Edinburga

Edinburga

Edinburga – Tu iekriti manā sirdī. Lai gan par katru šīs vasaras ceļojumu man ir siltākās atmiņas, Edinburga tomēr bija kaut kas vairāk. Un, lai gan katrs ceļojums iedvesmo, šogad visvairāk iedvesmas izdevās noķer tieši te. Pēcgarša pēc šī ceļojuma vienatnē ir mazliet kā pēc došanās uz NYC pagājušā gada rudenī , vismaz jaudīguma ziņā. Vide tur, protams, bija pilnīgi citādāka.

Kāpēc Edinburga? Kā aizbraukt, kur palikt?

Patiesībā šis bija diezgan “last minute” ceļojums, tādēļ ar konkrētām summām labāk nedalīšos, jo, laicīgi plānojot, viss noteikti ir daudz lētāk. Nu vismaz 2,5 x.

Lidoju es ar Wizzair no Rīgas uz London Luton, un tālāk no London Luton ar Easyjet uz Edinburgu. Nav tie izdevīgākie bagāžas nosacījumi, bet man īsti vairs nebija citu variantu. Vienīgais tiešais reiss ir ar Ryanair, bet tas ir tikai reizi nedēļā – ceturtdienās, un man tas galīgi nederēja. Ja laicīgi plāno, ar Ryanair turp un atpakaļ var aizlidot par 150 – 200 EUR.

Man šoreiz nepieciešamība pēc savas devas vientulības uzvarēja veselo saprātu (izdevumu ziņā). Šobrīd domāju, ka noteikti došos uz turieni arī nākamgad, un jau pavasarī centīšos rezrvēt gan avio biļetes, gan dzīvokli, jo jāņema vērā fakts, ka augustā Edinburga kļūst par mājām simtiem mākslinieku, viņu draugu, festivāla darbinieku un apmeklētāju.

Lielāko daļu mana Edinburgā pavadītā laika aizņēma Edinburgas Fringe apmeklēšana. Daudz par to es jau dalījos savā Instagram kontā : www.instagram.com/lauragrevina/

Bez Fringe un foto meistarklases apmeklēšanas paspēju vien uzkāpt Arthur’s Seat. Gribētos, protams, vairāk pabraukāt apkārt pa pašu Skotiju, un pabūt dabā, bet to varbūt nākamreiz.

Kas ir Edinburgas Festival Fringe?

Vienkāršā valodā runājot – tas ir lielākais mākslas un izklaides festivāls pasaulē. Edinburgas Fringe radās 1947. gadā, kā alternatīva Edinburgas Mākslas festivālam, kad dažas teātru kompānijas, neaicinātas ieradās Edinburgā, Edinburgas Mākslas festivāla laikā, un uzstājās dažādās vietās, cenšoties pievērst klasiskā teātra festivāla apmeklētāju uzmanību. Pati par to uzzināju no kāda britu paziņas.

No Edinburgas Mākslas festivāla Fringe atšķiras ar to, ka tas ir pieejams pilnīgi visiem, un nav neviena, kas noteiktu – kurš un kā drīkst piedalīties – cenzūras te īsti nav, un uzstāties var gan amatieri, gan profesionāļi. Edinburgas Fringe ir teātra un deju izrādes, improvizācija, plaša programma bērniem, cirks, koncerti, izstādes utt.

Realitātē tas nozīmē – neskaitāmas izrādes, šovi un pasākumi – gan maksas, gan bezmaksas, no agra rīta līdz…agram rītam!

Instagram man ienāca jautājums – vai “cilvēki parastie” arī var apmeklēt Fringe? Protams, ka var. Pako somas un brauc! Kā jau teicu – izrādes ir gan maksas, gan bezmaksas. Visu programmu var apskatīt Fringe mājas lapā : https://www.edfringe.com, bet nu jāpaciešas līdz nākamā gada augustam. Izrādēm, uz kurām biju es, vidējā biļetes cena bija 10 – 17 GBP. Dienas ietvaros parasti devos uz 2 maksas un 1 – 2 bezmaksas šoviem.

 
 
 
 
 
View this post on Instagram
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Kamēr gaidu lidojumu uz mājām, pamazām sākšu padalīties piedzīvotajā. Bildes (nosacīti) nesaistīti ar tekstu, jo šovos es nebildēju. Tātad. Aizvadītās 3 diennaktis es pavadīju pasakaini skaistajā Skotijas pilsētā Edinburgā, kur, paralēli sen noskatītam foto workshopam, apmeklēju arī pasaulē lielāko kultūras un mākslas festivālu – Edinburgh Festival Fringe. Festivāls šogad notiek jau 72. reizi, un veselu 3 nedēļu garumā te vari redzēt ap 60’000 performances. Teju katra kafejnīca, skolas, bibliotēkas utt. kļūst par skatuvi māksliniekiem no visas pasaules. Šovi ir gan laikus izpārdoti un par maksu, gan tādi, kuros vari bez maksas ieskriet pēdējā brīdī garāmejot – ar alus glāzi rokās. Šovi notiek gan klasiskos teātros, gan kafejnīcu pagrabos, veļas mazgātuves telpās. Edinburgas Fringe var pieteikties jebkurš, un nav neviena cilvēka vai organizācijas, kas izlemtu – šo drīkst rādīt, bet šo ne. Māksliniekiem ir iespēja izpausties pilnībā bez ierobežojumiem, ļaujoties visdažādākajiem (nepieredzējušam skatītājam – varbūt pat šokējošiem) mākslinieciskās izpausmes veidiem. Es neesmu aizspriedumains cilvēks, un esmu ļoti laimīga, ka varēju sajust līdzīgas vibrācijas no brīvi domājošas publikas. Protams, tāpat kāds no kāda šova izgāja tam vēl nebeidzoties, bet kopumā esmu piedzīvojusi apbrīnojamu vienotību tieši caur cilvēku dažādību. Uzdrīkstēšanos būt atklātiem un patiesiem. To nevar izteikt vārdos. Vairāk par katru šovu, ko redzēju, uzrakstīšu atsevišķos postos. Šī ir pieredze, kuru gribas nest tālāk, lai arī mēs un mūsu mākslinieki neaprobežotos ar pierasto, un nebaidītos pārkāpt robežas, ko paši esam uzstādījuši. ❤️ #edinburgh #edinburghfringe #fringe2019 #scotland

A post shared by lauragrevina (@lauragrevina) on

Tie, kas seko līdzi manām Instagram aktivitātēm droši vien jau pamanīja, ka tur dalījos savos iespaidos par visiem tiem šoviem, ko redzēju.

 
 
 
 
 
View this post on Instagram
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Diena nr.1 / Edinburga Pirmais šovs Fringe Festival man tā norāva jumtu, ka šķita – paies viss mans Edinburgas laiks, līdz to “apstrādāšu”. Es nebiju gatava redzēt kaut ko vēl. Ja būtu jāveido mans Edinburgā redzēto šovu tops, tad pirmā vieta būtu @bryonykimmings šovam – “I’m a Phoenix, Bitch” Protams, ka man bija jāaiziet uz izrādi, kur tika izspēlēta būšana par mammu garīgās veselības kontekstā. Nu tā, lai riktīgi atrautu visas stīgas vaļā. Patiesi autobiogrāfiska, vienas sievietes izrāde – atklāti un personīgi par izlūziju sabrukšanu, ar ko ne viena vien no mums saskaras kļūstot par mammu. Par dziļu, dziļu bedri, kurā iekritusi līdz ar bērniņa piedzimšanu, un vēl dziļāku – kad viņam tika atklāta slimība. Spēcīgs dialogs ar pašas vainas apziņu, sabrukšana un augšāmcelšamās – kā Fēniksa atdzimšana no pelniem. Ja stāsts bija tas, kas mani aizskāra patiesi dziļi, tad mākslinieciskie paņēmieni un stāsta pasniegšanas veids bija tas, kas piešķīra izrādei unikalitāti. Savā dzīvē vēl nebiju redzējusi, ka pašos pamatos tik ļoti tumšu stāstu var pasniegt ar tādu vieglumu. Ik brīdī, kad zālē valdīja šausmu filmu cienīgs klusums un izmisums skatītāju sejās, aktrise vienā mirklī ar it kā sarkastisku joku, spēja pārvērst klusumu viegli čalojošā, smieklu pilnā auditorijā, it kā cenšoties pasargāt skatītājus no asarām… Pāri visam – izcils vokāls un video instalācijas. Joki par Instagram mammu burbuli, savu spēju apšaubīšana, šķiršanās, pašnāvības mēģinājums, un solis no bērna zaudēšanas. Tas viss vienā izrādē – un ja godīgi, par katru tās epizodi varētu izvērst atsevišķu stāstu. Ja šo lasi, saproti, ka es neesmu nekāds “kritiķis”, es neesmu “reizi nedēļā uz teātri gājējs” (es patiesībā būtu – bet ne Latvijā…). Esmu cilvēks “parastais”, kuru aizgrābj patiesums un svarīgas vēsts nešana tālāk. Esmu pateicīga ikkatram, kurš šādu stāstu netur sevī, un, pateicoties savam talantam, spēj to iznest tālāk – lai runātu par to, par ko daudzi tur dziļi sevī. Citējot pašu aktrisi : “when you feel bad, you have to push your feelings deep down, right?! (SARKASMS). Nē, mīļie – it’s totally not right… #bryonykimmings #imaphoenixbitch #edinburgh #edinburghfringe

A post shared by lauragrevina (@lauragrevina) on

Par ēdienu

Edinburgas Fringe ietvaros bija ļoti daudz iespēju ēst street food, un to arī izmantoju, jo tas bija ļoti dažāds, interesants un garšīgs. Gribējās izmēģināt VISU! Apēdu gan šo to tradicionālu (piemēram, Jacket Potato un Fish & chips), kā arī nogaršoju cittautu streetfood (piemēram, izraēļu un grieķu). Tā kā Fringe festivāla ietvaros nemaz sevi neapgrūtināju ar kādu īpašu ēstuvju apmeklēšanu – tam vienkārši nebija ne laika, ne vajadzības.

Brokastis @littlefitzory

Vienīgi brokastis paēdu pāris ļoti feinās vietās, kuras atradās viena otrai blakus (Abbeyhill rajonā) :

Little Fitzory : www.instagram.com/littlefitzroy/

un

The Manna House Bakery : www.instagram.com/themannahousebakery/.

MIMI’S LITTLE BAKEHOUSE

Vienu riktīgi klasisku un ļoti labu pēcpusdienas scone baudīju :

Mimi’s Little Bakehouse : www.instagram.com/mimisbakehouse/.

Vēl tikai piebildīšu, ka, kā jau Skotijā, daudzviet bija pieejams izcils skotu viskijs un džins. Kādu pēcpusdienu nejauši ieklīdu arī džina bārā, kur noteikti nākamreiz aizvedīšu arī vīra kungu :

56 North : www.instagram.com/56northedinburgh/

No visa šī izriet arī jautājums par cenām. Šajā ceļojumā es priecājos, ka mārciņas kurss attiecībā pret eiro bija pamatīgi nokrities (paldies, Brexit!). Vismaz man cenu līmenis šķita tikai nedaudz augstāks kā Rīgā – ēdot līdzīgu ēdienu un dzerot līdzīgus dzērienus. Pārtikas veikalā man ieiet un salīdzināt nesanāca. Atbildot uz Instagram saņemto jautājumu – galīgi nelikās tik dārgi, kā Londonā. 1 porcija no Food Truck maksāja 7 GBP. Alus / sidrs festivālā – 5 GBP. Tā kā šovasar esmu ceļojusi daudz, jāsaka, ka nekas pagaidām nav pārspējis Parīzes cenas.

Nobeigumā atbilde uz vēl vienu jautājumu – vai ar 3 dienām pietika? Es teiktu, ka bija ļoti OK. Varēja paspēt apskatīt un izdarīt daudz. Protams, būtu brīnišķīgi padzīvot tur kādu nedēļu, bet tajā pat laikā – iespaidu jau pēc 3 dienām bija ļoti daudz. Man arī vajadzēja laiku to visu “apstrādāt”, īpaši pēc tik jaudīgiem šoviem, ko redzēju es… Vakar arī apskatīju, ka vairāki bija nominēti kā labākie šovi savā kategorijā!

Tā kaut kā. Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka man, par spīti dažādām šķēršļiem, izdevās aizbraukt. Šis man ir bijis ārkārtīgi emocionāls piedzīvojums, un joprojām to galvā izdzīvoju. Un, protams, šķiet, nākamgad būšu “spiesta” atgriezties ar kompāniju, jo pēc maniem stāstiem, uz turieni braukt vēlas daudzi… Padošu ziņu, kad gatavošos! :)

View this post on Instagram

EDINBURGA / PĒDĒJAIS IERAKSTS 🖤 Lai gan piedzīvots tika vēl daudz, par pilnīgi visu stāstīt es nevaru. Pirmdienā, ap pus7 no rīta, pēc gandrīz negulētas nakts, es uzsāku savu ceļu mājup. Gara pastaiga, autobuss, divi lidojumi ar pamatīgu pauzi pa vidu. Pilna galva dažādu domu un daudz laika pārdomām… par visu. Par ģimeni, par attiecībām, par dzīves jēgu – lai cik banāli tas neizklausītos… Ne mazums cilvēku ir vaicājuši – vai tad vienai ceļot nav vientuļi? Atnāciet kādreiz ciemos pie manis, un sapratīsiet, ka nē. Kāds vēl vientuļi. Tā ir mana atpūta! Tā ir mana iespēja pabūt ar sevi. Ieiet dušā bez asistentiem un strīdu trokšņiem fonā. Lai es neuzsprāgtu, man vajag aizbraukt un sasmelties enerģiju un iedvesmu ❤️ Agrāk tam neticētu, bet šobrīd man nav obligāti vajadzīga kompānija piedzīvojumiem… Ja mani ceļojumi vienai būtu ilgāki – iespējams, es justos vientuļi, bet tās 3 dienas ir minimums, lai beidzot vismaz sadzirdētu savas domas. Un, ja runa ir par mākslas festivālu – pēc katra redzētā šova ir vajadzīgs laiks, lai to “apstrādātu”. Un te tās citu domas reizēm mēdz pat traucēt… ir vajadzīgs laiks. Galu galā nav jau tā, ka es būtu aizbraukusi uz vientuļu salu, kur nav cilvēku. Mani ceļojuma galamērķi līdz šim bijuši tik dzīvīgi, un vienmēr esmu atradusi kādu sarunu biedru – lai gan pēc būtības ar svešiniekiem runāt nemēdzu. Satiku gana daudz vietējos, kuri man ieteica gan labākās vietas, gan labākos šovus, gan sastādīja kompāniju pie sidra glāzes. Gan kāds senioru pāris, geju pāris, riktīgi klasiska hipsteru kompānija, tradicionāli skoti. Es taču jau rakstīju, ka tur visi runāja ar visiem, un es biju viena no viņiem. Lai gan neesmu vēl līdz galam attapusies no šī brauciena, domās plānoju jau nākamo. Gan kopā ar savējiem, gan pilnīgi vienai – jo manējie zina – tas nāk tikai par labu. Mums visiem. Cik labi, ka viņi saprot. 🖤 Paldies visiem, kas lasīja un sekoja līdzi šiem ierakstiem. Ja tiešām visu izlasīji – mums jāsatiekas uz vīna glāzi :).

A post shared by lauragrevina (@lauragrevina) on

Komentē