Kaut kad vasarā lasīju kādas (ne Latvijas) mammas viedokli par to, ka no malas jau visi ir gudri, saka – bērniem tv un planšetes? Nē, nē, nē! Diemžēl nekādu ieteikumu, ar ko TV un planšetes aizvietot, tikai pārmetumi un vecāku vainošana, ja šīs ierīces mājās bērni tomēr lieto. Bet, būsim atklāti, dažreiz tās 20 minūtes miera ir tik svētīgas. Ja vien pie tām 20 minūtēm būtu tik viegli apstāties. Kopumā uzskatu ka mūsdienu tehnoloģijas nav jāuzskata par mūsdienu lāstu un biedu, bet ar tām jāiemācās gudri sadzīvot.
TV UN PLANŠETE MŪSU MĀJĀS
Nesen nejauši uzdūros kādam forumam, kur tka pieminēts blogs. Kāda mamma bija rakstījusi, apmēram tādu komentāru – “man nav laika audzināt bērnus tik perfekti kā Laurai”. Pasmaidīju. Es un perfekti audzinu bērnus? Koa? Nopietni? Kāds joprojām tā domā? (Lai ko tas perfekti arī nenozīmētu). Nu tad atkārtošu simtu pirmo reizi – es pavisam noteikti neesmu nekāda paraugmamma, kuras bērni neēd saldumus, neskatās TV utt. To, šī bloga lasītājiem, lūdzu iegaumēt ;)! Bet nu pie lietas.
Atceros, cik ļoti TV slēpu no Everta pirmo dzīves gadu. Ļoti nepatika, un nepatīk joprojām, ja mazam bērnam fonā regulāri tiek ieslēgts TV. Arī Edvīna redzes lokā tas šobrīd nav. Tas, kā mazulis nozombējas ieraugot TV, manuprāt, ir diez gan šausminoši. Nevajag pat lasīt pētījumus par to, ko TV nodara zīdaiņa smadzenēm, lai saprastu, ka no tā labāk izvairīties. Tāpēc, ja runa ir pavisam maziņiem, labāk tv nerādīt – jo ilgāk, jo labāk.
Mums gan tv un planšete nav tabu. Tie tiek atļauti, bet ir savas robežas – kad un ko drīkst. Tāpat, kā citās bērnu audzināšanas tēmās, atslēgas vārds ir robežas. Ir jau sanācis kādā krīzes dienā (piemēram, ja tēta komandējumi sakrīt ar bērnu slimošanu, un arī tad, kad Evertam bija lauzta kāja un jāievēro miera režīms) palaist grožus vaļīgāk, bet kopumā, noteikumi ir vienkārši – brīvdienās drīkst noskatīties kādu lielo multeni, bet darba dienās – 20 minūtes paspēlēt alfabēta / puzles spēli vai paskatīties 1 “Ķepu patruļas” sēriju, bet ne pirms pašas gulētiešanas. Tas, ko esmu novērojusi, galvenais ir bērnam pirms ekrānu lietošanas katru reizi pateikt, cik daudz un ko drīkst. Lai pēc tam nesāktos prasīšana pēc vēl un vēl. Tāpat jau mēdz paprasīt, bet bieži arī pats izslēdz un saka – man pietika, par ko man katru reizi ir liels prieks. Īstenībā, Evertam planšete / tv nekad nav nostrādājis, kā veids, kā viņu nomierināt, vai panākt, lai viņš liek mūs uz brīdi mierā, jo, ja viņam tajā brīdi vajag uzmanību, tad vajag uzmanību no vecākiem, nevis digitālo auklīti. Šis viss, protams, ir ļoti individuāli. Piemēram, mums nekad tā īsti nav strādājis, iedot bērnam kafejnīcā paskatīties multeni, lai mēs varētu mierīgi paēst…
ĪSUMĀ MŪSU TRĪSGADNIEKAM:
- TV / planšete tiek atļauta 20 min dienā;
- brīvdienās atļauts noskatīties “lielo multeni”;
- pirms ekrānu lietošanas, vienmēr tiek atgādināts, cik daudz un ko varēs skatīties / spēlēt;
- tiek atļautas tikai vecumam atbilstošas multenes / spēles;
- NEKAD netiek atļauts skatīties Youtube (jo tur ātri vien var nokļūt līdz nevēlamam saturam);
- tiek pieļauti izņēmumi svētkos un slimošanas laikā.
EKRĀNU ALTERNATĪVAS
Bet kas tad varētu būt alternatīvas? Kādas nodarbes var nodrošināt vecākiem 20 – 30 minūtes miera? Es, protams, varu runāt tikai par bērniem līdz 3 gadu (un 4 mēnešu) vecumam, jo ar lielākiem man pieredzes nav.
Triki, kas strādā mūsu mājās 3 gadniekam (un nav nepieciešama vecāku līdzdalība):
- krāsas – sekas, protams, var būt lielākas, kā pēc tv skatīšanās, bet, ja nodrošina attiecīgo vidi, nav tik traki;
- vanna ar putām;
- puzles – velkam ārā no plauktiem tās, kas jau piemirstas, lai interesantāk;
- (bērniem drošas) šķēres un papīrs, līme – lai izpaužas, kā vēlas;
- kaut kas garšīgs – un ar to es uzreiz nedomāju končas (bet arī tās dažreiz var). Uzmanību var novērst piedāvājot kādu produktu, ko pats var nomizot / atvērt, varbūt pat sagriezt. Piemēram, mūsu mājās strādā tas, ja ļauju pašam ieliet pienu putotājā un to saputot. Vai, piemēram, uztaisīt tētim kafiju (kafijas automātā), ar sviesta nazi sagriezt banānu, izspiest sulu u.tml.
- ļaut fotogrāfēt (iedvesmai : http://musulapa.lv/daviniet-berniem-fotoaparatu) ;
- burbuļpūšamais;
- piezvanīt kādam un parunāties;
- bļoda ar ūdeni un… traukiem, lego dzīvniekiem, mašīnām utt.
- plastalīns (mums tas nav pieejams ikdienā, jo citādi tiek aplipinātas visas mantas un grīda, tāpēc plastalīns ir domāts īpaši garlaicīgām dienām).
Katrā ziņā, tas ir kaut kas tāds, kas nav pieejams 24/7 h.
Ja bērns galīgi negrib darboties patstāvīgi, un turpina pieprasīt multeni / spēli vēl un vēl, strādā uzmanības novēršana. Negribu tēlot dižu padomdevēju, jo zinu, ka katrs bērns reaģē citādi, bet vismaz mums tas strādā – uz brīdi pievērsties mazajam par visiem 100%, un tālāk nereti viņš turpina spēlēties patstāvīgi bez kašķiem.
Uzmanību var viegli novērst kopīgi paskraidot, pavingrojot, pamētājot grozā bumbu utt.
P.S. Ar šo rakstu mans mērķis nav nevienu, kurš rīkojas citādak, nosodīt. Un ceru, ka arī es netikšu nosodīta :).
PRIECĀŠOS, JA KOMENTĀROS PADALĪSIES SAVĀ PIEREDZĒ!
FOTO : Shutterstock
Labi ieteikumi, pie tiem arī mēs cenšamies pieturēties ar savu nu jau gandrīz 3-gadnieku. Un tiešām-ja čīkst, vnk nereaģējam un pats pēc brīža mierīgi spēlējas..:)
Mūsu 3,3gadniekam ir ļoti līdzīgi noteikumi. Brīvdienās drusku brīvāk. Par visiem 100% pievienojos “galvenais ir bērnam pirms ekrānu lietošanas katru reizi pateikt, cik daudz un ko drīkst.” Plus mēs vēl pēc tam prasām – gribi pats izslēgt vai lai mamma tētis izslēdz (gadījumos, ja viņš iespītējas, bet ļoti bieži pats uzreiz izslēdz). Kopumā ņemot ekrāna laiks mums tiešām vairs nav problēma.
Paldies, ka dalies!Ļoti vērtīgi!Bet esmu ievērojusi, ka nu jau kādu laiku tavos rakstos manāma taisnošanās.NEVAJAG!Tās mammas kas nesaprot un tikai skauž, nekad arī nesapratīs!Tev nav jātaisnojas par to, ka vairo pozitīvo pasaulē 😉
Ai pēdējā laikā tāda sajūta, nedod Dievs, uzrakstīsi kaut ko citādāk, visi pārpratīs, tāpēc drošībai uzrakstu P.S. :D
Puika skatās multenes pa TV no rīta tūlīt pēc pamošanās un pēc bērnudārza. Tā ir viena multene neatkarīgi no tās garuma un pēc tam viņš pats izslēdz TV. Datoru, telefonu un planšeti vēl nav apguvis, jo to nedodam. Uzskatu, ka neko nokavēt nevar un visu paspēs vēl izmēģināt. Brīvdienās ir garā multene, kad vecāki var atvilkt elpu no bērna :D Pirms gada vēl viņš labprāt spēlējās viens, bet tagad aktuālas ir lomu spēles un vajag kompanjonu, kurš runātu mašīnas, žirafes vai kluča vietā :D No mūsu pieredzes varu teikt, ka bērns neprasa TV, datoru un telefonu, ja vecāki arī tos neizmanto.
Mums šobrīd TV ir tikai brīvdienās pa kādai multenei (puikam 3g11m). Mājās no dārziņa sanāk atgriezties pavēlu un, ja pēc vakariņām vēl multenes, tad nu arī gulētiešanas laiks jau klāt. Tāpēc tikai brīvdienās.
Šad tad kopā ar tēti paspēlē kādu xbox braukšanu, nosacīta jau tā spēlēšana, bet lielākais prieks, ka to pulti ļauj paspaidīt.
Un piekrītu iepriekšējam komentāram – arī esmu pēdējā laikā manījusi daudz taisnošanās. Noteikti to nevajag! Ja cilvēkiem pašiem nav prāta pieņemt, ka var arī būt citādāk, tad tā nav Tava vaina! Kā nesen rakstīji – visiem neizpatiksi nekad. Paldies Tev par to, ko tu dari!
Multfilmas ikdienā vecākā meita (3,5 gadi) skatās kamēr tuntuļoju jaunāko meitu (1,5gadi) uz ārā iešanu. Mums ir noruna, ka vecākajai meitai jābūt daļēji saģērbtai (āra biksēs, zābakos, džemperī), lai varētu paskatīties kādu multeni – šobrīd topā “mini adventures of Winnie the Pooh” (ļoti īsas filmiņas). Tad nu, kamēr notiek skatīšanās, aši saģērbjamies ar jaunāko meitu un esam gatavas doties ārā. Vienmēr pirms tam gan atkārtojam – kolīdz būsim gatavas, tā uzreiz dodamies. Ir reizes, kad nesanāk noskatīties kādu multeni līdz galam, bet tad cenšamies nenoskatīto iegaumēt, lai nākošo reizi sāktu ar šo. Garākās multenes uzliekam ģimenes kino vakaros, bet ne ikdienā.
Mana dēla dzīvē arī ir ienākusi planšete (2 gadi). Viņš tik ātri apguva to lietot, es varu tik nobrīnīties! Skatās mazo bērnu kanālus Youtube, kur ir izglītojošās multenes – mācās krāsas, alfabētu, dzīvniekus u.tml. Mums ir novilkts bērnu Youtube, kur nav iespējas nokļūt līdz nevēlamam saturam. Parastās multenes šobrīd neinteresē, jo tiklīdz runā un nedzied, prasa, lai slēdz ārā. Ar TV ir līdzīgi – skatās tās pašas Youtube multenītes, ir arī Netflix. Tur esam pāris reizes mēģināšu kko ieslēgt bērnu kontā. “Word party” ir vienīgā multene, ko ir kaut cik varējis paskatīties, pavisam mazliet arī Pepu, bet viss cits šobrīd vēl nav interesants. Acīmredzot, tiklīdz nav atbilstoši vecumam, nav saistoši. Neesmu uzlikusi nekādus lielos ierobežojumus, jo redzu, ka pats spēj izvēlēties sev atbilstošu saturu, ļoti daudz kam saka “nē”. Laika ziņā arī pats kko paskatās un tad iet citas lietas darīt. Ilgāk spēj nosēdēt tik, kad ir slims. Jebkurā gadījumā, ja ir par ilgu, slēdzam laukā un daram citas lietas kopā. Tā kā neesmu pati pārmērīgi par šo lietu jutusies – cepusies, domājusi un ņēmusies, šķiet, planšete un Tv līdz ar to ir mierīgi ienācis dēla dzīvē bez jebkādām negācijām – kā nekas īpašs, bet viena no ļoti daudzām nodarbēm, ko var darīt.
Mums ir 3 bērni, tv nav, planšeti nedodam. Bērni darbojas savā starpā. Multenes skatās pie vecmāmiņas, kad ciemojas. Bet mājās…pa kuru laiku tad skatīties? Pēc bd ir kādi pulciņi, tad staigājamies pa lauku, mājās paēdam, drusku paspēlējas, tad pirmsmiega rituāli, pasakas lasīšana. Pa kuru laiku vēl tv?
Meitai līdz 2g multenes bija ļoti maz un reti. Tikai uz datora, jo TV viņai piemērotas nerāda. Pazīst Peppa un tagad Loti (par garu, lai ļautu bieži skatīties). Peppa uz datora labs risinājums bija, jo to uzlikt mācēja tikai tētis – tā nu mani pa dienu pat netincināja pēc multenēm.
Ienāca ģimenē otrs bērns, uzsāka meita bērnudārza gaitas un slimošana kļuva biežāka un multenītes biežāk redz. Tiesa – pa dienu nelieku, ja esmu viena ar bērniem un meita atrod sev citas nodarbes. Svarīgi ir pašiem rādīt piemēru un neskatīties TV, datoru un telefonu, tad bērnam nebūs tik grūti iztikt bez. Jāaudzina sevi.
Skatīšanās laikā atgādinām, cik vēl var skatīties, bet vēl ir posms, kad beidzoties multenei ir liela raudāšana un prasīšana pēc “vēl, vēl”.
Līdz šim esam mierīgi iztikuši bez TV un multfilmām (meitai 2,5 gadi). Telefonā gan uzliekam dziesmiņas, pie kurām tad viņa dejo apkārt. Un šī brīža vislielākā interese ir pužļu likšana, kur pati var darboties kādas 20 min. Ir reizes, kad ilgāku laiku interesi piesaista zīmešana uz papīra vai griešana ar šķērēm, kā arī iespēja palīdzēt virtuves darbos.
Oooo, pilnīgi piekrītu par uzmanības veltīšanu 100%apmērā uz brīdi. Man ar manu viengadnieku tieši tā pat, kaut vai 10 min kopā paspēlēties, pēc tam man ir manas 15 min miera 😃
Paldies, Laura, par dalīšanos pieredzē. Lai gan mans mazais tikai 4mēn. vecs un tv/planšete nav aktuāli, noteikti, ka noderēs turpmāk.
Pēc saviem mazajiem brāļiem (7 un 8 g.v.) redzu, ka limita noteikšana ir labs noteikums. Kad brīvlaikā dzīvojās pie manis, taisijām kopā ēst, tas bija labākais veids, kā novērst doms no vēlmes paspēlēt spēlītes telefonā.
Mūsmājās planšete ienāca uz bērna 3 gadu jubileju apmēram, kad gatavojāmies kopīgam ceļojumam ar lidošanu. Tā bija glābiņš daudzās situācijās, tādēļ arī ikdienā ieviesās – no rītiem, jo ceļas agri, un arī vakaros. Uzliekam taimeri 15min, pēc kurām pati izslēdzas, t.i.jāievada kods atbloķēšanai. Youtube neierobežoju, jo neko sliktu tajā, ko tur slēdz un skatās, neredzu – Shaun the sheep, minjoni u.c. Un nejūtos pat vainīga ne par ko :)
Ļoti vērtīgs raksts! Paldies! :)
Sveiki! Gribēju pajautāt kas ir alfabēta puzle, vai tā ir kāda aplikācija?
Konkrēti mūsu gadījumā tā ir aplikācija : https://play.google.com/store/apps/details?id=com.originatorkids.EndlessAlphabet&hl=lv
Manai 2.5 gadus vecai meitai ljoti aktuaala ir traku mazgaashana. Pievelkam kreeslu pie izlietnes, palaizh uudeni taa ka tikai pil pa piliitei un vinja vismaz pusstundu tur darbojas ar savaam mazajaam kruuziiteem un karotiiteem. Tikmeer mamma mieriigi var paseedeet, padzert kafiju/teeju/viina glaazi un uzelpot :) – tas par tv alternatiivaam!
Esmu mamma 3 gadus vecam puikam, un neliedzu neko viņam, ne planšeti, ne TV. TV viņu neinteresē, ļoti reti kāda mazā multene, viņš vienkāršu nevar ilgu laiku nosēdēt mierā :D
Planšete patīk vairāk, bet neliedzu. Spēlējot dažādas izglītojošas spēlēs, ir apguvis daudz angļu vārdus, figūras utt. Neiebilstu, ka man dēls kļūst gudrāks ne tikai ar vecāku iesaistīšanos :) Nav viņš nozombēts, jo arī planšete viņam ātri apnīk. Ierobežoju tikai saldumus, jo tie viņam nu ļooooti garšo :D Mums vnk jāsamierinās, ka mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad ir tās planšetes, datori, telefoni utt…
Man ar gribetos ta pareizak dzivot,bet kaut ka nesanak. Lidz ar to tas tv ir biezak par tam Jusu minetajam 20 min.,bet te japiebilst,ka vecakais berns neiet darzina,jo man gluzi vienkarsi noriebas ta never ending slimosana(koksaki vai ka nu tur sauca to briesmigo virusu ar nagu nokrisanu bija mans pedejais piliens sadam lemumam),es paraleli studeju un man ir vel viens mazins bebulitis,kuram nak zobi. Tad nu reizem tas tv ir glabins.
Es varu piekrist viedoklim, ko minēja “3”. Man arī trīs bērni un neredzu laiku skatīties tv vai planšeti. Mums ir. Bet arī paši lietojam varbūt reizi divos mēnešos. Ko mēs darām tā vietā? – Mēs ejam laukā. Es teiktu, ka mūsu dienas režīms sastāv no gulēšanas, ēšanas un ārā iešanas. Tad sanāk viegli mājās “dabūt brīvu”, jo jebkura manta ir interesanta, jo bērni dabon reti to mājās spēlēšanās laiku. Gadījumos, ja vecākais (5g) neguļ diendusu, viņš pilda uzdevumu grāmatiņas (jo mums ir klusais režīms). To arī varētu ieteikt, jo šeit nav minēts – nopirkt uzdevumu grāmatiņas. Mazākiem derēs uzlīmju grāmatas, atšķirību atrašana, izkrasosana utml. Lielākiem jau kādas mīklas vai kurš liekais meklesanas utml. Ir arī dažādas galda spēles, kuras var spēlēt viens pats, tādējādi trenējot uzmanību. Galvenais atcerēties, ka bieži pietiek ieguldīt desmit minūtes, lai “nopelnītu” stundu.
Šis ir interesants topiks- redzu, ka citi vecāki- kam bērni īsti neinteresējas par ekraāniem, paši reti lieto planšetes. Savukārt, mums ar vīru gan profesija, gan hobiji saistīti ar datoru. Skaidrs, ka bērns redzēs ka mums gana daudz laika aizņem ekrāni tāpēc paredzu, ka mums būs grūtāk ar šo. Mēs nebūsim paraugğimene :)