No līdzsvara uz divriteni

No līdzsvara uz divriteni

Jau labu laiku briedām pirmajai divriteņa iegādei Evertam. Jau pāris mēnešus šķita, ka Evertam viņa līdzsvara ritenis pa aukstajiem mēnešiem palicis par mazu, un šķita loģiski to nomainīt uz pirmo divriteni ar pedāļiem.

It kā tāds mazs solis, bet patiesībā liels! Īpaši, kad atminies, kā pats iemācījies braukt ar velo. Tāds riktīgs mazs pārbaudījums, kurā svarīgi ir uzticēties otram – vecākam bērnam, un bērnam vecākam (vai kādam citam, kurš māca braukt). Un beigās abiem prieks un gandarījums! Man ar velo iemācīja braukt brālēns. Protams, nejau ar kaut kādu bērnu velo, bet uzreiz lielo. Neatminos nevienu, kuram toreiz, deviņdesmito vidū, būtu bijis bērnu velosipēds.. bet gan jau bija! Krietni citadāki, kā mūsdienās. Un ķiveres arī neviens nelika…

VELO IZVĒLE

Godīgi sakot nebija ne jausmas, pēc kādiem kritērijiem meklēt pirmo velo. Nebija ne jausmas arī cik tādi maksā. Galvenais – vēlējāmies kvalitatīvu un izturīgu velo, jo zinājām, ka no lielā brāļa to pārņems mazais, un gan jau kādreiz vēl kāds bērns. Lai gan velo var ērti iegādāties internetā, sapratu, ka mums nepieciešama konsultācija dzīvē, lai nenošautu greizi! Devāmies uz mums no mājām tuvāko velo veikalu – “Xsports”, kur ir pieejami kvalitatīvi bērnu velosipēdi. Uz vietas pārdevējs -konsultants mums visu paskaidroja.

Mēs izvēlējāmies 16” collu velo ar pedāļiem. Veikalā uz vietas arī piemērījām, un Everts mēģināja izbraukt kādu apli. Mums apstiprināja, ka izvēlētais velo ( ORBEA MX16), ir piemērots mūsu puikam. Iespējams, ka jau nākamvasar nāksies pāriet uz 20” collu velo, kas piemērots 5 – 7 gadu vecumam. Redzēsim.

Ļoti priecājos, ka izvēlējāmies doties velo izvēlēties “dzīvajā”, jo arī konsultats apstiprnāja, ka nereti internetā (un rotaļlietu veikalos) var iegādāties apšaubāmas kvalitātes Ķīnā ražotus velosipēdus… Tā kā mēs noteikti arī ieteiktu doties uz specializētu veloveikalu, kuri katrs strādā ar izvēlētiem zīmoliem, un nodrošina attiecīgu servisu (piemēram, pirmās bezmaksas apkopes un garantiju). 

MĀCĪŠANĀS BRAUKT

Biju dzirdējusi, ka tad, ja bērns daudz braucis ar līdzsvara riteni, ar divriteni iemācīties braukt būs ļoti viegli. Tāpat biju dzirdējusi, ka nav vajadzības likt mazos papildritenīšus. To apliecināja arī pārdevējs / konsultants sakot, ka papildriteņi visbiežāk nav nepieciešami. Svarīgi bērnam nemaz nerādīt / neteikt, ka tādi ir. Kvalitatīvam velosipēdam jābūt gan labām rites īpašībām, riepām, pareizam izmēram, labām bremzēm utt. – visam, kas atvieglo mācīšanos braukt. Mums pastāstīja, ka pirmajā reizē ieteicams atrast kādu mazu kalniņu, un pāris stundas veltīt mācību procesam!

Vaicāju, vai papildriteņi tiešām ir tik slikti? Uz ko saņēmu atbildi, ka tad, ja bērns brauc ar velo, kuram ir papildriteņi, viņš parasti skatās apkārt un nekoncentrējas braukšanai – netrenē līdzsvaru, neapgūst bremzēšanu, un kopumā neapgūst reālu braukšanu, piemēram, kā tas ir, ja ārā ir slapš un riepas var saslīdēt.

Mums realitātē nebija gluži tā, ka Everts uzkāpa uz jaunā velo, un uzreiz aizbrauca kā profesionālis. Viņam bija jāierāda, kā darbojas pedāļi. Iesākumā viņš mazliet protestēja un teica, ka pedāļus nemīs, un nogriezīs tos nost :D. Pēc brīža, protams, bija pedāļu faktu pieņēmis, un ar nelielu tēta palīdzību ātri vien sāka braukt. Atlika tikai pieturēt velo no aizmugures, kamēr viņš iemācījās uz tā uzkāpt un iemīties.

Kopumā pagāja nedēļa līdz viņš nostabilizēja savu braukšanu – iemācījās taisnāk stūrēt, un skatījās uz ceļu, nevis uz pedāļiem! Šonedēļ ir otrā nedēļa, kad viņš brauc ar jauno  velo, un pirmā, kad ļauju viņam ar to braukt  uz dārziņu (tātad  – pa ielām). Ātrāk baidījos, jo no rīta līdzi jāņem arī mazākais bērns, kas nozīmē – reizēm skriet pakaļ abiem. Cenšos gan sev atgādināt, ka jāuzticās bērnam un viņa spējām. Nav ko stresot par daudz! Satiksmes noteikumus viņš ir apguvis jau līdz ar līdzsvara riteni.

Noteikti vēlams mācīties mierīgā un drošā vidē – lai ne mašīnas, ne rejoši suņi, nenobiedētu jauno braucēju. Mēs mācījāmies braukt pie mājas – savā pagalmā.

DROŠĪBA

Priecājos, ka mēs dzīvojam vietā, kur satiksme nav  tik intensīva, kā pilsētas centrā, citādi es, iespējams, nosirmotu vēl ātrāk. Lai nu kā, tāpat, kā tad, kad Everts brauca ar līdzsvara riteni, nevaram iedomāties braukšanu bez ķiveres! Lai gan dažreiz pačīkst, ka ķiveri vilkt negrib, viņam nav variantu – ja ķiveri nevilks, tad arī nebrauks! Tik vienkārši! Par daudz esmu saklausījusies par gadījumiem, kad it kā mierīgs braucējs pamatīgi savaino galvu, bet ķivere būtu varējusi to izglābt.

Tāpat drošības nolūkos velo vēlams ik pa laikam vest uz apkopi, lai pārliecinātos par tā tehnisko stāvokli. Kā pieaugušajiem, tā bērniem! Īpaši pēc “ziemas guļas”.

PRIECĀŠOS, JA KOMENTĀROS PADALĪSIES PIEREDZĒ – JA TAVS BĒRNS JAU APGUVIS PRASMI BRAUKT AR VELOSIPĒDU – KĀ JUMS VEICĀS, CIK ĀTRI BRAUKŠANAS PRASMES NOSTABILIZĒJĀS? :)

Savu velo izvēlējāmies : https://www.xsports.lv

 

34 komentāri

  1. Prieks, ka jums izdevās tik ātri:)
    Mums pagaidām ir tikai bļaušana par to, ka nemāk un nebrauks..
    Divas reizes izdevās pierunāt, lai pamēģina… Vairāk arī nav izdevies sarunāt, lai drusku pamēģina- patrennējas.

    Atbildēt
    • Laura

      :D Ļoti labi iedomājos! Mums pašā sākumā labi strādāja arī tas, ka ritenis stāv redzamā vietā un lieki neuzbāzāmies :D

      Atbildēt
      • Ļoti laba motivācija ir, ja velosipēdi un veloizbraucieni ģimenē ir ierasta lieta, nevis kas jauns un nezināms. Teksts: “Tagad tu jau esi izaudzis liels/a un vari iemācīties, lai brauktu kopā ar mums PATS/I” labi strādā.

        Atbildēt
  2. Riteni apguva pāris mēnešus pirms 4gadu jubilejas, septebrī būs jau gads kā katru dienu brauc uz dārziņu. Jā arī ziemā, jo esam aktīva riteņbraucēju ģimene, kas brauc cauru gadu. Līdz tam no mājas bez līdzsvarriteņa neizgājām. Ķivere ir obligāta, tas gan.

    Atbildēt
  3. Mums pēc 2 vasarām uz līdzsvara riteņa, velobraukšana aizgāja nepilnos 4 gados, 2 vakaros pa pārdesmit minūtēm. Ar līdzsvaru problēmu nebija, papildriteņus pat neapsvērām un galvenais bija atgādināt, ka jāmim pedāļi. Iestūmām ik pa laikam, lai mīšana vieglāka un viss, sajūsmā spiedzām :D būtībā piekrītu viedoklim, ka pēc līdzsvara riteņa vienkārši uzkāpj uz velo, pārdesmit minūtēs pieslīpē nianses un aizbrauc, kā lielie :)

    Atbildēt
  4. Mums puika ar līdzsvara riteni sāka braukt īsi pēc divu gadu vecuma. Gribējām ātrāk, bet bija grūti atrast tādu, kas būtu trešā daļa no svara. Tad pēc gada pamanījām, ka puikam paliek garlaicīgi. Ilgi meklēju, bet atradām velosipēdu, kas būtu pietiekami viegls un labas kvalitātes. Puika 3.5 gadu vecumā nedēļas laikā apguva braukšanu. Palīgriteni bija vienu dienu, bet ātri noņēmām, sapratām, ka labāk būs bez. Bet viss izdevās ļoti veiksmīgi, t.sk.tādēļ, ka braucamie atbilstošas proporcijās attiecībā pret bērna svaru. Mums ļoti smalks un ne pārāk smags puika, tādēļ šo jautājumu biju gari pētījusi, t.sk.fizioterapeitu viedokļus. Man šķiet, ka ir vairāki faktori, kas to procesu dara sekmīgāku- īstais brīdis, kad bērnam pašam tas interesē, tad- lai braucamais ir ergonomisks un svara ziņā piemērots, un -laiks, ko vecāks gatavs investēt:-) jo abas reizes pirmās divas nedēļas katru dienu gājām trenēties. Un arī pa māju atļāvām braukt pirmās dienas, lai bērns pats pierod pie braucamā:-)

    Atbildēt
  5. Mums visai līdzīgi. Pirmie mēģinājumi gan bija 3.5 gados ar smagu ZZK, bet bija skaidrs, ka jāmeklē vieglāks ritenis. Pēc ziemas tādu iegādājām, un arī neapsvērām palīgriteņus, tā kā ar līdzsvaru problēmu nebija. Problēmas bija ar pedāļiem, kurus reizēm aizmirsās mīt. Šķiet, kādu mēnesi vajadzēja, kamēr pierada pie riteņa un dabūja to drošības sajūtu, ka visu var un prot. Ka var uzsākt un droši nobremzēt, un ritenis nekrīt virsū. Bet nu pats sākums nebija nevienam no mums viegls. Droši vien mēs izvairītos no dažu nervu šūnu zaudēšanas, ja es nesacerētos, ka viss notiks uzreiz :)

    Atbildēt
  6. Man puikam līdzsvara ritenis principā neinteresēja, bet kopš 2 gadu vecuma brauc ar minamo un ar atbalsta riteņiem. Tagad palika 3 un ja labi apgūs visu braukšanas tehniku, varēs ņemt mazos riteņus nost. Visi kritīs neatkarīgi no tā, vai ir līdzsvara riteņi vai nav. Tam nav nozīmes.

    Atbildēt
    • Atļaušos nepiekrist. Jo mums tiešām iztika bez kritieniem, kad pārgāja no līdzsvara uz parastovelosipēdu. Un uzskatām, ka tieši tādēļ, ka līdzsvara būtība jau bija apgūta, atlika tikai pievienot pedāļus. Bet, protams, katrs bērns ir individuāls.

      Atbildēt
    • Varat paskaidrot, kā iespejams apgūt braukšanas tehniku ar papildriteņīem, ja ar tiem braukšana pagriezienos ir pilnīgi pretēja dabiskajai braukšanai ar velo?
      Tas ir tieši tāpat, kā pieaugušais nevar iemācīties braukt ar motociklu, ja trenējas braucot ar auto. Velo un bērnu fizioloģijas speciālisti visā pasaulē ir atzinuši, ka papildrideņi kavē braukt prasmes attīatību.

      Atbildēt
      • Kur steigties? Šaubos, vai kāds ir palicis uz papildriteņiem līdz tīņu vecumam. Tas nekas slikts nav, bērna priekam labāk ar papildu retiņiem nevis, ka ritenim pasaka nē uz 2 gadi. Lai brauc kā sanāk, ar, bez. Ka tik uz priekšu tiek.

        Atbildēt
    • Ūja, kur tad kritīs? Mūsējais ne reizi nekrita, tos 2 vakarus pastaigājām līdzi iestumdami un mudinādami mīties, jo aizmirsās, ka pedāļi jāmin. Otrajā vakarā iemācījās bremzēt un trešajā – jau pats uzsākt braukšanu. Ak jā, ar minēto smago ZZK One :D

      Atbildēt
      • Haha. Kritīs kad paaugsies lielāki un spēs attīstīt ātrumu un liksies, visa pasaule vaļā.

        Atbildēt
  7. Kādai jābūt bērna svara un riteņa svara attiecībai? Jo mana 5gadniece lieliski pārvalda bezpedāli, bet ar divriteni nevedas, viņa ir ļoti viegla un ritenis nav super vieglais, varbūt tur vaina?

    Atbildēt
    • Ideālajā variantā – velosipēda svaram ir jābūt trešai daļai no bērna svara.

      Atbildēt
  8. Mana meita uz pedāļu velosipēdu pārgāja 3gadu un 6mēn.vecumā. Pirms tam cītīgi tika lietots Dip dap un dip dap mini. Pāreja bija viegla un bez problēmām. Papildriteņus nemaz nelietojām. Vēl tikai jāiegādājās velobraucēju cimdiņi :) (reizēm suņi vai kas cits novērš uzmanību).

    Atbildēt
  9. Viegls bwzpedālis ir 2.5 – 3 kg. 16″ velo – 6- 6.5 kg 20″ 7-8kg., 24″ ~ 9kg.

    Manas 4 gadnieces sacensību 16* Islabke sver 5.5 kg.

    Atbildēt
  10. Mana 6gadniece iemācījās braukt pagājušo gadu (t.i.5arpus gadu vecumā),aizgāja ļoti ātri,kad vecāki beidzot saprata,ka ar papildritenīšiem tā lieta neies. Šogad mācās četrgadniece,sanāk labi,pagaidām tikai kārtīgi jāiemācās sadalīt uzmanība uz stūrēšanu un pedāļiem,bet tā līdzsvaru tur labi,kad sanāk koncentrēties.:) Abas pirms tam lietoja Puky balansa velo.

    Atbildēt
  11. Man atkal cita pieredze. Bija jau no kāda 1.5g līdzsvara ritenis. Salasījos, ka tik aizies ar parasto bet tā nenotika. Mēģinājām, mēģinājām un pielikām papildus riteņus. Nobrauca gadu ar tiem, un pēc ziemas nopirkām nākošo izmēru, un iemācījās nedēļas laikā. Tajā pašā laikā kaimiņu puika, kurš tādā pašā vecumā, mierīgi brauca bez papildus ritentiņiem jau uzreiz. Manuprāt, nav svarīgi kāda ir citu pieredze, jo katrs bērns tomēr ir individuāls. Kur satiksme mēs nebraucam jo tikko arī saskrējās ar māsu, pilnīgi nejauši, saule acīs iespīdēja, tā kā abām bija ķiveres, tad tikai nedaudz sasitās un nobijās vairāk. Ķiveres ir obligātas, jau no pirmās reizes uz līdzsvara riteņa, tā kā bez tam vispār nekāpj uz riteņa.

    Atbildēt
    • Laura

      Protams. Pieļauju, ka tiešām ir atsevišķi gadījumi, kad bērniņam tie papildus riteņi tomēr noder!

      Atbildēt
      • Cepiena vērta tēma. Piemēram, gadījumos, kad bērns ļoti grib braukt, bet nesanāk ✌️️Bezjēdzīgi diskutēt, kā pareizi ēst burkānu, no augšas vai apakšas, bet varbūt pārgrieztu uz pusēm? 😁Lai tik jož kā māk un sanāk vislabāk.

        Atbildēt
        • Laura

          Cepties te nav ko :)
          Domāju, ka katrs zinām, kā mūsu bērnam tomēr būtu labāk :) Nejau velti tie papildriteņi vispār ir izgudroti :)

          Atbildēt
          • Redziet, Laura, ir gana daudz “labu” izgudrojumu bērniem,par kuriem kādā laika posmā mainstrīms fanoja. Piemēram, bērnu “staigulīši” ātrākai staigāt apmacībai. Šodien jebkurš bērnu ārsts tiem pateiks kategorisku nē. Papildriteņi no kustību koordinācijas, motorikas, līdzsvara sajūtas attīstības viedokļa ir tie paši “staigulīši”. Bērns vienmēr būa priecīgs par to, kas ir vieglāk. Tikai vienmēr tad, kad sākumā ir vieglāk, vēlāk ir grūtāk. Līdzsvaru trenēt vieglāk ir mazākā vecumā. Izvēle katra paša ziņā. Ja bērna mērķis ir lēnām ripināties pa parku, kamēr tētuks uz soliņa lasa avīzi, tad var ar papildriteņuem kaut visu mūžu braukt. Ja mērķis ir 4 gados kā patstāvīgam braucējam braukt kopā ar pārējo ģimeni 10 – 15 km velo izbraucienos, turot bez problēmām līdzi 10-15km/h vidējo, tad ir tikai 1 variants – divos gados viegls bezpedālis, trijos – viegls pedāļu divritenis. Cita ceļa nav. Pareizāk sakot ir, bet garāks un akmeņaināks.

          • Laura

            Arī tiesa. Nu mēs jau tos papildriteņus nelikām..

  12. Nevaru noturēties un gribu padalīties arī ar mūsu veiksmes stāstu. No mirkļa, kad kājas bija pieteikami garas, t.i., +/- 2 gadu jubileja, brauca ar DipDapu. Bet šogad arvien vairāk sāka izrādīt interesi par riteņiem ar pedāļiem. Tad nu ko – izdomājām, ka uz 3 gadu jubileju tā būtu izcila dāvana. Sākām jau laicīgi skatīties un meklēt kas vispār ir kas riteņu pasaulē. Un kā izrādās, nu nav mums Latvijā nemaz tik viegli atrast tik maziem bērniem piemērotu riteni, nu tā, lai būtu gan normālā svarā, gan ergonomisks, gan lai bērns varētu bremzes aizsniegt…
    Mums paveicās, ka atradām savu ideālo ričuku – woom 2. Plāns bija sagaidīt trešo dzimšanas dienu un tad uzdāvināt lielo dāvanu. Bet mēs, protams, nevarējām nociesties. 3 gadu dzimšanas diena vēl nav sagaidīta, bet mēs esam neizsakāmi lepni par savu bez piecām minūtēm trīsgadnieci, kura stabili brauc ar divriteni kā lielā. Reizēm vēl, protams, jāpatēlo, ka pieturam riteni pie uzsākšanas, bet… ir pagājusi nepilna nedēļa kopš bērns pirmo reizi uz riteņa uzkāpa.

    Atbildēt
  13. Mēs puikam uz 2g jubileju uzdāvinājām līdzsvara ritentiņu, bet tā kā bija rudens, sāka braukāt pavasarī. Ļoti patika, brauca līdz sniegam. Un atkal nākamā pavasarī atsāka. Nolēmām negaidīt dzimšanas dienu un nopirkt pedāļu riteni, lai pa vasaru var braukāt, bet baidīja svars. Puisis 3.5 gados svēra vien 15kg, 8kg ritens šķita milzīgs. Valmierā pārsvarā piedāvājumā ZZK smagie riteņi, bet pamanījām Specialized 16″ ss.lv, kas bija vieglāks, tad arī nopirkām. Nolaižot sēdekli uz viszemāko līmeni, kājas knapi līdz zemei sniedzās, nolēmām, lai pabrauc ar papildriteņiem, iemācās mīties. Dārziņā draugam arī bij papildriteņi, viņš bija sajūsmā. Bet pēc kāda laika pamanījām, ka svars aiziet uz vienu pusi, puisis pilnībā paļāvās uz papildriteņiem un likās, ka regresē, nolēmām atgriezties pie līdzsvarnieka, lai atgūtu līdzsvaru. Tad nu pa maiņām vai nu ar mazo, vai lielo riteni brauca, kuram noņemti papildriteņi, kā ar līdzsvarnieku, lai pierastu pie svara. Un tad vienā dienā nolēmām izmēģināt pieturēt pie sēdekļa, viņš brauca, atlaidām un pašam sanāca. Kopš tās dienas brauc laimīgs un lepns, pirmais savā grupiņā, kas ar lielo riteni brauc. Tagad 4.5gadi, pavasarī bez problēmām atsāka.
    P.S. dārziņa biedrs joprojām ar papildritenīšiem brauc.

    Atbildēt
  14. Cienījams Armand. Smieklīgi ir šādi komentāri. Bērni līdzsvaru turēja perfekti jau no pusotra gada vecuma, bet 4gados nesaslēdzās smadzeņu darbībā mīšanās, bremzēšana un stūrēšana. No līdzsvara riteņiem bija izaugušas auguma garuma dēļ. Ar riteni braukt gribēja ļoti. Vasaru pabrauca ar papildus riteņiem un parastajiem skrejriteņiem un no 5g aizbrauca bez problēmām. Saprotu, ideju par papildus riteņiem, bet konkrētajā situācijā ar konkrētajiem bērniem tas bija risinājums. Ja derētu balansa tad brauktu ar tiem, bet nederēja. Ko tad? Atņemt bērniem riteņošanas prieku?

    Atbildēt
    • Pēc kā jūs nospriedāt, ja nesaslēdzās smadzeņu darbība? Da viss tur lieliski sasledzās. Problema visdrīzāk bija citur. Smags, neērts ritenis, nepareizi saregulēts sēdeklis, nervozs macīšanās process, utt.
      . 99.9% vaina vienmēr ir vecāku neizpratnē par pasākuma būtību, nevis tāpēc, ka bērnam kaut kas nesaslēdzās.
      Es arī kadreiz biju tik pat paštaisns un viszinošs par to, kā manam bērnan labāk, jo viņš taču man ir īpašs un es vsu vsu zinu labāk. Rezultātā vecākā meita uz 2 ratiem sāka ar velo braukt tikai 7 gados.
      Jaunākajām metām paveicās. Nokļuvu labā kompānijā ar bērnu riteņbraukšanas entuziastiem. Daudz sapratu, daudz uzzināju un par 180 grādiem mainījās mana domāšana un sapratne par bērna braukt mācīšanās metodiku un to, kas ir bērnam labs divritenis.
      Abas jaunākās sāka ar pedāļdivriteni braukt 3- 3.5 gadu vecumā. Kā jau iepriekš rakstīju, šobrīd kopā ar mazu, trauslu – 15kg, 103cm. 4 gadnieci dodamies 10 – 15 km izbraucienos normālā ātrumā. Bērns kaifo par braukšanu, labu, vieglu riteni, par ātrumu. Dūšīgi min bez jebkādas fiziskas pārslodzes un iesvīdiena. Prot braukt kolonnā, ievērot elementārus satiksmes noteikumus uz veloceliņa un galvenais, gūt no tā visa prieku.
      Ko arī no visas sirds novēlu visiem jaunajiem censoņiem. Lai veicās! ;)

      Atbildēt
      • No tā, ka nespēja koncentrēt uzmanību uz procesu. Riteņi bija piemēroti, viegli. Es ikdienā strādāju ar bērniem, tā kā man ir padziļināta izpratne par bērnu attīstību. Tāpat arī esmu iemācījusies pieņemt, ka bērni attīstās savā tempā un katram ir savas iespējas, un nevērtēt visu un visus tikai caur savu pieredzes spektru. Tāpat mēs nedzīvojam Latvijā, un jāsaka ka šeit nemaz neiesaka pārvietoties satiksmē, bērniem, kuri nav sasnieguši skolas vecumu, tas arī sasitīts ar to, ka bērns nav spējīgs novērtēt situācijas kā to dara pieaugušais. Protams, ir izņēmumi, vecāks savu bērnu spēj novērtēt vislabāk. Šeit katrā ziņā riteņbraukšana ir lielā cieņā un ļoti populāra, uz skolu visi brauc ar riteņiem bet katrai lietai savs laiks Nokavēt neko nevar,par to es esmu pilnīgi droša. 😊

        Atbildēt
        • Labojums, visi skolas bērni izņemot 1,2, 3klasi(6,7,8g), viņi pārsvarā iet ar kājām jo ar riteni neiesaka braukt vēl kamēr nav nokārtotas tiesības. Pieaugušajiem teikt arī organizētas visādas akcijas, lai pēc iespējas vairāk izmantotu riteņus uz /no darba. Tāpēc arī tādi riteņbraukšanas celiņi nav piemēroti ar iesācējiem, jo tie ir ļoti pārpildīti ar braucējiem lielā ātrumā.

          Atbildēt
  15. Jāpiekrīt par līdzsvara riteņa devumu. Šodien nopirkām divriteni un arī, kā mums ieteica, uzreiz bez papildriteņiem palaidām. Tas bija 5min jautājums, 3x ap māju un turpinājām mežaparkā. 4gadniekam uz 102cm vēl paņēmām 12collas, 14 būtu ideāli, bet nu zinot “biežo” braukšanu, necēlās roka pirkt jaunu. Viegls baigi nav, poļu/ķiniešu s*** arī ne, izmēģināja pirms ņemšanas un viss ok. Es ar savu zinātnisko pieeju varētu mēnešiem paramterus salīdzināt, bet vīrietis saprata, ka vajag tagad un tūlīt :D

    Atbildēt
  16. Paldies par rakstu – noderēja. Noņēmām papildriteņus un dēls sāka bez palīdzības braukt jau otrajā dienā. Pirms tam tas pedāļritenis nekādu prieku neradīja. Jocīgi, ka tas kas radīts, lai palīdzētu, izrādījās vienīgais traucēklis.

    Atbildēt

Komentē