Vispirms maza atkāpe par Edvīna ēšanas paradumiem vispār. Pusgada vecumā pamazām uzsāku viņa piebarošanu (lai cik ļoti man nepatiktu šis vārds). Sākotnēji tā bija dažādu garšu iepazīšana nevis piebarošana ar mērķi atradināt viņu no krūts piena. Vēroju viņu, un nekur nesteidzos. Ap 8 mēnešiem interese par ēšanu viņam kļuva arvien lielāka, tādēļ pamazām piedāvāju viņam arī dažādas pirkstiņuzkodas.

9 mēnešu vecumā piedzīvojām mazu “ēšanas pauzi” – viņu apm. 2 nedēļas mocīja zobiņu nākšana, un “parasto ēdienu” viņš ēda mazāk, kā iepriekš, tā vietā izvēloties pienu. Es par to neraizējos, jo zinu, ka ēšanas paradumi zobu nākšanas laikā var pamainīties, un tas ir pilnīgi normāli. Kad zobu sāpes pārgāja, arī ēšana atgriezās normālās sliedēs.

10 mēnešu vecumā, teju vienā dienā notika klikšķis, un viņš sāka prasīt ēst arvien vairāk un vairāk. Tas droši vien ir saistīts ar patērēto enerģiju, jo lielāko dienas daļu viņš pavada aktīvi staigājot (ne patstāvīgi, bet turoties pie mēbelēm utt.). Nu ir sācis skaļi protestēt, ja ierauga tuvumā kādu karoti  vai bļodu – viņam uzreiz vajag ēst! Un pamēģini tikai kaut ko apēst viņa klātbūtnē, neiedodot viņam to nogaršot! Bet arī šo pēkšņo “ēšanas progresu” atceros vēl no Everta laikiem – laika posmā no 10 – 12 mēnešiem viņš pamazām visas piena ēdienreizes aizstāja ar parasto ēdienu. Es to ne speciāli plānoju, ne kā – tā notika un viss. Ieklausījos savā bērnā! Man nekad nav bijis ultimāts – tā, tagad es atradināšu bērnu no krūts, cītīgi viņu piebarojot. Šobrīd Edvīnu baroju vēl 2 – 3 x dienā – agri no rīta, vakarā pirms miega, un reizēm arī pa dienu, ja vēlas (pirms vai pēc dienas lielā miega). Naktī cenšos nebarot, to darīju tikai zobu nākšanas laikā.

Zinu, ka daudzus Edvīna vienaudžu vecākus uztrauc “problēma” – bērns atsakās ēst no karotītes, kad vecāks cenšas viņu pabarot. Dusmojas, jo visu vēlas darīt pats! Problēma gan tā ir visai relatīvi, jo tas taču ir forši, ja bērns izrāda pirmās patstāvības pazīmes! Protams, būtu jau ērti, ja varētu bērnu vienkārši iesēdināt krēsliņā, un, viņam rāmi sēžot, mēs bērnu varētu pabarot. Bet ne visiem tas izdodas, un ne visiem tas vajadzīgs! Ēšana, manuprāt, ir tā lieta, kuru galīgi nevajadzētu rīkoties ar varu (barot ar karotīti, ja bērns to nevēlas), tāpēc atliek pielāgoties un domāt risinājumus, lai laimīgi būtu abi – vecāks un bērns.

Viens variants, protams, ir piedāvāt vienu karotīti bērnam, un ar otru tikmēr paralēli viņu barot pašam. Dažās ēdienreizēs mums tas strādā – piemēram, ēdot brokastu putru, kuru ar rokām tomēr ir diez gan grūti ēst.

Šķidrākus ēdienus, piemēram, dārzeņu krēmzupu vai smūtiju var dot mazajam padzerties no krūzītes (parastas vai ar salmiņu).

Un trešais variants – gatavot ēdienu tā, lai viņš to var ēst pats, ar rociņām. Pirkstiņēdiens lielā daļā gadījumu ir tas, kas spēj ieinteresēt ēšanā arī tos bērnus, kam par to nav īpaša interese. Ēst pašam – tas taču ir daudz foršāk, nekā tikt barotam! :) 10 mēnešu vecumā bērnam jau vajadzētu būt attīstītam košļāšanas refleksam, bet ja nav – pēdējais laiks to trenēt!

Bet ko tad īsti piedāvāt ēst ar rociņām – lūk, dažas manas idejas :

• tvaicēti  / vārīti dārzeņi – brokoļi, puķkāposti, burkāni, pākšu pupiņas, bietes, kolrābis, selerija, Briseles kāposti u.c.
• krāsnī ceptas dārzeņu daiviņas – saldais kartupelis, ķirbis, kartupelis, cukini, kabacis, kālis u.c.
• svaigi dārzeņi – gurķu stienīši, ķiršu tomātiņi, redīsu šķēlītes, zaļie zirnīši u.c.
• svaigas ogas un augļi – nomizotas ābolu un bumbieru šķēlītes, vasarā – melone, arbūzs, zemenes, avenes, upenes, mīkstu avokado (pārgriežu uz pusēm un ēdam ārā ar karotīti) utt.
• maizes standziņas, rupjmaizes šķēlītes – pārsmērētas ar “humusu” (turu zirņi sablendēti ar kādu vārītu/tvaicētu dārzeni) vai avokado;
• siera šķēlītes – vienīgi sieri bieži ir diez gan sāļi;
• vārītas paipalu oliņas;
• vārīti / krāsnī cepti gaļas gabaliņi – tik lieli, lai ērti paņemt rokās, ribiņas;
• gaļas / zivju / graudaugu un dārzeņu bumbiņas;
• dažādi plācenīši – blogā jau ir daudz recepšu : https://viensplusviens.lv/?s=plācenīši
• “mafinu” omletītes – ja mazajam jau piedāvā vistas olas. Lūk, blogā jau ir recepte: https://viensplusviens.lv/2016/04/brokastu-omletites/
• vārīti graudaugi un pākšaugi – pilngraudu pasta, pērļu kuskuss, griķi, rīsi – attīstoties pincetes satvērienam, mazais spēs satvert arī mazākos gabaliņus (šos, protams, mazajam var palīdzēt ēst ar karotīti).

*Šie ir mani ieteikumi, ņemot vērā tikai un vienīgi mana bērna reakciju uz dažādiem pārtikas produktiem. No 10 mēnešu vecuma Edvīna ēdienkartē pamazām ieviešu olas un piena produktus. Edvīnam nav alerģijas vai kādu produktu nepanesamība.

ĒDIENKARTES PIEMĒRS

6:00 krūts piens
7:30 prosas putra (vārīta mandeļu pienā un ūdenī – puse uz pusi), pirkstiņuzkodas – ābolu daiviņas;
11:30 vārīta cūkgaļa , rīsi ar zaļajiem zirnīšiem (var gatavot arī rīsu un zirnīšu bumbiņas – recepte zemāk);
krūts piens pirms pusdienu miega
15:00 rupjmaize ar avokado, 2 vārītas paipalu oliņas, svaigi dārzeņi
18:30 brokoļu un balto pupiņu krēmzupa (700 g vārīti brokoļi, 200 g vārītas / konservētas baltās pupiņas, 400 ml pašu vārīts dārzeņu buljons)
20:30 piens

RECEPTES

Burkānu polentas stienīši

100 g polenta
400 ml ūdens vai 200 ml ūdens + 200 ml govs  / kazas  piens
(polentas un šķidruma proporcijai jābūt 1: 4)
1 burkāns, smalki sarīvēts (vari izmantot arī citus dārzeņus, piemēram, ķirbi, bietes)
10 g rīvēta siera

Uzsvāri šķidrumu. Iemaisi tajā polentu un sīki sarīvētos dārzeņus.
Vāri polentu uz mazas uguns, visu laiku to maisot. Maisīšana ir ļoti svarīga, lai polentai būtu krēmveida konsistence.
Es izmantoju polentu, kas jāvāra 10 minūtes. Vārīšanas ilgums parasti ir norādīts uz iepakojuma. Polentas var atšķirties –  ir ātri vārāmās polentas, ir tādas, kas jāvāra 40 minūtes!
Kad polenta uzvārījusies, iemaisi sieru. Masu ielej kantainā cepšanas formā. Ļauj atdzist. Atdziestot tā būs sastingusi, un varēsi sagriezt glītos stienīšos! Polentu vari uzglabāt ledusskapī. Polentas gabaliņus pirms pasniegšanas var arī apcept / uzsildīt krāsnī, bet es to nedaru.

Spinātu – biezpiena bumbiņas

100 g biezpiena
sauja spinātu (vai 2 ēdamkarotes spinātu biezenis)
1 rupjmaizes šķēle (vai 2 rudzu sausmaizītes, vai 4 “bēbīšu kukurūzas” nūjiņas, vai 2 – 3 ēd.k. rīvmaize)

Spinātus katliņā pasautē, un pēc tam sablendē kopā ar biezpienu un maizes šķēli.
Maize palīdzēs bumbiņām turēties kopā, un tās mazajam būs vieglāk turēt rociņās. Rudzu sausmaizītes šajā receptē būtu vislabākais variants.
Bumbiņas pirms pasniegšanas vari  ieliekt ledusskapī (tad tās būs stingrākas).

Pikšas – turku zirņu bumbiņas
(no receptes sanāks daudzums, kas piemērots visai ģimenei (4 cilvēku))

450 g pikšas smalkmasa (viens “Oscars Fish” iepakojums)
200 g vārīti turku zirņi (vai konservēti – izņemtino iepakojuma un noskaloti. Es izvēlos “I Love Eco” turku zirņus tetrapakā. Vari izmantot arī lēcas)
1 ķiploka daiviņa, izspiesta caur ķiploka spiedi
1 ēd.k. sula no citrona
*bērnu ēdienam sāli nelieku, bet, ja vēlies, vari pievienot pēc garšas

Turku zirņus sablendē vai saspaidi ar dakšu. Visas sastāvdaļas sajauc kopā.
Sasildi krāsni 190 grādus siltu.
Veido mazas bumbiņas. Ja masa šķiet par škidru, notecini lieko ūdeni. Vari pievienot arī rīvmaizi. Liec uz cepamā papīra un cep krāsnī apm. 10 minūtes.

Rīsu – zaļo zirnīšu bumbiņas

50 g rīsi (izmantoju basmati)
50 g zaļie zirnīši

Rīsus izvāra ļoti mīkstus. Zirnīšu sablendē.
Visu sajauc kopā un veido bumbiņas. Ja masa nelīp kopā, ar rokas blenderi to nedaudz sablendē – tam vajadzētu padarīt rīsus lipīgākus.
Var ēst tāpat, bet var arī sasildīt krāsnī (190 grādos 5 – 7 min).

Dažādas gaļas – dārzeņu bumbiņas

(no receptē norādītā daudzuma sanāks visai ģimenei (4 cilvēku). Es katru reizi variēju ar sastāvdaļām.

400 g malta gaļa (liellopa, teļa, jēra, vistas, cūkas, tītara – pēc tavas izvēles)
200 g tvaicēti vai vārīti dārzeņi (burkāns, biete, spināti, ķirbis, cukini, kālis, kolrābis – pēc tavas izvēles)

Sasildi krāsni 190 grādus siltu.
Dārzeņus smalki sarīvē vai sablendē biezenī un pievieno gaļas masai.
No masas veido mazas bumbiņas.
Liec uz cepamā papīra un cep krāsnī apm. 15 minūtes.

Blogā jau ir receptes dažādām bumbiņām, piemēram,  :

Mencas – kāļu bumbiņas : https://viensplusviens.lv/2017/01/everts-ed-janvaris-2017/
Truša gaļas un biešu bumbiņas : https://viensplusviens.lv/2015/07/vasarigas-maltites-mazajiem/

Ķirbju un balto pupiņu krēmzupa

150 g ķirbis
50 g vārītas / konservētas baltās pupiņas
300 ml dārzeņu buljona (bez sāls) vai ūdens
10 ml saldā krējuma

Katliņā sasildi olīveļļu. Apcep ķirbja kubiciņus. Pārlej ar ūdeni. Uzvāri un pievieno pupiņas.
Pievieno saldo krējumu un visu sablendē.

Tītara gaļas – kabaču bumbiņas

400 g tītara maltā gaļa
1 kabacis (150 g)
1 ķiploka daiviņa, izspiesta caur ķiploka spiedi

Tītara gaļu sajauc ar sīki sarīvētu kabaci. Pievieno ķiploku. Ja gatavo arī pārējiem ģimenes locekļiem, daļai masas vari pievienot sāli un citas garšvielas pēc gaumes.
Veido mazas bumbiņas un cep krāsnī 190 grādos 15 minūtes.

GALDA KULTŪRA

Vai nav baigā “miskaste”, ja ļauj bērnam ēst pašam? Ir! Bet ne mūžīgi. Un nekārtība noteikti ir arī tad, ja bērnu baro ar karoti, bet viņš to nevēlas… Jā, kādu laiku būs jāpiever acis uz zemē nokritušo pārtiku – “zero waste” piekritējiem būs grūti. Mans ieteikums ir zem bērna krēsliņa nolikt kādu plēvi / vaskadrānu, lai vieglāk būtu visu savākt. Otrs variants – iegādāties suni  :). Edvīns pa dienu ēd pie sava mazā galdiņa, līdzīgs šim : http://www.howwemontessori.com/how-we-montessori/2013/11/how-long-does-the-weaning-table-last.html (ļoti interesants blogs, starp citu), bet vakariņojam visi kopā pie lielā galda.

DRĪZUMĀ PAPILDINĀŠU RAKSTU AR VĒL RECEPTĒM! :)