Ticu, ka to jau būsiet pamanījuši – jau vairākus mēnešus esmu kampaņas “Mazais nav lielais” vēstnese. Kampaņas ietvaros es kopā ar uztura speciālisti Gunu Rijkuri, pediatrēm Annu Birku un Sanitu Mitenbergu, kopīgiem spēkiem cenšamies izglītot vecākus par mazu bērnu uztura paradumiem – par to, kādas kļūdas, iespējams, vecāki pieļauj, un kam ikdienā būtu jāpievērš uzmanība, lai bērns būtu ne tikai paēdis, bet arī saņemtu pilnvērtīgu uzturu.

No savas puses vairāk esmu iesaistījusies tieši ar recepšu izstrādi un idejām – kā viegli pabarot bērnus, lai viņi vienlaikus saņemtu arī pilnvērtīgu uzturu. Manis sagatavotās receptes izskatījusi un apstiprinājusi arī sertificēta uztura speciāliste Guna Rijkure, kā arī pediatres Sanita Mitenberga un Anna Birka. Visas receptes un citu noderīgu informāciju vari atrast AptaClub vecāku kluba Facebook lapā : @AptaClubLV, kā arī www.aptaclub.lv.

Šī kampaņa ir tiešām bagātīga, un arī pati, pateicoties sadarbībai ar speciālistiem, esmu uzzinājusi jaunas lietas – īpaši par to, cik un kādas uzturvielas bērniem nepieciešamas. Protams, ka es tagad nesēdēšu pie kalkulatora un neskaitļošu, cik kurus vitamīnus bērns šodien ir uzņēmis, bet, zinot svarīgākos uztura principus, ir grūti nošaut greizi!

Vēlos dalīties 10, manuprāt, svarīgākajās lietās, ko būtu vērts zināt par mazu bērnu (1 – 3 gadu vecu) uzturu. 

1. Bērna kuņģis ir 5 reizes mazāks, kā pieaugušajam -tas jau it kā būtu skaidrs, vai ne? Tomēr mēs mēdzam aizmirst, ka atšķiras ne tikai izmērs, bet arī vajadzības.
2. Bērni ir mazāki, bet viņiem vajag vairāk! Iedomājies? Salīdzinot ar pieaugušo, bērnam uz vienu ķermeņa kilogramu nepieciešams vairāk uzturvielu : 5,5 reizes vairāk dzelzs; 4 reizes vairāk kalcija; 3 reizes vairāk svarīgo taukskābju; 7 reizes vairāk D vitamīna.
3. Arī pēc gada vecuma mazais nav lielais! Biežākā kļūda, ko vecāki pieļauj, ir pārāk strauja pāreja uz pieaugušo uzturu. Arī “Mazais nav lielais” aptauja* liecina, ka ļoti liela daļa vecāku (pēc aptaujas datiem – 98%) pārtrauc bērniem pielāgot uzturu līdz 2 gadu vecumam. Tam nebūtu ne vainas, ja vien mēs – pieaugušie – spētu ēst tik pat veselīgi, cik tas būtu ieteicams bērniem. Piemēram, mazāk sāls, mazāk cukura, vairāk svaigu un dabīgu produktu. Ja ģimene ir 100% droša, ka viņu uzturs ir tik veselīgs, un ka ar to bērnam tiek nodrošnātas visas nepieciešamās uzturvielas – tas ir slavējami. Bet cik gadījumos tā tiešām ir?!
4. Mazam bērnam ikdienā jānodrošina 5 – 6 ēdienreizes : brokastis, otrās brokastis, pusdienas, launags, vakariņas, un ja ir vēlme – neliela uzkoda pēc vakariņām. 
5. Katru dienu bērnam jāuzņem visas svarīgākās uzturvielas – ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas, vitamīni un minerālvielas, šķiedrvielas. Bērnam obligāti jāuzņem :
   1. Kalcijs – stipram organismam. D vitamīns – kalcija atbalstam. Kalcijs nepieciešams “stipram” organismam – kauliem, zobiem, muskuļiem, veselai nervu sistēmas un sirds darbībai. Savukārt bez D vitamīna organisms nespēj absorbēt uzņemto kalcija daudzumu. Kalciju var uzņemt ar tādiem produktiem kā : biezpiens, nesaldināts jogurts, siers, zaļie dārzeņi, brokoļi, spināti, pilngraudu maize, rieksti un pākšaugi. D vitamīnu var uzņemt ar zivīm, piena produktiem un olām, tomēr bērniem līdz 3 gadu vecumam to nepieciešams uzņemt papildus. Par kalcija un D vitamīna nozīmi vairāk lasi TE.
   2. Taukskābes – neaizstājamas  maza bērna uzturā. Tās rūpējas par sirds un acu veselību, ir galvenais
      “būvmateriāls” veiksmīgai šūnu un smadzeņu attīstībai, turklāt bez tām organisms nespēj absorbēt A, D, E un K vitamīnus. Nepieciešamās taukskābes var uzņemt ar labas kvalitātes vietējo gaļu un zivīm. Vairāk par taukskābēm lasi TE.
   3. Dzelzs – veselai fiziskai un garīgai attīstībai. Dzelzij ir liela loma muskuļu funkciju nodrošināšanā, mazuļa enerģijas vairošanā un smadzeņu attīstībā. Par dzelzs deficītu liecina bāla āda, sausi mati, nagi, kas lūst un dalās; bērns ir saguris, ēd neēdamas lietas – zemi vai apmetumu, mālu, kaļķi, krītu. Dzelzi var atrast tādos produktos kā : aknas, olas dzeltenums, sarkanā gaļa, pākšaugi, spināti, ķirbju sēklas, lasis, tuncis. Vairāk par dzelzs nozīmi mazu bērnu uzturā lasi TE.
6. Gatavot bērnam atsevišķi nav ilgāk! 21% “Mazais nav lielais” pētījumā aptaujāto vecāku aizbildinās, ka pielāgot ēdienu bērniem viņiem traucē laika trūkums. Es gan ļoti gribētu apšaubīt, ka tam vispār ir kāds sakars ar laiku. Tie ir tikai un vienīgi ieradumi. Ieradumu maiņa – tas, jā, var prasīt laiku, tomēr tas nav grūti. Savā ziņā bērna piedzimšana ir ideāls laiks, lai arī vecāki vēlreiz pārvērtētu savus uztura paradumus. Pagatavot sev pelmeņus, bet bērniem atsevišķi tvaicēt dārzenīšus tiešām varētu paņemt laiku, bet vai to vajag? Ja paši tiešām ēdam veselīgi, tad lielākoties šo pašu ēdienu varam dot bērniem. Ideālā variantā ģimene, kurā aug mazs bērns, visi ēd vienu maltīti, bet pieaugušie, ja vēlas, savu ēdienu var papildināt ar piedevām, kas varbūt nav tik piemērotas maza bērna kuņģītim – piemēram, čili pipari, sāls, specifiski sieri utt.
7. Galvenais dzēriens ir ūdens. Augļu sula nav dzēriens – lai cik ļoti gribētos domāt, ka ar sulu bērns jau tikai padzersies, patiesībā uzturvērtības ziņā tā vairāk pielīdzināma ēdienam – uzkodai, pie tam saldai. Starp ēdienreizēm bērnam būtu jāpiedāvā tikai un vienīgi ūdens! Ļoti svarīgi mazo pieradināt pie tīras ūdens garšas. 
8. Liekais svars ir problēma arī Latvijas bērniem. Tas, ka liekais svars ir tikai Amerikā, ir pamatīgs mīts. Svaigākie (2015. gada dati**) apliecina, ka liekais svars vai aptaukošanās Latvijā ir 23,9% zēnu un 19,5% meiteņu, kuri mācās 1. klasē. Lieko svaru varam novērst ar profilaktiskiem pasākumiem vēl tad, kad bērns ir mazs!
9. Tieši pirmie trīs gadi ir būtiskākais laiks, lai veidotu veselīgus ēšanas paradumus bērniem, un novērstu veselības problēmas nākotnē. Šis ir laiks, kad bērniem ir tendence atdarināt vecākus. Tas turpinās arī vēlāk, tomēr, bērniem augot, mums kļūst arvien grūtāk viņus ietekmēt un kontrolēt. Tādēļ ir ļoti svarīgi rādīt piemēru jau no mazotnes. Pat tad, kad mazais vēl pats neēd, viņš redz, kā to darāt jūs – pieaugušie. Sasniedzot piebarošanas vecumu, bērns ar prieku mēģina pagaršot kaut ko no vecāku šķīvja. Tas ir pēdējais brīdis mums apsvērt – vai šis ēdiens ir bērnam piemērots?
10. Nepadodies! Iespējams, izlasot šo visu šķiet, ka pabarot mazu bērnu pareizi nav reāli! Tik daudz lietu, kam pievērst uzmanību…Arī tad, ja mēs pagatavojam maltīti 100% veselīgu un ar rūpīgi izrēķinātām uzturvielām, nav garantijas, ka bērns to visu apēdīs. Bērni ir bērni, viņiem ir labās dienas un sliktās. Viņi iepazīst  un atklāj jaunas garšas ik dienu, un ne vienmēr būs gatavi apēst visu. Mums katram taču ir arī sava ēšanas gaume, vai ne? Nepadodies, ja mazais no kaut kā atsakās, bet galvenais – nespied viņam ēst ar varu. Ļauj atklāt savu garšas pasauli lēnām un dabiski. Ja tev ir šaubas par to, vai mazais uzņem visas sev tik ļoti nepieciešamās uzturvielas, vari apsvērt to nodrošināšanu papildus, piemēram, ar divām Aptamil3 piena glāzēm dienā!

Nobeigumā pievienošu arī linku uz video receptēm. Smelies iedvesmu un izmēģini! :) Visas receptes meklē : www.youtube.com/user/AptaClubLV

*Sociālais pētījums – vecāku aptauja veikta portālā maminuklubs.lv 2018. gada augustā – septembrī. Aptaujā piedalījās 590 bērnu vecāki, kuri audzina bērnus vecumā no 1 – 3 gadiem.
**BĒRNU ANTROPOMETRISKO PARAMETRU UN SKOLU VIDES PĒTĪJUMS LATVIJĀ, 2015./2016.māc.g.

FOTO : Elīna Upmane, Make up : Linda Liepiņa