Kā jau solīju piebarošanas pirmajā rakstā, šodien – par putrām! Kad un ar kuru sākt? Kā ar glutēnu? Viedokļi ir tik dažādi, ka pat zinātājam ir viegli apjukt.

Piebarojot Evertu, es uz putrām vispār neiespringu. Šķita, ka tas ir ēdiens, kas vairāk nepieciešams kalsnākiem bērniņiem, lai pieņemtos svarā. Šo to jau gan devu, bet ne katru dienu. Graudaugi uzturā bija, bet ne vienmēr putru veidā. Ar Edvīnu ir citādāk – reizi dienā putru dodu. Reizēm kā pamatēdienu, reizēm kā piedevu augļu vai dārzeņu biezenim.

Biežākie jautājumi uzsākot piebarošanu par putrām ir :

• Ar ko sākt?
• Vai un kad drīkst dot putras ar pienu?
• Vai un kad drīkst dot putras ar glutēnu?

Pirmā putra kādam var šķist patiešām svarīgs lēmums. Skaidrs ir viens – putras var un vajag ēst, bet kādas un cik daudz?

KURU PUTRU PIRMO?

Lielākais jautājums, uzsākot piebarošanu ar putrām, ir, vai tā drīkst saturēt glutēnu?

Ja veikalos apskatām putru iepakojumus, tad norāde, ka tā piemērota no 4 mēnešiem, galvenokārt atrodama uz bezglutēna putrām – rīsu, kukurūzas un prosas, reizēm arī uz  plēkšņu kviešu, mannas un griķu putrām. Šo putru sastāvā parasti ir tikai 1 graudaugu veids. Tās var būt ar vai bez pievienota piena, parasti bagātinātas arī ar vitamīniem. Retāk, bet tomēr, norāde – 4 mēneši – atrodama arī uz auzu putrām.

Norāde, ka putra piemērota no 6 mēnešiem, visbiežāk atrodama uz auzu putras un dažādām daudzgraudu putrām, vai uz putrām, kam papildus graudiem pievienotas dažādas piedevas (augļi, dārzeņi, ogas).

Norāde, ka putra piemērota no 8 mēnešiem vai vēlāk, parasti ir daudzgraudu putrām un / vai putrām ar vairākām piedevām, piemēram, probiotikām vai pat šokolādi, medu, cepumiem (!!!).

10 un 12 mēnešu atzīme parasti atrodama uz musli.

Tad var vai nevar glutēnu saturošu putru dot kā pirmo? Dažādās Eiropas valstīs ieteikumi attiecībā uz glutēnu atšķiras. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) iesaka, ka glutēnu saturošas putras mazos daudzumos zīdaiņiem jāpiedāvā jau pirms 6 mēnešu vecuma, un, kamēr mazulis tiek barots ar krūti. Tātad : glutēnu pirms 6 mēnešiem piedāvāt ir droši. Rekomendācijas to darīt valstu starpā gan atšķiras. Latvijā pastāv prakse sākt piebarošanu ar bezglutēna putrām. Lai gan ir atklātas sakarības starp to, ka agrīna iepazīstināšana ar glutēnu var palīdzēt novērst alerģiju risku un dažādas slimības nākotnē, pierādījumi ir limitēti, tādēļ iepazīstināšana ar glutēnu pirms 6 mēnešiem vēl netiek skaļi rekomendēta (domāju, tas varētu notikt ar laiku un papildu pētījumiem – redzēsim). Tā kā izvēle joprojām paliek mūsu rokās – kad glutēnu piedāvāt. Uztura speciāliste Lizete Puga iesaka “par glutēnu satraukties tikai tad, ja ģimenē kādam jau ir attiecīgās veselības problēmas. Jo pēdeja laikā tieši pārlieku lielā piesardzība noved pie tā, ka bez vajadzības tiek ierobežota bērna ēdienkarte.”

Ar pienu vai bez? Tie, kas ir pētījuši putru sastāvus, droši vien ir pamanījuši, ka bieži vien ir pievienots piens (piena sūkalas). Kā pašu pirmo Edvīnam devu nogaršot bio rīsu putru, kas gatavota uz ūdens bāzes, un kam pievienots mazliet dārzeņu biezenis (“pārbaudīts” dārzenis – ķirbis, zinot, ka mazuļa organisms to ņem pretī). Pēcāk devu nogaršot uz ūdens bāzes gatavotu auzu putru, un 7 mēnešos – arī kukurūzas putru, kuras sastāvā ir piens. Novēroju, ka organismam nekāda pretreakcijas nav, un putras, kuru sastāvā ir piens, varu piedāvāt arī turpmāk. Bērniņem ar piena olbaltumu nepanesību tā gan varētu būt problēma, bet labā ziņa ir tāda, ka arī speciālās bērnu putras bez piena ir pieejamas. Putras bez piena var pagatavot arī paši mājās – iegādājoties parastās pārslas, un paši tās samaļot smalkāk. Atšķirība no tā saucamajām “paku putrām” gan būs, jo tām parasti ir pievienoti dažādi vitamīni un minerālvielas.

Kas attiecas uz pilngraudu vai parastajiem graudiem – pilngraudu pārslās būs vairāk minerālvielu, balastvielu un šķiedrvielu. Kopumā pilngraudu produktus uzskata par vērtīgākiem, vienīgi jāņem vērā, ka struktūra putrai būs citādāka – biezāka, graudaināka. Vienīgais pilngraudu “mīnuss” – tie var saturēt vairāk fitīnus, kas savukārt kavē dzelzs uzsūkšanos organismā. To var ņemt vērā, ja mazulim ir izteikts dzelzs deficīts. Lizete Puga iesaka : ” Iespējams vārīt parastas pilngraudu pārslas, un beigās pievienot nedaudz no zīdaiņu gatavajiem pārslu maisījumiem – daudzveidībai. Pilngraudu pārslas var arī sablendēt, lai būtu vienmērīgāka konsistence.”

DAŽĀDĀS PUTRAS

Putra (pareizāk – graudaugi) ir sabalansēta un veselīga uztura neatņemama sastāvdaļa. Atkārtošos atkal un atkal, manuprāt, svarīgi piedāvāt bērnam dažādību. Protams, nevajadzētu bērna ēdienkartē ieviest visus iespējamos graudaugus un putras pirmajā piebarošanas mēnesī, bet pamazām.

Uztura speciāliste Lizete Puga iesaka “sākumā izvēlēties zīdaiņiem paredzētās putriņas bez piedevām, un piedevas pievienot ar laiku pašam. Vienas no populārākajām pirmajām un maigākajām putrām ir rīsu, auzu, kukurūzas. Salīdzinot ar rīsu un kukurūzas putrām, auzu sastāvā ir augstāks balastvielu daudzums, taču vairāk tieši šķīstošās balastvielas, kas pozitīvi ietekmē gremošanas trakta darbību, ne tik ļoti veicina vēdera izeju. Balastvielu daudzums dažādu ražotāju piedāvātajās putrās variē. Ir tādas, kur balastvielu daudzums pat ir samazināts.”

Piedāvājot bērnam putras, nevajadzētu vadīties pēc saviem stereotipiem, kā putra varētu garšot vislabāk. Iespējams, tava mīļākā putra ir mannā ar zemeņu ievārījumu, bet vai to piedāvāt zīdainim? Diez vai. Atceries, ka putrai kā piedevas vari pievienot gan augļu, / ogu gan dārzeņu biezeni (vēlāk – gabaliņus).

Putras atšķiras pēc garšas (loģiski) un uzturvērtības. Tās var būt arī labs veids, kā regulāt mazuļa svaru un vēdera izeju, jo tām ir atšķirīgs balastvielu (šķiedrvielu) daudzums.

Ja bērnam ir nosliece uz aizcietējumiem, tad ieteicams piedāvāt pilngraudu putras un putras ar augstāku balastvielu daudzumu (piemēram, pilngraudu kviešu, rudzu, griķu). Bērniem ar šķidru vēdera izeju, ieteicamas putras ar zemāku balastvielu daudzumu (piemēram, rīsu un mannā). 

Rīsu putrā ir – 2g balastvielu un 6 – 7g olbaltumvielu

Kukurūzas putrā –  6g balastvielu un 6-7 g olbaltumvielu

Auzu putrā –  8-10g balastvielu un 10g olbaltumvielu

Prosas putrā –   3-4g balastvielu un 10g olbaltumvielu

Griķu putrā – 3g balastvielu un 7g olbaltumvielu

Mannā putrā – 4g balastvielu un 10g olbaltumvielas.

(Daudzums norādīts uz 100 g putras sausā maisījuma).

Lizete iesaka : “Sākumā var piedāvāt speciāli zīdaiņiem pagatavotās putras, taču, ar laiku, bērnam pieaugot, ieteiktu izvēlēties pilngraudu putras, tās faktūru pielāgojot bērna attīstībai un iespējām.”

Kādam, kas seko līdzi informācijai medijos, varētu rasties jautājums par rīsu putru, kuru daudzi izvēlas kā pirmo rīsu neitrālās garšas dēļ.  Nesen Pasaules Veselības Organizācija nāca klajā paziņojumu, ka rīsos, īpaši brūnajos, ir augsts arsēna līmenis. Nē, negribu jūs biedēt, un visas rīsu putras tagad nav jāmet miskastē. Galvenais ar rīsu daudzumu nepārspīlēt, un ar putrām variēt! (Vairāk vari palasīt te, te un te).

Savukārt auzu putra ir viena no populārākajām, bet arī apspriestākajām tā iemesla dēļ, jo satur glutēnu, un kādam var šķist grūti sagremojama. Kā jau rakstīju pirmajā rakstā, vairākos pētījumos ir secināts, ka agrīna iepazīstināšana ar glutēnu patiesībā var novērst alerģiju un dažādu slimību (piemēram, diabēta un astmas) rašanos nākotnē. Pie tam auzas satur šķīstošās balastvielas, ka rūpejas par mikrofloru. Vienīgais, kam var pievērst uzmanību – auzu izcelsme, jo tās ir uzņēmīgas pret pesticīdiem.

PAŠU GATAVOTU VAI NO PAKAS?

“Paku putras” pirmajā dzīves gadā man šķiet diez gan atvieglo ikdienu. Īpaši sākumā, kad mazulim vēl nevar dot tādas konsistences putru, kādu ēdam paši. No pašu gatavotām “paku putras” atšķiras ar to, ka graudi ir daudz smalkāki, samalti līdz miltu konsistencei, un tos nav nepieciešams vārīt. Putra ir ļoti ātri pagatavojama, jo parasti tai nepieciešams pievienot vien siltu ūdeni, mammas vai govs pienu (cik grādu temperatūrā – norādīts uz iepakojuma).

Paku putrām parasti ir pievienoti arī dažādi vitamīni un minerālvielas. Arī ar krūti barotam mazulim pēc 6 mēnešu vecuma ir nepieciešams uzņemt tos “ārpus” mammas piena, jo īpaši dzelzi. Protams, to var uzņemt arī ar citiem pārtikas produktiem, bet tad pie tā ir jāpiedomā. Dažu putru sastāvos kādu var nobiedēt pievienotais vitamīnu un minerālvielu daudzums, tomēr uz putru kopumā pievienotais daudzums ir ļoti neliels, un diez vai var ietekmēt mazuļa veselību nelabvēlīgi.

Uz putrām parasti ir norādīts, vai tā satur glutēnu, un no kāda vecuma mazulim ir piemērota. Lasot iepakojumu, ievēro, vai putrai nav pievienots papildus cukurs, jo bērnam tas nav vajadzīgs, vēl jo vairāk – mazam zīdainim, kuram pilnīgi pietiek ar augļu un dārzeņu dabīgo saldumu, kas arī mēdz būt pievienots putrām sulu koncentrātu un pārslu / pulveru veidā.

KONSULTĒJA : UZTURA SPECIĀLISTE LIZETE PUGA. Seko Lizetes Facebook lapai : Ēdam ar Lizeti! 

AVOTI :