Cik ļoti jūs interesējaties par to, ko bērns apgūst bērnudārzā vai skolā? 

Vai interesējaties par mācību procesu ne tikai tad, kad bērnam ir grūtības mācībās, bet arī ikdienā, kad viss rit šķietami gludi?

Mūsu ģimenē ir iegājies, ka katru dienu pārrunājam, ko šodien bērni ir darījuši bērnudārzā. Ja viņi atbild ar “neatceros, vai “nedarījām neko”, uzdodu jau konkrētākus jautājumus, ņemot vērā informāciju, kas par mācību procesu publicēta pie ziņojumu dēļa vai atsūtīta bērnudārza WhatsApp grupā. 

Piemēram, šobrīd bērnudārzā caur dažādām prasmēm tiek apgūta satiksmes drošība. Ja grupas audzinātāja to nebūtu darījusi zināmu, es, ļoti iespējams, nepamanītu, ka bērni šomēnes vienkāršu pastaigu laikā ir vairāk sākuši pievērst uzmanību ceļazīmēm un savā starpā runā par satiksmes noteikumiem. Tomēr tiklīdz ir zināma vismaz aptuvenā mācību tēma un konteksts, ir vieglāk pamanīt, kā progresē bērna zināšanas. 

IESPĒJAS MĀCĪTIES IR VISAPKĀRT

Interesējoties par izglītības iestādē notiekošo un mācību saturu, kā arī sarunājoties un vērojot bērnus, ir diezgan viegli pamanīt, kas ir tās zināšanas, ko viņiem ir svarīgi apgūt un nostiprināt tieši šobrīd. 

Piemēram, bērnam, kas drīz uzsāks skolas gaitas, tik aktuālā lasīšana un rakstīšana. Manuprāt, šajā jūtīgajā posmā ir svarīgi pamanīt, kas ir tas, kas bērnu motivē mācīties arī mājās. Piemēram, nevis mācīties lasīt tikai no grāmatas, bet aicināt bērnu sabiedriskajā transportā lasīt pieturvietu nosaukumus, virtuvē – to, kas rakstīts uz pārtikas iepakojumiem, piemēram, “maize”, “piens” utt. Ar rakstīšanu var rīkoties līdzīgi – esmu novērojusi, ka to var labi trenēt tādās ikdienišķās situācijās kā, piemēram, ikrīta ierakstīšanās bērnudārza žurnālā – vecākajam dēlam tiek uzticēts uzdevums pierakstīt arī brāli. Tāpat rakstīšana interesē vairāk, kad tiek rakstīti iecienītāko rotaļlietu vārdi vai aktuālas šī brīža situācijas un sajūtas. Zināšanu nostiprināšana, īpaši pirmsskolas un sākumskolas vecumposma bērniem, ir vienkārši iekļaujama teju jebkurā ikdienas darbībā, mums tikai jāiemācās šīs iespējas saskatīt. Bieži vien to var izdarīt, ieklausoties bērna jautājumos un sniedzot atbildes. 

VECĀKA INTERESE – PAPILDU MOTIVĀCIJA

Labas izglītības pamatā ir ne vien regulāra izglītības satura un pieejas pilnveide, bet arī vecāku atbalsts un interese par notiekošo. Jāsaprot, ka vecāku iesaiste skolas bērnu izglītībā nenozīmē kopīgu sēdēšanu pie mājas darbiem vēlās vakara stundās. Lai gan katrā izglītības posmā iesaiste var būt citādāka, atslēgas vārdi paliek nemainīgi: ieinteresētība, komunikācija, atbalsts.

Esmu domājusi par to, kāpēc bērni atkal un atkal nes man rādīt savus zīmējumus un pēc bērnudārza vienmēr parāda, ko ir uzzīmējuši vai izveidojuši bērnudārzā dienas gaitā. Nākas secināt, ka patiesa interese par viņa darbu mudina bērnus turpināt darīt un radīt. Protams, arī es reizēm par bērna padarīto pasaku tikai “smuki, man patīk”, bet tajā pat laikā cenšos pavaicāt, kā tapa ideja zīmēt tieši to, kas ir uzzīmēts? Un kā šo ideju varētu attīstīt jau citā darbā? Bieži bērni paši izrāda iniciatīvu, ko ar savu domēu vēlas darīt tālāk – varbūt no zīmējuma izgriezt detaļas, un no tām izveidot jau kādu citu lietu – piemēram, grāmatzīmi. 

INTERESĒJIES PAR PROCESU, NE VIEN REZULTĀTU

Līdzīgi kā uzlabotajā izglītības saturā un pieejā, arī mājās ir svarīgi nevis izteikt savu vērtējumu par bērna darbu, bet pievērst uzmanību darba tapšanas procesam un detaļām. Tā vietā, lai  paslavētu bērnu, ka zīmējums izdevies skaists, ir vērts painteresēties, kā darbs ir tapis – kā bērnam ienāca prātā attiecīgā ideja, kādus materiālus un krāsas viņš izmantojis, vai līnijas zīmējis ar lineālu vai vilcis ar roku pats? Cik ilgu laiku prasīja šī darba veikšana?

Interesējoties par darba procesu, ne vien rezultātu, mēs dodam iespēju bērnam analizēt, cik svarīgas bijušas attiecīgās darbības, ko viņš ir veicis, un vai kaut ko būtu vajadzējis darīt citādāk, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Līdz ar uzlabotā mācību satura un pieejas ieviešanu, liels uzsvars būs  uz pašu procesu – to, KĀ bērns mācās – , ne vien rezultātu. Jo iemācīties mācīties ir tikpat svarīgi, kā apgūt konkrētās zināšanas un prasmes. 

ATBALSTĪT, BET NEDARĪT BĒRNA VIETĀ

Sastopoties ar pirmajām grūtībām mācīšanās procesā vai bērna neapmierinātību par kāda darba rezultātu, ir svarīgi apzināties, ka ne vienmēr labākais variants būs izdarīt darbu bērna vietā, lai tiktu saņemts labāks vērtējums un gan bērns, gan vecāks justos apmierināti ar to.

Pirmsskolas vecumā tas nozīmē ļaut pašiem apģērbties, ieliet sev padzerties, uzlikt sev paēst un nepārmest, ja kaut kas nokritīs zemē vai šalle būs aizsieta, mūsuprāt, nepareizi. Tikai atkārtoti darot, bērns var iemācīties to darīt labi un, tikai kļūdoties, – izdarīt secinājumus par to, ko nākamreiz vajadzētu darīt labāk. 

Pāri visam jāatceras, ka bērns nemācās tikai skolā. Bērns mācās visur. Mājas ir tā vieta, kur viņš var apgūt dažādas sadzīviskas prasmes, nostiprināt izglītības iestādē iegūtās zināšanas un galu galā saņemt vecāku atbalstu, lai apzinātos – tas, ko es daru, ir vērtīgi! 

Piemēram, ja tiek apgūta rakstītprasme, varam lūgt, lai bērns palīdz uzrakstīt pārtikas iepirkumu sarakstu pirms došanās uz veikalu. Ja svarīgi ir nostiprināt rēķināšanas prasmes – varam sakrāt čekus nedēļas griezumā, un aicināt bērnu izrēķināt, cik naudas ģimene iztērējusi pārtikai utt. Gatavojot ēst varam rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas ietverti dabaszinību jomā –  kā sviests kūst, vai ūdens sasalst? Kāpēc āboli sapuvuši? Zināšanas un izpētes objekti ir visapkārt! 

Vai un cik ļoti jūties iesaitīts bērna izglītības procesā? 

Cik liela loma, Tavuprāt, ir skolas un vecāku sadarbībai?

Par vecāku iesaisti dažādos izglītības posmos vari lasīt: http://www.skola2030.lv/vecakiem/kas-jazina-vecakiem.

Par pirmsskolas posmu : http://www.skola2030.lv/vecakiem/pirmsskola

Par pamatizglītību : http://www.skola2030.lv/vecakiem/pamatizglitibaPar vidusskolu : http://www.skola2030.lv/vecakiem/vidusskola