Bet ne visiem tas izdodas, un ne visiem tas vajadzīgs! Ēšana, manuprāt, ir...
Labrīt maija brīvdienās! Recepte brokastīm, pusdienām, launagam – mēs izmantojam vēl saldētus zaļos zirnīšus, bet drīz jau varēs svaigos! Sanāk 6 – 8 plācenīši. 80 g zaļie zirnīši 1 ola 30 g bezglutēna milti (var izmantot parastos kviešu / pilngraudu kviešu u.c. miltus) 10 g rīvēta siera citrona gabaliņš Olu sakul ar dakšiņu. Atlaidinātus zaļos zirnīšus ar rokas blenderi mazliet sablendē (nevajag vienmērīgu biezeni). Zirnīšus sajauc ar olu, sieru un miltiem. Pievieno mazliet sulu no citrona garšai. (Ja vēlies, arī šķipsniņu sāls). Cep sakarsētā pannā VAI cepeškrāsnī uz cepamā papīra bez taukvielām (190 grādos apm. 10 – 15 min). Evertam pasniedzu ar avokado un grieķu jogurtu. Edvīns arī vienu “nospēra” ;). ...
