Vienmēr ir patīkami dzirdēt par kādu jaunu cilvēku, kas ir atradis savu aizraušanos un cītīgi strādā, lai sasniegtu savus nākotnes mērķus. Apskatot Ritvara Toma instagram kontu un tos ēdienus, kurus viņš mājas apstākļos gatavo – gribētos ticēt, ka par viņu vēl dzirdēsim. Nevarēju nociesties un vēlējos vairāk par šo jauno, apmņēmīgo cilvēku uzzināt. Būtu grēks, ja es nepadalītos ar Ritvara atbildēm uz maniem jautājumiem…
Tā es Ritvaru uzrunāju pirms gada. Interviju ar viņu vari lasīt tepat blogā. Vēlāk, vasarā, viņš ļoti palīdzēja mums Everta dzimšanas dienas hot dogu ballītes organizēšanā. Nu jau viņam ir 17, un ir audzis ne tikai instagram sekotāju skaits, bet arī pieredze. Tādēļ izlēmu viņam pavaicāt, kas mainījies gada laikā?
Šis gads no maija līdz maijam bijis tāds, kādu iepriekš izplānot nemaz nevar.
Vasarā piedalījos konkursā Latvijas gardākā kūka. Savu kūku izdomāju, kad pirms 9.klases matemātikas eksāmena mamma man šo to mācīja. Mēs sēdējām pie ēdamgalda ar skatu uz mežu, un man tā ir parasti – kad jādara kaut kas nepatīkams, šķiet, ka smadzenēm ieslēdzas aizsargreakcija, un sāk rasties radošas idejas. Pēkšņi man radās ideja – kūka par meža tēmu. Pateicu mammai, viņa sasmējās, un ar visu matemātiku aizgāja prom. Šī kūka man bija iekšējs izaicinājums. Vēlējos radīt vieglu, dažādu garšu un tekstūru kūku, jo man nepatīk biskvīta kūkas. Turklāt neesmu konditorejas izstrādājumu speciālists, tāpēc gribēju zināt, ko šajā sfērā spēju. Lielākā man bija nevis specbalva, bet Lienes Zemītes uzaicinājums strādāt pie viņas.
Vasarā strādāju restorānā 3. Savukārt septembrī šefpavāre Aiga Zvejniece – no Fabrikas restorāna, kurā strādāju pirms pāris gadiem vasarā, uzaicināja pēc Dailes teātra sezonas atklāšanas pirmizrādes uztaisīt nelielu, Frankenšteinam atbilstošu šovu – slāpeklī gatavoju iesala saldējumu 50 cilvēkiem. Cik daudz dod Instagrams – Aiga bija redzējusi bildes no Everta divu gadu ballītes! Arī ar vairākiem pavāriem esmu sapazinies tieši caur sociālajiem tīkliem.
Brīnišķīgs ir arī Signes Meirānes projekts Jaunieši virtuvē. Mēs esam seši jaunieši, un visu kalendāro gadu kopš rudens mūsu uzdevums ir receptes žurnālam “Četras sezonas”. Vispirms katrs publicējāmies atsevišķi ar saviem trīs ēdieniem, un tagad katru mēnesi gatavojam tematiski. Receptes ar melnajiem pipariem, Māmiņdienas receptes, savi mīļākie bērnības ēdieni mūsdienu versijā u.c. Savukārt Signe mūs lutina ar meistarklasēm. Mums jau ir bijusi kafijas meistarklase, esam gatavojuši kopā ar Valteru Zirdziņu, Lauri Aleksejevu, bet maijā brauksim uz laukiem mācīties cept īstu rupjmaizi…
Nupat kopā ar Vides faktiem gatavoju ēdienus no savvaļas augiem. Gājām mežā lasīt zaļās kadiķogas desertam, meža aromātus zandarta gatavošanai un savvaļas zaļumus salātiem. Gribēju parādīt, ka tā nav nekāda smadzeņu ķirurģija – to var darīt ikviens.
Tūdaļ, 6.maijā, Vidzemes tirgū tiks atklāts projekts #zemesgarša. Tā būs ceļojošā izstāde, kuras mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršiem produktiem, kurus īpašus padara vieta, no kurienes tie nākuši. Dzintars Kristovskis pieaicinājis mums visiem zināmus pavārus un mani. Katram tika viens produkts, no kura tapa ēdiens, kas tika iemūžināts vietā, kur šis produkts rodas. To visu rakstiski iemūžinājis Ralfs Dravnieks. Man tika olas. Agrā pavasarī bijām bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Jaunieviņas, kur es fotografējos ar vistām un biju sagatavojis desertu, kas sastāvēja no karamelizēta olas dzeltenuma, olbaltuma-iesala kūkas, marinētiem upeņu pumpuriem un upeņu zaru novārījuma mērces. Neticamā kārtā Dzintars uzaicināja arī mani, par ko viņam paldies.
Vasarā, protams, kā ik vasaru, strādāšu restorānā, bet līdz janvārim man ir jāizveido zinātniski pētnieciskais darbs, kuram esmu izvēlējies tēmu Latvijas ēdamie savvaļas augi. Tas ir liels izaicinājums – apkopot iespējami visus, jo to patiesi ir daudz, un ēdami dažādās stadijās, bet tas man dzīvē tiešām noderēs.
Tāpat turpināšu krāt zināšanas, izzinot mūsu zemes produktus, eksperimentējot, meklējot un atklājot jaunas garšas.
Nu ko, vēlam veiksmi! ;)