“Ielu ēdiens” Turcijā nav tikai veids, kā ātri un garšīgi paēst. Tā ir daļa no Turcijas kultūras. Stambulas ielas čum un mudž no kebabu būdiņām un ielu tirgotāju ratiem. Te viss smaržo pēc ēdiena – pēc grilētas gaļas, kukurūzas, kartupeļiem un citiem sātīgiem un varbūt ne tik veselīgiem ēdieniem. Tomēr ceļojums ir ceļojums un ēdiens ir jābauda.
Vispirms jau Turcija asociējas ar kebabiem un tie tur tiešām ir labi. Bet tas nebūt nav vienīgais, ko Turcijā ir vērts pagaršot. Vietas, kur pagaršot šos dažādos ēdienus speciāli nav jāmeklē. Jūs burtiski tām uzskriesiet virsū!
Simit
Mīksta, apetītelīga riņķveida maizīte, kuru mazos sarkanos ratiņos pārdod gandrīz uz katra ielas stūra. Šis ir tāds kā Amerikā tik iecienītais “bagel”. Šo maizīti vietējie izvēlas kā ātras brokastis pa ceļam uz darbu. Simit lielākoties ir pārklāta ar sezama sēkliņām, bet var būt arī ar magonēm, saulespuķu vai linsēklām. Tirgotāji piedāvā maizītei pa vidu iesmērēt sviestiņu vai nutellu.
Grilēta kukurūza un kastaņi
Arī kukurūzas grilētāji to grilē un pārdod pārvietojamos ratiņos visdažādākajos pilsētas nostūros. Patika tas, ka var izvēlēties kukurūzu – ar sāli vai bez, tā kā droši varēja ēst arī Everts. Diemžēl kastaņus šoreiz nepagaršojām, jo mūsu “ēdieni, kas jāpagaršo” saraksts bija pārāk garš :). Toties tie ir ēsti Parīzē.
Balik ekmek jeb zivju maize
Rupji sakot – zivju kebabs. Nekā sarežģīta, nekā lieka, bet garša – unikāla. Grilēta zivs, kas bagātīgi apslacīta ar citrona sulu, pasniegta baltmaizē ar svaigām salātlapām un kādu tomātu. Ēdām labu zivju maizi pārejot pāri Galata tiltam un nogriežoties pa labi. Turpat ielas malā, tirgus rajonā.
Kokoreç jeb gaļas maize
Šis bija viens no maniem turku ēdienu favotītiem. Vispirms tiek apcepta malta jēra gaļa, kuru apkaisa ar vietējām garšvielām – orgeano, pipariem, kā arī tiek apslacīta ar olīveļļu un citrona sulu. Pasniedz tipiskajās baltajās maizītēs, kopā ar sakapātiem tomātiem un zaļo papriku un čili. Šim ēdienam izmantotā maltā gaļa parasti satur arī dzīvnieka subproduktus (nieres, sirdi, plaušas). Mani biedē dzīvnieku subprodukti, bet… dzīvojam vienreiz. Riskēju garšas dēļ un cerības attaisnojās.
Dažādie kebabi
Iskender kebap – gabalos sakapāta un grilēta jēra gaļa, pasniegta ar pikantu tomātu mērci un ietīta lavašā. Iskender kebap var nozīmēt arī jēra gaļas bumbiņas jeb kofta, pasniegtas tādā pašā veidā.
Doner kebap – šie nu ir tie kebabi, kurus pazīstam arī mēs Latvijā. Milzīgie gabali, kas rotē ap vertiāku stieni, kuram vienā pusē novietota krāsns. Kebaba gaļa tiek pasniegta ietīta lavašā vai pitas maizē. Parasti pasniedz ar kādu mērci, tomātiem un salātlapām.
Gozleme jeb turku pankūka
Gozlemi atceros no sava pirmā ceļojuma uz Turciju 2008. gada pavasarī. Toreiz ar ģimeni atpūtāmies kūrortā, izmantojot tipiskos “viss iekļauts” piedāvājumus. Viesnīcas pagalmā katru dienu uz turku paklāja sēdēja tante, kura to vien darīja, kā cepa gozlemes. Visu dienu! Tolaik man tā ļoti iegaršojās un kādu laiku turpināju mājās gatavot ko līdzīgu. Ar laiku gozleme piemirsās, bet nu beidzot atkal to nogaršoju un patika joprojām. Gozlemes pildījumiem ir ļoti daudz variāciju – to var pildīt tikai ar kartupeļiem vai gaļu, dārzeņiem, sēnēm, dažādiem sieriem, olām, garšaugiem utt.
Kumpir jeb pildītais kartupelis
Uhh.. šī nu gan bija izvirtība. Otreiz laikam negribētu. Tomēr labprāt ko līdzīgu pagatavotu mājās. Kumpir vienīgā problēma bija to pildījumi. Milzīgais kartupelis tiek cepts, tam izgrebj viduci un sadursta ar dakšu. Tipiski pildījumam piedāvā dažādus smagnējus salātus (ar kukurūzu, bietēm un majonēzes tipa mērcēm). Es kā pildījumu atļāvos paņemt tikai sieru un neitrālus dārzeņus, bet ar to jau pietika, lai šis ēdiens kļūtu pārlieku sātīgs :). Pagaršot vajag, bet uz diviem vienu :).
Midye dolma jeb pildītas mīdijas
Interesants “ielu ēdiens”. Mīdijas, kas pildītas ar rīsiem! Ilgu laiku nesapratu, kā tādā karstumā uz ielas var pārdot mīdijas, jo tās izskatījās svaigas. Tomēr liels bija mans izbrīns, kad Toms izlēma tās pagaršot. Mīdiju pildijumā ir ar garšvielām bagātināti rīsi un varbūt arī pīnijas un rozīnes.
Lahmacun jeb turku pica
Turku pica lielu sajūsmu man neatstāja, tomēr arī šo pagaršot bija piedzīvojums. Tā ir liela, apaļa maize, uz kuras plānā kārtā uzklāts “picas” pildījums – malta gaļa un sīki sakapāti dārzeņi – tomāti, sīpoli, pētersīļi. Tā tiek pārlocīta uz pusēm un tad cepta. Ļoti “maizīgs” ēdiens :). Ēdu arī vegānu versiju ar bietēm un diedzētām pupiņām.
Turku tēja un kafija
Turkiem patīk saldi dzērieni līdz ar to divreiz šos abus nepagaršoju :) Ļoti stipra – gan kafija, gan tēja. Kafija pasniegta mazā tasītē, melnā tēja – stikla glāzītē. Tēja gan ir populārāka par kafiju. Arī Stambulas ielu kafejnīcu terasēs visbiežāk vietējie dzēra tieši tēju. Dienas vidū bieži varēja novērot, kā veikalu darbinieki no tuvējās kafejnīcas sev un citiem kolēģiem nes paplāti ar vairākām tējas glāzītēm.
Limonata
Gardākais turku dzēriens – citronu limonāde. Kas var būt vienkāršāks, garšīgāks un slāpes veldzējošāks? Limonata tiek piedāvāta teju ikvienā ēstuvē. Mūsdienīgākās ēstuvēs tika piedāvāta bioloģiskā citronu limonāde. Amizanti, bet šķiet, ka kafejnīcas sacenšas, kura pasniegs limonādi skaistākā burciņā :) (šī tendence parādās arī Rīgā :).
Tā kā uz priekšu – ceļojam, garšojam, baudām!