Šobrīd Latvijā lielu popularitāti guvuši līdzsvara riteņi bērniem. Pa ielām, parkos un uz bērnudārzu, teju katrs otrais bērns brauc ar līdzvara riteni. Kamēr omes šausminās (jo bērni mēdz braukt tiešām ātro), man gribētos domāt, ka tas ir pozitīvs “modes kliedziens”, jo mudina bērnus būt fiziski aktīviem, patstāvīgākiem, kā arī apgūt ceļu satiksmes noteikumus.
Šķiet, līdzsvara ritenis kļūst aktuāls tiklīdz bērnam ir beidzies ratu periods. Bērnam, kurš iemācījies kārtīgi staigāt, līdzsvara ritenis ir lielisks veids, kā turpināt viņa attīstību – pirmām kārtām jau trenējot līdzsvaru.
Tā nu ir sanācis, ka Everts ir paguvis izmēģināt visus Latvijā ražotos līdzsvara riteņus. Pirmais viņa “rokās” nonāca Leg &Go velosipēds. Interese it kā bija, bet 1,5 gada vecumā ritenītis viņam bija par lielu un masīvu, tādēļ tā pa īstam izmēģināt tomēr nesanāca (mums nebija pārveidojamā versija izmēģināšanai). Tagad droši vien būtu citādāk, jo Everta draugi – trīs un četrgadnieki – ar šo velo brauc ļoti labi, un arī viņš noteikti to darītu. Tāpat jāuzsver šī velo plusi – iespēja pārveidot un pielāgot atbilstoši vecumam. Zinu daudzus bērnus, kuri iemācījušies braukt tieši ar Leg & Go pārveidojamo divriteni. Bērns jau pie riteņa ir pieradis, un viņu nemulsina pāreja no līdzvara uz divriteni.
Savā otrajā dzimšanas dienā Everts saņēma dāvanā Dip Dapu. Tikko bijām beiguši lietot ratus, un arī vecums bija ideāli piemērots, lai viņš sāktu pārvietoties ar līdzsvara riteni. No sākuma viņš neizskatījās īpaši ieinteresēts – rādījām un mācījām, tomēr, tālāk par pāris apļiem pa istabu, līdz ziemai tā arī netikām. Ritenis nogulēja ziemas miegu tālā istabas nostūrī. Pienāca pavasaris. Bērnudārzā nu jau tika izveidota atsevišķa riteņu stāvvieta – tik daudzi ar tiem brauca! Pat, ja tikai no mašīnas / tramvaja pieturas līdz bērnudārza durvīm. Everts to saskatījās, un beidzot atcerējās, ka arī viņam taču ir ritenis. Šad tad ar to pabraukāja tepat pa pagalmu, tomēr, tiklīdz es piedāvāju ar riteni doties kaut kur tālāk, atbilde bija: “NĒ. Riteni atstāsim mājās!”. Es to respektēju, taču redzot, cik aktīvi ar līdzsvara riteņiem braukā Everta vienaudži, brīnījos, ka viņam tā līdz galam sajūsmas nav. Tagad DIP DAPU jau ir iemēģinājis mazais brālis (1 gads un 9 mēneši) – pa mazam solītim viņš cenšas un sanāk arvien labāk. Tiklīdz sniegs būs nokusis, ticu, ka brauks, kā lielais. Otrajam bērnam mūsu gadījumā braukšana sāka interesēt daudz ātrāk, un tas droši vien ir loģiski – jo noskatījies no brāļa. Manuprāt, Dip Daps ir ļoti piemērots, kā pirmais līdzsvara ritenis izmēra un svara dēļ. Arī cena vispievilcīgākā.
Man par lielu pārsteigumu, vasaras vidū Everts sāka braukāt ar riteni biežāk un ātrāk. Diemžēl ritenis jau bija kļuvis par mazu (Dip Dapiem gan arī ir dažādi izmēri). Redzot, ka vēlme braukāties kļūst arvien lielāka, mēs tikām pie jauna, Latvijā ražota līdzsvara riteņa – Brum Brum. Un beidzot Everts ir sajūsmā! Šis ir pirmais līdzsvara ritenis, ko viņš pats pieprasa ņemt līdzi teju visur, kur dodamies. Brauc tik ātri, ka spēj tik skriet līdzi! Tagad 4,5 gadu vecumā, šķiet, ka tas kļuvis par mazu – lai gan viņš ļoti grib turpināt ar to braukāt, mēs esam pirmā divriteņa meklējumos, jo šķiet, ka bērns arī jau labu laiku ir gatavs apgūt braukšanu ar divriteni. Kad atradīsim – padalīšos!
Pirmais, ko ievēroju – Brum Brum līdzvara ritenim ir ļoti laba amortizācija, lai būtu patīkami braukt arī pa bedrēm, peļķēm un meža takām. Mani kā mammu, protams, īpaši uzrunā riteņa dizains. Īsā laikā Everts ir piedzīvojis lielu progresu riteņbraukšanā. Ja pagājušās vasaras sākumā viņu par braucēju saukt nevarēja, tad vasaras beigās, un joprojām, viņu var saukt par braucēju ar lielo “B”.
Ņemot vērā mūsu pieredzi, gribu iedrošināt arī citus vecākus – ja jūsu bērns nesāk braukt ar līdzsvara riteni jau 1,5- 2 gadu vecumā, tas nenozīmē, ka viņš to nedarīs arī gadu vēlāk. Un pirms steigties ar pirkšanu, ir vērts pamēģināt bērna draugu ritenīšus, un galu galā izvēlēties, kurš, izvērtējot visus aspektus, ir vislabākais jūsu bērnam un ģimenes budžetam!
Šobrīd, kad ārā kļūst arvien siltāks, ir ideāls laiks, lai noslaucītu putekļus no bērnu riteņiem vai iegādātos jaunu, un auto / autobusa vietā uz bērnudārzu dotos ar to – laba rīta rosme, un ceļš arī daudz ātrāks! Tāpat esmu lepna par to, cik labi, pateicoties līdzsvara velo, viņš zina ceļu satiksmes noteikumus. Uzticos viņam, ka paskatīsies, vai nenāk kāds auto, vai ir iedegusies zaļā gaisma. Protams, tas nenozīmē, ka ļauju braukāties savā vaļā. Tāpat rūpīgi sekoju, lai braukšana būtu droša – ar mazo brāli padusē reizēm skrienu pakaļ, kā vējš :D.
DROŠĪBA
Pirms iegādājies līdzsvara riteni, iesaku izlasīt arī rakstu muki.lv blogā. Un neaizmirstiet vilkt ķiveri! Ķivere viena gan nav risinājums, jo tā jāprot arī pareizi uzlikt. (Arī to vari izlasīt muki.lv). Kāpēc tā būtu jāvelk? Jo bērni krītot visbiežāk savaino tieši galvu. Sargāsim savus mazos! Everts ir pamanījies pāris reizes nokrist, un ķivere viņu pasargāja. Bez roku un kāju sargiem gan iztiekam.
Ķiveres var iegādāties teju visos aktīvās atpūtas veikalos, piemēram, “Gandrs”. Arī “Muki”.
INFO PAR PIEMINĒTAJIEM VELO :
http://brumbrum.me
http://www.dipdap.lv/en/
http://www.leggobike.com
Mūsu vecākajam puikam ļoti ātri iepatikās braukt ar balansa riteni, tiklīdz to iegādājāmies. Kaut kas tur bija asinīs, jo viņam braukt ar velo joprojām ļoti patīk arī tagad, 8 gadu vecumā. Savukārt mazais brālis gan šķiet būtu bijis no tiem, kurš negribētu ar to braukāt, ja nebūtu jātur līdzi lielajam brālim. Grūti jau gāja, jo tikt līdzi lielajam īsti nevarēja, bet nu atbalstījām utt. un aizgāja aizvien labāk. Pāreja uz pedalizētu velo pēc tam gan ir super vienkārša – minūšu, vai pat sekunžu jautājums, īpaši, ja paralēli sanāk arī pabraukāt ar kādu trīsriteni, lai bērns iemācās, kā jāmin pedāļi. :)
Forši! Redzēs, kā mūsu otrajam ies :)
Līdzsvara riteņi ir lieliski. Vecākais bērns savos 5 ar pusi joprojām brauc ar klasiko DipDap kuru saņēma 2 gadu dzimšanas dienā. Kad mazajai pienāca riteņa laiks nedomājot pirkām DipDap atkal tikai Mini šoreiz un mazā uz riteņa ir jau no 1,5 gada vecuma. Ripo abi sīči
uz nebēdu,spēj tik skriet līdzi.
Diemžēl vecvecāku dāvātā jaunā Spārīte,kuru meita saņēma savā 2 gadu jubilejā stāv noputējusi pagrabā un skumst.
Musu leg&go ari gaida savu uznacienu.pagaidam tikai pa istabu.
Ar vecāko dēlu interesanta pieredze ar šo līdzsvara riteni nu pat kā bija.
Dēlam rati ātri apnika,tāpēc iegādājāmies stumjamo trīsriteni.Līdz 2 gadu vecumam nobraukājāmies ar to.Tad izlēmēm pārkāpt uz divriteņa kam papildus mazie ritenīši.Sākumā nepatika un apmēram 10 mēnešus krāja putekļus.Tad sāka pa istabu braukt un pamazām arī pa lauku.Šogad,jūlija beigās,palika mums četri gadi.Gribējām sākt mācīt viņu braukt ar noņemtiem papildriteņiem.Līdzsvaru neprata noturēt,baidijās,ka sasitīsies krītot.Ar tēti dzimšanas dienā uzdāvinājām viņam līdzsvara riteni,lai saprot kā tā lieta notiek,ar cerību,ka nākamgad varēs sākt braukt ar divriteni.
Liels bija mūsu pārsteigums kad puikam vajadzēja tikai divas dienas lai saprastu kā līdzsvars turams. Un tieši pēc divām dienām sāka stabili braukt ar divriteni.
Mums tas bija kā labs tramplīns no bēbīša varianta uz lielo puišu variantu.
Priecājamies,ka mūsu ģimenē aug vēl divi dēliņi,kam līdzsvara ritenītis noteikti noderēs!
re kā! Es ar priecājos, ka brālim velo jau nodrošināts:)
Gustavam ir 3,5 gadi. Skrejritenis kļuva par mazu un kā nākamo braucamo izvēlējamies divriteni. Es un tētis bijām pārliecināti, ka neizmantosim palīgritentiņus, jo tas būtu solis atpakaļ. Nepilnas nedēļas laikā Gustavs iemācījās braukt, nobremzēt un arī uzsākt braucienu. Ļoti ātri uzķēra visus knifus, jo līdzsvars, stūrēšana un manevrēšana jau bija uztrenēta. :)
Man ir 2 velopuikas ar mazu vecuma starpību un sajūta, ka viņi vienmēr braukuši ar riteņiem :) izvēloties pirmo mazo līdzsvarnieku, galvenais kritērijs bija svars un nekā lieka (uzvarēja populārā sporta preču lapā nopērkams, šķiet, zem 20 eur), lai pats var pacelt, uznest pa kāpnēm. Ritenis izturējis 2 bosikus un nolietojums tikai vizuāls.
Nākamo līdzsvarnieku nopirkām lietotu, ar lielākiem riteņiem, metāla (uz koka riteņiem neskatījāmies, laikam šķita pārāk masīvi), ar rokas bremzi. Jo vairāk detaļu, jo lielāka iespēja, ka kaut kas izļurkājas. Bet principā kalpo normāli. Ar piebildi, ka viņi brauc ne vien ātri, bet nenormāli – meži, saknes, bedres, dubļi, tramplīni, krist, celties. Starp citu, tas ir mīts par sezonu – tā nebeidzas, jo pa ledu un sniegu braukt ir vēl jautrāk (un nav arī ķēdes mehānisms, kas bojātos).
Ķivere nav diskutabls jautājums. Arī tad, ja tev ir 1,5 gadi un tu riteni tikai stum pie rokas. Tētis un mamma arī liek ķiveri, tas arī nav apspriežams.
Un arī mūsu vecākajam puikam pedāļu ritenis 4 gados bija vienas pēcpusdienas jautājums. Izskatās, ka mazais varētu tagad arī 3 gados aizbraukt.
Teikšu, ka liels labums no tāda izgudrojuma. Arī garu pastaigu glābiņš :) man gan nākas stāstīt, ka vienmēr nav jābrauc ar riteni, var aiziet arī ar kājām :)
Laura,
Kuru no šiem tris riteņiem visvairāk ieteiktu? Pašlaik apsveru domu par brumbrum, bet liekas, ka viņš ātri paliktu par mazu, jo maksimālais augstums ir 40cm..
Mūsu favorīts tomēr ir brumbrum! Braukāja līdz 4,3 gadiem ;) Leg & go nav mēģināts ilgstoši, varbūt tas der ilgāk! :)
Ernestam divos gados leg&go bija par smagu..tris gados bija super un brauca ka lielais:)esam sanemusi davana divriteni kopa ar mazajiem riteniem.sis ari skiet par smagu un lielu.bet domaju ka no 4.5 gadiem bus labi.un mazajam bralim mantojuma paliks leg&go
Man ir meitas. Pirmā meita pirms 2g.v.saņēma dāvanā mini DipDap un uzreiz interesēja, mēģināja un brauca. Domāju otrai interesēs vēl ātrāk, jo lielā māsa nu brauca ar standarta DipDapu, bet nē, viņa baidījās, tikai tagad 3jos gados brauc ar mini. Mēs arī braucam visos gadalaikos, izņemot,kad ir liels sniegs, tad jābauda ragutiņu laiks.
Mūsmājās absolūtais favorīts, kas nu jau tiks nodots trešajam lietotājam, ir Puky balansa ritenītis. Ļoti patīk arī Dip Dap, bet pagaidām paliekam pie šī. 6gadniece jau māk ar pedāļiem mīties un 4gadniecei tas pats šovasara stāv priekšā. :)
Par Dip dap- viņš ir krietni ātrāks nekā Puky, tāpēc jārēķinās, ka bērns var aizsperties un pazust 5 sekunžu laikā, kā man reiz gadījās, pieskatot draugu dēlu. Tad dabūju gan sirmus matus, kamēr atradu. :D
Un līdzsvara ritenis mums nemaz nederēja (no gada vecuma es braucu ar skrejriteni Scoot&ride, pēc 2 gadiem mēs nolēmām izmēģinātir Puky balansa ritenītis, bet bērnu nemaz neinteresēja. Pāris nedēļas mēs pie tā atgriezāmies, bet bez rezultātiem. Rezultātā pēc pāris mēnešiem mēs tikko nopirkām skrejritenis Micro Cruiser.