Nogurusi no nemitīgās mājas uzkopšanas, vasaras sākumā saņēmos lasīt vienu no slavenākajām grāmatām par to – japāņu autores Marijas Kondo grāmatu “The Life – Changing Magic of Tyding up”. Grāmatā cerēju atrast atbildi uz jautājumu, kā uzturēt mājā kārtību ilgtermiņā? Varbūt ir kaut kādi īpašie triki, kaut kas tāds, ko es nezinu? Nenoliegšu, ka man ļoti patīk kārtība mājās, bet nereti nākas samierināties, ka tādas vienkārši nav.
Grāmatas autore Marija Kondo ikdienā sniedz konsultācijas par to, kā labāk organizēt lietas un ieviest kārtību mājās, birojā u.c. Grāmtā viņa arī dalās ar stāstiem par situācijām no savas prakses.
Galvenās idejas, ko esmu aizguvusi no šīs grāmatas ir :
- izmest visu lieko nekavējoties – tik bieži šķiet, ka kaut kas taču tomēr noderēs, bet realitātē tas vienkārši stāv un krāj putekļus. Šķirojot lietas, lēmums par kādas lietas izmešanu ir jāpieņem ātri, nepārdomājot to x 10. Ja sajūtas saka, ka jāpatur – tad jāpatur, bet, ja sākas garas pārdomas – visticamāk, bez attiecīgās lietas mierīgi var iztikt. Pēc grāmatas izlasīšanas atbrīvojos no daudz liekām lietām mūsu mājās. Labā ziņa – daļu varēja ziedot (rotaļlietas, apģērbu utt.), un tad tas vairs nav tik sāpīgi. Vēl gan palikusi grāmatu šķirošana, jo ir divejādas sajūtas, ko darīt ar grāmatām,kas jau izlasītas? Lai nebūtu jāšaubās nākotnē, šobrīd cenšos iegādāties elektroniskās grāmatas.
- kārtot lietas pa kategorijām – ja esi izlēmis ieviest mājās kārtību, tad vajadzētu to darīt pa kategorijām – apģērbs, grāmatas, trauki utt. Vispirms viss jānoliek uz zemes (piemēram, visas drēbes), jāsaprot, kuras lietas tiek paturētas, un kuras aiziet miskastē (vai tiek ziedotas). Pēc tam jāatrod vieta visām palikušajām lietām.
- visu uzglabāt vertikāli – kā atrast vietu visām palikušajām lietām jūsu mājā? Tās maksimāli jācenšas vertikalizēt – tā lietu uzglabāšana ir daudz kompaktāka, un pat vismazākajās mājās, izrādās, ir diez gan daudz vietas! Tas pats attiecas uz kofera krāmēšanu ceļojumos u.c.
- drēbes ir jārullē – nevis jāloka. Šis ir mans lielākais atklājums. Grāmatā arī sīki paskaidrots, kā labāk uzglabāt drēbes pa attiecīgajām apģērbu grupām. Tāpat es māju ar galvu, ka drēbes nav vajadzības šķirot pa sezonām! Lūk, neliels video, kā locīt / rullēt apģērbu :
Vai mana māja kļuva kārtīgāka pēc šīs grāmatas izlasīšanas? Jā. Tās izlasīšana bija vēl viens pamudinājums atbrīvoties no daudzām liekām lietām mūsu mājās – no dažādiem štruntiņiem, no drēbēm, kuras netiek vilktas, no veciem žurnāliem, kurus neviens nekad vairs nepārlasīs. Savā galvā pamazām jau uz to gāju, bet, skaidrs, ka man bija grūti pieķerties ārā visu šo lietu izmešanai. Nu jā – neesmu arī paklausīga grāmatas lasītāja, jo neesmu vēl pabeigusi škirot visu un vēl daudz kas jāizmet (jo man, protams, to ļoti palīdz izdarīt mazie asistenti – bērni ;).
Līdz galam gan nesajutu autores lielo pieķeršanos lietām, kas viņai pieder. Viņasprāt, mājās būtu jābūt tikai tādām lietām, kurām pieskaroties, izjūti ar tām saikni. Sākumā izklausās mazliet “kukū”, domāju – varbūt tā tiešām ir – ja paturi tikai pašu, pašu svarīgāko, un tad katra lietiņa mājās ir tik ļoti tuva, ka kļūst par teju draugu. Autore arī iesaka sveicināt māju tajā ienākot, un tas jau man mazliet sāka atgādināt V. Zēlanda “Realitātes transērfingu”.
Grāmatā nav ieteikumu, kā tieši tīrīt māju – tā vairāk ir par lietu organizēšanu, celš uz minimālismu. Bet tā viennozīmīgi ir atslēga uz kārtību mājā, jo, pareizi sakārtojot lietas, nav nepieciešamības visu dzīvi pārvērst par vienu vienīgu mājas uzkopšanu. Man pietrūka kādi ieteikumi par lietu kārtību virtuvē (kādas 2 lapaspuses gan bija), kā arī ieteikumi kārtojot bērnu rotaļlietas. Kopsavilkums jebkurā gadījumā ir tāds : jo mazāk lietu, jo lielāka kārtība.
Ja esi lasījis šo grāmatu, padalies ar viedokli komentāros!
P.S. Grāmatu iegādājos interneta veikalā amazon.de.
Manuprāt, kad mājās ir mazi bērni, ilgtermiņa kārtība ir zinātniskā fantastika :) Man tā ir ikdiena, no rīta sakārtoju, vakarā viss apgriezts kājām gaisā un bardaks uz līdzenas vietas, sevišķi virtuvē, visādi mazi loriņi izmētāti pa malu malām, es uz šo esmu atslābusi, galvenais lai grīda tīea, kad mazais sāk rāpot pārējais (nopļackāts spgulis vai ledusskapis, netīra plīts, mazi štruntiņi visās iespējamās mājas stūrīšu vietās utt.) var pagaidīt. Bet Tavi ieteikumi pēc grāmatas izlasīšanas ir super! Man vienīgi žēl pārdot vai atdot mazās bērnu drēbītes, liekas, ja nu vēl nākotnē noderēs:))
Dzīvojoties ar bērnu mājās, piekārtoju mājokli aptuveni ik pēc stundas. Patīk minimālisms un visām lietām ir sava vieta. Šādi, ik pēc stundas visu, kas nav vietā, kopīgi ar bērnu saliekot pa vietām, nekad nerodas liels haoss.
Autores ieteikumi ļoti atbilst tam, kā mēs daram.
Vēl neko lieku, ko ikdienā neizmantojam, neturam dzīvojamās telpās,acu priekšā.
Mājā ar maziem bērniem-tur ir savi knifiņi, lai nebūtu jāvāc nonstopā. Protams, tas ietver arī sistemātisku atgādināšanu bērniem savākt aiz sevis. Patīk autores pieeja par lietu izmešanu, paturot tikai vajadzīgo. Arī drēbju rullēšana man pirms kāda laika bija atklājums (bērnu drēbju organizēšanai). Labs kopsavilkums!
Padalies kādi ir Tavi knifini? 🙃
Mantas organizēju caurspīdīgās kastēs ar vāku, ko grūti atmūķēt pat 3-gadniekam. Tad pirms jaunas kastes atvēršanas (ko atveru es), jāsaliek mantas atpakaļ jau attaisītajā. Otra lieta ir drēbes-nolikt tīrās uz sava plauktiņa (es vēlāk saloku skapī) vai netīrās veļas kastē. Šis viss aptuveni 1,5-3g bērniem. Lielākiem jau uzdevums pašiem drēbes salocīt(sarullēt)..
Ļoti noderīgs raksts, paldies!
Bet par kārtību mājās kad mazi bērni – es biju aukle divām franču meitenēm. Un jāsaka, ka pirmo reizi saskāros ar to, kā bērniem ir iemācīts savas mantas organizēt. Mājā meitenēm bija pašām savā istabā, no kuras mantas ārā nedrīkstēja nest. Tai pat laikā, mājas pirmajā stāvā atklāj bija citas mantas – leļļu rati, saliekama telts, kuras savukārt nedrīkstēja nest uz savu istabu. Arī zīmēšanai, līmēšanai un citām darbošanās aktivitātēm bija sava vieta. Tas pats attiecināms arī uz ēšanu – tikai pie galda!! Un jāsaka, ka darbojās lieliski. Domāju, ja vecāki stingri ievēro šo kārtību, tad arī bērni to saprot :)
Pilnīgi piekrītu! Tik jābūt pašiem vecākiem konsekventiem, nekādas bulciņas dīvānā!:D
Šī grāmata ir tulkota arī latviešu valodā, nopirku tepat Rīgā gada sākumā. Neesmu pabeigusi lasīt, neuzrunāja. Toties ar lielu aizrautību izlasīju D.Loro grāmatu “Vienkāršības māksla”, kurā autore dalās ar idejām, kā praktizēt minimālismu ikdienā. Iedvesmojoši.
nu re, nebiju nemaz pamanījusi, ka latviski ir :)
Man šī grāmata palīdzēja saprast, ka ziedot/izmest arī visādus nostaļģiskus niekus ir ok: ka, piemēram, 5 gadus vecs standarta Ziemassvētku apsveikums savu “misiju” ir pabeidzis tajā brīdī, kad man sagādāja prieku to lasīt un NAV man to jāglabā visu mūžu. Par haosu ar maziem bērniem: vienīgais, kas man reāli palīdz, ir mantu daudzumu samazināt par 70% (daļa ziedotas, daļa noliktas kastē vēlākai rotēšanai). Esmu ievērojusi, ka bērni daudz vairāk novērtē un aizrautīgāk spēlējas, kad mantu ir salīdzinoši maz.
Piekrītu!
Man, perfekcionistei, aktuāla tēma :D tā kā pati nespēju justies komfortā nekārtīgā vidē, tad arī esmu atradusi veidu, kā to nepieļaut. Pirmkārt, man ļoti patīk ārā mešana, dzīvojam pietiekami lielā minimālismā. Otrkārt, nenonāku līdz lielai tīrīšanai, uz ko būtu grūti saņemties vai atrast laiku, ikdienā garāmejot piekārtojot visu, kas iekrīt acīs. Izklausās slimīgi, bet nav tik traki :D garāmejot notīru spoguļdurvis, paceļu kādu mantu, nolieku vietā kaut ko utt. Speciāli sanāk ķerties klāt tikai grīdas mazgāšanai, logiem. Bērnu radinu spēlēties savā istabā un nestiept mantas viesistabā, kas arī izdevies bez protestiem. Arī dienas laikā mudinu piem.aiznest mantas u.c.uz savu istabu, pēc tam skatamies multeni, ejam ārā u.c.
Man palīdz, ka bērnu mantas uz nakti nestāv acu priekšā – t.i. neatrodas tur, kur atrodas vecāki dzīvojamā istabā – ir noliktas plauktos un kastēs. Bērniem mantas ļooti maz (salīdzinoši), visas ir sagrupētas – mācību vai izklaides un lego :) izklaides stāv kaktu maisā (tur tiešām ļauju samest), kamēr pārējās katra savā vietā :) bet nu jā, nospeķotie plauktiņi un ledusskapja virsma spēj izsist mani no harmonijas :D
p.s. ak jā, nemaz šo nezināju, ka tas tik svarīgi, bet es sveicinu un atvados no savas mājas jau gadiem.. nu tiešām, tā ka daaaaudz gadiem :)
Tā apģērbu rullēšana – šis padoms ir tas, ko tiešām reāli izmantoju! Īpaši bērnu drēbēm (tās glabjas atvilktnēs). Pirms tam puikam visus viņa t-kreklus ielikt vienā atvilktnē bija neiespējami, tad visus sarullēju un OMG vēl vieta palika!!! Un tik pārskatāmi!
Arī šovasar izlasīju grāmatu.
Man ļoti patika ideja par to,ka jāpatur lietas,kas izstaro dzirksti,pie tā pieturos. Vēl tā neesmu tikusi līdz lielajai tīrīšanai,bet staigāju pa māju un redzu uzreiz,ka ir lietas,kuras man patīk,tās paturu. Ja kādu priekšmetu vērojot ir kaut kāda dīvaina sajūta(nevis prieks),tad zinu,ka jātiek no tā vaļā. Man diemžēl ir ļoti grūti izmest,gribas kādam atdot,bet ne vienmēr tas ir kādam vajadzīgs.
Labas (arī perfektas) kārtības uzturēšanai noder un ļoti palīdz divu principu ievērošana : (1) katra lietai sava vieta. Piemērota, viegli pieejama. Viegli paņemt, viegli nolikt. Tas nozīmē – iegādājies jaunu lietu (nav nozīmes vai tas būtu virtuves kombains, vai lūpu krāsa nestandarta izmērā ) – tai ir jāpiešķir sava vieta ! Visticamāk – nākas kādas lietas pārkārtot vai no kādas atbrīvoties. Princips Nr. (2) : paņēmi lietu – lietoji – noliki, kur paņēmi. Uzreiz pēc lietošanas. To labi apgūst arī mazi bērni. It īpaši, ja tā dara vecāki. Bērniem patīk atkārtot.Svarīgi, lai lietas atrastos tā, ka mazie ķipari paši saviem spēkiem var paņemt/ nolikt krūzīti, rotaļllietu, zīmuļus, utt. Protams, sākumā mazuļi jāaicina to darīt.Vai jādara kopā. Tas gan darbosies tikai tad, ja visi ģimenē to ievēros. Pieaugušie taču var sarunāt, vai ne
Paldies ar idejām. Par lietu nolikšanu vietā UZREIZ piekrītu. Vēl tikai vīram tas jāiemāca… :D :))