Mācieties no mūsu kļūdām, un nebrauciet uz mūsu kaimiņzemi Lietuvu, pirms tam īsti neizpētot atsevišķas detaļas, jo “tā tak kaimiņzeme – tepat vien ir, un visu sapratīsim!”.
Stāsts īsumā tāds – nu jau otro gadu cenšamies doties “3 mammas – 3 dēli” (šoreiz gan kopā 4) izbraucienā uz kādu no kaimiņzemēm. Šovasar izvēle krita par labu Klaipēdai, kur pašas pēdējoreiz esam bijušas vairāk kā pirms 20 gadiem kādā kalses ekskursijā. Par spīti tam, ka pagājuši jau vismaz 20 gadi, šķita, ka visu labi zinām, jo atmiņā vēl diezgan spilgti iespiedušās tolaik sausās tualetes Delfinārijā (kas, protams, šobrīd tādas vairs nav, un Delfinārijs pa šo laiku ir atjaunots).
PIRMĀ DIENA – DELFINĀRIJS, UN MŪŽĪGAIS CEĻŠ UZ TO
Lai gan sajūta palika tāda, ka 20 gadu laikā daudz mainījes te nav, izņemot jaunuzcelto Dinozauru parku, mums šoreiz sanāca tādas mazliet haotiskas brīvdienas – vismaz daļa no tām. Bet tur nebūt nav vainīga Klaipēda kā pilsēta. Vienkārši šajā nelielajā izbraucienā pārāk bieži bija sajūta, ka mēs visu laiku kaut ko gaidām. Bet kā es saku – apstākļu sakritība. Tas nebūt nenozīmē, ka pēc nedēļas viss nebūtu citādāk.
Pirmkārt jau sanāca pārpratums ar braukšanu uz pašu delfināriju. Laicīgi bijām nopirkuši biļetes online. Uz pēdējo šovu – plkst. 16:00 – ar domu, lai nav jāsteidzas, lai gan no Rīgas izbraucām laicīgi no rīta. Un ziniet – paspējām knapi uz tiem 16:00. Minūti ilgāk būtu uzkavējušies kādā Circle K, vai būtu gadījusies vēl kāda aizķeršanās, nebūtu paspējuši uz prāmi, un attiecīgi arī uz delfīnu šovu.
Prāmis… tas jau ir atsevišķs stāsts. Esam norezervējuši naktsmājas blakus Dinozauru parkam. Naktsmājas ļoti glītas – Vila Radailiai. Vienīgi bijis errors (booking.com vaina), un sistēmā neuzrādās 1 no bērniem. Nu nekas – vienīgi jāmaksā vairāk, kā bija domāts. Arī brokastis mazākajiem, izrādās, ir 6EUR – tik pat, cik par pieaugušo. Kamēr to nokārtojam, skatāmies google maps – delfinārijs ir 11 km no mums. 11km nav daudz, vai ne? Bet… kāpēc rāda, ka jābauc gandrīz pusotra stunda?! Tas ir tieši tik daudz, cik mums palicis līdz delfīnu šovam… Aši lecam auto, un atmetam domu par pusdienām pirms šova. Braucam, braucam, un attopamies garā rindā uz prāmi, par kura eksistenci mēs uzzinām stāvot rindā (pašas vainīgas, protams!). Sākam jau samierināties, ka biļetes uz delfīnu šovu varam noslīcināt podā (pieaugušajiem 9,50 EUR, bērniem no 4 g.v. – 4,50 EUR). 4 puikas jau sen kā mašīnā nogarlaikojušies un vēlas izkustēties. Pusdienas ēstas nav (protams, par laimi ir kaut kādas uzkodas līdzi). Vēl viens pārsteigums – par prāmi jāmaksā 12,50 EUR. Un mums skaidras naudas nav… Par laimi, vienam no puikām ir paķēries līdzi maciņš ar naudu, kuru arī liekam lietā. Protams, izrādās, arī ar karti visu samaksāt varēja (loģiski). To, ka eksistē arī prāmis gājējiem bez auto, un bez tik garām rindām (laikam), mēs uzzinām tikai vēlu vakarā. Tā kā to noteikti izpētiet, lai nav besis kā mums :)!
Ar maskām pēdējā minūtē ieskrienam delfinārijā, bet nekādi nevaram atrast ieeju, kura, izrādās, ir kaut kur sānos, bet neviens no darbiniekiem neizrāda interesi to paskaidrot. Atkal jau pašas vainīgas, protams :). No 1. augusta Lietuvā ir obligātas sejas maskas sabiedriskās vietās, tostarp Delfinārijā. To pie ieejas pārbauda. Visi godīgi ienāk ar maskām, bet tās, protams, pie pirmās izdevības novelk nost… Pats šovs par sevi ir kvalitatīvs, un nav kur “piesieties”. Līdzīgs, kā citur pasaulē. Vienīgi viss lietuviski, un stāstu par plastmasas piesārņojumu bērni nesaprot. Everts paziņo, ka garlaicīgi, bet tur pie vainas ir viņa vēlme izkustēties pēc ilgās sēdēšanas mašīnā, bet delfīnu šovā atkal jāsēž…Visiem pārējiem it kā patīk. Šovs, šķiet bija 30 min garš.
Pēc šova nevienam nav citas vēlmes, kā paēst pusdienas, kas nu jau ir drīzāk vakariņas. Secinam, ka uz salas, kur esam, pēc google meklējumiem īsti neviena kafejnīca mūs neuzrunā, bet nu neko darīt, visas prasības jau sen esam atmetuši, un dodamies uz tuvāko kafejnīcu delfinārijam – NERIJA.
Veicot pasūtījumu viesmīle piebilst – būs jāgaida stunda… Nav jau variantu, gaidīsim. Jo sūdīgu hotdogu pie Delfinārija arī īsti ēst negribas. Porcijas pārcenotas, un diemžēl laša salātus, ko pasūtīju es, par tādu pat summu, bet garšīgākus, kvalitatīvākus un vairāk, var dabūt arī hipsterīgās Rīgas kafejnīcās ar Instagram cienīgu interjeru. Bērnu porcijas beigās gaidām gandrīz pusotru stundu, kad pašas savus salātus jau esam ieknābājušas. Protams, ka pacietība šajā brīdī vairs nebija nevienam, bet otra opcija bija braukt atkal ar prāmi atpakaļ, atkal stāvēt rindā, atkal gaidīt… vēl ilgāk…
Galu galā vismaz bērni paēduši, mammas ciešamies līdz tuvākajam veikalam, ar cerību, ka arī vīnu vakaram nopirksim, jo nu pēc šādas dienas, tā vien gribas noslēgt dienu ar glāzi vēsa baltvīna. Bet arī tas mums iet secen, jo, stāvot kārtējā rindā uz prāmja, secinam, ka alkoholu Lietuvā pārdod līdz plkst. 20:00, svētdienās līdz 15:00. Nē nu viss jau saprotami, pašas vainīgas, un nav ko dzerstīties :) Paldies Dievam vismaz līdz saulrietam nokļūstam apartamentos, kur bērni vēl pagūst izlēkāties pa batutiem, un izspēlēties rotaļu laukumā. Baudām skaisto skatu, ar cerību, ka rīt gan viss ies pēc plāna! :)
OTRĀ DIENA – DINOZAURU PARKS, UN MUMS VAIRS NEKO NEVAJAG
Šī diena izdosies – vismaz ceļamies ar tādu mantru. Un kopumā izdodas arī, jo esam nolēmušas izmantot izdevību, ka dzīvojam blakus Dinozauru parkam, un ierasties tur līdz ar atvēršanu plkst. 10:00. Un ļoti labi, ka tā, šoreiz nenošaujam greizi. Izbraucam visas atrakcijas pirms uz tām ir rinda, un tad dodamies tālāk pastaigā pa visu parka teritoriju.
Bērniem kā jau bērniem – visvairāk Dinozauru parkā uzrunā nevis dinozauri, bet piepūšamā atrakcija un truši :D. Evertam spilgtā atmiņā palicis karuselis. Tā kā biļešu cena nav saudzīga (12 eur pieaugušajiem, 10 eur bērniem no 2 gadu vecuma), uzkodas mums šoreiz ir līdzi, un ļoti labi, ka tā. Parka teritorijā iegādājamies vien saldējumu. Labā ziņā, ka iekšā nav jāmaksā papildus summas par atrakcijām.
Kopumā parka apmeklējums mūs apmierināja. Vienīgi dīvaini, ka, piemēram, pieejami kādi 6 katamarāni, bet strādāja tikai 1. Pārējie “nerabotajet”. Tā arī neizbraucām. Tāpat arī bija automašīnu trasē – no 10 vai cik tur mašīnām, trasē laiž tikai 2. Kāpēc – nezinām. Bet tas, protams, pagarina rindas. Labi, ka paspējām izbraukt pirms tām.
Mūsu pašu AB parkā esam bijuši vien gadā, kad to atvēra, tāpēc ir grūti abus salīdzināt. Lietuvā ir vairāk un lielāki dinozauri. Bet kopumā pēc abiem iespaidi bija līdzīgi.
Vai braukt? To es priekšā nepateikšu, tas jāizvērtē katram pašam. Par tādu trīsgadnieciņu nezinu, vai ir vērts maksāt 10 EUR. Ja mēs brauktu visi, par ieeju samaksātu 44 EUR + vēl ēšana.. Šoreiz biju tikai es un Everts ( nepilni 7 g.). Ja būtu bijusi vēlme, droši vien būtu varējuši tur pavadīt arī visu dienu, bet tā kā ap plkst. 13:00 sāka ierasties arvien vairāk cilvēku, “koronas laikos” negribējās arī būt kopā ar pūli, tā kā, ja prasāt ieteikumu – tad noteikti ir vērts uz Dinozauru parku doties no paša rīta.
Kaut kā tā. Pirmā diena bija mūs tā nogurdinājusi, ka pēc dino parka, tā vien gribējās sākt ceļu mājup, un to arī darījām. Kopumā, protams, par piedzīvojumu mums visiem prieks. Bet visharmoniskākā ceļojuma daļa bija pusdienas atpakaļceļā netālu no Liepājas – “Bernātu Dzintariņā” – kur uz visa piedzīvotā fona bija ātra, raita un laipna apkalpošana. Tika ievērotas visi “kovid laika” drošības noteikumi, un bija garšīgi!
Ja ir kādi papildus jautājumi, vai vēlies padalīties ar savu pieredzi – raksti komentāros :)
NODERĪGAS SAITES :
Delfinārija biļetes online (ir vērts nopirkt, lai nav jāstāv vēl rindā pēc biļetēm) : https://ljm.lt/eng
Prāmis uz Delfināriju : https://www.keltas.lt/en/timetable/
Dinozauru parks : https://lv.dino.lt/?gclid=Cj0KCQjw6575BRCQARIsAMp-ksPNbekEurPfHDNjiM5ESqtmZP77w2jA4cBnE5zbZTgWWppnfQaDx8AaAt8WEALw_wcB
Bernātu Dzintariņš : https://www.facebook.com/BernatuDzintarins/
Sasmējos☺️Par to pirmo dienu!
Ps. Pērkot uz delfīniem biļetes apakšā bija lauciņš ar sarkaniem burtiem, ka prāmis aizņems vairāk laika, kā parasti un var doties ar pašazieru kuģi, kas attiet no cita termināļa. Es laikam pat šo ieteikumu netīši izlasīju 5 gadus vecā bloga ierakstā- kaut kam googlē- bet mēs ar stāvējām kādas 20 min, bet likās reāli ātri😀
es nesaprotu, kāpēc tur nav tilts :D
Visticamāk, jo Klaipēdas osta ir liela un ļoti aktīva, tur tiešām brauc iekšā lielie tankeri utt. Starptaustiska…Plus noteikti, jo aizgājama teriorija:)
nu lūk.. ja pameklētu pirms tam vairāk info, sagatavotos tam. Šoreiz mūsu vaina, ka tā vieglprātīgi braucām :)
Ak, cik jauki, ka dalies ar šādu praktisku informāciju!
Esmu no Liepājas, bet mums arī ir gadījušies līdzīgi pārpratumi ar Delfināriju. Pārāk ilgi un gari tas viss.. Un dinozauru parks man jau gadus divus atpakaļ šķita tāds “apbružāts”..
Bet Dzintariņš gan jums bija kā deserts! Mēs tur ļoti bieži viesi, pēc pastaigām mežā un tāpat garām braucot. Ļoti jauka vieta, iesaku visiem! ☀️
Piekrītu, Dino parkā bija sajūta, ka nav “pirmā svaiguma” vairs :)
No šī visa varu ieteikt tikai Bernātu dzintariñu, ārkārtīgi iemīłota vieta Liepājas apkārtnes iedzīvotājiem- atmosfēra, attieksme, ēdiena kvalitāte!
:) mums ar patika.
Jā, arī pat īpaši veicu IG ierakstu ar visiem ieteikumiem. Mums gan veiksmīgi izdevās viss, bet sapratu, ka ir arī trakie gaidīšanas laiki pie prāmja. Bet reāli burziņ vieta, kur bauda vai atpūta maza. Reāli jāsadzeras balderiāņi, lai uztvertu visu mierīgi un ļautos plūdumam, lai bērniem prieks uz tām 40 min, kamēr tiek tur.
Mēs arī tieši iepriekšējās brīvdienās bijām. Godīgi sakot, Kuršu kāpā bijām vīlušies. Braucām uz Nidu. Tur vēl papildus par iebraukšanu nacionālajā parkā jāmaksā 30 EUR un par kāpu apskati vēl 5 EUR no personas (Lietuvieši prot paprasīt :D). Bet, godīgi sakot, īsti, ko redzēt nebija.
Atpakaļ ceļā ļoti pārsteidza milzīgā rinda uz prāmi, kura bija tikai pa vienu joslu. Otrā joslā tieši aiz uzkalniņa stāvēja policija un lika griezties riņķī un stāties rindas galā. Uz manu jautājumu, kādēļ tā un kā es to varēju zināt, ka šī rinda vakaros ir vietējiem, jo nekādas norādes par to nebija, saņēmu atbildi, tāpēc, ka mēs te stāvam :D
Jā – vietējiem priekšroka.. mēs arī ar to iegrābāmies :)
Mēs bijām Delfinārijā pirms mēneša un priecājamies, ka uz promenādes mūs noķēra kuģītī aicinātāji – rezultātā izpaliek rindā stāvēšana, no personas par ceļu 4€, visi ērti sasēžas, aizbrauc ātrāk par prāmi un pieved pie pašas Delfinārija ieejas.
Iesaku nākamreiz nakšņot Nidā (pašā centrā ir hostelis Zunda ar feinu starptautiski studentisku sabiedrību parasti, ja vien nav iebildumu pret kopīgu dušu un tualeti), iznomāt riteņus (tie tur ir visdažādākie – sporta, dāmu, bērnu, tandēmnieki, “karietes”, ko pielikt aizmugurē un iesēdināt pašus mazākos, pie tam cenas un kvalitāte ļoti pieņemamas), izbraukt pa maziem meža celiņiem, apskatīt zvejnieku ciematus līča pusē, pārbraukt uz otru pusi līdz jūrai un nopeldēties, bet vakarā mēģināt noķert Nidas mazliet vācisko šarmu, pastaigājoties pa promenādi un varbūt piesēžot kādā krodziņā vai vienkārši apēdot kādu kūpināto zivi (vienalga, no kurienes nākušas, Kuršu kāpai tās piedienas). Un tad atpakaļceļā bez stresa ieplānot Delfināriju (jo no Nidas puses nekādu rindu uz turieni nav, var braukt bez stresa ). Pelēkā kāpa par 5 eiro ir skaista, bet pašā Nidas galā ir līdzvērtīgi skati uz Krievijas pusi, par ko pagājušajā rudenī naudu vēl neviens neprasīja.
Esam uz Kuršu kāpu braukuši daudz, vienmēr ar bērniem (sākot no gada vecuma līdz nu jau sešpadsmitgadniekam), tā vienmēr visiem ir likusies vieta, kur vērts atgriezties!
Paldies par ieteikumu :)
Mazais sarkasmiņš piedod dzirkstelīti un izlasīt interesanti!! :)
Kad Tomam bija gandrīz 3 gadi, bijām uz abiem šoviem – gan jūras lauvām āra arēnā (15min), gan delfīniem iekšā (35min). Secinājām, ka ar maziem bērniem jādodas tikai uz vienu no šoviem un jūras lauvas viņam patika labāk, tur arī nebija stīvi jāsēž uz vietas visu šova laiku – varbūt tāds info noder kādam ar mazākiem bērniem. Vēl tur ir smuks mols, uz kuru aiziet pastaigā, ja nav pārāk liels nogurums un izsalkums pēc šoviem. :)
pa turieni pastaigājām, jā :)
Jūras muzeju un akvāriju neapmeklējāt?
nē, mēs nepaspējām :D Jo principā bija doma to darīt pirms delfīnu šova :))